Projekta ID
25-TA-2790Atzinuma sniedzējs
Drosme darīt
Atzinums iesniegts
06.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Rīkojuma projekts "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu"
Iebildums
Latvijas Republikas
Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520
06.03.2026.,.nr.01/06-03-2026
IEBILDUMI un PRIEKŠLIKUMI
25-TA-2790[1]
/projekta ID Tiesību aktu projektu portālā/
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu
/tiesību akta nosaukums/
Ministru kabineta rīkojuma projekts
/tiesību akta veids/
Klimata un enerģētikas ministrija
/atbildīgā ministrija/
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
/politikas joma/
2025.gada 3.novembrī SIA "Sunly Land Solar 2"[2] (turpmāk – Komersants) iesniegumā Nr.3.2/2025/24 par Ministru kabineta lēmuma saņemšanu par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptēšanu lūdz Klimata un enerģētikas ministriju atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk – Atvieglotās kārtības likums) 8.pantam, ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā (turpmāk – paredzētā darbība) darbības akceptu.
Atvieglotās kārtības likuma 8.pants paredz, ka gadījumā, ja Atvieglotās kārtības likuma 3.panta 1. vai 4. punktā paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt, kas šajā lietā bija izdarāms līdz 2025.gada 3.decembrim. No Tiesību aktu projekta portālā[3] pieejamās informācijas konstatējams, ka šajā termiņā Ministru kabinets nav pieņēmis ne lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, ne lēmumu par atteikumu to akceptēt.
No Ministru kabineta rīkojuma projekta redzams, ka, lemjot par paredzēto darbību, Ministru kabinets izskatīs un balstīsies uz Enerģētikas un vides aģentūras 2025.gada 30.septembra atzinumu Nr.10.7/8/2025 par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu[4] (turpmāk – Iestādes atzinums) par Komersanta paredzēto darbību, kā arī uz paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Komersanta ziņojums)[5], kas pieejams izstrādātāja SIA ELLE[6] tīmekļvietnē.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Ministru kabinets pēc Iestādes atzinuma un Komersanta ziņojuma izskatīšanas, konstatēs, ka paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums, kurā norādīts, ka paredzēto darbību iespējams īstenot, ievērojot ārējos normatīvajos aktos, Komersanta ziņojumā un Iestādes atzinumā ietvertos nosacījumus. Tādējādi no rīkojuma projekta izriet, ka Ministru kabinets paredz akceptēt Komersanta paredzēto darbību. No projekta satura vienlaikus izriet, ka akcepts būtībā tiek balstīts uz pieņēmumu, ka vairākas būtiskas ietekmes un riski būs pietiekami pārvaldāmi ar nosacījumiem, kas izpildāmi pēc akcepta pieņemšanas.
Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) veikšanai ir noteiktas likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – IVN likums) un 2015.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību". Saskaņā ar IVN likuma 22.panta otro daļu, attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot Kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu. Šajā konkrētajā gadījumā Ministru kabinets pieņems lēmumu akceptēt vai noraidīt paredzēto darbību. Līdz ar to Ministru kabinetam šajā lietā ir pienākums ne vien formāli konstatēt IVN procedūras norisi, bet arī pēc būtības vispusīgi izvērtēt Komersanta ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokļus, kā arī pārliecināties, ka lēmumam par akceptu ir pietiekams un pārbaudāms faktiskais pamats.
2024.gada 13.martā tika pieņemts lēmums Nr.5-02-1/12/2024 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai, savukārt 2024.gada 2.aprīlī institūcija izsniedza IVN programmu Nr.5-03/13/2024[7]. IVN programmā norādīts, ka IVN procedūras ietvaros vērtējama ne vien vēja elektrostaciju parka izbūve, bet arī ar tā funkcionēšanu saistītā infrastruktūra, tostarp elektropārvades kabeļlīnijas, transformatoru apakšstacijas un pievedceļi. Kompetentā institūcija sniegusi atzinumu 2025.gada 30.septembrī [8].
Saldus novada pašvaldība 2025.gada 16.decembrī ir sniegusi atzinumu Ministru kabinetam par Ministru kabineta rīkojuma projektu saistībā ar paredzēto darbību. Lai gan pašvaldība konceptuāli atbalsta ieceri, tā vienlaikus norāda uz nepilnībām, kuras ietekmē paredzētās darbības akcepta tiesisko pamatojumu, tostarp uz praksi nepilnības nostiprināt ar nosacījumiem, pārceļot tās uz būvprojekta stadiju.
IVN likuma mērķis ir nodrošināt pietiekamu faktisko pamatu lēmumam par paredzētās darbības pieļaujamību pirms akcepta pieņemšanas, balstoties uz IVN procesā iegūtu informāciju un tās izvērtējumu. Ja kompetentās institūcijas atzinumā būtisku ietekmes aspektu izvērtējums faktiski tiek atlikts uz būvprojekta izstrādes stadiju, pastāv risks, ka akcepts tiek pieņemts bez pilnīga un pārbaudāma pamatojuma, kas neatbilst IVN likuma preventīvajai būtībai. Tādēļ Ministru kabinetam pirms lēmuma pieņemšanas jāpārliecinās, ka lēmuma pamatojums balstās uz pietiekamu un pilnīgu faktisko informāciju un ka būtisku ietekmes aspektu izvērtējums nav atstāts uz vēlāku stadiju, ja tas var ietekmēt pašas paredzētās darbības pieļaujamības vērtējumu.
Pašvaldība arī pamatoti norāda, ka Latvijā valstiskā līmenī nav izstrādāts pilnvērtīgs, saistošs un pārbaudāms regulējums atsevišķu ietekmju, piemēram, troksnis, zemfrekvences skaņa, infraskaņa un mirgošana, vērtēšanai cilvēku veselības aspektā. Šādos apstākļos īpaši būtiski ir, lai akcepta lēmums būtu balstīts pilnvērtīgā risku pārvaldībā un skaidrā, pārbaudāmā pamatojumā, nevis vienīgi vispārīgā pieņēmumā, ka tiks atrisināts būvprojektā. Pretējā gadījumā nav iespējams caurskatāmi pārbaudīt, vai ietekmes ierobežojumi jau akcepta stadijā ir noteikti pietiekami, tiesiski un efektīvi.
Pašvaldība pamatoti norāda arī uz sistēmisku risku, kas izriet no tā, ka Latvijā nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kura skaidri noteiktu saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). IVN materiālos ir ietvertas vien vispārīgas norādes, bet iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem, atbildīgajiem un finanšu instrumentiem, kas novērstu risku, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas tiek pārliktas uz publiskajiem līdzekļiem vai arī pienākums paliek nenosegts maksātnespējas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Līdz ar to akcepts ir izvērtējams arī no pienācīgas risku pārvaldības un sabiedrības interešu aizsardzības aspekta.
Tāpat pašvaldība norāda, ka šis ir pirmais precedents Latvijā, kad Ministru kabinets tiek aicināts akceptēt VES virs 50 MW bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai konsultatīvā procesā. Tas arī paaugstina prasību pēc lēmuma kvalitātes. Ministru kabineta lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā. Līdz ar to pieeja - vēlāk sakārtosim - īpaši rūpīgi jāvērtē tieši akcepta stadijā.
