Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar uzdevumu KEM izstrādājot plāna īstenošanas horizontālos nosacījumus, iekļaut pienākumu investīcijas projekta iesniedzējam veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi vai tās daļu (finanšu analīzi, ekonomisko analīzi vai jutīguma analīzi), kā arī atbildīgajām ministrijām pirms, izstrādājot plānā iekļautas investīcijas īstenošanas nosacījumus un kārtību par atbildībā esošo plāna investīciju, tiesību akta anotācijā iekļaut investīcijas izmaksu un ieguvumu analīzes galvenos pieņēmumus un rezultātus. 

-

Lūdzam precizēt pasākuma 2.2.2.1. (C2.F.I1) Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem skaidrojumu 2.2.2.1.7.sadaļā iekļaujot skaidrojumu pēc analoģijas kā vairākos citos pasākumos, piemēram, šādā redakcijā: "Ieviešot pasākumu, tiks izvērtēts, vai pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, un, gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis, EK Lēmums Nr. 2025/2630 , u. tml.)."
Skaidrojam, ka šajā pasākumā bezemisiju transportlīdzekļu iegāde ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem transportlīdzekļu iegādei, lai sniegtu pakalpojumu arī pensijas vecuma personām. Ņemot vērā, ka attiecībā uz pakalpojumiem šai personu grupai jau tagad Latvijā ir tirgus, kur nevar viennozīmīgi bez detalizēta izvērtējuma un atbalsta sniegšanas nosacījumiem pateikt, ka neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. punktā noteiktā pazīme par ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, t.i., Sociālā klimata fonda plānā ir jāatstāj iespēja arī piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu, ja tas ir nepieciešams.

-

Ņemot vērā, ka stājies spēkā ir Komisijas paziņojums "Vadlīnijas valsts atbalstam sauszemes un multimodālajiem pārvadājumiem"
(C/2026/1656), lūdzam precizēt Plāna 2.2.2.10.7 sadaļu, iekļaujot tajā atsauci uz aktuālo dokumentu, t.sk. uz tā 99. punkta zemsvītras piezīmē minēto, kas faktiski tagad nosaka to, kas bija minēts EK 2008.gada 22.jūlija paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25.punktā. 
 

-

Lūdzam precizēt pasākuma (C2.G.I1) Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos skaidrojumu 2.2.2.7.7.sadaļā iekļaujot skaidrojumu pēc analoģijas kā vairākos citos pasākumos, piemēram, šādā redakcijā: "Ieviešot pasākumu, tiks izvērtēts, vai pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, un, gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis, Regula (EK) Nr. 1370/2007, u. tml.)."
Skaidrojam, ka šajā pasākumā autotransports pēc pieprasījuma pakalpojumu nodrošinās Satiksmes ministrijas deleģētā kapitālsabiedrība (piemēram, AS “Pasažieru vilciens”) ciešā sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, kura atbilstoši savai kompetencei pildīs Sabiedriskā transporta padomes lēmumus un organizēs saistītos pakalpojumus, tos faktisko izpildi nododot tirgū esošajiem operatoriem. Pirmšķietami autotransports pēc pieprasījuma pakalpojums varētu būt sabiedriskā pasažieru pārvadājuma pakalpojuma daļa, kur nevar viennozīmīgi bez detalizēta izvērtējuma un atbalsta sniegšanas nosacījumiem pateikt, ka neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. punktā noteiktā pazīme par ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, t.i., Sociālā klimata fonda plānā ir jāatstāj iespēja arī piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu, ja tas ir nepieciešams.

-

Ievērojot plāna projektā norādīto, ka atsevišķiem pasākumiem papildus no valsts budžeta būs nepieciešams segt arī PVN izmaksas, lūdzam plāna pielikuma “Sociālā klimata fonda plāna budžets 2026.-2032.gadam” tabulu papildināt ar informāciju par maksimālām PVN izmaksām katrā pasākumā un attiecīgi arī norādīt, kuros gadījumos tās sedzamas no valsts budžeta, turklāt PVN izmaksu segšanai no valsts budžeta nepieciešams izmantot pieņēmumus, kas jau līdzšinēji izmantoti citos Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros, piemēram, ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, ja PVN nav atgūstams un tml.
Papildus norādām, ka nav skaidra argumentācija, kāpēc pasākumā C2.G.I3 “Atbalsts bateriju elektrovilcieniem”, kura ietvaros paredzēts, ka bateriju elektrovilcienu iegādi nodrošinās  VSIA “Autotrasporta direkcija”, PVN sedzams no valsts budžeta un nav nodrošināms no minētās kapitālsabiedrības līdzekļiem.
 

