Atzinums

Likumprojekta 186. panta pirmā daļa paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Vienlaikus likumprojekta 186. panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai – Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
Norādāms, ka ārzemnieks, kuram nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā, nav tiesīgs pēc saviem ieskatiem izvēlēties un norādīt dzīvesvietu Latvijas Republikā, kurā dzīvot pēc atbrīvošanas.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka, saskaņā ar likumprojekta 211. panta otro daļu, ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, probācijas klientam ir pienākums ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu. Taču likumprojekta 186. pantā nav noteikts pienākums brīvības atņemšanas iestādei informēt minēto Dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu, par tādu ārzemnieku, kura dzīvesvieta ir ārzemēs vai kuram pēc brīvības atņemšanas soda izpildes nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 186. panta otro daļu, piemēram, papildinot ar šādu regulējumu: "Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par ārzemnieku, kura dzīvesvieta ir ārzemēs vai, kuram pēc brīvības atņemšanas soda izpildes nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā, nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.".

-

Likumprojekta 209. panta pirmās daļas trešais punkts paredz, ka par elektroniskās uzraudzības pārkāpumu tiek uzskatīts, ja probācijas  klients nenovērš vai rada šķēršļus  piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm, to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka minētajā gadījumā, Dienesta amatpersona pieaicina Valsts policijas pārstāvi.
Norādāms, ka no likumprojektā ietvertā regulējuma nav saprotams Valsts policijas pieaicināšanas mērķis un uzdevumi. Minētais nav skaidrots arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā. Iekšlietu ministrijas ieskatā, lai konstatētu likumprojekta 209. panta pirmās daļas 3. punktā minēto pārkāpumu, Valsts policijas klātbūtne nav nepieciešama.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” (turpmāk – Likums) 10. pantu policijas darbiniekam ir pienākums nodrošināt kārtību, lai garantētu personu un sabiedrības drošību. Atbilstoši Likuma 12. panta pirmās daļas 16. punktam policijas darbiniekam ir tiesības jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība. Tāpat Likums paredz, ka jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai.
Līdz ar to, ievērojot Likumā ietverto tiesisko regulējumu, Valsts policijai likumprojekta 209. panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā nav tiesību veikt darbības, lai nodrošinātu piespiedu iekļūšanu telpās. Likumprojektā minētajā gadījumā policijas darbinieku, ja nepieciešams, varētu pieaicināt tikai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Vienlaikus norādāms, ka pienākumu nodrošināt sabiedrisko kārtību Likums paredz ne tikai Valsts policijai, bet arī pašvaldības policijai.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 209. panta otro daļu.

-

Likumprojekta 47. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka personas lietā obligāti iekļauj šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus. Ņemot vērā, ka likumprojekta 5. panta pirmajā daļā minēti ne vien tiesas nolēmumi, bet arī prokurora priekšraksts par sodu, attiecīgi precizēt likumprojekta 47. panta otrās daļas 1. punktu, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, kādi dokumenti iekļaujami personas lietā.

-

Likumprojekta 183.panta pirmā daļa paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas informē bāriņtiesu par notiesāto, kas notiesāts par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Norādām, ka Krimināllikuma XVI nodaļas nosaukums ir “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”. Arī citos likumprojekta pantos, piemēram, 32.panta otrās daļas 2.punktā tiek izmantots formulējums “tikumību un dzimumneaizskaramību”. Tādēļ aicinām likumprojekta 183.panta pirmajā daļā vārdus “dzimumneaizskaramību un tikumību” aizstāt ar vārdiem “tikumību un dzimumneaizskaramību”.

 

-