Vēršam Ministru kabineta uzmanību uz šādiem lietas apstākļiem:
Nav pieļaujama pieeja, kurā būtisku risku identificēšana, ietekmju izvērtējums un ietekmes novēršanas/mazināšanas risinājumi tiek pārcelti uz vēlāku posmu, jo tas ir pretrunā IVN mērķim nodrošināt pietiekamu faktisko pamatu lēmumam pirms akcepta pieņemšanas un vienlaikus tas būtiski samazina sabiedrības līdzdalības jēgu un efektivitāti. To apliecina arī turpmāk norādītie apstākļi, piemēram:
Atsevišķi norādāms, ka no lietas materiāliem izriet nevis tas, ka visi būtiskie riski ir novērtēti un tikai tehniski precizējumi atstāti būvprojekta stadijai, bet gan tas, ka pati kompetentā institūcija un iesaistītās iestādes ir fiksējušas vairākus būtiskus iztrūkumus. Tas attiecas vismaz uz trokšņa izvērtējumu, hidroloģisko režīmu un ugunsdrošību meža teritorijās. Ja institūcijas ir norādījušas uz datu trūkumu, nepietiekamu modelēšanu vai to, ka konkrēti riski Komersanta ziņojumā nav pienācīgi ņemti vērā, tad akcepts nevar tikt pamatots tikai ar nosacījumu, ka attiecīgie jautājumi tiks risināti vēlāk. Šāda pieeja ir pretrunā IVN preventīvajai būtībai.
Īpaši būtisks ir trokšņa izvērtējuma jautājums. Ja IVN stadijā nav pilnīgi un pārskatāmi izvērtēts summārais trokšņa līmenis un summārais zemo frekvenču radītais troksnis, tad nav pietiekama pamata secināt, ka ietekme ir pienācīgi novērtēta jau pirms akcepta. Risinājums, ka trokšņa mērījumi tiks veikti pirms nodošanas ekspluatācijā un ka pārsniegumu gadījumā vēlāk tiks izstrādāts trokšņa samazināšanas pasākumu plāns, nenovērš sākotnējo trūkumu. Tas tikai apstiprina, ka akcepta pieņemšanas brīdī visi būtiskie dati vēl nav iegūti.
Papildus tam īpaši jānorāda uz zemfrekvences trokšņa un infraskaņas izvērtējuma nepietiekamību. Ja novērtējumā izmantotais zemfrekvences diapazons aptver 10–160 Hz, tad no lēmuma materiāliem skaidri jāizriet, kā ir izvērtēta skaņas komponente zem 10 Hz un kāpēc tā ir vai nav atzīta par būtisku. Ja sabiedrība šo aspektu ir aktualizējusi, nepietiek ar vispārīgu norādi uz ārvalstu pieeju vai secinājumu, ka atbilstība ir konstatēta. Nepieciešams pārbaudāms metodiskais pamatojums, kādēļ diapazons zem 10 Hz ir atstāts ārpus pilnvērtīga izvērtējuma vai kā tas ir ņemts vērā.
Iebilstams arī mirgošanas ietekmes izvērtējums. Ja pašā IVN materiālā jau ir redzams, ka daļai dzīvojamo ēku mirgošanas ietekme sasniedz vai pārsniedz izmantotos kritērijus, tad tas nevar tikt uzskatīts tikai par tādu apstākli, ko vēlāk, pēc vajadzības, risinās ar tehnoloģiskiem līdzekļiem. Šādā situācijā pirms akcepta būtu jāvērtē, vai projekta konfigurācija, izvietojums vai darbības režīmi nav jāmaina jau IVN stadijā. Pretējā gadījumā sabiedrībai tiek prasīts pieņemt akceptu apstākļos, kad pats projekts vēl nav sakārtots tā, lai būtiskie pārsniegumi netiktu radīti.
Īpaši ilustratīvs ir drošības attālumu un apledošanas risks. Ja vienā vietā IVN materiālos tiek atzīts, ka ledus gabalu aizmešanas attālums var sasniegt būtiski lielāku distanci, bet citviet drošības attālumi līdz autoceļiem un citai publiskai infrastruktūrai tiek pamatoti ar ievērojami samazinātu distanci, atsaucoties galvenokārt uz drošības sistēmu teorētisko uzticamību, rodas nopietnas šaubas par izvērtējuma konsekvenci. Jo īpaši, ja nav pietiekami analizēti scenāriji, kuros šīs sistēmas nedarbojas, vai scenāriji, kuros iestājas nelabvēlīgu apstākļu sakritība. Šādos apstākļos nav pieļaujama selektīva metodiku un pieņēmumu izmantošana, izvēloties tikai tos elementus, kas ļauj samazināt drošības attālumus, vienlaikus neanalizējot nelabvēlīgos scenārijus.
Papildus tam no drošības viedokļa nav pietiekami vērtējama tikai ēku un autoceļu aizsardzība. Jāvērtē arī publiskās ārtelpas drošība kopumā, tostarp cilvēku uzturēšanās mežos, laukos, rekreācijas teritorijās, uz takām un citās vietās, kur cilvēki ikdienā var atrasties ārpus ēkām. Ja drošības riski attiecībā uz šādām teritorijām nav pilnvērtīgi analizēti, nav pamata uzskatīt, ka ietekme uz sabiedrības drošību ir izvērtēta objektīvi.
Turklāt, ja paredzētā darbība praktiski kļūst pieļaujama tikai ar apjomīgu nosacījumu kopumu, papildu izpētēm un atkārtotām pārbaudēm, pašvaldībai un sabiedrībai ir leģitīms pamats norādīt, ka akcepts šajā stadijā ir pāragrs, jo nav skaidrs, vai un kā ietekmi patiesi iespējams samazināt līdz pieļaujamam līmenim. Iestādes atzinums paredz, ka nav pieļaujama būvprojekta saskaņošana un atzīmes par būvdarbu uzsākšanu izdarīšana, kamēr nav izpildītas pirms būvniecības prasības, tostarp iesniegti pirmsbūvniecības monitoringa rezultāti un nav izvērtēta nepieciešamība noteikt papildu prasības vai ierobežojumus VES darbības režīmiem. No tā izriet, ka pati kompetentā institūcija atzīst, ka akcepta pieņemšanas brīdī vēl nav zināms galīgais nepieciešamo ierobežojumu apjoms, piemēram, kas var būt nepieciešams putnu un sikspārņu aizsardzībai. Tādēļ šādos apstākļos ir pamats iebilst, ka paredzētās darbības akcepts ir pāragrs.