-

Lūdzam papildināt plāna pasākuma C2.G.I2 “Segto velonovietņu izveide dzelzceļa stacijās un pieturas punktos” pasākumu ar informāciju, kas pēc pasākuma īstenošanas nodrošinās izveidoto velonovietņu uzturēšana un ka uzturēšanas izmaksas tiks nodrošinātas par uzturēšanu atbildīgās iestādes/institūcijas esošā budžeta ietvaros.

-

Lūdzam papildināt plāna projekta 2.4. Komponente “C4 - Tehniskā palīdzība” ar informāciju, ka Fonda vadības un informācijas sistēmas (KPVIS), kas pasākuma ietvaros tiks pielāgota SKF vajadzībām, uzturēšana pēc pasākuma īstenošanas tiks nodrošināta par sistēmas uzturēšanu atbildīgās iestādes esošo budžeta līdzekļu ietvaros, ievērojot, ka tā ir esoša sistēma un jaunām uzturēšanas izmaksām pēc SKF plāna īstenošanas nav pamats veidoties, kā arī norādīt, ka pēc pasākuma īstenošanas neveidosies citas uzturēšanas izmaksas, ievērojot, ka pasākums tiks īstenots gan esošo, gan jaunu, bet uz plāna īstenošanas laiku terminētu amata vietu ietvaros.

-

Lūdzam papildināt plāna projekta pasākumu C2.F.I2 “Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem”, pasākumu C2.F.11 “Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem” un pasākumu C2.F.15 “Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem” ar informāciju, kā pēc pasākuma īstenošanas tiks nodrošināta iegādāto transportlīdzekļu un tehnisko palīglīdzekļu uzturēšana un norādīt tai nepieciešamo finansēšanas avotu.
 

-

Eiropas Komisijas līmenī vēl turpinās diskusijas par jaunā ES fondu 2028.-2034.gada plānošanas perioda kopīgajiem nosacījumiem un attiecīgo fondu ieviešanas arhitektūru, tai skaitā par SKF lomu tajā. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmas arhitektūra var tik precizēta pēc Eiropas Komisijas un dalībvalsts galīgo lēmumu pieņemšanas.
Šobrīd regulu priekšlikumi paredz, ka SKF plāns ir integrējams VRP plānā līdz ar citu fondu investīcijām kā atsevišķu sadaļu, piedāvājot divas iespējas SKF integrācijai attiecībā uz juridisko bāzi – (1) pārņemot VRP regulas nosacījumus, (2) turpinot ieviešanu saskaņā ar SKF nosacījumiem. Latvijas pozīcija par fondu regulu priekšlikumiem uzsver kā būtisku dalībvalstij dot iespēju izvēlēties, pēc kādas ieviešanas sistēmas turpināt SKF ieviešanu no 2028.gada. Vienlaikus, nacionāli lēmumi par kopējo VRP plāna ieviešanas arhitektūru un sistēmu vēl ir tikai priekšā, gadījumā, ja SKF tiek lemts ieviest pēc VRP noteikumiem, būs nepieciešams nodrošināt, ka finansēšanas un ieviešanas nosacījumi VRP ietvaros tiek pilnībā salāgoti, lai neradītu atšķirīgus nosacījumus pēc būtības līdzīgiem atbalsta pasākumiem.
Ņemot vērā minēto situāciju un nenoteiktību, virzot un atbalstot plānu šobrīd, un investīcijas uzsākot jau 2026.un 2027.gadā, a) jāapzina, vai un kādi riski pastāv, un kādi scenāriji risinājumiem plānoti, lai nodrošinātu vēlāku SKF integrāciju VRP plānā un ieviešanas arhitektūrā; b) ņemot vērā drīzos pirmos sasniedzamos rādītājus, KEM būtu jābūt skaidrai risku vadības pieejai, plānam un grafikam, kolīdz plāns būs apstiprināts no EK puses, t.sk. pirms saistību uzņemšanās nodrošināta ieviešanas sistēmas izstrāde un akreditācija.
 

