Atzinums

1. Lūgums izteikt Informatīvā ziņojuma sadaļas III OECD divpusējie projekti ar Latviju apakšsadaļas Izglītība aprakstu par pasākumu "Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā" pēdējo rindkopu (4.lpp.) izteikt šādā redakcijā:
" 2023. un 2024. gadā Latvija, Grieķija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande un Beļģija sadarbībā ar EK Kopīgās pētniecības centru (JRC) un OECD TSI turpina īstenot projektu “Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā” (Building capacity for evidence-informed policymaking in governance and public administration in a post-pandemic Europe). No Latvijas projektā piedalās IZM un VK. Projekta mērķis ir veicināt pierādījumos balstītas rīcībpolitikas (EIPM[1]) ieviešanu, attīstot gan politikas veidotāju spējas integrēt zinātnisku informāciju politikas veidošanas procesā, gan zinātnieku spēju šādu informāciju politikas veidotājiem piedāvāt. OECD galvenā aktivitāte projektā ir Latvijas esošās science-for-policy sistēmas analīze (diagnostic report), vajadzību identificēšana (needs assessment) un ceļa kartes ar ieteikumiem EIPM pilnveidošanai (roadmap). Projekta norises laikā OECD eksperti veica aptauju valsts pārvaldes iestādēs – IZM, EM, LM, VARAM, VM, KEM un ZM un zinātniskajās institūcijās. Balstoties uz interviju rezultātiem un dokumentu analīzi, 2023. gada novembrī OECD sagatavoja analītisko ziņojumu par EIPM situāciju Latvijā, projekta sākumā. 2023. gada novembrī IZM norisinājās četras tematiskas fokusa grupas diskusijas, lai apspriestu dažādus EIPM aspektus ar saistīto nozaru pārstāvjiem par šādām tēmām: 1) Zaļā pārveide, klimats un enerģētika,  2) Digitālā transformācija un dati, 3) Cilvēkkapitāls un prasmju attīstība un 4) Ekspertīze politikas veidošanai (analītiskā kapacitāte). Projekta ietvaros notiek arī treneru ‘train-the-trainer’ formāta mācības. 2023. gada jūnijā un septembrī aizvadītas mācības ar pētniekiem, kuri pēc tam piedalījās arī cilvēkkapitāla fokusa grupas diskusijās. 2024. gada janvārī un martā norisinājās mācības politikas veidotājiem. Tiek organizēti arī tematiskie EK Kopīgās pētniecības centra organizētie simpoziji. 2024. gada maijā aizvadīts pēdējais interviju cikls ar Latvijas pārstāvjiem, tostarp iepriekš minēto ministriju, CSP, Latvijas Bankas, zinātnisko institūciju un Saeimas pārstāvjiem. 2024. gada 4. ceturksnī paredzēts aizvadīt projekta gala pasākumu Latvijā un saņemt ceļakarti ar OECD rekomendācijām EIPM pilnveidošanai; projekta starptautiskais noslēgums paredzēts 2025. gada 1. ceturksnī."

[1] An evidence-informed policymaking

Lūgums papildināt Informatīvā ziņojuma sadaļu III OECD divpusējie projekti ar Latviju apakšsadaļas Izglītība aprakstu šādā redakcijā:

"Pārskata periodā šā gada 2024. gada februārī[1] IZM uzsāka sadarbību ar EK un OECD Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projektā Nr. REFORM/IM2023/007 (23LV24) “Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā”[2], kura mērķis ir sniegt konsultatīvu atbalstu valsts dibinātajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem akadēmiskās karjeras sistēmas reformu, tostarp jaunā doktorantūras modeļa, ieviešanai institūciju līmenī. 2024. gada februārī pirmās OECD ekspertu vizītes Latvijā projekta īstenošanas ievaros notika OECD ekspertu tikšanās ar valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjiem, lai iepazītos un pārrunātu pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanā, kā arī uzzinātu iesaistīto pušu redzējumu par faktoriem, kas varētu veicināt vai kavēt reformu ieviešanu. Notika arī publisks projekta uzsākšanas pasākums. 2024. gada pavasarī tika izveidota projekta darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no valsts dibinātajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes un Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas. Viens no projekta darba grupas uzdevumiem ir identificēt šķēršļus jaunā akadēmiskās karjeras ietvara, tostarp jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, institūcijās un sniegt priekšlikumus par nepieciešamo konsultatīvo atbalstu vai cita veida risinājumiem. Līdz šim notikušas divas projekta darba grupas tikšanās. Ciešā sadarbībā ar projekta darba grupu šobrīd tiek izstrādāta valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu akadēmiskā personāla, par akadēmiskās karjeras, tostarp doktorantūras un cilvēkresursu attīstības, pārvaldību atbildīgā administratīvā personāla, kā arī doktorantu aptaujas anketa, kuras mērķis ir noskaidrot respondentu gatavību notiekošajām un plānotajām akadēmiskās karjeras sistēmas reformām. Aptaujas mērķgrupu anketēšana notiks 2024. gada oktobrī. Savukārt aptaujas rezultāti tiks paziņoti  novembrī, kad plānota otrā OECD ekspertu vizīte Latvijā un darbseminārs par aktualitātēm doktorantūras pārvaldībā Latvijā un pasaulē. OECD eksperti konsultatīvo atbalstu minētā TSI projekta ietvaros sniegs līdz 2026. gada februārim."

