Atzinums

Jūrniecības nozare ir Latvijas tautsaimniecībai ļoti nozīmīga. Latvijā ir aptuveni 11 700 aktīvo jūrnieku un gandrīz puse no tiem ir kapteiņi un virsnieki, kas ik gadus Latvijas ekonomikā ienes 345 miljonus eiro. Kapteiņu un augstāko rangu virsnieku vidējais izlīdzinātais neto atalgojums 12 mēnešu periodā bija 6 reizes augstāks, kā vidējais Latvijā (CSP, 2019). Pārējo virsnieku mēneša neto atalgojums 3,64 reizes pārsniedza vidējo valstī. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi saglabāt augstas kvalitātes un starptautiski atpazīstamu un atzītu jūrniecības izglītību Latvijā, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar darbu profesijā ar augstu produktivitāti un  ļoti konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī attīsta Latvijas ekonomiku.

LDDK norāda, ka līdz šim brīdim nav panākts viennozīmīgs jūrniecības nozares atbalsts Latvijas Jūras akadēmijas (turpmāk - LJA) reorganizācijai. Augstākās izglītības iestādēm ir vairāki uzdevumi un LDDK ieskatā viens no būtiskākajiem ir  sagatavot attiecīgajai nozarei nepieciešamos speciālistus. Ņemot vērā, ka jūrniecības izglītība līdz šim Latvijā pamatā ir nodarbojusies tieši ar ierindas jūrnieku, kā arī virsnieku un kapteiņu sagatavošanu, respektīvi, kalpojusi tieši darba tirgus vajadzībām, tad ir ļoti nozīmīgi, lai arī nozare atbalstītu piedāvātās reformas.  Par to liecina arī fakts, ka LDDK koordinātā Transporta un loģistikas nozaru ekspertu padome ir vairākkārt vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar lūgumu pārtraukt steigu ar kādu tiek īstenota jūrniecības izglītības iestāžu integrācija Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā un veikt rūpīgu un nesasteigtu jūrniecības izglītības iestāžu iespējamo konsolidācijas modeļu izvērtēšanu, pieaicinot nacionālos un starptautiskos jūrniecības ekspertus, lai rastu optimālu, izsvērtos izvērtējumos un nopietnā risku analīzē balstītu, ar nozares interesēm sabalansētu risinājumu.

LDDK ieskatā reformas rezultātā nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta topošo Latvijas jūrnieku iespēja saņemt starptautiski atzītu kompetences sertifikātu (profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu), kas nozīmētu, ka tiem tiek liegta piekļuve darbam uz starptautiskajā kuģošanā iesaistītajiem kuģiem. Pirms tiek pieņemts lēmums Ministru kabinetā, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka reformas rezultātā jūrnieku sagatavošanā tiks nodrošināta pilnīga atbilstība STCW konvencijas prasībām.

Aicinām arī Satiksmes ministriju uzņemties aktīvāku lomu šī procesa virzībā, ņemot vērā LJA reorganizācijas ietekmi uz transporta nozari.

LDDK aicina iekļaut rīkojuma projektā uzdevumu - turpināt LJA reorganizācijas darba grupas darbu, lai panāktu ar jūrniecības nozari saistīto institūciju un organizāciju atbalstu LJA reorganizācijas modelim, kā arī izvērtētu visus jūrniecības izglītības reorganizācijas riskus, tai skaitā rodot pārliecību, ka piedāvātais reorganizācijas modelis (1) nodrošina pilnīgu jūrniecības izglītības atbilstību STCW konvencijas prasībām, (2) tas nodrošina topošo Latvijas jūrnieku iespēju arī turpmāk bez reorganizācijas laika pārrāvumiem saņemt starptautiski atzītu kompetences sertifikātu.