Atzinums

Atkārtoti lūdzam sniegt detalizētu skaidrojumu un ietvert detalizētu pamatojumu anotācijā par Publisko iepirkumu likuma 3.panta astotajā daļā ietvertā izņēmuma piemērošanu, proti, kā konkrētajā gadījumā regulējuma piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai, īpaši ņemot vērā arī anotācijā norādīto, ka iepriekš PVD vairākkārt Iepirkumu uzraudzības biroja elektronisko iepirkumu sistēmā ir izsludinājis iepirkuma procedūru par attiecīgo pakalpojumu. 
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3.panta astoto daļu šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Ar minēto Publisko iepirkumu likuma normu ir transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) 15.panta 2.punktā paredzētais gadījums, kad līgumu noslēgšanai var nepiemērot publiskā iepirkuma noteikumus, ja tas nepieciešams būtisko drošību interešu aizsardzībai. Direktīvas 15.panta 2.punkta mērķis ir paredzēt noteikumus gadījumiem, kuros ir iespējams atturēties no iepirkuma procedūras pasākumu piemērošanas, pamatojoties uz valsts drošības vai valsts noslēpuma jautājumiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru Direktīvas 15.panta 2.punkts ir interpretējams šauri un piemērojams retos gadījumos, un pasūtītājam ir jāizvērtē, vai mērķi – nodrošināt konkrēto būtisko valsts drošības interešu aizsardzību – nav iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka būtisku valsts drošības interešu aizsardzība automātiski nevar kalpot par iemeslu direktīvas nepiemērošanai, bet katrs atsevišķs gadījums ir rūpīgi izvērtējams (skat. Eiropas Savienības tiesas spriedumus lietās C-20/01 un C-28/01 Commission v Germany [2003] ECR I-3609; C-187/16 Eiropas Komisija pret Austrijas Republiku [2018]; C-601/21 Eiropas Komisija pret Polijas Republiku [2023]).
Uz valsts drošību var atsaukties tikai tad, ja pastāv reāls un pietiekami nopietns sabiedrības pamatinterešu apdraudējums (skat. Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-54/99 Église de scientologie de Paris un Scientology International Reserves Trust v Premier ministre [2000]). Turklāt šo pamatojumu nedrīkst izmantot nepamatoti tādā veidā, lai tas faktiski kalpotu tīri saimnieciskiem mērķiem.
Eiropas Savienības Tiesa arī norādījusi, ka tai dalībvalstij, kura vēlas izmantot šos izņēmumus, ir jāiesniedz pierādījumi par to, ka attiecīgās atkāpes nepārsniedz izņēmumu gadījumu robežas un ka tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu valsts būtiskās drošības intereses (skat. Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-414/97 Komisija v Spānijas Karaliste [1999]). Kā arī nepieciešamība paredzēt konfidencialitātes pienākumu, t.i., aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, nekādā ziņā neliedz piemērot iepirkuma procedūras iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (skat. Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-337/05 Commission v Italy [2008] ECR I-02173). Tādējādi dalībvalstij, kura vēlas izmantot šajā tiesību normās paredzētās atkāpes, ir jāpierāda, ka vajadzību aizsargāt šīs intereses nevarētu apmierināt, izsludinot konkursu atbilstoši tam, kas ir paredzēts Direktīvā (C-187/16 Eiropas Komisija pret Austrijas Republiku [2018]; C-601/21 Eiropas Komisija pret Polijas Republiku [2023]).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas 3.punktā ir paredzēta iepirkuma procedūra ārkārtas situācijas novēršanai, proti, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru (bez sākotnējās publikācijas), ja tam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām; minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.

-

 Vēršam uzmanību, ka precizētajā anotācijā kļūdaini aprakstīta sarunu procedūras norise, proti, saskaņā ar PIL un MK 107. noteikumu 178. punktu  pasūtītājs uzaicina uz sarunām paša izraudzītus piegādātājus un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumiem. Ievērojot to, ka PVD par šo iepirkuma priekšmetu jau ir veicis apspriedi ar tirgus dalībniekiem un arī iepirkumus, tā rīcībā jau ir informācija par potenciālajiem piegādātājiem. Rīkojot sarunu procedūru ārkārtas apstākļu novēršanai pasūtītājam nav jāizstrādā standarta iepirkuma procedūras dokumentācija, pasūtītājs apraksta tā vajadzību, nosūta to piegādātajam/iem un pēc saņemtajiem piedāvājumiem slēdz līgumu ar izvēlēto piegādātāju. Sīkāka informācija par sarunu procedūras rīkošanu pieejama IUB tīmekļvietnē:download. 

-

Finanšu ministrija neiebilst jautājuma izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, ievērojot, ka finansējuma pieprasījums par ārkārtas pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar rīkojuma projektā paredzēto tiks balstīts faktiskās izmaksās, Zemkopības ministrijai nodrošinot, ka tas tiek pamatots ar veicamo darbību saistītām un samērīgām izmaksām.
Vienlaikus atkārtoti vēršam uzmanību, ka šobrīd iesniegtajā prognozē amortizācijas un remontu izmaksas norādītas par kopējo summu 291 736,66 euro, kas ir gandrīz puse (48,6%) no maksimālās izmaksu summas saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu, savukārt anotācijā sniegtais skaidrojums, ka šādas izmaksas tiek paredzētas, jo uzņēmuma pārstrādes iekārtas un tehnika tiek nolietota, kas nozīmē, ka turpmākai uzņēmuma darbības nodrošināšanai būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, nav pamatojums norādītajam izmaksu apmēram, kā arī tam, kāpēc šādas izmaksas jāsedz no valsts budžeta, attiecīgi uzskatām, ka Zemkopības ministrijai jautājums par amortizācijas un remontu izmaksu segšanu ir būtiski jāvērtē pie pakalpojuma faktiskās saņemšanas un izmaksu pamatotības novērtēšanas.

-