[1] Skat. https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-sadarbiba-ar-eiropas-komisiju-un-oecd-sniegs-atbalstu-augstskolam-un-zinatniskajiem-institutiem-jauna-akademiskas-karjeras-ietvara-ieviesanai-latvija

[2] Skat. https://www.izm.gov.lv/lv/atbalsts-jauna-akademiskas-karjeras-ietvara-ieviesanai

Lūgums papildināt Informatīvā ziņojuma sadaļu IV Latvijas dalība OECD apskatos, pētījumos un politikas iniciatīvu projektos apakšsadaļas Izglītība aprakstu  pēc rindkopas par CERI (8. lpp.) šādā redakcijā:
2024. gadā turpinājās 2018. gadā uzsāktā OECD Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījuma PIAAC[1] datu sagatavošana publicēšanai - pētījuma rezultātus visās dalībvalstīs publicēs 2024. gada 10. decembrī. Vienlaikus, ievērojot OECD PIAAC valdes viedokli, OECD kopā ar datu publiskošanu publicēs arī starptautisko PIAAC ziņojumu, savukārt OECD PIAAC tematiskie ziņojumi, piemēram, par pieaugušo iedzīvotāju sociālajām un emocionālajām prasmēm, u.c., sekos vēlāk – 2025. un 2026. gadā. Dati, kas tiks iegūti OECD pieaugušo kompetenču pētījuma ietvaros, sniegs objektīvu informāciju par cilvēkapitālu, tā prasmju līmeni, prasmju izmantošanu, iegūto izglītību un to, vai izglītība, prasmes profesijā palīdz nodrošināt pietiekamu sociāli-ekonomisko līmeni.   2024.gada 29.aprīlī IZM organizēja darba semināru, kurā dažādu valsts iestāžu pārstāvji un pētnieki sprieda par OECD PIAAC gada nogalē sagaidāmo datu izmantošanu datos un analīzē balstītai cilvēkkapitāla attīstības politikas plānošanai un OECD PIAAC datu sekundāro izpēti.

[1] https://www.oecd.org/en/about/programmes/piaac.html


OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS[1] aktivitāšu ietvarā Latvijas Universitāte kā OECD TALIS 2024. gada cikla Nacionālais projekta vadītājs Latvijā no 2024. gada 15. februāra līdz 30. martam veica OECD TALIS 2024. gada cikla pamatpētījumu, kura izlase aptvēra 216 skolas un 4 200 skolotājus. Šajā pētījuma ciklā tika padziļināti izzināta skolotāju profesionālā pilnveide un labbūtība, kā arī ilgtspējas jautājumi un to apguve skolās. Noslēdzoties pētījumam, tika identificēts sākotnējais dalības rezultāts, t.i. 4 099 skolotāji jeb 97,6% no izlases un 214 skolu direktori jeb 99,1% no izlases. 2024. gada 3.-4. jūlijā notika TALIS valdes 13. sanāksme, kurā IZM Politikas attīstības un iniciatīvu departamenta vadošā vecākā eksperte – projektu vadītāja Dace Kalsone prezentēja Latvijas priekšlikumus par ciešāku sadarbību pētījuma pirmo datu un secinājumu ziņojuma vienota parauga izveidē, kas ļautu dalībvalstīm efektivizēt rezultātu izplatīšanu, kā arī rosināja diskusiju par pieejas procedūru mikrodatiem, kas atbilstoši atvērtās zinātnes pieejai, atvieglotu datu padziļinātu izpēti.

OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmas INES[2] galvenā aktivitāte pārskata periodā ir izglītības rādītāju gadagrāmatas “Īsumā par izglītību”  (Education at a Glance) (turpmāk – EAG) sagatavošana un publicēšana. EAG sniedz informāciju par OECD dalībvalstu izglītības iznākumu, rezultātu, līdzdalības un ieguldījumu rādītājiem. EAG 2023 starptautiski prezentēja 2023. gada 12. septembrī, tā caurviju temats 2023. gadā bija profesionālās izglītības rādītāji.  Starp 38 OECD valstīm Latvija uzrāda labus rādītājus profesionālās izglītības jomā. 2023. gada 26. septembrī starptautiskā profesionālās izglītības forumā “Prasmju planēta. Jauns skatījums uz tīklošanās potenciālu”  (The Planet of Skills. Renewed Perspective on Networking Potential) norisinājās EAG 2023 Latvijas datu prezentācija ar OECD Izglītības un prasmju direktorāta analītiķa Erika Šarbonjē (Éric Charbonnier) piedalīšanos.


[1] https://www.oecd.org/en/about/programmes/talis.html

[2] https://www.oecd.org/en/about/programmes/ines.html











 

-