Biedrība konstatē, ka Tiesību aktu projektu portāla materiālos, apkopojot viedokļus par Ministru kabineta rīkojuma projektu, Klimata un enerģētikas ministrija ir atsaukusies uz nākotnē izstrādājamu regulējumu par VES ekspluatācijas prasībām un uzraudzību, taču šāda ministrijas atsauce pati par sevi nemaina pašreizējo tiesisko un faktisko situāciju un nevar aizstāt konkrētā projekta ietekmes pilnvērtīgu izvērtējumu un pārbaudāmu pamatojumu pirms akcepta lēmuma pieņemšanas. Nepieciešamība pēc vienota un saistoša regulējuma VES jomā nav tikai sabiedrības vai atsevišķu iesniedzēju subjektīvs pieņēmums. To jau iepriekš ir atzinis arī Ministru kabinets, 2022.gadā uzdodot sagatavot normatīvā regulējuma projektus par trokšņa, mirgošanas un zemfrekvences skaņas, tai skaitā infraskaņas komponentes, ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem, kā arī par VES demontāžas, rekultivācijas un finansiālā nodrošinājuma kārtību. Līdz ar to, kamēr šādi risinājumi nav ieviesti, ir pamats iebilst pret praksi akceptēt VES projektus individuāli, aizstājot vienotu regulējumu ar katrā lietā atšķirīgiem nosacījumiem. Valsts pārvaldes vilcināšanās (bezdarbība) normatīvā regulējuma izstrādē, vairāku gadu garumā neizstrādājot normatīvo regulējumu, nevar attaisnot zemāku lēmuma kvalitātes standartu. Tieši pretēji — šādos apstākļos ir īpašs pienākums nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas būtiskie ietekmes un risku jautājumi ir pienācīgi izvērtēti, bet sabiedrības un skarto personu tiesības netiek sašaurinātas valsts pārvaldes bezdarbības dēļ. Iebilstams arī tādēļ, ka pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas objektīvi ir pieaugusi nepieciešamība pēc skaidras un iepriekš noteiktas pieejas drošības attālumu, drošības zonu un rīcības algoritmu noteikšanai avāriju, apledošanas, ugunsgrēku un citu negadījumu gadījumos. Ja likumdevējs ir samazinājis iepriekšējos formālos drošības ierobežojumus, tad jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka drošības jautājumi tiek pilnvērtīgi un pārbaudāmi izvērtēti jau akcepta stadijā.
Paredzētās darbības akceptējamība vērtējama arī teritorijas plānošanas tiesiskuma aspektā, jo pastāv pamatotas šaubas par ieceres savietojamību ar spēkā esošo teritorijas plānojumu un par to, vai projekts netiek virzīts veidā, kas faktiski apiet teritorijas plānošanas sistēmu un tās loģiku.
Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā[9] sadaļā par ietekmi uz tautsaimniecību norādīts, ka paredzētajai darbībai ietekmes uz tautsaimniecību nav. Šāds secinājums rada iekšēju pretrunu ar paša projekta politisko un publiski pausto pamatojumu, saskaņā ar kuru VES attīstība tiek saistīta ar Latvijas energoneatkarību. Ja projekts tiek pamatots ar nozīmīgu ieguldījumu valsts energoneatkarībā, tad anotācijā nav pieļaujams vienlaikus norādīt, ka ietekmes uz tautsaimniecību nav. Līdz ar to anotācija ir pilnveidojama, skaidri atspoguļojot paredzētās darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp ieguldījumu elektroenerģijas nodrošinājumā un energoneatkarības mērķu sasniegšanā. Piemēram, Tiesību aktu projekta portālā SIA “K2 Ventum” lietas materiālos (25-TA-2896)[10] ir norādījusi, ka tās saražotais elektroenerģijas apjoms nodrošinās vairāk nekā 10% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Tas apliecina, ka VES projektiem objektīvi var būt būtiska ietekme uz tautsaimniecību. Līdz ar to nepieciešams pilnveidot anotāciju, pārstrādājot to, t.i. norādot informāciju par paredzētās darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (piemēram, cik procentus no Latvijas elektroenerģijas patēriņa plānots nodrošināt ar paredzēto darbību).
Papildus jāvērtē arī tas, vai valsts un operatīvie dienesti ir institucionāli gatavi šādu objektu avāriju risku pārvaldībai. Ja jautājumos par VES ugunsdrošību, ugunsgrēku dzēšanu un avāriju seku novēršanu joprojām nepastāv vienota, skaidra un metodiski nostiprināta pieeja, tas pats par sevi ir nozīmīgs apstāklis, kas pastiprina šaubas par paredzētās darbības akcepta pietiekamu sagatavotību. Lēmums par šāda mēroga infrastruktūras akceptēšanu nevar balstīties pieņēmumā, ka institucionālā gatavība tiks nodrošināta vēlāk.
Būtisks ir arī būvniecības loģistikas un ceļu noslodzes jautājums. Ja paredzētā darbība ietver ļoti apjomīgu kravas transporta kustību, bet precīzi transportēšanas maršruti, ceļu nestspējas izvērtējums, ceļu bojājumu riska sadalījums un atjaunošanas finansēšanas mehānisms tiek atstāti uz vēlāku stadiju, nav pamata uzskatīt, ka arī šī ietekmes daļa ir pienācīgi izvērtēta. Īpaši svarīgi ir tas, ka bez skaidri nostiprināta principa par attīstītāja pilnu finansiālo atbildību par ceļu izmantošanu un atjaunošanu pastāv risks, ka faktiskās sekas un izmaksas vēlāk tiks pārliktas uz pašvaldību vai valsts līdzekļiem.
Norādāms arī uz sabiedrības līdzdalības kvalitātes aspektu. Ja būtiski precizējumi, atbildes uz iebildumiem un ietekmes izvērtējuma korekcijas ir izkaisītas pa dažādiem pielikumiem, atsevišķiem dokumentiem un turpmākiem precizējumiem, nevis atspoguļotas vienotā un sabiedrībai pārskatāmā IVN materiāla redakcijā, sabiedrībai objektīvi tiek apgrūtināta iespēja jēgpilni sekot līdzi lietas attīstībai un pilnvērtīgi izmantot savas līdzdalības tiesības. Tas rada risku, ka līdzdalība kļūst formāla nevis pēc procedūras esamības, bet pēc faktiskās kvalitātes.
Šajā lietā iebildumi nav tikai par atsevišķām tehniskām nepilnībām, bet attiecas uz nepilnību kopumu. Proti, vairāki būtiski riski un ietekmes aspekti nav pilnīgi noskaidroti, vairāki būtiski risinājumi ir atlikti uz vēlākiem posmiem, atsevišķās jomās tiek izmantota selektīva ārvalstu metodiku piesaukšana, savukārt vienota nacionālā regulējuma trūkums tiek aizstāts ar individuāliem nosacījumiem. Šādos apstākļos paredzētās darbības akcepts ir pāragrs un rada paaugstinātu risku, ka Ministru kabineta lēmums būs apstrīdams gan pamatojuma pietiekamības, gan samērīguma, gan tiesiskuma aspektā.
Vēlreiz uzsverams, ka šī lieta nav vērtējama izolēti kā viens atsevišķs projekts. Šis ir pirmais, faktiski precedents līdzīgiem gadījumiem, kad Ministru kabinetam jālemj par šāda apjoma vēja elektrostaciju parka akceptēšanu atvieglotā kārtībā. Tādēļ tieši šajā lietā Ministru kabinetam ir īpaši augsta atbildība nodrošināt lēmuma kvalitāti, jo pretējā gadījumā nekvalitatīvs lēmums var kļūt par faktisku standartu arī turpmākajos projektos.
