Projekta ID
21-TA-747Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
26.10.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālais ziņojums
"Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa pilnveidei"
Konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ( turpmāk-Konceptuālais ziņojums) tika izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē, plānošanas reģionu Attīstības padomes sēdēs, (izņemot Latgales plānošanas reģionā) un noslēgumā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Pašvaldības atbalstīja pieeju, ka mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldības tālāk sadala finansējumu izglītības iestādēm, balstoties uz pilnveidotajiem MK 445. “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vienlaikus pašvaldības norādīja uz neprecizitātēm un to, ka Konceptuālais ziņojums pirms virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir jāpilnveido:
Konceptuālais ziņojums neaptver visas izglītības pakāpes, netiek paredzēts finansējuma izlīdzinājums pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksu pielīdzināšana pārējo vispārējās izglītības pedagogu vienas darba stundas izmaksām.
Konceptuālajam ziņojumam nav pievienoti finanšu aprēķini līdz ar to pašvaldībām nav iespējams novērtēt mērķdotācijas apjomu pedagogu atalgojumam katrai pašvaldībai.
Tendenciozi tiek komentēti OECD dati (skat. 5.attēls 8.lpp.) kaut gan attēlā redzam, pamatizglītībā ( 7.-9.klasēs) OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 2019. gadā Lietuvā, Latvijā un Somijā ir 9. Somijas izglītības sistēma ir novērtēta, kā izcilu.
Vēršam uzmanību, ka Modelim Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā" tika izveidota darba grupa. Nevaram piekrist, ka Modelis Nr.3 ir labāks nekā ne kā Modelis nr.2. Aprēķina modelis Nr.2 ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei. Tāpat kā modelī Nr. 1 skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21).
Mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldība tāpat, kā Modelī Nr.3.sadala valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu;
Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi. (14. un 15.lpp.)
Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā" (15.lpp.)
Iebilstam 3. punktā noteikto sadalījumu 5.grupās. Ir nepieciešams ņemt pēc būtības vērā 4.pielikumā apkopoto izglītojamo skaitu dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2 .
Piemēram Ludzas novads ar blīvuma koeficientu 0.78 un Ludzas centrā mācās tikai 57 % skolēnu tiek pielīdzināts Valmieras novadam ar koeficientu 2.06 un Valmieras pilsētā mācās 68% skolēnu. Vai arī Saulkrastu novads ar blīvumu 2.95 ar Krāslavas novadu ar koeficientu 0.76. vai Balvu novads (kas ir ES ārējās robežas novads) ar koeficientu 0.77.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu visas izglītības sistēmas attīstību un kvalitatīvas izglītības pieejamību, kā arī lai realizētu mērķi izlīdzināt pedagogu atalgojumu ir jāpārskata pielietotie koeficienti’, ņemot vērā blīvuma koeficientus.
Pārrēķināt 6.tabulā “Mērķdotācija vienam izglītojamam un koeficienti pašvaldību grupām, izglītības programmas vai apmācības veidam” valsts finansējumu vienam izglītojamajam (euro mēnesī)’, atbilstoši atzinuma 5.punktā izteiktajiem priekšlikumiem.
19.lpp. apgalvojums, ka “Finansējuma izlīdzināšanas dēļ 2023./2024. mācību gadam būs jāpārrēķina 6. tabulā ietvertās mērķdotācijas izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti atbilstoši 2022./2023. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātajai mērķdotācijai. Turpmākajiem mācību gadiem valsts finansējuma pedagogu darba samaksai izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti nebūs jāpārrēķina, jo atšķirības starp pašvaldībām būs mazinātas” ir jāpierāda ar aprēķiniem.
Pretrunīgs ir viedoklis, ka, lai turpmāk nodrošinātu pedagogu darba algas likmes pieaugumu, tad: Katru gadu jāveic VIIS pedagogu tarifikācijas datu analīze, novērtējot pašvaldību veikto darbību skolu tīkla sakārtošanā ietekmi uz pedagogu darba samaksas pieaugumu, jo Konceptuālā ziņojuma 9.lpp. ir teikts: “Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā.” Tātad skolu tīkla sakārtošana nedos papildus nepieciešamo finansējumu atalgojuma palielināšanai.
Ir nepieciešams pārskatīt Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam. (tabula nr.7). Izveidot pielikumu ar apkopoto izglītojamo skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs uz vienu pašvaldības teritorijas km2 , lai izstrādātu koeficientu sistēmu un atbilstoši aprēķinātu valsts finansējumu vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam, euro mēnesī. Pievienot iespējamos mērķdotācijas aprēķinus katrai pašvaldībai.
"Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa pilnveidei"
Konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ( turpmāk-Konceptuālais ziņojums) tika izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē, plānošanas reģionu Attīstības padomes sēdēs, (izņemot Latgales plānošanas reģionā) un noslēgumā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Pašvaldības atbalstīja pieeju, ka mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldības tālāk sadala finansējumu izglītības iestādēm, balstoties uz pilnveidotajiem MK 445. “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vienlaikus pašvaldības norādīja uz neprecizitātēm un to, ka Konceptuālais ziņojums pirms virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir jāpilnveido:
Konceptuālais ziņojums neaptver visas izglītības pakāpes, netiek paredzēts finansējuma izlīdzinājums pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksu pielīdzināšana pārējo vispārējās izglītības pedagogu vienas darba stundas izmaksām.
Konceptuālajam ziņojumam nav pievienoti finanšu aprēķini līdz ar to pašvaldībām nav iespējams novērtēt mērķdotācijas apjomu pedagogu atalgojumam katrai pašvaldībai.
Tendenciozi tiek komentēti OECD dati (skat. 5.attēls 8.lpp.) kaut gan attēlā redzam, pamatizglītībā ( 7.-9.klasēs) OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 2019. gadā Lietuvā, Latvijā un Somijā ir 9. Somijas izglītības sistēma ir novērtēta, kā izcilu.
Vēršam uzmanību, ka Modelim Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā" tika izveidota darba grupa. Nevaram piekrist, ka Modelis Nr.3 ir labāks nekā ne kā Modelis nr.2. Aprēķina modelis Nr.2 ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei. Tāpat kā modelī Nr. 1 skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21).
Mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldība tāpat, kā Modelī Nr.3.sadala valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu;
Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi. (14. un 15.lpp.)
Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā" (15.lpp.)
Iebilstam 3. punktā noteikto sadalījumu 5.grupās. Ir nepieciešams ņemt pēc būtības vērā 4.pielikumā apkopoto izglītojamo skaitu dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2 .
Piemēram Ludzas novads ar blīvuma koeficientu 0.78 un Ludzas centrā mācās tikai 57 % skolēnu tiek pielīdzināts Valmieras novadam ar koeficientu 2.06 un Valmieras pilsētā mācās 68% skolēnu. Vai arī Saulkrastu novads ar blīvumu 2.95 ar Krāslavas novadu ar koeficientu 0.76. vai Balvu novads (kas ir ES ārējās robežas novads) ar koeficientu 0.77.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu visas izglītības sistēmas attīstību un kvalitatīvas izglītības pieejamību, kā arī lai realizētu mērķi izlīdzināt pedagogu atalgojumu ir jāpārskata pielietotie koeficienti’, ņemot vērā blīvuma koeficientus.
Pārrēķināt 6.tabulā “Mērķdotācija vienam izglītojamam un koeficienti pašvaldību grupām, izglītības programmas vai apmācības veidam” valsts finansējumu vienam izglītojamajam (euro mēnesī)’, atbilstoši atzinuma 5.punktā izteiktajiem priekšlikumiem.
19.lpp. apgalvojums, ka “Finansējuma izlīdzināšanas dēļ 2023./2024. mācību gadam būs jāpārrēķina 6. tabulā ietvertās mērķdotācijas izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti atbilstoši 2022./2023. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātajai mērķdotācijai. Turpmākajiem mācību gadiem valsts finansējuma pedagogu darba samaksai izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti nebūs jāpārrēķina, jo atšķirības starp pašvaldībām būs mazinātas” ir jāpierāda ar aprēķiniem.
Pretrunīgs ir viedoklis, ka, lai turpmāk nodrošinātu pedagogu darba algas likmes pieaugumu, tad: Katru gadu jāveic VIIS pedagogu tarifikācijas datu analīze, novērtējot pašvaldību veikto darbību skolu tīkla sakārtošanā ietekmi uz pedagogu darba samaksas pieaugumu, jo Konceptuālā ziņojuma 9.lpp. ir teikts: “Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā.” Tātad skolu tīkla sakārtošana nedos papildus nepieciešamo finansējumu atalgojuma palielināšanai.
Ir nepieciešams pārskatīt Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam. (tabula nr.7). Izveidot pielikumu ar apkopoto izglītojamo skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs uz vienu pašvaldības teritorijas km2 , lai izstrādātu koeficientu sistēmu un atbilstoši aprēķinātu valsts finansējumu vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam, euro mēnesī. Pievienot iespējamos mērķdotācijas aprēķinus katrai pašvaldībai.
