Atzinums

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iepriekš pausto iebildumu, ka, izstrādājot noteikumu projektu, tajā ir nekorekti piemērots Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.1 un 37.1 panta deleģējums jeb likumdevēja uzdevums Ministru kabinetam. Minētās likuma normas paredz, ka Ministru kabinets nosaka [..] mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.
Attiecīgi nevis MK var veikt tālāk deleģējumu, uzdodot kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem un padomēm, ņemt vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, bet gan šai informācijai jau ir jābūt par pamatu, nosakot koeficientus. Līdzīgi kā tas ir darīts attiecībā uz iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem.

Nevar piekrist Valsts kancelejas viedoklim (izziņas 5.punkts), kas nepiekrītam šādai interpretācijai, uzskatot, ka likumdevēja mērķis nav bijis Ministru kabinetam maksimālās atlīdzības koeficientā iekļaut privātā sektora atlīdzības komponenti.
No likuma normas expressis verbis izriet, ka tieši tāds ir deleģējuma uzdevums un Valsts kancelejas izziņā minētā atsauce, ka deleģējums nav mainījies, salīdzinot ar  iepriekš spēkā esošo, nav nozīmes, jo tas, ka iepriekš ir nekorekti pildīts likumdevēja deleģējums, neattaisno tā nekorektu pildīšanu arī turpmāk. Šāda Valsts kancelejas interpretācija rada neizpratni, jo kāpēc Valsts kanceleja “lasa deleģējumu tikai līdz pusei”, t.i., nosakot koeficientu tiek ņemts vērā iedalījums grupā, bet ne pārējais likuma normā minētais. Tad jau arī atlīdzības lieluma noteikšana, ņemto vērā iedalījumu grupā, būtu jāatstāj kapitāla daļu turētāja pārstāvja un padomes kompetencē. Šāda voluntāra un daļēja likuma normā ietvertā deleģējuma piemērošana nav pieļaujama. 
Tāpat nav saprotams, kas tad ir bijis par pamatu noteikt konkrētos koeficientus, ja ne atlīdzības lielus līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātā sektorā?
Jāsaka gan, ka pati Valsts kanceleja Saeimas komisijas sēdēs, kad tika skatīti šie likuma grozījumi, vairākkārt uzsvēra, ka informācijas par atlīdzības apmēru privātajā sektorā iegūšana ir ļoti apgrūtināta.
Tāpat Valsts kancelejas pamatošanās izziņā uz to, ka jau šobrīd atsevišķi jautājumi tā vai citādi ir regulēti Atlīdzības vadlīnijās, neiztur kritiku, jo vadlīnijas nav ārējs normatīvais tiesību akts (piemēram, tas nav tieši piemērojams un saistošs pašvaldībām) un tām nav vienāds juridiskais spēks kā likumam vai MK noteikumiem.
Noteikumu projekta anotācijā izceltais teksts, ka “kapitāla daļu turētājs vai padome izvērtē, kas ir konkrētajam gadījumam piemērotākais informācijas par privātā sektora atlīdzību ieguves avots, tai skaitā, vai ir būtiski un vai ir iespējams izmantot specifiski  nozares atlīdzību.  Atlīdzības politikā iekļauj informāciju par to, kā un cik bieži tiek iegūta informācija par privātā sektora atlīdzību, kā arī nosaka, kas ir atbilstoša nozare (ja attiecināms) un šīs informācijas iegūšanas avots”, klaji demonstrē minētās informācijas iegūšanas problēmas neizpratni vai vēlēšanos to ignorēt, pārliekot šo pienākumu uz kapitāla daļu turētāja pārstāvju un padomju pleciem, tādējādi radot pamatu haosam, nekonsekventai atlīdzības sistēmas piemērošanai un vienādās situācijās piemērotiem datiem par atlīdzību privātajā sektorā. Kā arī tas radīs lielu papildus birokrātisko slogu un izmaksas katram kapitāla daļu turētāja pārstāvim un padomei atsevišķi šādas informācijas iegūšanai.