Ņemot vērā lietas apstākļus un iepriekš minēto, tajā skaitā biedrības iepriekš sniegtos iebildumus[11], biedrība dara zināmu, ka iebilst pret paredzētās darbības akceptēšanu šajā stadijā (nesaskaņo) un lūdz Ministru kabinetu nodrošināt, ka pirms akcepta lēmuma pieņemšanas tiek novērstas nepilnības, tostarp nepieciešams iegūt un izvērtēt tos datus, bez kuriem nav iespējams pilnvērtīgi noteikt paredzētās darbības ietekmi uz vidi un nepieciešamos ierobežojumus tās īstenošanai. Pieprasām Ministru kabinetu:
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas anotācijas pārstrādāšanu un aizpildīšanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un prasībām, tostarp skaidri norādot paredzētās darbības ietekmi uz tautsaimniecību, ņemot vērā, ka Ministru kabinets akceptē projektu, kas stiprina Latvijas energoneatkarību, bet sadaļā - ietekme uz tautsaimniecību - norādīts, ka ietekmes nav;
izvērtēt, vai paredzētās darbības akceptu vispār iespējams pieņemt ar pietiekamu faktisko pamatu, ja būtisku ietekmes aspektu izvērtējums ir paredzēts tikai būvprojekta stadijā;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka būtiskie ietekmes aspekti ir pilnībā izvērtēti un, ka riski novērsti vai mazināti līdz pieļaujamam līmenim, identificējot tos riskus, kas jānovērš pilnībā un riskus, kas ir mazināmi līdz pieļaujamam līmenim, skaidri identificēt, kuri riski ir pilnībā novēršami, kuri - mazināmi, un ar kādiem konkrētiem, pārbaudāmiem un izpildāmiem pasākumiem tas tiks panākts;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka attiecībā uz troksni, zemfrekvences skaņu, infraskaņu un mirgošanu ir nodrošināts pietiekami skaidrs, pārbaudāms un tiesiski noteikts pamats lēmuma pieņemšanai, lai akcepts netiktu balstīts vienīgi vispārīgā pieņēmumā par iespējamu jautājumu atrisināšanu vēlākā būvprojekta stadijā; nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ja paredzētās darbības ietekmes izvērtējumā tiek izmantoti citu valstu normatīvie risinājumi, robežvērtības vai metodikas, lēmumā skaidri norādot, kādēļ tieši attiecīgās valsts regulējums ir izvēlēts par salīdzinājuma pamatu, kādēļ tas ir piemērojams konkrētajos faktiskajos apstākļos un kā ir pārbaudīts, ka šā regulējuma piemērošana nav selektīva vai izrauta no plašākā tiesiskā un metodiskā konteksta;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka tiek izstrādāts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem, atbildīgajiem un finanšu instrumentiem, kas pasargā no riska, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas var tikt pārliktas uz publiskajiem līdzekļiem vai atstāts nenosegts pienākums maksātnespējas/īpašnieku maiņas gadījumā, tādējādi nodrošinot pienācīgu risku pārvaldību, ņemot vērā faktu, ka Latvijas Republikā nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu vēja elektrostaciju demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.).
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, vismaz noteikt lēmumā, ka būvniecības uzsākšana nav pieļaujama, kamēr nav iegūti un kompetentu institūciju akceptēti monitoringa rezultāti un no tiem izrietošie ierobežojumi, vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par lēmuma izpildes uzraudzību; noteikt skaidru uzraudzības, ziņošanas un kontroles kārtību akcepta gadījumā, kā arī skaidras tiesiskās sekas gadījumiem, kad akcepta nosacījumi netiek ievēroti, vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, noteikt, ka pirms būvniecības uzsākšanas un arī pirms ekspluatācijas uzsākšanas ir veicama paredzētās darbības ietekmes priekšnosacījumu un monitoringa rezultātu pārbaude, izvērtējot, vai IVN un akcepta lēmumā izdarītie pieņēmumi ir apstiprinājušies un vai nav nosakāmi papildu ierobežojumi, mazināšanas pasākumi vai citi nosacījumi; paredzēt akcepta lēmumā skaidru pēcpārbaudes kārtību, nosakot termiņus, kompetento institūciju, vērtējamos rādītājus un datu publiskošanas kārtību, lai pēc paredzētās darbības īstenošanas būtu pārbaudāms, vai faktiski sasniegts lēmuma pamatā pieņemtais ietekmju līmenis un vai nav iestājusies lielāka negatīvā ietekme par prognozēto; vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, noteikt, ka būvniecības un ekspluatācijas uzsākšana nav pieļaujama, kamēr nav veikta pirmspārbaude, kurā kompetentā institūcija ir izvērtējusi monitoringa rezultātus, pārbaudījusi akcepta lēmuma pieņēmumu atbilstību faktiskajai situācijai un, ja nepieciešams, noteikusi papildu nosacījumus vai ierobežojumus; vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
atspoguļot akcepta lēmuma pamatojumā skaidri un pārbaudāmi lietas izvērtējumu, tajā skaitā par kumulatīvo ietekmi, sabiedrības un pašvaldības iebildumiem, kā arī iemesliem, kuru dēļ šie konkrētie iebildumi tiek pieņemti vai noraidīti;
nodrošināt, ka lēmums par akceptu tiek pieņemts tikai tad, ja no tā pamatojuma un nosacījumiem ir objektīvi pārbaudāms, ka paredzētā darbība neradīs būtisku negatīvu ietekmi, un ka pastāv reāli, kontrolējami mehānismi ietekmes novēršanai, mazināšanai; nodrošināt, ka Ministru kabineta lēmums ir tiesiski pārbaudāms, balstīts pilnvērtīgā risku pārvaldībā un sabiedrībai saprotams.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
[2] SIA "Sunly Land Solar 2"reģistrācijas numurs 40203403221, juridiskā adrese - Biroju iela 10, lidosta “Rīga”, Mārupes pagasts, Mārupes novads, LV-1053
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
[4] https://www.eva.gov.lv/lv/media/8765/download?attachment
[5]https://environment.lv/assets/upload/PDF/Kuzeme%20pec%20SA/Kurzeme_VES_IVN_pec%20SA%20070525.pdf
pielikumi pieejami https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-ietekmes-uz-ivn-zinojuma-iesniegsanu-energetikas-un-vides-agentura-atzinuma-sanemsanai-veja-elektrostaciju-parks-kurzeme.html
[6] SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”
[7] https://www.eva.gov.lv/lv/media/6414/download?attachment
[8] https://www.eva.gov.lv/lv/media/8765/download?attachment
[9] https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/2d1b13a8-bd45-46ff-9222-2b7f3fdc4ce2
[10] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/47717f7c-612e-4cc0-8221-edd19a1f9b98
[11] https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/fd1d8213-a7a4-4c19-b106-8d0e6b949c28
Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520
06.03.2026.,.nr.01/06-03-2026
IEBILDUMI un PRIEKŠLIKUMI
25-TA-2790[1]
/projekta ID Tiesību aktu projektu portālā/
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu
/tiesību akta nosaukums/
Ministru kabineta rīkojuma projekts
/tiesību akta veids/
Klimata un enerģētikas ministrija
/atbildīgā ministrija/
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
/politikas joma/
2025.gada 3.novembrī SIA "Sunly Land Solar 2"[2] (turpmāk – Komersants) iesniegumā Nr.3.2/2025/24 par Ministru kabineta lēmuma saņemšanu par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptēšanu lūdz Klimata un enerģētikas ministriju atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk – Atvieglotās kārtības likums) 8.pantam, ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā (turpmāk – paredzētā darbība) darbības akceptu.
