Projekta ID
23-TA-2006Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
11.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Ainavu politikas ieviešanas plāna (turpmāk – Plāns) 2.nodaļā “Esošās situācijas apraksts Latvijas ainavu politikā” minēts, ka 2019. gada nogalē EK nāca klajā ar paziņojumu par jaunu vispatverošu iniciatīvu - Eiropas zaļo kursu. Saskaņā ar šo paziņojumu visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %, salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars. Līdz ar to Latvijā strauji pieaudzis pieprasījums pēc teritorijām energoapgādes objektu, kā arī nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai gan jūrā, gan sauszemē, jo vēja un saules enerģijas ieguves jomā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) ieskatā, Plānā ir nepamatoti norādīts, ka pieprasījums pēc teritorijām energoapgādes objektiem ir pieaudzis, jo vēja un saules enerģijas ieguves jomā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība ir veids, kā sasniegt Latvijas neatkarību no enerģijas importa un aizsargāt to pret enerģijas cenu ietekmējošiem traucējumiem, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Turklāt Ministrijas ieskatā Plāna 2.tabulā “Pārskats par nozīmīgāko dokumentu uzstādījumiem ainavu jomā 2020.-2023.gados” ir iekļaujama arī informācija par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (turpmāk – NEKP), kā arī Plānā būtu jāņem vērā uzstādījumi, kas noteikti NEKP. NEKP ir noteikti pasākumi un darbības, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājumu, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu, energoefektivitātes uzlabošanu, enerģētiskās drošības nodrošināšanu, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, un visi minētie pasākumi ietekmē Latvijas ainavu.
Attiecīgi Plāna 4. nodaļā “Pasākumi mērķa sasniegšanai” rīcībās, kas saistītas ar ainavu pārvaldības uzlabošanu, būtu jāparedz arī vadlīniju izstrādāšanu energoapgādes objektu, kuros izmanto atjaunīgos energoresursus, integrēšanai ainavā.
Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) ieskatā, Plānā ir nepamatoti norādīts, ka pieprasījums pēc teritorijām energoapgādes objektiem ir pieaudzis, jo vēja un saules enerģijas ieguves jomā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība ir veids, kā sasniegt Latvijas neatkarību no enerģijas importa un aizsargāt to pret enerģijas cenu ietekmējošiem traucējumiem, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Turklāt Ministrijas ieskatā Plāna 2.tabulā “Pārskats par nozīmīgāko dokumentu uzstādījumiem ainavu jomā 2020.-2023.gados” ir iekļaujama arī informācija par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (turpmāk – NEKP), kā arī Plānā būtu jāņem vērā uzstādījumi, kas noteikti NEKP. NEKP ir noteikti pasākumi un darbības, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājumu, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu, energoefektivitātes uzlabošanu, enerģētiskās drošības nodrošināšanu, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, un visi minētie pasākumi ietekmē Latvijas ainavu.
Attiecīgi Plāna 4. nodaļā “Pasākumi mērķa sasniegšanai” rīcībās, kas saistītas ar ainavu pārvaldības uzlabošanu, būtu jāparedz arī vadlīniju izstrādāšanu energoapgādes objektu, kuros izmanto atjaunīgos energoresursus, integrēšanai ainavā.
Piedāvātā redakcija
-