Atzinums

Lūdzam skaidrot Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās Regulas (ES) 2022/1636, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ (turpmāk – Regula) I pielikuma ieviešanu un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu.

Vēršam uzmanību, ka Regulas I pielikuma 1.punkta (d) apakšpunkts paredz vairāku veidu datu elementu statusu, tai skaitā tādu, kas jānorāda obligāti ("R"), kā arī tādu, kuru norādīšana ir izvēles ("O"), nosacīta {"C") vai pakārtota  citiem elementiem ("D"). Regulas I pielikuma 1.punkta (d) (i) apakšpunktā turklāt noteikts, ka atsevišķi izvēles vai nosacīti elementi joprojām ir jānorāda obligāt, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ka šajā (apakš)grupā dati ir jānorāda obligāti [..]. Regulas I pielikuma 1.punkta (d) (ii) apakšpunktā iekļauts līdzīgs nosacījums, ka izvēles datu norādīšana ir fakultatīva personai, kas iesniedz ziņojumu, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts ir noteikusi, ka dati jāpieprasa saskaņā ar opciju, kas paredzēta E slejā [..].

No noteikumu projekta un tā anotācijas nav skaidrs, kā Latvija īsteno minētajās Regulas normās - I pielikuma 1.punkta (d) (i) un (ii) apakšpunktā - minēto rīcības brīvību noteikt atsevišķus izvēles elementus par obligātiem. Skaidrojam, ka, tā kā minēto Regula noteikumu piemērošana ir atkarīga no dalībvalstu tiesību aktiem, nacionālā regulējuma izstrādāšanas laikā ir nepieciešms skaidrs skatījums par to, kā šie Regulas nosacījumi Latvijā tiks piemēroti. 

Ievērojot minēto, lūdzam sniegt attiecīgu skaidrojumu un, ja nepieciešams, precizēt noteikumu projektu, piemēram, norādot, kuri no Regulas I pielikumā minētajiem izvēles elementiem jānorāda obligāti (ja attiecināms). 
Tāpat vēršam uzmanību, ka nepieciešams informāciju par Regulas I pielikuma ieviešanu norādīt noteikumu projekta anotācijas 5.punktā, tai skaitā norādot, kā tiek īstenota dalībvalsts rīcības brīvība.

Papildus minētajam lūdzam svītrot vārdus "kurā ir uzskaitīti arī apstrādājamie fiziskas personas dati", jo nav skaidrs šīs piebildes mērķis.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā norādīt informāciju, kādus datus noteikumu projektā paredzētajās valsts informācijas sistēmās paredzēts saņemt no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas.

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiek ieviestas atsevišķas Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās Regulas (ES) 2022/1636, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ un  Komisijas 2011. gada 18. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem tiesību normas, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.punktu (t.sk. 1.tabulu) ar informāciju par minēto regulu normu ieviešanu.

-

Noteikumu projektā regulēto valsts informācijas sistēmu izmantošanas mērķus, kā arī šajās informācijas sistēmās apstrēdājamo fizisko personu datu apjomu noteic likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta pirmās un trešā daļa. Piemēram, šād panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka Datu noliktavas sistēma nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti. Minētā likuma panta trešās daļas 3.punkts paredz, ka Datu noliktavas sistēmā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā šādas fizisko personu datu kategorijas: fiziskās personas datus, kas uzkrāti citās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās un tiek nodoti uzglabāšanai Datu noliktavas sistēmā, kā arī fiziskās personas datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, un fiziskās personas datus, kas saņemti no citām valsts institūcijām un reģistriem.

Noteikumu projekts, piemēram, tā 14. un 28.punkts konkretizē informācijas sistēmās apstrādājamo fizisko personu datu apjomu, tomēr noteikumu projekta anotācijā šobrīd nav sniegta informācija, vai informācijas sistēmas mērķim ir nepieciešama fiziskas personas datu apstrāde šādā apjomā (piemēram, vai vienmēr ir nepieciešams apstrādāt informāciju par personas ģimenes stāvokli), un vai datus nav iespējams apstrādāt mazākā apjomā. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt noteikumu projekta anotāciju ar minēto informāciju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.pantā ietverto 
datu minimizēšanas principu.

-