Atzinums

Noteikumu projektā ir noteikts, ka Valsts drošības iestādes, Valsts robežsardze un Ieslodzījumu vietu pārvalde ir tās iestādes, kam Noteikumu projekta 25.punktā noteikts pienākums ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. februārim pirmreizēji iesniegt Valsts zemes dienestam valstij svarīgu objektu sarakstu, tajā norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu. 

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka Noteikumu  projekta 2.1. apakšpunkts paredz iespēju iesniegt informāciju Valsts zemes dienestā gan par esošiem kritiskās infrastruktūras objektiem, gan tādiem, kas vēl nav iekļauti kritiskās infrastruktūras objektu kopumā.
Savukārt Noteikumu projekta 5. punkts paredz, ka turpmāk Valsts drošības iestādes, Valsts robežsardze, un Ieslodzījumu vietu pārvalde regulāri aktualizēs zemes vienību sarakstu un informēs Valsts zemes dienestu par notikušajām izmainām (jauni objekti, izslēdzamie objekti).

Lūdzam skaidrot, kādā veidā valstij svarīga objekta īpašnieks/tiesiskais valdītājs uzzinās/ tiks informēts par to, ka Noteikumu projekta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētās institūcijas valstij svarīgu objektu sarakstā ir iekļāvušas konkrētu objektu, kura īpašnieks ir valsts attiecīgās ministrijas personā. 
 Lūdzam izvērtēt vai Noteikumu projektā nav nosakāms pienākums Noteikumu projekta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajām institūcijām vienlaikus ar saraksta nosūtīšanu VZD par to informēt konkrēto objekta īpašnieku/tiesisko valdītāju.
 

-

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka  valsts svarīgas informācijas par valstij svarīgiem objektiem lietotāji ir sadalīti divās grupās. Lietotāji, kam neatkarīgi no noteiktajiem svarīgas informācijas pieejamības ierobežojumiem, ir tiesības tai pastāvīgi piekļūt ir – valstij svarīga objekta īpašniekam un tiesiskajam valdītājam par savā valdījumā esošiem objektiem; valsts institūcijām un personām, kurām šī informācija nepieciešama valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu īstenošanai (tai skaitā valsts zemes pārvaldīšana); pašvaldībām, tai skaitā būvvaldēm par tās administratīvajā un pārvaldītajā teritorijā esošajiem valstij svarīgiem objektiem; kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem deleģēto uzdevumu veikšanai, ir nepieciešama piekļuve šai informācijai (piemēram, gāzes apgādes un siltumapgādes jomā, elektroenerģijas apgādes jomā, u.c.). Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu izpratnē ir tāds komersants, kurš attiecīgajā nozarē (elektroniskie sakari, ūdenssaimniecība,  enerģētika) sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšana tiek regulēta saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". 


Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, lūdzam papildināt anotāciju ar precīzāku lietotāju uzskaitījumu, kam neatkarīgi no noteiktajiem svarīgas informācijas pieejamības ierobežojumiem, būs tiesības pastāvīgi piekļūt informācijai, ņemot vērā, ka valstij piederoši nekustamie īpašumi pārsvarā ir nodoti pārvaldīšanā speciāli izveidotām kapitālsabiedrībām, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši nozares kompetencei,  piemēram, Finanšu ministrijas valdījumā esošos nekustamo īpašumu pārvalda  VAS "Valsts nekustamie īpašumi",  Zemkopības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus pārvalda Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"  un AS “Latvijas valsts meži” , valsts nekustamos īpašumus atbilstoši tieslietu nozares prasībām pārvalda SIA "Tiesu namu aģentūra" utt.
 
 

-

   Ņemot vērā, ka likums “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir pieņemts, ir jāprecizē informācija par anotācijas 3.punkta tabulas 5.ailē (2022.gads) norādīto finansējumu Tieslietu ministrijai, neplānojot papildu finansējumu 2022.gadam, vai precizēt un norādīt, ka noteikumu projektā paredzēto normu īstenošanu 2022.gadā Tieslietu ministrija nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
   Lūdzam norādīt finanšu resursu avotu, no kā plānots segt noteikumu projektā paredzēto normu īstenošanai nepieciešamo finansējumu Tieslietu ministrijai 2023., 2024. un turpmākajos gados.

-