-

Valsts Kontroles ziņojumā “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē” sniegts kopumā skeptisks viedoklis par transporta bloka pasākumu sociālo ietekmi SKF plāna īstenošanas rezultātā – plānotie pasākumi potenciāli veicinātu emisiju samazinājumu ilgtermiņā, bet nesniegtu tūlītēju palīdzību/atvieglojumu mazaizsargāto iedzīvotāju grupai, kurus visvairāk skars ETS 2 radītais degvielas cenu kāpums.  Tai skaitā, Latvija nav izvēlējusies plānā iekļaut pagaidu tiešā ienākuma atbalsta veidu, kas, ekspertu vērtējumā, ir atbilstošākais instruments degvielas pieauguma “cenu šoka” mazināšanai. Vienlaikus ir iekļauts pasākums bateriju vilcienu iegādei, kura ietekme uz minētajām grupām ir pakārtota, turklāt, šobrīd ir izdalīts atsevišķs pasākums “BEMU uzlādes infrastruktūra”, kura ietekme ir vēl mazāka, vai tās nav vispār.
Ņemot vērā minēto, pirms investīciju uzsākšanas, būtu a) jānodrošina, ka izsekojami tiek izvērtēti Valsts kontroles ieteikumi; b) lai mazinātu ETS 2 reformu ieviešanas ietekmi uz mājsaimniecībām, kā arī reaģētu uz Hormuza krīzes izraisīto energoresursu nestabilitāti un potenciāli negatīvo ietekmi, KEM būtu jāparedz resursi mērķētam tiešā ienākuma atbalstam mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai SKF ietvaros vai jāapzina un jāidentificē konkrēts pieejams alternatīvs resurss.
 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta sadaļās attiecībā uz scenārijiem gadījumā, ja tiek piemērots Regulas 2023/955 10. panta 1. punkta 3.rindkopas nosacījums:
- 2.1. komponentes C1  “Ēku sektors” scenārija gadījumā, Ēku sektors tabulā “Informācija par komponentes C1 pasākumu/investīciju aplēstajām kopējām izmaksām” ailē  “Kopā” norādītās vērtības, jo kopsummā tās neveido minētā scenārija gadījumā paredzēto vērtību 314 721 214 euro, kā arī precizēt kopsummu 2031.gadam;
- 2.2. komponentes C2 “Transporta sektors” scenārija gadījumā  tabulā “Informācija par komponentes C2 pasākumu/ieguldījumu aplēstajām kopējām izmaksām” ailē  “Kopā” norādītās vērtības, jo kopsummā tās neveido minētā scenārija gadījumā paredzēto vērtību 190 421 545 euro, t.sk. precizēt kopsummu  pasākuma C2.F.I3 “Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem” kopsummu.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.4.2.1. sadaļā C4.TA.A1 “Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai” norādīto, ka Fonda ieviešanā un SKF plāna vadībā un uzraudzībā būs nepieciešamas kumulatīvi 51,25 slodzes, jo 23.tabulā “Tehniskās palīdzības komponentes finansējuma indikatīvs sadalījums institūciju griezumā” norādīts, ka būs nepieciešamas 52,25 slodzes.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.4.2.1. sadaļā C4.TA.A1 “Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai” 23.tabulā 2032.gadam norādīto kopsummu, jo, saskaitot kopā katras institūcijas finansējumu, kopsumma veidojas par 1 euro mazāk.