Minētais deleģējums nozīmē, ka Ministru kabinetam pašam, nosakot piemērojamos koeficientus, ir jāvērtē un jābalstās uz vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, nevis šis pienākums vākt, analizēt un ikreizēji interpretēt datus jāpārliek uz kapitāla daļu turētāja pārstāvi vai padomi.
Jau iepriekšējā atzinumā uzsvērām, ka šāda šī kritērija piemērošanas pārvirzīšana uz kapitāla daļu turētāju/ padomi ir nepamatota, kā arī rada lieku birokrātisko slogu (jo šāds salīdzinājums tad būtu jāveic katru gadu), cenšoties iegūt praksē neiegūstamus datus, jo publiski šāda informācija nav pieejama, kā arī tā informācijas daļa, ko spēj sniegt CSP nav pilnīga un ticama. Praksē CSP nav spējusi sniegt datus par vidējo atlīdzību gadā, bet gan konkrētā mēnesī, kas, ņemot vērā padomes priekšsēdētāja atlīdzību, atspoguļo tās “neobjektivitāti”, kā arī CSP nespēj dot informāciju par fiksētos atlīdzības daļu vai atsevišķi par “vadību”, kas ir plašāks un nekonkrēts jēdziens, ja salīdzina ar “valdi”. Šajā vēstulē CSP arī norāda, ka datu konfidencialitātes dēļ nevar sniegt datus par valdes locekļu atlīdzības lielumu privātās kapitālsabiedrībās sadalījumā pa nozarēm.
 

-

LPS nosūtu Rīgas valstspilsētas pašvaldības iebildumu par ieviestā saīsinājuma “kapitālsabiedrība” nekonsekventu lietojumu.
No noteikumu 1.1.apakšpunkta “publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības (turpmāk – kapitālsabiedrība)” izriet, ka turpmāk noteikumu tekstā termins “kapitālsabiedrība” tiek lietots normās, lai skaidri konkretizētu, ka norma attiecināma tikai uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kapitālsabiedrību atkarīgām kapitālsabiedrībām. Savukārt normās, kur šāds termins nav lietots, izdarāms secinājums (ņemot vērā MK noteikumu nosaukumu un ieviesto saīsinājumu), ka norma attiecināma uz visām kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai pieder kapitāla daļas.
Vienlaikus no noteikumu projekta nav saprotama šā termina lietojuma juridiskā konsekvence. Piemēram:
3. Kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļa mēneša atlīdzību, valdes locekļa prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku (turpmāk – atlīdzības politika).
14. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
15. Padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzību nosaka ne lielāku par 30 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.
16. Kapitālsabiedrības valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 75 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.
19. Valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru pārskata (paaugstinot, saglabājot esošo vai samazinot) reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu pārskata gadā izvērtēšanas.
u.c.
 

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iepriekš pausto iebildumu
Ministru kabineta noteikumu projektu nosaukumā tiek lietots jēdziens “atalgojums”, lai gan tālāk pašā noteikumu tekstā šāds termins netiek lietot un netiek arī skaidrots. Nepieciešams papildināt noteikumus par punktu, kas skaidrotu atalgojuma jēdzienu jeb tajā ietilpstošās komponentes.

Valsts kanceleja šo iebildumu izziņā (2.punkts) ir noraidījusi, skaidrojot, ka jēdziens "atalgojums" Ministru kabineta noteikumu nosaukumā izmantots, ņemot vērā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.1 un 37.1 pantu nosaukumos izmantoto terminu (Valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšana valsts kapitāla daļu/atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu  pārvaldīšanas gadījumā). Būtu jāpieņem, ka likumdevējs panta nosaukumā vēlējies aptvert konkrētā panta regulējuma saturu. 

LLPA ieskatā, šī jēdziena satura izpratne ir būtiska, lai konstatētu likumā ietvertā deleģējuma MK robežas jeb MK izpratni par šī deleģējuma jeb termina “atalgojums” robežām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt noteikumus ar jaunu punktu vai precizēt 1. vai 2.punktu, nosakot, ka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojums ietver mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu.

Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.1 panta trešā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski. Šeit nav ietverts deleģējums MK paplašināt jēdziena “atalgojums” tvērumu, kā tas šobrīd tiek darīt noteikumu VII.nodaļā, kurā ir expressis verbis paredzēts atlīdzības politikā papildus likumā noteiktajam uzskaitījumam paredzēt arī citus, tai skaitā nemonitāras atlīdzības sastāvdaļas.

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iebildumu par termina “valsts un atvasinātas publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības” izpratni un lietojumu.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 4.punktu publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme.
Ņemot vērā minēti, publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrībā arī ir publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība. Tāpēc, ja VK kā noteikumu projekta izstrādātājs (kā tas tiek skaidrots izziņas 73.punktā) vēlas, Noteikumu projekta VII. sadaļu attiecināt uz valsts vai atvasinātas publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kas nav publiskas personas kapitālsabiedrības, tās atkarīgās sabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, tad ir nepieciešams to skaidri norādīt noteikumu projektā, izsakot VII.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā “Valsts vai atvasinātas publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, izņemot publiskas personas un publiski privātas kapitālsabiedrības, valdes un padomes locekļu atlīdzības politika”.

Vienlaikus jānorāda, ka no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.1  un 37.1 panta trešajā daļā un  ietvertā deleģējuma (Ministru kabinets nosaka [..] kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski.) izriet, ka MK ir jānosaka VISU valsts vai pašvaldības kontrolēto (tātad arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību) kapitālsabiedrību atlīdzības politikā ietverami kritēriji un to piemērošanas kārtība.
Šobrīd MK ir sašaurinājis sev deleģēto uzdevumu.
 

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iepriekš pausto iebildumu.
Valsts kanceleja pati skaidro (izziņas 9.punkts), ka jauno likuma pantu mērķis bija, ka tieši gaidu vēstulē tiek noteikta kapitālsabiedrības grupa, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja lēmumu.
Tātad iedalījumu grupā nosaka ar kapitāla daļu turētāja lēmumu. Valsts kanceleja pauž viedokli, ka lēmumu par kapitālsabiedrības iedalījumu grupā nebija plānots pieņemt atsevišķi ārpus gaidu vēstules, bet no likuma regulējuma izriet, ka Kapitālsabiedrības iedalījums grupā var mainīties ikgadēji – jo tas ir stingri piesaistīts konkrētam valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā – tātad vidējam skaitlim, kas ikgadēji mainās.
Papildus jānorāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1 panta trešā daļa pat uzliek pienākumu kapitāla daļu turētājam aktualizēt publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas!

Attiecīgi Valsts kancelejas vēlme, lai kapitālsabiedrības grupa nemainītos pārāk bieži, nevar tikt nekādā veidā no kapitāla daļu turētāja pārstāvja puses ietekmēta, jo to ietekmē konkrēts valsts vai pašvaldības finansējuma apjoms procentos, kas ir skaidrs un stingrs kritērijs.

Attiecīgi atbilstoši 24.2panta trešajai daļai gaidu vēstulē tikai ietver informāciju par šo noteikto grupu, nevis ar gaidu vēstuli to “konstituē”.
Un nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka kapitāla daļu turētājs nav noteicis kapitālsabiedrības iedalījumu grupā, jo šādu pienākumu tam uzliek Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1pants un no 24.1 panta neizriet, ka vienīgā lēmuma forma, kurā ietverams iedalījums grupā ir gaidu vēstule. Gaidu vēstulē ir ietverama informācija par tā brīža iedalījumu, kas var mainīties. Iedalījumu grupā var noteikt/aktualizēt ar atsevišķu kapitāla daļu turētāja pārstāvja/dalībnieku sapulces lēmumu.
Piekrītam, ka izmaiņas gaidu vēstulē un attiecīgi stratēģijā kā tālākie soļi var tikt veikti, ja grupa mainās, būtiski mainoties finansējuma apjoma lielumam, bet ja tas ir svārstīgs lielums, tad iespējams tam var nebūt tieša būtiska ietekme konkrētajā gadījumā uz stratēģiju/gaidu vēstuli.
Attiecīgi ir svītrojams Ministru kabineta noteikumu projekta 8. un 9.punkts.
 