Atvieglotās kārtības likuma 8.pants paredz, ka gadījumā, ja Atvieglotās kārtības likuma 3.panta 1. vai 4. punktā paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt, kas šajā lietā bija izdarāms līdz 2025.gada 3.decembrim. No Tiesību aktu projekta portālā[3] pieejamās informācijas konstatējams, ka šajā termiņā Ministru kabinets nav pieņēmis ne lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, ne lēmumu par atteikumu to akceptēt.
No Ministru kabineta rīkojuma projekta redzams, ka, lemjot par paredzēto darbību, Ministru kabinets izskatīs un balstīsies uz Enerģētikas un vides aģentūras 2025.gada 30.septembra atzinumu Nr.10.7/8/2025 par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu[4] (turpmāk – Iestādes atzinums) par Komersanta paredzēto darbību, kā arī uz paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Komersanta ziņojums)[5], kas pieejams izstrādātāja SIA ELLE[6] tīmekļvietnē.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Ministru kabinets pēc Iestādes atzinuma un Komersanta ziņojuma izskatīšanas, konstatēs, ka paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums, kurā norādīts, ka paredzēto darbību iespējams īstenot, ievērojot ārējos normatīvajos aktos, Komersanta ziņojumā un Iestādes atzinumā ietvertos nosacījumus. Tādējādi no rīkojuma projekta izriet, ka Ministru kabinets paredz akceptēt Komersanta paredzēto darbību. No projekta satura vienlaikus izriet, ka akcepts būtībā tiek balstīts uz pieņēmumu, ka vairākas būtiskas ietekmes un riski būs pietiekami pārvaldāmi ar nosacījumiem, kas izpildāmi pēc akcepta pieņemšanas.
Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) veikšanai ir noteiktas likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – IVN likums) un 2015.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību". Saskaņā ar IVN likuma 22.panta otro daļu, attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot Kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu. Šajā konkrētajā gadījumā Ministru kabinets pieņems lēmumu akceptēt vai noraidīt paredzēto darbību. Līdz ar to Ministru kabinetam šajā lietā ir pienākums ne vien formāli konstatēt IVN procedūras norisi, bet arī pēc būtības vispusīgi izvērtēt Komersanta ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokļus, kā arī pārliecināties, ka lēmumam par akceptu ir pietiekams un pārbaudāms faktiskais pamats.
2024.gada 13.martā tika pieņemts lēmums Nr.5-02-1/12/2024 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai, savukārt 2024.gada 2.aprīlī institūcija izsniedza IVN programmu Nr.5-03/13/2024[7]. IVN programmā norādīts, ka IVN procedūras ietvaros vērtējama ne vien vēja elektrostaciju parka izbūve, bet arī ar tā funkcionēšanu saistītā infrastruktūra, tostarp elektropārvades kabeļlīnijas, transformatoru apakšstacijas un pievedceļi. Kompetentā institūcija sniegusi atzinumu 2025.gada 30.septembrī [8].
Saldus novada pašvaldība 2025.gada 16.decembrī ir sniegusi atzinumu Ministru kabinetam par Ministru kabineta rīkojuma projektu saistībā ar paredzēto darbību. Lai gan pašvaldība konceptuāli atbalsta ieceri, tā vienlaikus norāda uz nepilnībām, kuras ietekmē paredzētās darbības akcepta tiesisko pamatojumu, tostarp uz praksi nepilnības nostiprināt ar nosacījumiem, pārceļot tās uz būvprojekta stadiju.
IVN likuma mērķis ir nodrošināt pietiekamu faktisko pamatu lēmumam par paredzētās darbības pieļaujamību pirms akcepta pieņemšanas, balstoties uz IVN procesā iegūtu informāciju un tās izvērtējumu. Ja kompetentās institūcijas atzinumā būtisku ietekmes aspektu izvērtējums faktiski tiek atlikts uz būvprojekta izstrādes stadiju, pastāv risks, ka akcepts tiek pieņemts bez pilnīga un pārbaudāma pamatojuma, kas neatbilst IVN likuma preventīvajai būtībai. Tādēļ Ministru kabinetam pirms lēmuma pieņemšanas jāpārliecinās, ka lēmuma pamatojums balstās uz pietiekamu un pilnīgu faktisko informāciju un ka būtisku ietekmes aspektu izvērtējums nav atstāts uz vēlāku stadiju, ja tas var ietekmēt pašas paredzētās darbības pieļaujamības vērtējumu.
Pašvaldība arī pamatoti norāda, ka Latvijā valstiskā līmenī nav izstrādāts pilnvērtīgs, saistošs un pārbaudāms regulējums atsevišķu ietekmju, piemēram, troksnis, zemfrekvences skaņa, infraskaņa un mirgošana, vērtēšanai cilvēku veselības aspektā. Šādos apstākļos īpaši būtiski ir, lai akcepta lēmums būtu balstīts pilnvērtīgā risku pārvaldībā un skaidrā, pārbaudāmā pamatojumā, nevis vienīgi vispārīgā pieņēmumā, ka tiks atrisināts būvprojektā. Pretējā gadījumā nav iespējams caurskatāmi pārbaudīt, vai ietekmes ierobežojumi jau akcepta stadijā ir noteikti pietiekami, tiesiski un efektīvi.
Pašvaldība pamatoti norāda arī uz sistēmisku risku, kas izriet no tā, ka Latvijā nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kura skaidri noteiktu saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). IVN materiālos ir ietvertas vien vispārīgas norādes, bet iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem, atbildīgajiem un finanšu instrumentiem, kas novērstu risku, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas tiek pārliktas uz publiskajiem līdzekļiem vai arī pienākums paliek nenosegts maksātnespējas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Līdz ar to akcepts ir izvērtējams arī no pienācīgas risku pārvaldības un sabiedrības interešu aizsardzības aspekta.
Tāpat pašvaldība norāda, ka šis ir pirmais precedents Latvijā, kad Ministru kabinets tiek aicināts akceptēt VES virs 50 MW bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai konsultatīvā procesā. Tas arī paaugstina prasību pēc lēmuma kvalitātes. Ministru kabineta lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā. Līdz ar to pieeja - vēlāk sakārtosim - īpaši rūpīgi jāvērtē tieši akcepta stadijā.