-

Lūdzam skaidrot, ar kādu mērķi Eiropas Savienības atbalsta programmām transporta un enerģētikas nabadzības mazināšanai Latvijā 2026.–2032.gadā: Sociālā klimata fonda plāna projekta (26-TA-998) (turpmāk – plāns) 1.2. sadaļas “Pārskats par pašreizējo rīcībpolitiku” 2. tabulas “Būtiskākie politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi) enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos” 12. punktā ir ietverta informācija par “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai: Plānā iekļauti pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, kas var nodrošināt darba iespējas mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.”.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2023/955 (turpmāk - Regula 2023/955), ar ko izveido Sociālo klimata fondu (turpmāk – SKF), SKF vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Līdz ar to lūdzam precizēt, kā sociālās uzņēmējdarbības atbalsts minētajā kontekstā ir tieši saistāms ar ETS 2 ieviešanas sociālās ietekmes mazināšanu ēku un autotransporta sektoros.
Papildus lūdzam izvērtēt, vai atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai, ja tas tiek minēts, nebūtu konceptuāli atbilstošāks iekļaušanai 2. tabulas 13. punktā, kas attiecas uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma). Norādām, ka minētās programmas 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” ietvaros jau tiek īstenots 4.3.3.3. pasākums “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai”, kura detalizēts atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu regulējums ir noteikts Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 818.*
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt tabulas saturu, lai nodrošinātu konsekventu atbilstību Sociālā klimata fonda regulējuma mērķiem, kā arī skaidru demarkāciju ar citiem Eiropas Savienības finansējuma instrumentiem un programmām.
* https://likumi.lv/ta/id/348693-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-4-3-3-specifiska-atbalsta-merka-uzlabot-visu-darba-mekletaju-...
 

-

Lūdzam sadarbībā ar Ekonomikas ministriju precizēt plāna 2.1.2.3.4.apakšsadaļas “Finansējums un izmaksas” apakšsadaļā “Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponenti” iekļauto informāciju attiecībā uz   Programmas 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” (turpmāk – 4.3.1.3.pasākums) plānoto ieviešanas laika grafiku.
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija š.g. 5.maijā saņēma Ekonomikas ministrijas priekšlikumu Programmas grozījumiem, kas paredz 4.3.1.3.pasākuma atlikušā finansējuma pārdali, attiecīgi neparedzot vēl vienu projektu iesniegumu atlasi.
 

-

Lūdzam papildināt SKF plānu ar 2.1.2.2. sadaļā “Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai” aprakstītās investīcijas plānoto ieviešanas moduli, ņemot vērā plānoto projektu skaitu un Programmas ieviešanas laikā gūto pieredzi ar 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” ieviešanas un tās administrēšanas pieredzi. Vēršam uzmanību, ka minētajam Programmas pasākumam tika izstrādāta un izmantota  vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodika.

-

Lūdzam salāgot SKF plānā  informāciju saistībā ar SIA “Vides investīciju fonds” (turpmāk – VIF) paredzēto tehniskās palīdzības finansējumu. Vēršam uzmanību, ka SKF plāna 2.1.2.2.4. apakšsadaļas “Finansējums un izmaksas” 8.tabulā “Investīcijas C1.B.I1 izmaksu aplēse” sniegta informācija, ka VIF ir paredzēts  860 786 euro liels finansējums darbības izmaksu (atbalsta funkcijas, nodrošinot konsultatīvā/tehniskā atbalsta sniegšanu, publicitāte) segšanai, savukārt 2.4.2.1. sadaļā “Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai” 3.ievilkumā “SIA “Vides investīciju fonds” apraksts” norādīts, ka VIF administratīvās izmaksas paredzēts finansēt no tehniskās palīdzības līdzekļiem, tādējādi neparedzot finansējumu no attiecīgo investīciju finansējuma.
Vienlaikus lūdzam salāgot informāciju arī ar informatīvā ziņojuma “Par Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032.gadam ieviešanai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem” III sadaļas “Institucionālā sistēma un atbildību sadalījums” 13.punktā “Atbilstoši Plānam, TP ietvaros tiek iesaistītas šādas institūcijas, katrai no tām piešķirot noteiktu lomu un funkcijas, kā arī nosakot  sasniedzamos atskaites punktus un mērķrādītājus Plāna īstenošanas ietvaros:” sniegto informāciju.
 

-

Līdzam skaidrot SKF plānā iekļautās investīcijas “Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai” lietderību un atbilstību Regulai 2023/955 un SKF mērķim. Norādām, ka Programmas un AF plānā šāds atbalsts ALTUM nav bijis nepieciešams un konsultācijas tika finansētas no pašu līdzekļiem.

