Atzinums

Biedrība esiLV pateicas par iespēju iepazīties ar Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2026.–2028. gadā” un augstu novērtē Ārlietu ministrijas līdzšinējo darbu, mērķtiecīgi stiprinot Latvijas civilo klātbūtni starptautiskajās misijās kā būtisku ārpolitikas un drošības instrumentu.
Iepazīstoties ar ziņojumā iezīmētajām prioritātēm, attīstības tendencēm un identificētajiem kapacitātes izaicinājumiem, biedrība esiLV vēlas piedāvāt vairākus konkrētus priekšlikumus, kas vērsti uz neatkarīgo un jauno civilo ekspertu – īpaši diasporas profesionāļu – potenciāla sistemātisku iesaisti Latvijas starptautisko saistību īstenošanā.
1. Par neatkarīgo civilo ekspertu potenciālu
Ziņojums pamatoti norāda, ka Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija ir sasniegušas administratīvās kapacitātes robežas civilo ekspertu nosūtīšanā, vienlaikus pieaugot pieprasījumam pēc specializētas un elastīgas ekspertīzes (kiberdrošība, hibrīdie draudi, FIMI, tiesiskums, krīžu vadība).
Šajā kontekstā īpaši nozīmīgs ir neatkarīgo civilo ekspertu loks, tostarp Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri darbojas ES, ANO, NATO, starptautiskajās organizācijās un NVO, kā arī jau ieguvuši patstāvīgu pieredzi starptautisko misiju darbā, nepiederot Latvijas valsts dienestam.
Biedrība esiLV rosina:
izveidot strukturētu neatkarīgo civilo ekspertu rezerves mehānismu, ko ĀM koordinē atbilstoši ārpolitikas prioritātēm;
ieviest elastīgu “associate / affiliate expert” statusu, kas ļautu piesaistīt šos profesionāļus analītiskam, konsultatīvam un mentoringa darbam, nepalielinot valsts administratīvo slogu;
proaktīvi sekmēt to diasporas profesionāļu piesaisti Latvijas valsts pārvaldii un dalībai misijās, kuri jau patstāvīgi ieguvuši starptautisko organizāciju un misiju civilā eksperta pieredzi. 
2. Par jaunās paaudzes t.sk diasporas jauniešu iesaisti
Pozitīvi vērtējam Latvijas līdzdalību ES Jauno profesionālo ekspertu (YPE) pilotprogrammā. Aicinām Latviju pievienoties arī ANO Jaumo profesionāļu programmai, tā atbalstot valsts ārpolitiskos mērķus atbilstoši dalībai ANO Drošības padomē.
Vienlaikus uzskatām, ka nākamais solis būtu mērķtiecīgāk uzrunāt diasporas jauniešus un ārvalstīs studējošos Latvijas pilsoņus, kuri jau iegūst izglītību un profesionālo pieredzi starptautiskā vidē.
Aicinām:
formāli definēt diasporas jauniešus kā stratēģisku mērķgrupu civilo ekspertu attīstības politikā;
izstrādāt vienotu “ceļa karti” jaunajiem civilajiem ekspertiem, aptverot informēšanu par šo iespēju, atbilstošu sagatavošanu, mentoringu, atlasi, atbalstu dalībai misijās un pēcmisijas pieredzes izmantošanu;
nodrošināt, ka informācija un sagatavošanas instrumenti ir pieejami arī angļu valodā un pielāgoti starptautiskai auditorijai.
3. Par zināšanu pārnesi un ilgtspēju
Ziņojumā pamatoti uzsvērts, ka civilo ekspertu uzkrātā pieredze pēc dalības misijās netiek pietiekami sistemātiski izmantota. Neatkarīgie un jaunie eksperti šeit var sniegt būtisku ieguldījumu kā mentori, apmācību līdzveidotāji un politikas diskusiju dalībnieki.
4. Par esiLV kā sadarbības partneri
Biedrība esiLV ar savu mentoringa un profesionālās diasporas tīkla pieredzi ir gatava:
darboties kā starpnieks starp Ārlietu ministriju un profesionālo diasporu;
pilotēt mentoringa, sagatavošanas un ekspertu rezerves modeļus;
atbalstīt jauniešu un neatkarīgo ekspertu sagatavošanu dalībai starptautiskajās misijās.
Uzskatām, ka šāda sadarbība ļautu valstij paplašināt cilvēkresursu bāzi, nezaudējot kvalitāti un stratēģisko fokusu, vienlaikus stiprinot Latvijas kā atbildīgas un proaktīvas drošības devējas tēlu.
Būtu ļoti pateicīgi par iespēju klātienē vai tiešsaistē pārrunāt šos priekšlikumus, lai identificētu iespējamos sadarbības pilotprojektus 2026.–2027. gada periodam.

-