Projekta ID
25-TA-722Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
02.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīts, ka informācija par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kas saistīta ar projektu “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” tiks izklāstīta tiesību akta projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmas “DigiSoc” noteikumi”, kuru patlaban izstrādā Labklājības ministrija, sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kura pasākumu (projekta) īstenošanai paredzētā finansiālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir norādīta cita tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā). No anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” sniegtās informācijas nav saprotams vai likumprojektā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējums, vai tas tiks īstenots LM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojektā iekļaujami tikai tādi pasākumi, kuru īstenošanu LM var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt, ja likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī likumprojekta izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildus izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Līdz ar to lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, norādot likumprojektā iekļauto pasākumu īstenošanas ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kura pasākumu (projekta) īstenošanai paredzētā finansiālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir norādīta cita tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā). No anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” sniegtās informācijas nav saprotams vai likumprojektā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējums, vai tas tiks īstenots LM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojektā iekļaujami tikai tādi pasākumi, kuru īstenošanu LM var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt, ja likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī likumprojekta izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildus izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Līdz ar to lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, norādot likumprojektā iekļauto pasākumu īstenošanas ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Piedāvātā redakcija
-