-

Lūdzam plāna projekta visā tekstā salāgot valūtas nosaukuma “euro”, "eiro" un ''EUR'' lietojumu. Šobrīd tiek lietots dažādi.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.sadaļā minēto: "piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus programma (ESF+)...'' - svītrojot vārdu ''programma''. Vienlaikus aicinām saīsinājumu ESF+ ietvert arī saīsinājumu sarakstā.

-

Aicinām izvērtēt, vai Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.-2032. gadam 15.attēls (47.lapā) nebūtu jāaktualizē, ņemot vērā, ka ar 2026.gada 1.janvāri ir palielināts akcīzes nodoklis gan benzīnam gan dīzeļdegvielai, kā arī kopš Tuvo Austrumu krīzes ir ievērojami palielinājušas degvielas cenas, salīdzinot ar 15.attēlā dotajām 2024.gada cenām.
 

-

Lūdzam zem sadaļas 1.4.3. Definīcija “transporta nabadzība” precizēt nabadzībai pakļauto mājsaimniecību skaitu gan pie katra indikatora, gan kopumā (viena mājsaimniecība netiek vairākkārtīgi uzskaitīta).
3. sadaļā nepieciešams norādīt, kā tika aprēķināta pasākumu ietekme uz transporta nabadzībai pakļauto mājsaimniecību skaita samazināšu.
Lūdzam izvērtēt, vai 1.1.4. tabulā sniegtā informācija attiecībā uz mazaizsargāto transporta lietotāju un transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšanu ir atbilstoša reālajai situācijai, kā arī nepārsniedz faktiski transporta nabadzībai pakļauto mājsaimniecību skaitu. 
 

-

Nav saprotams, kādēļ 6. tabulā ir iekļautas "Projekta vadības /investīcijas īstenošanas izmaksas uz māju, t.sk. IT un datu pārvaldības izmaksas", bet 7. tabulā "Programmas pārvaldība un ieviešana...." un "IT un datu pārvaldība..." vairāk nekā 10 milj. euro apmērā. Īpaši, ņemot vērā, ka ir atsevišķs pasākums "C1.D.I1) Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai" un paredzēts finansējums "Tehniskā palīdzība".
Lūgums skaidrot vai izlabot kļūdu.

-

Ņemot vērā, ka transporta sektorā vairāki pasākumi tiek īstenoti teritorijās ar transporta nabadzības indeksu virs 1,5, lūgums izvērtēt,  vai efektīvāk nav attīstīt publiski pieejamas uzlādes infrastruktūru nekā nodrošināt privātas uzlādes subsidēšanu.
Norādām, ka tekstā ir norādīta aktīva publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība pēdējos gados un esot paredzams, ka palielinoties bezemisiju transportlīdzekļu skaitam uzlādes tīklu operatori nodrošinās vēl plašāku infrastruktūras pārklājumu. Privātās uzlādes infrastruktūras subsidēšana samazinās jau esošās infrastruktūras potenciālo efektivitāti, kā arī samazinās uzlādes tīklu operatoru potenciālo vēlmi attīstīt plašāku infrastruktūras pārklājumu, iepretim situācijai, ja privātā uzlāde netiktu subsidēta.

-

Plāna tekstā minēts: "OECD analīzēs, kā orientējošs tiek minēts 10% slieksnis no mājsaimniecības ienākumiem transporta izdevumiem", savukārt pasākuma (C2.F.I3) Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem ietvaros minēts "veicot izvērtējumu, tiek skatīti mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli - otrās ienākumu kvintiles augstākā robeža un tās aktuālā vērtība".
Vai šīs investīcijas ietvaros tiks nodrošināts, ka mājsaimniecību izdevumi elektromašīnas iegādei + to potenciālās uzturēšanas izmaksas (tajā skaitā nepieciešamā uzlāde) nepārsniedz 10% no mājsaimniecības ienākumiem, lai tās izkļūtu no transporta nabadzības?".



