Atzinums

VARAM uztur iepriekš izteiktos un vērā neņemtos iebildumus un konceptuāli neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kamēr Ministru kabinetā nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts Ietekmes uz vidi stratēģiskais  novērtējums, ņemot vērā Satversmes tiesas 2024.gada 8.aprīļa spriedumā lietā Nr.2023-01-03 paustās atziņas, jo šī brīža Noteikumu  projekta redakcija paredz nākotnē būtiski intensificēt mežizstrādi palielinot kailciršu pieļaujamo platību, paplašinot izlases cirtēs izcērtamo atvērumu lielumu no 0,2 uz 0,5ha, kā arī rekonstruktīvajām cirtēm turpmāk nepiemērojot kailcirtes maksimālās platības ierobežojumus un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus.
Turklāt, attiecībā uz Atbilstības Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumam lietā Nr.2023-01-03 izvērtējumu, VARAM norāda, ka - lai arī tas ir papildināts ar aili "Vai ietekmē/ neietekmē īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ietekmes apraksts" un visās 40 pozīcijās ir atzīme "Neietekmē/Nav attiecināms, jo ĪADT šo normu regulē citi normatīvie akti", ir būtiski ņemt vērā, ka Latvijā ĪADT aizņem vien 18,7%, bet Noteikumu projekts nosaka koku ciršanas kārtību tieši pārējā Latvijas teritorijā. Šāda - uz intensīvu mežizstrādi vērsta meža apsaimniekošanas  prakse būtiski ietekmēs Latvijas mežus un ir klajā pretrunā ar mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, kas veido pamatu mežu apsaimniekošanai tā, lai tie saglabātu savu bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, reģenerācijas spējas un vitalitāti arī nākotnē.

-

VARAM turpina uzturēt iepriekš izteikto iebildumu un kategoriski iebilst pret maksimālās kailcirtes cirsmas platības palielināšanu. VARAM nepiekrīt ZM izziņā sniegtajam argumentam, ka nav saskatāma korelācija starp meža tipiem un kailcirtes platību, jo dalījums pa meža tipiem un kailcirtes platību tiek saglabāts. Grozījumi var radīt būtisku ietekmi uz 34% Latvijas mežu, jo liela izmēra cirsmas būtiski ietekmē vietējo klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī tiek mainīts konkrētās vietas hidroloģiskais režīms, sevišķi slapjaiņos, turklāt tiek arī palielināti vēja erozijas riski, kā arī aplielinās blakus esošo paliekošo audžu apdraudējums attiecībā uz vēju – lielākās platībās vējš kļūst krietni spēcīgāks, nekā tas ir iespējams mazā platībā.
Turklāt arī pēc izziņā ZM sniegtā skaidrojuma, nav nepieciešamības palielināt kailcirtes platību, jo "ne jau noteiktais kailcirtes platības ierobežojums ir ierobežojošais faktors, plānojot kailcirti, bet gan Meža likuma 9. pantā noteiktais galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs." Arī ZM sniegtie VMD dati par vidējo cirsmas platību 1,2ha, neliecina par nepieciešamību palielināt cirsmu platību. 
VARAM nepiekrīt arī ZM argumentam, ka "Tāpat tas rada risku attiecībā uz meža inventarizācijas kvalitāti, jo var būt ieinteresētība meža inventarizācijā noteikt meža tipu, kurā atļauta lielāka kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība, līdz ar to tas rada arī papildus administratīvo slogu meža inventarizācijas uzraudzībā", jo citos izziņas punktos tiek apgalvots, ka "Meža inventarizācijas veicēji ir speciāli apmācītas, sertificētas personas, kuru darbība ir sertifikācijas institūciju uzraudzīta. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka Meža valsts reģistrā reģistrētie dati būtu mazāk precīzi nekā meža īpašnieka veiktie mērījumi un nav pamata bažām par neatbilstību reālajai situācijai.", kā arī "Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 392 "Meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtība" 37. un 38. punktam, meža inventarizācijas veicēja darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā uzrauga sertificēšanas institūcija, kas izsniegusi attiecīgo sertifikātu, tostarp, izvērtē sagatavoto meža inventarizācijas datu atbilstību meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un situācijai dabā. Papildus tam, Valsts meža dienests pirms meža inventarizācijas datu reģistrēšanas Meža valsts reģistrā, pārbauda to atbilstību normatīvo aktu prasībām."Attiecīgi nav pamata bažām, ka meža inventarizācijas veicēji varētu veikt neprecīzu meža tipu noteikšanu tādējādi pieļaujot iespēju veikt neatbilstošu meža izciršanu. 
Turklāt VARAM turpina uzturēt prasību, ka noteikumu projektam pēc būtības būtu veicams ietekmes uz vidi novērtējums likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā, jo Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nebija iekļautas “Meža politikas un ar to saistīto nozaru pamatnostādnes”, kas bija spēkā līdz 2020. gadam. Savukārt jauns politikas plānošanas dokuments, kurā veikts ietekmes uz vidi novērtējums, par šādu izmaiņu ietekmi uz vidi, vēl nav izstrādāts. Turklāt arī Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr.2023-01-03, ir norādīts, ka: "[..] tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses."