Vēršam Ministru kabineta uzmanību uz šādiem lietas apstākļiem:
Nav pieļaujama pieeja, kurā būtisku risku identificēšana, ietekmju izvērtējums un ietekmes novēršanas/mazināšanas risinājumi tiek pārcelti uz vēlāku posmu, jo tas ir pretrunā IVN mērķim nodrošināt pietiekamu faktisko pamatu lēmumam pirms akcepta pieņemšanas un vienlaikus tas būtiski samazina sabiedrības līdzdalības jēgu un efektivitāti. To apliecina arī turpmāk norādītie apstākļi, piemēram:
Atsevišķi norādāms, ka no lietas materiāliem izriet nevis tas, ka visi būtiskie riski ir novērtēti un tikai tehniski precizējumi atstāti būvprojekta stadijai, bet gan tas, ka pati kompetentā institūcija un iesaistītās iestādes ir fiksējušas vairākus būtiskus iztrūkumus. Tas attiecas vismaz uz trokšņa izvērtējumu, hidroloģisko režīmu un ugunsdrošību meža teritorijās. Ja institūcijas ir norādījušas uz datu trūkumu, nepietiekamu modelēšanu vai to, ka konkrēti riski Komersanta ziņojumā nav pienācīgi ņemti vērā, tad akcepts nevar tikt pamatots tikai ar nosacījumu, ka attiecīgie jautājumi tiks risināti vēlāk. Šāda pieeja ir pretrunā IVN preventīvajai būtībai.
Īpaši būtisks ir trokšņa izvērtējuma jautājums. Ja IVN stadijā nav pilnīgi un pārskatāmi izvērtēts summārais trokšņa līmenis un summārais zemo frekvenču radītais troksnis, tad nav pietiekama pamata secināt, ka ietekme ir pienācīgi novērtēta jau pirms akcepta. Risinājums, ka trokšņa mērījumi tiks veikti pirms nodošanas ekspluatācijā un ka pārsniegumu gadījumā vēlāk tiks izstrādāts trokšņa samazināšanas pasākumu plāns, nenovērš sākotnējo trūkumu. Tas tikai apstiprina, ka akcepta pieņemšanas brīdī visi būtiskie dati vēl nav iegūti.
Papildus tam īpaši jānorāda uz zemfrekvences trokšņa un infraskaņas izvērtējuma nepietiekamību. Ja novērtējumā izmantotais zemfrekvences diapazons aptver 10–160 Hz, tad no lēmuma materiāliem skaidri jāizriet, kā ir izvērtēta skaņas komponente zem 10 Hz un kāpēc tā ir vai nav atzīta par būtisku. Ja sabiedrība šo aspektu ir aktualizējusi, nepietiek ar vispārīgu norādi uz ārvalstu pieeju vai secinājumu, ka atbilstība ir konstatēta. Nepieciešams pārbaudāms metodiskais pamatojums, kādēļ diapazons zem 10 Hz ir atstāts ārpus pilnvērtīga izvērtējuma vai kā tas ir ņemts vērā.
Iebilstams arī mirgošanas ietekmes izvērtējums. Ja pašā IVN materiālā jau ir redzams, ka daļai dzīvojamo ēku mirgošanas ietekme sasniedz vai pārsniedz izmantotos kritērijus, tad tas nevar tikt uzskatīts tikai par tādu apstākli, ko vēlāk, pēc vajadzības, risinās ar tehnoloģiskiem līdzekļiem. Šādā situācijā pirms akcepta būtu jāvērtē, vai projekta konfigurācija, izvietojums vai darbības režīmi nav jāmaina jau IVN stadijā. Pretējā gadījumā sabiedrībai tiek prasīts pieņemt akceptu apstākļos, kad pats projekts vēl nav sakārtots tā, lai būtiskie pārsniegumi netiktu radīti.
Īpaši ilustratīvs ir drošības attālumu un apledošanas risks. Ja vienā vietā IVN materiālos tiek atzīts, ka ledus gabalu aizmešanas attālums var sasniegt būtiski lielāku distanci, bet citviet drošības attālumi līdz autoceļiem un citai publiskai infrastruktūrai tiek pamatoti ar ievērojami samazinātu distanci, atsaucoties galvenokārt uz drošības sistēmu teorētisko uzticamību, rodas nopietnas šaubas par izvērtējuma konsekvenci. Jo īpaši, ja nav pietiekami analizēti scenāriji, kuros šīs sistēmas nedarbojas, vai scenāriji, kuros iestājas nelabvēlīgu apstākļu sakritība. Šādos apstākļos nav pieļaujama selektīva metodiku un pieņēmumu izmantošana, izvēloties tikai tos elementus, kas ļauj samazināt drošības attālumus, vienlaikus neanalizējot nelabvēlīgos scenārijus.
Papildus tam no drošības viedokļa nav pietiekami vērtējama tikai ēku un autoceļu aizsardzība. Jāvērtē arī publiskās ārtelpas drošība kopumā, tostarp cilvēku uzturēšanās mežos, laukos, rekreācijas teritorijās, uz takām un citās vietās, kur cilvēki ikdienā var atrasties ārpus ēkām. Ja drošības riski attiecībā uz šādām teritorijām nav pilnvērtīgi analizēti, nav pamata uzskatīt, ka ietekme uz sabiedrības drošību ir izvērtēta objektīvi.
Turklāt, ja paredzētā darbība praktiski kļūst pieļaujama tikai ar apjomīgu nosacījumu kopumu, papildu izpētēm un atkārtotām pārbaudēm, pašvaldībai un sabiedrībai ir leģitīms pamats norādīt, ka akcepts šajā stadijā ir pāragrs, jo nav skaidrs, vai un kā ietekmi patiesi iespējams samazināt līdz pieļaujamam līmenim. Iestādes atzinums paredz, ka nav pieļaujama būvprojekta saskaņošana un atzīmes par būvdarbu uzsākšanu izdarīšana, kamēr nav izpildītas pirms būvniecības prasības, tostarp iesniegti pirmsbūvniecības monitoringa rezultāti un nav izvērtēta nepieciešamība noteikt papildu prasības vai ierobežojumus VES darbības režīmiem. No tā izriet, ka pati kompetentā institūcija atzīst, ka akcepta pieņemšanas brīdī vēl nav zināms galīgais nepieciešamo ierobežojumu apjoms, piemēram, kas var būt nepieciešams putnu un sikspārņu aizsardzībai. Tādēļ šādos apstākļos ir pamats iebilst, ka paredzētās darbības akcepts ir pāragrs.