-

Svītrojams 11.2.apakšpunkts, jo tas pēc būtības dublē 10.punktu, kā arī mērķis piesaistīt profesionālus un kompetentus valdes un padomes locekļus ir relevants ne tikai komerciālajām kapitālsabiedrībām

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iepriekš pausto iebildumu.
19.punkts ir tiešā pretrunā likuma normai, kas neparedz imperatīvu atlīdzības pārskatīšanu, tieši pretēji – pamatprincips ir, ka atlīdzību nosaka uz visu pilnvaru termiņu - Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (79.pants) paredz, ka valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.
Nevar piekrist Valsts kancelejas paustajam (izziņas 36.punkts), ka pretrunas nav saskatāmas, jo likums paredz iespēju (tiesības) atlīdzību pārskatīt reizi gadā. Bet pretruna ir, jo likumā ietvertās ir kapitāla daļu turētāja pārstāvja un padomes tiesības, kuras ar noteikumu 19.punktu tiek ierobežotas, uzliekot imperatīvu pienākumu pārskatīt atlīdzību katru gadu. Un Valsts kancelejas skaidrojums, ka pārskatīšana ir arī nemainīšana, neatbilst likuma normas jēgai, jo diezin vai likumdevējs bija domājis noteikt, ka ir tiesības atlīdzību nemainīt reizi gadā.

Precizētā redakcija: “19. Valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru var pārskatīt reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu pārskata gadā izvērtēšanas.
 

-

LPS atsaucoties uz Rīgas valstpilsētas pašvaldības nostāju lūdz svītrot 23.un 24.punktus, jo dublē likumu. Jau Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (sk. piemēram 117.pants) ir ietvertas normas, kas paredz, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:
1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;
2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;
3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iebildumu ka nedz likumā, nedz MK noteikumos nav regulēts, kādi un pie kādiem nosacījumiem var būt vērtējumi, bet te parādās tikai viens "neapmierinoši". Tas, ka šāda vērtēšanas sistēma ir ietverta vadlīnijās, no juridiskā viedokļa nav pamats MK noteikumu līmenī atrauti no konteksta atsaukties uz vienu terminu jeb vērtējumu, kas ir regulēts zemākā līmenī un var būt mainīgs. Vērtējuma ideja pati par sevi jau tiks ņemta vērā, lemjot par prēmiju.
Svītrot 31.1.punktu

-

LPS nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības iebildumu, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta sesto daļu, ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgts atsaukšanas pabalsts, to nepiešķir. Šī norma paredz, ka atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto noteikumu 34.punkts pēc būtības ir bezjēdzīgs un dublē likuma jau esošo likuma regulējumu, tāpēc būtu svītrojams

-

De facto šie MK noteikumi zaudēja savu spēku uz likuma pamata ar 01.05.2025.
Lūdzam skaidrot šā brīža situācijas tiesisko risinājumu, jo Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 41.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. maijam izdod šā likuma 31.1 un 37.1 pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".

-

Precizēt vai svītrot 13.4.punktu, ņemot vērā, ka no normas nav saprotams, kas un kādā formā varētu uzdot šos īpaši svarīgos uzdevumus un jaunās funkcijas, ja atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei turētāja pārstāvis to var veikt tikai caur gaidu vēstules un finanšu/nefinanšu mērķu definēšanu.
Savukārt kā pati Valsts kanceleja skaidroja izziņā sadaļā par iedalījumu grupā, kura izmaiņas ir tik būtiskas, ka nekavējoties ir jāmaina kapitālsabiedrības gaidu vēstule un attiecīgi stratēģija, arī šajā gadījumā jaunu funkciju nodrošināšanai vispirms būtu grozāma gaidu vēstule un stratēģija.

-

Lai novērstu neskaidrības piemērošanā (tai skaitā nav saprotams, kā tieši kapitāla daļu turētājam šis process būtu jānodrošina), izteikt normu šādā redakcijā 
35. Kapitālsabiedrībā ir valdes un padomes atlīdzības politiku izstrādā valde, izskata padome (ja tāda ir izveidota) un apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.
 

-