 

-

Lūdzam izvērtēt pasākumu "(C2.G.I4) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem: uzlādes infrastruktūras izveide" un, "(C2.G.I3) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem: vilcienu iegāde" lietderību, ņemot vērā KPMG pētījumā "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi un pasākumu izvērtēšanas metodika" pausto viedokli par aktivitāti "Esošo dīzeļlokomotīvju nomaiņa uz elektriskajām vai bateriju lokomotīvēm". Šī aktivitāte tika iekļauta pie aktivitātēm, kuras, neskatoties uz iespējamu tehnisko īstenojamību, nav ekonomiski pamatotas no publiskā finansējuma piešķiršanas viedokļa. KPMG pētījumā teikts sekojoši "Šīm aktivitātēm NPV aprēķina rezultāti liecināja, ka NPV ir zemāks par nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas nozīmē, ka ekspluatācijas izmaksas starp aktivitāti un alternatīvu nerada pietiekamu finansiālu atdevi. Dažos gadījumos atbalsts būtu nepieciešams ne tikai kapitālizdevumu segšanai, bet arī ikdienas ekspluatācijas izmaksām, kas nav EKII mērķis. Pat pie nosacījuma, ka kapitālieguldījumi tiktu pilnībā segti ar grantu, aktivitāte joprojām būtu finansiāli neizdevīga. No tā var secināt, ka šādas aktivitātes neatbilst efektivitātes un samērīguma principiem, kas ir būtiski EKII atbalsta piešķiršanā, un to iekļaušana programmā varētu radīt neefektīvu publisko līdzekļu izmantošanu."
 

-

Lūgums vienādot 3. sadaļā aprēķinos pielietotos principus.
Piemēram, BEMU vilcieniem ir iekļauts CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, 0,0537 tCO2/MWh, bet elektro automašīnām un tehniskajiem palīglīdzekļiem nav.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta pasākuma C2.F.I1 “Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 2.2.2.1.1.apakšsadaļu “Komponentes pasākuma/investīcijas apraksts”, svītrojot rindkopu, kas sākas ar vārdiem “Minimālais sociālo pakalpojumu grozs ietver…”, jo tā dublē nākamo rindkopu.
 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta pasākuma C2.F.I5 “Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem” 2.2.2.5.4.apakšsadaļas “Finansējums un izmaksas” rindkopu, kas sākas ar vārdiem “Izmaksu un TPL vienību…”, skaitļa “13 501 109” vietā lietojot skaitli “13 501 108”, jo, sasummējot 15.tabulas “Investīcijas programmas īstenošana: galvenie pieņēmumi un izmaksas” 1.punktā norādīto tehniskajiem palīglīdzekļiem plānoto kopējo finansējumu, veidojas 13 501 108 euro, nevis 13 501 109 euro.
 

-

Kopš SKP izstrādes sākuma FM ir norādījusi, ka finansējuma sadalē ir jāņem vērā pasākumu efektivitāte. SKP izstrādē ir svarīgi, lai būtu finansējuma sadales mehānismi, kas nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti enerģētiskās un transporta nabadzības novēršanai, lai netiek iekļauti vājāk mērķēti pasākumi, finansējums tiek izmantots potenciāli efektīvākajā veidā un tiktu ņemtas vērā atbalstāmo pasākumu izmaksas.
Aicinām arī, izstrādājot MK noteikumus par investīciju īstenošanu, noteiktiem pasākumiem izvērtēt nepieciešamību piemērot diferencētu atbalsta intensitāti.





 

-

Plāna projektā pie pasākuma 2.2.2.4. (C2.F.I4) “Mikromobilitātes veicināšana skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās” lūdzam norādīt, ka nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (1 250 000 EUR) tiks segts no pašvaldību budžeta. Vienlaikus, ņemot vērā pie attiecīgā pasākuma minēto, ka visas norādītās cenas un izmaksas ir bez PVN, lūdzam pasākumu papildināt ar informāciju vai PVN finansējums pasākuma īstenošanai tiks nodrošināts no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

-

Lūdzam precizēt Plāna 289.lp. atsauci uz iepirkuma paredzēto līguma vērtību, no kuras plānots paredzēt iepirkumu dokumentācijas un norises pirmspārbaudes iepirkumiem.

-