Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Informējam, ka š.g. 31.oktobra Valsts sekretāru sanāksme tiek atcelta. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.novembrī.
Projekta ID
24-TA-1135
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
22.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Ievērojot minēto, aicinām skaidrot, kāpēc minētie nekustamie īpašumi ir saglabājami valsts īpašumā un netiek atsavināti, vienlaikus virzot grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paredzot, ka publiskas personas zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai var iznomāt uz laiku līdz 75 gadiem. Tāpat, lūdzam skaidrot, vai iznomātās zemes vienības ir meža vai lauksaimniecības zemes. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka tomēr, lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu, ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomāto platību sagatavošana prasa plašus zemes sagatavošanas darbus, kas ietver ne tikai kultūrauga stāda iedēstīšanu zemē, bet šo platību attiecīgu sagatavošanu un iekopšanu, nodrošinot stādījumiem nepieciešamo laistīšanas sistēmu, kura galvenokārt kalpo aizsardzībai no pavasara un rudens salnām, meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī nepieciešamo būvju izbūvi tehnikai un aprīkojumam. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5—3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu, un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra raža – sākot no sestā gada. Savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādu, un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Ievērojot minēto, lūgums sniegt detalizētāku skaidrojumu, kāpēc tieši tiek paredzēts noteikt šo nomas līgumu termiņu līdz 75 gadiem un ieguvumu tautsaimniecībā. 
Vienlaikus, attiecībā par to, ka ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi, vēršam uzmanību, ka jautājumu arī ir iespējams risināt savstarpēji noslēgto nomas līgumu ietvaros, katrā konkrētā gadījumā izvērtējot šādu lietderību un paredzot nosacījumus ieguldījumu kompensēšanai. Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" 67.punktā ir noteikti gadījumi, kad iznomātājs atlīdzina nomniekam neapbūvētajā zemesgabalā ieguldītos finanšu līdzekļus, ja tie ir paredzēti publicētajos nomas nosacījumos vai ja nomas līguma darbības laikā iznomātājs ar nomnieku par to ir rakstiski vienojušies un nomas līgumā paredzējuši izdevumu atlīdzināšanu. 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts - “Ja netiek izdarīti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, dodot iespēju ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem noslēgt nomas līgumu termiņu uz ilgāku periodu, nekā tas ir noteikts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, pastāv risks, ka jaunas izsoles gadījumā netiek iegūtas nomas tiesības, audzētājiem zaudējot iespēju turpināt iesākto darbu, bet tas atstās negatīvu ietekmi uz vietējo ražotāju un nozares ilgtspējīgu attīstību.”

Nevaram piekrist šādam apgalvojumam.
 Nomas tiesību izsoles noteikumos, paredzot konkrētu nomas objekta izmantošanas mērķi, t.i., ka zeme izmantojama  ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai, tiek izslēgta iespēja, ka zeme tiek izmantota citam mērķim, proti, izsolei pieteiksies tikai tās personas, kuras nodarbojas ar ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu. Tādējādi, audzētāji nezaudēs iespēju turpināt nozares darbu. Turklāt,  anotācijā tika norādīts, ka pašlaik ir astoņi šādi zemes nomas līgumi. No minētā secināms, ka nomas tiesību iegūšanai nav liela konkurence, līdz ar to pastāv iespēja, ka nomas tiesības iegūs tas pats audzētājs.

 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā ir norādīts, ka “Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt 50—100 gadu, krūmmellenes 50—80 gadu. Tomēr, lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu, ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomāto platību sagatavošana prasa plašus zemes sagatavošanas darbus, kas ietver ne tikai kultūrauga stāda iedēstīšanu zemē, bet šo platību attiecīgu sagatavošanu un iekopšanu, nodrošinot stādījumiem nepieciešamo laistīšanas sistēmu, kura galvenokārt kalpo aizsardzībai no pavasara un rudens salnām, meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī nepieciešamo būvju izbūvi tehnikai un aprīkojumam. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5—3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu, un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra raža – sākot no sestā gada. Savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādu, un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.”

No minētā ir secināms, ka gan liellogu dzērveņu, gan krūmmelleņu raža sagaidāma jau sākot ar trešo gadu. Turklāt, ja nomas tiesību izsolei tiek izlikts zemesgabals, kas jau tika izmantots  ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai, tad tā augsne jau būs iekopta un vairs neprasīs tik lielus ieguldījumus tās sagatavošanā. Līdz ar to teorētiski nomnieka veiktajiem ieguldījumiem 30 gadu laikā vajadzētu atmaksāties.
Lai pamatotu atšķirīgu nomas līguma termiņa noteikšanu, uz kādu var nomāt publiskas personas zemi, lūdzam anotācijā iekļaut detalizētāku izvērtējumu (apkopojumu) par nepieciešamo ieguldījumu apjomu, datus par nomnieku peļņu no attiecīgās saimniecības darbības un veikto ieguldījumu atmaksas izvērtējumu 30 gadu termiņā.

 
Piedāvātā redakcija
-