-

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uztur iebildumu 5 ha kailcirtes platības palielināšanai pārējos meža tipos, kur šobrīd maksimālā kailcirtes platība ir 2 ha.
Noteikumu projekta anotācijas 4. lpp. norādīts: "Grozījumu ietekmē vienā un tajā pašā teritorijā mežos retāk būs traucējums, piemēram, ja īpašumā ir pieaudzis mežs piecu hektāru platībā, tad pašlaik kailcirte notiek deviņu gadu periodā trīs reizēs. Jaunā redakcija dos iespēju deviņu gadu periodā veikt vienu kailcirti un ātrāk atjaunot mežu visā īpašumā, kā arī samazināt koku ciršanas radītu traucējumu biežumu." Anotācijā minētais ietekmes vērtējums nav pilnīgs, jo šādā gadījumā tiks ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, un šāda ietekme nav tieši saistīta tikai ar ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Maksimālā kailcirtes platība citos meža tipos nosakāma ne vairāk kā 3 ha.

15.2. pārējos meža tipos - trīs hektāri;

Šobrīd spēkā esošajā noteikumu 26. punktā noteikts: "Ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti." Ir saglabājams šajā punktā noteiktais 0,2 ha atvērumu slieksni, jo noteikumu projektā piedāvātām izmaiņām nav sniegts izvērtējums attiecībā uz ietekmi uz dabas daudzveidību, bet 0,5 ha lieli atvērumi veidos viendabīgāku mežaudzi, kas samazinās bioloģisko daudzveidību.

26. Ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti.

VARAM turpina uzturēt iebildumu par izlases cirtes atvērumu palielināšanu no 0,2 līdz 0,5ha. VARAM ieskatā 0,2 ha atvērumu veidošana izlases cirtē dod pietiekami lielu telpu, lai pakāpeniski veidotu dažāda vecuma mežaudzi, dodot iespēju meža apsaimniekotājam attīstīt meža vidi, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu no klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.
Turklāt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kontekstā būtu vēlams, lai apsaimniekotie meži struktūru ziņā būtu iespējami līdzīgāki dabiskiem mežiem, nodrošinot piemērotas dzīvotnes meža biotopiem raksturīgajiem organismiem.

-

VARAM kategoriski iebilst pret 34.punkta svītrošanu, jo, lai arī kāds būtu kailcirtes mērķis (galvenā cirte pēc vecuma vai caurmēra, sanitārā kailcirte vai rekonstruktīvā cirte), tā nemaina savu būtību izpildē - proti, mežā veidojas atvērums, un ja netiek ievēroti kailcirtes  maksimālās platības ierobežojumi un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumi, šādas cirsmas būtiski ietekmēs vietējo klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī tiks mainīts konkrētās vietas hidroloģiskais režīms, sevišķi slapjaiņos, turklāt palielināsies vēja erozijas riski, kā arī pieaugs blakus esošo paliekošo audžu apdraudējums attiecībā uz vēju – lielākās platībās vējš kļūst krietni spēcīgāks, nekā tas ir iespējams mazā platībā.

-

VARAM turpina uzturēt iebildumu, ka meža dzīvnieki kaitējumu kokiem nodara ne tikai jaunaudzes vecumposmā, bet arī pēc tam un nav nekāda racionāla argumenta noteikt tieši 3cm platumu bojājumam, jo tas neraksturo bojājuma ietekmi uz koka stumbru! Ņemot vērā, ka nav zinātniska pamatojuma, tieši 3cm robežvērtībai, ar piedāvātajiem grozījumiem tiek radīta iespēja manipulēt, lai veiktu t.s. "vajadzības cirtes", kas ir pilnīgi nepieņemami no ilgtspējīgas mežsaimniecības principu viedokļa.
ZM nedz anotācijā, nedz izziņā nav sniedzis pamatojumu tieši 3cm robežvērtībai. Kā arī apgalvojums, ka esošā aprēķinu kārtība kavē bojāto koku izvākšanu un tādējādi rada zaudējumus meža īpašniekam." Arī jaunā punkta redakcija paredz katra koka bojājuma manuālu uzmērīšanu.

-

DAP uztur iebildumu noteikumu projekta 54.1. apakšpunktā noteikt vismaz 10 ekoloģisko koku saglabāšanu, no kuriem četri var būt augtspēju zaudējuši koki. Tas nav skatāms tikai attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet kopumā uz bioloģiskās daudzveidības mežos nodrošināšanu. Satversmes tiesas 2024. gada 8. decembra nolēmumā lietā Nr. 2023-04-08 "Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam" esošais izvērtējums nekādā mērā neuzliek par pienākumu atcelt spēkā esošu noteikumu regulējumu, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
 

54.1. vismaz 10, rēķinot uz cirsmas hektāru, ekoloģiskos kokus, no kuriem četri koki var būt augtspēju zaudējuši koki un pārējie koki - augtspējīgi iepriekšējās paaudzes koki – vai, ja tādu nav, – augtspējīgi koki, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:
 

VARAM uztur iebildumu par izlases cirtes atvēruma palielināšanu no 0,2 līdz 0,5ha. Plašāks skaidrojums pie 26.punkta

-

VARAM turpina uzturēt iebildumu un neatbalsta ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa palielināšanu no 3 uz 5 gadiem. Nedz Izziņā, nedz anotācija nav sniegts pietiekošs pamatojums šādam grozījumam, jo īpašnieks ciršanas apliecinājumu izņem, kad ir nolēmis veikt mežsaimniecisko darbību - attiecīgi ir apzinājis esošo situāciju un iespējas veikt plānotās darbības. Turklāt 3 gadu termiņš ir pietiekams laika posms, kurā izveikt ieplānoto.   

-