Atzinums

Anotācijā ir norādīts, ka “[...] arī viena dzīvokļa īpašnieka nenorēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem palielina arī dzīvojamās mājas kopējo parādu par pakalpojumiem, kas palielina risku, ka dzīvojamajai mājai var tikt atslēgts kāds no pakalpojumiem un cieš pārējie godprātīgie dzīvokļu īpašnieki. Piemēram, normatīvie akti nosaka, ka siltumapgādes pakalpojumu gadījumā – ja parādi sasniedz 20% no dzīvojamās mājas kopējā 12 mēnešu perioda rēķina vai ja nav uzsākta parādu piedziņa, attiecīgais pakalpojums var tikt pārtraukts.”, kā arī “[...] šobrīd neefektīva normatīvā regulējuma dēļ, praksē no dzīvokļu īpašnieku (pārvaldnieka) puses tiek meklēti alternatīvi risinājumi problēmu risināšanai. Taču no tā primāri cieš gan godprātīgie dzīvokļu īpašnieki, gan dzīvojamās mājas turpmākā ekspluatācija, jo uzkrātie finanšu līdzekļi tiek novirzīti parādu segšanai nevis dzīvojamās mājas uzlabojumiem, tāpat, veidojoties situācijai, kurā dzīvokļu īpašnieku kopība nomaksā cita dzīvokļa īpašnieka parādus […]”.
Tādējādi secināms, ka jaunās normas uzlabos noteiktu grupu sociālo situāciju, veidojot pozitīvu ietekmi uz šo grupu materiālajiem apstākļiem (samazinot maksu par pārvaldīšanas darbībām), mājokļa kvalitāti (finanšu līdzekļus novirzot dzīvojamās mājas uzlabojumiem nevis parādu segšanai) un arī pieeju pamatpakalpojumiem (izvairoties no riska par pakalpojuma nodrošināšanas pārtraukšanu). Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotācijas 8.1.8. sadaļu par ietekmi uz iedzīvotāju sociālo situāciju.

-