Biedrība konstatē, ka Tiesību aktu projektu portāla materiālos, apkopojot viedokļus par Ministru kabineta rīkojuma projektu, Klimata un enerģētikas ministrija ir atsaukusies uz nākotnē izstrādājamu regulējumu par VES ekspluatācijas prasībām un uzraudzību, taču šāda ministrijas atsauce pati par sevi nemaina pašreizējo tiesisko un faktisko situāciju un nevar aizstāt konkrētā projekta ietekmes pilnvērtīgu izvērtējumu un pārbaudāmu pamatojumu pirms akcepta lēmuma pieņemšanas. Nepieciešamība pēc vienota un saistoša regulējuma VES jomā nav tikai sabiedrības vai atsevišķu iesniedzēju subjektīvs pieņēmums. To jau iepriekš ir atzinis arī Ministru kabinets, 2022.gadā uzdodot sagatavot normatīvā regulējuma projektus par trokšņa, mirgošanas un zemfrekvences skaņas, tai skaitā infraskaņas komponentes, ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem, kā arī par VES demontāžas, rekultivācijas un finansiālā nodrošinājuma kārtību. Līdz ar to, kamēr šādi risinājumi nav ieviesti, ir pamats iebilst pret praksi akceptēt VES projektus individuāli, aizstājot vienotu regulējumu ar katrā lietā atšķirīgiem nosacījumiem. Valsts pārvaldes vilcināšanās (bezdarbība) normatīvā regulējuma izstrādē, vairāku gadu garumā neizstrādājot normatīvo regulējumu, nevar attaisnot zemāku lēmuma kvalitātes standartu. Tieši pretēji — šādos apstākļos ir īpašs pienākums nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas būtiskie ietekmes un risku jautājumi ir pienācīgi izvērtēti, bet sabiedrības un skarto personu tiesības netiek sašaurinātas valsts pārvaldes bezdarbības dēļ. Iebilstams arī tādēļ, ka pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas objektīvi ir pieaugusi nepieciešamība pēc skaidras un iepriekš noteiktas pieejas drošības attālumu, drošības zonu un rīcības algoritmu noteikšanai avāriju, apledošanas, ugunsgrēku un citu negadījumu gadījumos. Ja likumdevējs ir samazinājis iepriekšējos formālos drošības ierobežojumus, tad jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka drošības jautājumi tiek pilnvērtīgi un pārbaudāmi izvērtēti jau akcepta stadijā.
Paredzētās darbības akceptējamība vērtējama arī teritorijas plānošanas tiesiskuma aspektā, jo pastāv pamatotas šaubas par ieceres savietojamību ar spēkā esošo teritorijas plānojumu un par to, vai projekts netiek virzīts veidā, kas faktiski apiet teritorijas plānošanas sistēmu un tās loģiku.
Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā[9] sadaļā par ietekmi uz tautsaimniecību norādīts, ka paredzētajai darbībai ietekmes uz tautsaimniecību nav. Šāds secinājums rada iekšēju pretrunu ar paša projekta politisko un publiski pausto pamatojumu, saskaņā ar kuru VES attīstība tiek saistīta ar Latvijas energoneatkarību. Ja projekts tiek pamatots ar nozīmīgu ieguldījumu valsts energoneatkarībā, tad anotācijā nav pieļaujams vienlaikus norādīt, ka ietekmes uz tautsaimniecību nav. Līdz ar to anotācija ir pilnveidojama, skaidri atspoguļojot paredzētās darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp ieguldījumu elektroenerģijas nodrošinājumā un energoneatkarības mērķu sasniegšanā. Piemēram, Tiesību aktu projekta portālā SIA “K2 Ventum” lietas materiālos (25-TA-2896)[10] ir norādījusi, ka tās saražotais elektroenerģijas apjoms nodrošinās vairāk nekā 10% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Tas apliecina, ka VES projektiem objektīvi var būt būtiska ietekme uz tautsaimniecību. Līdz ar to nepieciešams pilnveidot anotāciju, pārstrādājot to, t.i. norādot informāciju par paredzētās darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (piemēram, cik procentus no Latvijas elektroenerģijas patēriņa plānots nodrošināt ar paredzēto darbību).
Papildus jāvērtē arī tas, vai valsts un operatīvie dienesti ir institucionāli gatavi šādu objektu avāriju risku pārvaldībai. Ja jautājumos par VES ugunsdrošību, ugunsgrēku dzēšanu un avāriju seku novēršanu joprojām nepastāv vienota, skaidra un metodiski nostiprināta pieeja, tas pats par sevi ir nozīmīgs apstāklis, kas pastiprina šaubas par paredzētās darbības akcepta pietiekamu sagatavotību. Lēmums par šāda mēroga infrastruktūras akceptēšanu nevar balstīties pieņēmumā, ka institucionālā gatavība tiks nodrošināta vēlāk.
Būtisks ir arī būvniecības loģistikas un ceļu noslodzes jautājums. Ja paredzētā darbība ietver ļoti apjomīgu kravas transporta kustību, bet precīzi transportēšanas maršruti, ceļu nestspējas izvērtējums, ceļu bojājumu riska sadalījums un atjaunošanas finansēšanas mehānisms tiek atstāti uz vēlāku stadiju, nav pamata uzskatīt, ka arī šī ietekmes daļa ir pienācīgi izvērtēta. Īpaši svarīgi ir tas, ka bez skaidri nostiprināta principa par attīstītāja pilnu finansiālo atbildību par ceļu izmantošanu un atjaunošanu pastāv risks, ka faktiskās sekas un izmaksas vēlāk tiks pārliktas uz pašvaldību vai valsts līdzekļiem.
Norādāms arī uz sabiedrības līdzdalības kvalitātes aspektu. Ja būtiski precizējumi, atbildes uz iebildumiem un ietekmes izvērtējuma korekcijas ir izkaisītas pa dažādiem pielikumiem, atsevišķiem dokumentiem un turpmākiem precizējumiem, nevis atspoguļotas vienotā un sabiedrībai pārskatāmā IVN materiāla redakcijā, sabiedrībai objektīvi tiek apgrūtināta iespēja jēgpilni sekot līdzi lietas attīstībai un pilnvērtīgi izmantot savas līdzdalības tiesības. Tas rada risku, ka līdzdalība kļūst formāla nevis pēc procedūras esamības, bet pēc faktiskās kvalitātes.
Šajā lietā iebildumi nav tikai par atsevišķām tehniskām nepilnībām, bet attiecas uz nepilnību kopumu. Proti, vairāki būtiski riski un ietekmes aspekti nav pilnīgi noskaidroti, vairāki būtiski risinājumi ir atlikti uz vēlākiem posmiem, atsevišķās jomās tiek izmantota selektīva ārvalstu metodiku piesaukšana, savukārt vienota nacionālā regulējuma trūkums tiek aizstāts ar individuāliem nosacījumiem. Šādos apstākļos paredzētās darbības akcepts ir pāragrs un rada paaugstinātu risku, ka Ministru kabineta lēmums būs apstrīdams gan pamatojuma pietiekamības, gan samērīguma, gan tiesiskuma aspektā.
Vēlreiz uzsverams, ka šī lieta nav vērtējama izolēti kā viens atsevišķs projekts. Šis ir pirmais, faktiski precedents līdzīgiem gadījumiem, kad Ministru kabinetam jālemj par šāda apjoma vēja elektrostaciju parka akceptēšanu atvieglotā kārtībā. Tādēļ tieši šajā lietā Ministru kabinetam ir īpaši augsta atbildība nodrošināt lēmuma kvalitāti, jo pretējā gadījumā nekvalitatīvs lēmums var kļūt par faktisku standartu arī turpmākajos projektos.