Piedāvātā redakcija
Konceptuālais ziņojums
"Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa pilnveidei"
Konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ( turpmāk-Konceptuālais ziņojums) tika izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē, plānošanas reģionu Attīstības padomes sēdēs, (izņemot Latgales plānošanas reģionā) un noslēgumā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Pašvaldības atbalstīja pieeju, ka mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldības tālāk sadala finansējumu izglītības iestādēm, balstoties uz pilnveidotajiem MK 445. “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vienlaikus pašvaldības norādīja uz neprecizitātēm un to, ka Konceptuālais ziņojums pirms virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir jāpilnveido:
Konceptuālais ziņojums neaptver visas izglītības pakāpes, netiek paredzēts finansējuma izlīdzinājums pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksu pielīdzināšana pārējo vispārējās izglītības pedagogu vienas darba stundas izmaksām.
Konceptuālajam ziņojumam nav pievienoti finanšu aprēķini līdz ar to pašvaldībām nav iespējams novērtēt mērķdotācijas apjomu pedagogu atalgojumam katrai pašvaldībai.
Tendenciozi tiek komentēti OECD dati (skat. 5.attēls 8.lpp.) kaut gan attēlā redzam, pamatizglītībā ( 7.-9.klasēs) OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 2019. gadā Lietuvā, Latvijā un Somijā ir 9. Somijas izglītības sistēma ir novērtēta, kā izcilu.
Vēršam uzmanību, ka Modelim Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā" tika izveidota darba grupa. Nevaram piekrist, ka Modelis Nr.3 ir labāks nekā ne kā Modelis nr.2. Aprēķina modelis Nr.2 ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei. Tāpat kā modelī Nr. 1 skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21).
Mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldība tāpat, kā Modelī Nr.3.sadala valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu;
Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi. (14. un 15.lpp.)
Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā" (15.lpp.)
Iebilstam 3. punktā noteikto sadalījumu 5.grupās. Ir nepieciešams ņemt pēc būtības vērā 4.pielikumā apkopoto izglītojamo skaitu dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2 .
Piemēram Ludzas novads ar blīvuma koeficientu 0.78 un Ludzas centrā mācās tikai 57 % skolēnu tiek pielīdzināts Valmieras novadam ar koeficientu 2.06 un Valmieras pilsētā mācās 68% skolēnu. Vai arī Saulkrastu novads ar blīvumu 2.95 ar Krāslavas novadu ar koeficientu 0.76. vai Balvu novads (kas ir ES ārējās robežas novads) ar koeficientu 0.77.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu visas izglītības sistēmas attīstību un kvalitatīvas izglītības pieejamību, kā arī lai realizētu mērķi izlīdzināt pedagogu atalgojumu ir jāpārskata pielietotie koeficienti’, ņemot vērā blīvuma koeficientus.
Pārrēķināt 6.tabulā “Mērķdotācija vienam izglītojamam un koeficienti pašvaldību grupām, izglītības programmas vai apmācības veidam” valsts finansējumu vienam izglītojamajam (euro mēnesī)’, atbilstoši atzinuma 5.punktā izteiktajiem priekšlikumiem.
19.lpp. apgalvojums, ka “Finansējuma izlīdzināšanas dēļ 2023./2024. mācību gadam būs jāpārrēķina 6. tabulā ietvertās mērķdotācijas izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti atbilstoši 2022./2023. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātajai mērķdotācijai. Turpmākajiem mācību gadiem valsts finansējuma pedagogu darba samaksai izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti nebūs jāpārrēķina, jo atšķirības starp pašvaldībām būs mazinātas” ir jāpierāda ar aprēķiniem.
Pretrunīgs ir viedoklis, ka, lai turpmāk nodrošinātu pedagogu darba algas likmes pieaugumu, tad: Katru gadu jāveic VIIS pedagogu tarifikācijas datu analīze, novērtējot pašvaldību veikto darbību skolu tīkla sakārtošanā ietekmi uz pedagogu darba samaksas pieaugumu, jo Konceptuālā ziņojuma 9.lpp. ir teikts: “Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā.” Tātad skolu tīkla sakārtošana nedos papildus nepieciešamo finansējumu atalgojuma palielināšanai.
Ir nepieciešams pārskatīt Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam. (tabula nr.7). Izveidot pielikumu ar apkopoto izglītojamo skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs uz vienu pašvaldības teritorijas km2 , lai izstrādātu koeficientu sistēmu un atbilstoši aprēķinātu valsts finansējumu vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam, euro mēnesī. Pievienot iespējamos mērķdotācijas aprēķinus katrai pašvaldībai.
"Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa pilnveidei"
Konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ( turpmāk-Konceptuālais ziņojums) tika izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē, plānošanas reģionu Attīstības padomes sēdēs, (izņemot Latgales plānošanas reģionā) un noslēgumā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Pašvaldības atbalstīja pieeju, ka mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldības tālāk sadala finansējumu izglītības iestādēm, balstoties uz pilnveidotajiem MK 445. “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vienlaikus pašvaldības norādīja uz neprecizitātēm un to, ka Konceptuālais ziņojums pirms virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir jāpilnveido:
Konceptuālais ziņojums neaptver visas izglītības pakāpes, netiek paredzēts finansējuma izlīdzinājums pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksu pielīdzināšana pārējo vispārējās izglītības pedagogu vienas darba stundas izmaksām.
Konceptuālajam ziņojumam nav pievienoti finanšu aprēķini līdz ar to pašvaldībām nav iespējams novērtēt mērķdotācijas apjomu pedagogu atalgojumam katrai pašvaldībai.
Tendenciozi tiek komentēti OECD dati (skat. 5.attēls 8.lpp.) kaut gan attēlā redzam, pamatizglītībā ( 7.-9.klasēs) OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 2019. gadā Lietuvā, Latvijā un Somijā ir 9. Somijas izglītības sistēma ir novērtēta, kā izcilu.
Vēršam uzmanību, ka Modelim Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā" tika izveidota darba grupa. Nevaram piekrist, ka Modelis Nr.3 ir labāks nekā ne kā Modelis nr.2. Aprēķina modelis Nr.2 ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei. Tāpat kā modelī Nr. 1 skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21).
Mērķdotācija pedagogu atalgojumam tiek novirzīta pašvaldībām un pašvaldība tāpat, kā Modelī Nr.3.sadala valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu;
Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi. (14. un 15.lpp.)
Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā" (15.lpp.)
Iebilstam 3. punktā noteikto sadalījumu 5.grupās. Ir nepieciešams ņemt pēc būtības vērā 4.pielikumā apkopoto izglītojamo skaitu dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2 .
Piemēram Ludzas novads ar blīvuma koeficientu 0.78 un Ludzas centrā mācās tikai 57 % skolēnu tiek pielīdzināts Valmieras novadam ar koeficientu 2.06 un Valmieras pilsētā mācās 68% skolēnu. Vai arī Saulkrastu novads ar blīvumu 2.95 ar Krāslavas novadu ar koeficientu 0.76. vai Balvu novads (kas ir ES ārējās robežas novads) ar koeficientu 0.77.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu visas izglītības sistēmas attīstību un kvalitatīvas izglītības pieejamību, kā arī lai realizētu mērķi izlīdzināt pedagogu atalgojumu ir jāpārskata pielietotie koeficienti’, ņemot vērā blīvuma koeficientus.
Pārrēķināt 6.tabulā “Mērķdotācija vienam izglītojamam un koeficienti pašvaldību grupām, izglītības programmas vai apmācības veidam” valsts finansējumu vienam izglītojamajam (euro mēnesī)’, atbilstoši atzinuma 5.punktā izteiktajiem priekšlikumiem.
19.lpp. apgalvojums, ka “Finansējuma izlīdzināšanas dēļ 2023./2024. mācību gadam būs jāpārrēķina 6. tabulā ietvertās mērķdotācijas izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti atbilstoši 2022./2023. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātajai mērķdotācijai. Turpmākajiem mācību gadiem valsts finansējuma pedagogu darba samaksai izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti nebūs jāpārrēķina, jo atšķirības starp pašvaldībām būs mazinātas” ir jāpierāda ar aprēķiniem.
Pretrunīgs ir viedoklis, ka, lai turpmāk nodrošinātu pedagogu darba algas likmes pieaugumu, tad: Katru gadu jāveic VIIS pedagogu tarifikācijas datu analīze, novērtējot pašvaldību veikto darbību skolu tīkla sakārtošanā ietekmi uz pedagogu darba samaksas pieaugumu, jo Konceptuālā ziņojuma 9.lpp. ir teikts: “Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā.” Tātad skolu tīkla sakārtošana nedos papildus nepieciešamo finansējumu atalgojuma palielināšanai.
Ir nepieciešams pārskatīt Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam. (tabula nr.7). Izveidot pielikumu ar apkopoto izglītojamo skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs uz vienu pašvaldības teritorijas km2 , lai izstrādātu koeficientu sistēmu un atbilstoši aprēķinātu valsts finansējumu vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam, euro mēnesī. Pievienot iespējamos mērķdotācijas aprēķinus katrai pašvaldībai.