Atzinums

Ņemot vērā to, ka Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 38.panta trešajā daļā noteiktā Valsts vides dienesta kompetence pilnībā dublējas ar Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta kompetenci, kā arī 11., 12., 13., 32.pantā, 33.panta otrās daļas 3.punktā noteiktās  valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas ģenētiski modificēto kultūraugu uzraudzībā un kontrolē dublējas ar Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam un zinātniskajai ekspertu komisijai noteiktajām atbildības jomām, tad efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai, resursu efektīvai izmantošanai nav pamatoti un lietderīgi dublēt iestāžu funkcijas.
Tāpēc lūdzam svītrot Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 11., 12., 13., 32.pantā, 33.panta otrās daļas 3.punktā un 38.panta trešajā daļā noteiktās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) padotības iestāžu un kapitālsabiedrības kompetences  ģenētiski modificēto organismu aprites uzraudzībā un kontrolē.
Papildus norādām, ka atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 6.panta otrajai daļai Valsts vides dienests koordinē un pārrauga  Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai nepieciešamā sākotnējā izvērtējuma veikšanu, ko veic darbībām, kurām var būt būtiska ietekme uz vidi, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu.
Gadījumā, ja, veicot darbības ģenētiski modificētu organismu apritē, ierobežotai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē, izplatīšanai tirgū, arī pārvadāšanai, ir nodarīts kaitējums videi vai ir tieši kaitējuma draudi neatkarīgi no vainas, tad atbilstoši Vides aizsardzības likuma 25.panta ceturtās daļas 8.punktā noteiktajam atbildīga ir persona, kura veic profesionālo darbību - operators. Turklāt šī paša likuma 31.panta desmitajā daļā noteikts, ka operators sedz arī videi nodarītā kaitējuma sanācijas darbu izmaksas.
Tā kā VARAM un tās padotības iestādēm kopumā saglabājas citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas ģenētiski modificēto organismu ietekmes uz vidi uzraudzībai, tad lūdzam turpmāk informēt VARAM un Valsts vides dienestu ārkārtas gadījumos, kā arī vienu reizi gadā izvērtējot darbības rezultātus, problēmas, risinājumus, iekļaujot šo informāciju, piemēram, Zemkopības ministrijas publiskajā gada pārskatā. Tāpēc lūdzam 22.panta sesto daļu papildināt, paredzot VARAM un Valsts vides dienesta informēšanu.
Vienlaikus norādām, ka jāparedz attiecīgi grozījumi arī saistītajos Ministru kabineta noteikumos:
- 2015.gada 10.februāra noteikumi Nr.78 “Ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas noteikumi”;
- 2009.gada 26.maija noteikumi Nr.457 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu”.

-