Ņemot vērā lietas apstākļus un iepriekš minēto, tajā skaitā biedrības iepriekš sniegtos iebildumus[11], biedrība dara zināmu, ka iebilst pret paredzētās darbības akceptēšanu šajā stadijā (nesaskaņo) un lūdz Ministru kabinetu nodrošināt, ka pirms akcepta lēmuma pieņemšanas tiek novērstas nepilnības, tostarp nepieciešams iegūt un izvērtēt tos datus, bez kuriem nav iespējams pilnvērtīgi noteikt paredzētās darbības ietekmi uz vidi un nepieciešamos ierobežojumus tās īstenošanai. Pieprasām Ministru kabinetu:
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas anotācijas pārstrādāšanu un aizpildīšanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un prasībām, tostarp skaidri norādot paredzētās darbības ietekmi uz tautsaimniecību, ņemot vērā, ka Ministru kabinets akceptē projektu, kas stiprina Latvijas energoneatkarību, bet sadaļā - ietekme uz tautsaimniecību - norādīts, ka ietekmes nav;
izvērtēt, vai paredzētās darbības akceptu vispār iespējams pieņemt ar pietiekamu faktisko pamatu, ja būtisku ietekmes aspektu izvērtējums ir paredzēts tikai būvprojekta stadijā;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka būtiskie ietekmes aspekti ir pilnībā izvērtēti un, ka riski novērsti vai mazināti līdz pieļaujamam līmenim, identificējot tos riskus, kas jānovērš pilnībā un riskus, kas ir mazināmi līdz pieļaujamam līmenim, skaidri identificēt, kuri riski ir pilnībā novēršami, kuri - mazināmi, un ar kādiem konkrētiem, pārbaudāmiem un izpildāmiem pasākumiem tas tiks panākts;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka attiecībā uz troksni, zemfrekvences skaņu, infraskaņu un mirgošanu ir nodrošināts pietiekami skaidrs, pārbaudāms un tiesiski noteikts pamats lēmuma pieņemšanai, lai akcepts netiktu balstīts vienīgi vispārīgā pieņēmumā par iespējamu jautājumu atrisināšanu vēlākā būvprojekta stadijā; nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ja paredzētās darbības ietekmes izvērtējumā tiek izmantoti citu valstu normatīvie risinājumi, robežvērtības vai metodikas, lēmumā skaidri norādot, kādēļ tieši attiecīgās valsts regulējums ir izvēlēts par salīdzinājuma pamatu, kādēļ tas ir piemērojams konkrētajos faktiskajos apstākļos un kā ir pārbaudīts, ka šā regulējuma piemērošana nav selektīva vai izrauta no plašākā tiesiskā un metodiskā konteksta;
nodrošināt pirms akcepta lēmuma pieņemšanas, ka tiek izstrādāts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem, atbildīgajiem un finanšu instrumentiem, kas pasargā no riska, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas var tikt pārliktas uz publiskajiem līdzekļiem vai atstāts nenosegts pienākums maksātnespējas/īpašnieku maiņas gadījumā, tādējādi nodrošinot pienācīgu risku pārvaldību, ņemot vērā faktu, ka Latvijas Republikā nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu vēja elektrostaciju demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.).
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, vismaz noteikt lēmumā, ka būvniecības uzsākšana nav pieļaujama, kamēr nav iegūti un kompetentu institūciju akceptēti monitoringa rezultāti un no tiem izrietošie ierobežojumi, vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par lēmuma izpildes uzraudzību; noteikt skaidru uzraudzības, ziņošanas un kontroles kārtību akcepta gadījumā, kā arī skaidras tiesiskās sekas gadījumiem, kad akcepta nosacījumi netiek ievēroti, vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, noteikt, ka pirms būvniecības uzsākšanas un arī pirms ekspluatācijas uzsākšanas ir veicama paredzētās darbības ietekmes priekšnosacījumu un monitoringa rezultātu pārbaude, izvērtējot, vai IVN un akcepta lēmumā izdarītie pieņēmumi ir apstiprinājušies un vai nav nosakāmi papildu ierobežojumi, mazināšanas pasākumi vai citi nosacījumi; paredzēt akcepta lēmumā skaidru pēcpārbaudes kārtību, nosakot termiņus, kompetento institūciju, vērtējamos rādītājus un datu publiskošanas kārtību, lai pēc paredzētās darbības īstenošanas būtu pārbaudāms, vai faktiski sasniegts lēmuma pamatā pieņemtais ietekmju līmenis un vai nav iestājusies lielāka negatīvā ietekme par prognozēto; vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
ja Ministru kabinets neņem vērā iebildumus un akceptē paredzēto darbību, noteikt, ka būvniecības un ekspluatācijas uzsākšana nav pieļaujama, kamēr nav veikta pirmspārbaude, kurā kompetentā institūcija ir izvērtējusi monitoringa rezultātus, pārbaudījusi akcepta lēmuma pieņēmumu atbilstību faktiskajai situācijai un, ja nepieciešams, noteikusi papildu nosacījumus vai ierobežojumus; vienlaikus lēmumā nepārprotami nosakot konkrētu atbildīgo institūciju vai amatpersonu par Ministru kabineta lēmuma izpildes uzraudzību;
atspoguļot akcepta lēmuma pamatojumā skaidri un pārbaudāmi lietas izvērtējumu, tajā skaitā par kumulatīvo ietekmi, sabiedrības un pašvaldības iebildumiem, kā arī iemesliem, kuru dēļ šie konkrētie iebildumi tiek pieņemti vai noraidīti;
nodrošināt, ka lēmums par akceptu tiek pieņemts tikai tad, ja no tā pamatojuma un nosacījumiem ir objektīvi pārbaudāms, ka paredzētā darbība neradīs būtisku negatīvu ietekmi, un ka pastāv reāli, kontrolējami mehānismi ietekmes novēršanai, mazināšanai; nodrošināt, ka Ministru kabineta lēmums ir tiesiski pārbaudāms, balstīts pilnvērtīgā risku pārvaldībā un sabiedrībai saprotams.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
[2] SIA "Sunly Land Solar 2"reģistrācijas numurs 40203403221, juridiskā adrese - Biroju iela 10, lidosta “Rīga”, Mārupes pagasts, Mārupes novads, LV-1053
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
[4] https://www.eva.gov.lv/lv/media/8765/download?attachment
[5]https://environment.lv/assets/upload/PDF/Kuzeme%20pec%20SA/Kurzeme_VES_IVN_pec%20SA%20070525.pdf
pielikumi pieejami https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-ietekmes-uz-ivn-zinojuma-iesniegsanu-energetikas-un-vides-agentura-atzinuma-sanemsanai-veja-elektrostaciju-parks-kurzeme.html
[6] SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”
[7] https://www.eva.gov.lv/lv/media/6414/download?attachment
[8] https://www.eva.gov.lv/lv/media/8765/download?attachment
[9] https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/2d1b13a8-bd45-46ff-9222-2b7f3fdc4ce2
[10] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/47717f7c-612e-4cc0-8221-edd19a1f9b98
[11] https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/fd1d8213-a7a4-4c19-b106-8d0e6b949c28
Piedāvātā redakcija
-