Atzinums

Lūdzam anotācijā skaidrot, kā iepriekš var nofinansēt (piešķirot de minimis atbalstu) pievienotās vērtības nodokli, ja projekts nav uzsākts, t.i. kā tiek ievēroti MKN 44.punkta nosacījumi, kā arī, kā tiks nodrošināts, ka šajā gadījumā netiks pārsniegta maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāte.

-

Uzturam spēkā Finanšu ministrijas 2022. gada 11. aprīļa iebildumu (izziņas 44.punkts) un lūdzam pievienot programmas rādītāju izvērtējumu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projektu, kā arī sniegt skaidrojumu anotācijā, ar kādu pasākuma shēmu tiks nodrošināts, lai sabiedrība "Altum", atsevišķi sniedzot aizdevumu, nekonkurētu ar kredītiestādēm kreditēšanas tirgū.

-

Lai nodrošinātu, ka tiesību normā tiek aptverti visi publisko iepirkumu jomā regulētie subjekti, lūdzam normu papildināt ar atsauci arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.

-

Ņemot vērā, ka arī nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu, tostarp regulējumu par iepirkuma procedūru piemērošanu pasūtītāju finansētiem projektiem, ir jānodrošina pārskatāma un caurspīdīga procedūra, aicinām izvērtēt, vai MK noteikumu projektā vai anotācijā nav papildus jāskaidro, kā minētais tiks nodrošināts. Alternatīvi lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā, lai nodrošinātu piegādātāju atlases pārskatāmību un caurspīdīgumu, nebūtu paredzams, ka atbalsta saņēmēji, (kas nav pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji) piemēro Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumus Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.

-

Ņemot vērā, ka tikai Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunktā ietvertā nosacījuma “vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru” pārbaudi nav iespējams veikt, pamatojoties uz publiskajos reģistros pieejamo informāciju un tā pārbaude parasti tiek veikta, ņemot vērā projekta iesniedzēja apliecinājumu, lūdzam precizēt MK noteikumu 26.6.apakšpunkta redakciju, dzēšot vārdus "tam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, un ", tādējādi nodrošinot, ka apliecinājums jāiesniedz tikai par to, ka projekta iesniedzējs neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

-

Lūdzam skatīt iebildumu pie 26.6.apakšpunkta un atbilstoši precizēt MK noteikumu 26.7.apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka, sniedzot reģionālo atbalstu un piemērojot konkrētu atbalsta intensitāti atbilstoši NUTS 3 reģionam, ir nepieciešams nodrošināt skaidri identificējamu aktīvu (gan materiālo, gan ne materiālo) atrašanās vietu, jo arī gadījumā, ja runa iet par nemateriālo aktīvu izmantošanu, tiem jebkurā gadījumā būtu jābūt izmantotiem uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu, līdz ar to lūdzam pārskatīt un precizēt šo punktu. Lūdzam anotācijā skaidrot ar piemēru, kādā gadījumā minētā situācija var iestāties.
Vienlaikus lūdzam nodrošināt, ka zemākā atbalsta intensitāte ir atbilstoša NUTS 3 attiecīgajam reģionam. Lūdzam pārskatīt arī noteikumu projekta 44.2. apakšpunkta redakciju.

-

Lūdzam skatīt komentāru pie 37.2.apakšpunkts, aicinām šo noteikumu projekta punktu dzēst, jo attiecīgie nosacījumi jau ir aptverti ar 37.2.apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka norma par nodokļa parāda esamību, kas kopsummā nepārsniedz 1000 euro, tika izveidota, lai sniegtu atbalstu plašākajam Covid-19 pandēmijā cietušo uzņēmumu lokam. Ņemot vērā, ka investīcijas projekta iesniedzēji nav uzskatāmi par minētā atvieglojuma subjektu, aicinām noteikumu projektā ietvert līdzšinēji izmantoto horizontālo normu par nodokļu parādu neesamību, vai arī sniegt detalizētu EM izvērtējumu un skaidrojumu par to, uz kāda pamata uz kuros atbalsta pasākumos tiek noteikts 1000 un kuros 150 euro parāda slieksnis un kā tiek kontrolēti riski parāda esamības gadījumā. Vēršam uzmanību, ka EM citu MK noteikumu projektu anotācijas ietvaros iepriekš sniegtais skaidrojums, ka 1000 euro izņēmums ir vērsts uz COVID seku mazināšanu esošajā COVID situācijā vairs nav īsti pamatots un rada bažas par nevienlīdzīgu, tai skaitā ne līdz galam izsekojamu izņēmuma gadījumu noteikšanu kopējā ES fondu atbalsta sniegšanas mehānismā. 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros tiek plānots segt pievienotās vērtības nodokli ar de minimis atbalstu, kas ir par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kam atbalsts tiek sniegts ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14.panta mērķi, lūdzam skaidrot, kā tiks nodrošināts, ka šajā gadījumā netiks pārsniegta maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāte un atbilstoši precizēt noteikumu projektu.

-

Ņemot vērā, ka ar šo noteikumu 22.punktu tiek piešķirts reģionālais atbalsts un reģionālā atbalsta gadījumā ir jāievēro, ka netiek pārsniegts ne tikai reģionālā atbalsta apmērs, bet arī sākotnēji piešķirtā atbalsta summa un intensitāte, lūdzam pārskatīt un, iespējams, dzēst 52.1.punkta redakciju, ņemot vērā, ka nosacījumi, kas būtu jāievēro pagarinājuma gadījumā ir aptverti 52.2.apakšpunktā. Vienlaikus lūdzam sniegt detalizētu skaidrojumu anotācijā par atbalsta pagarināšanas iespējām.
Kā arī lūdzam papildināt ar skaidrojumu anotāciju, kā tiks nodrošināts iepriekš precīzi aprēķināts bruto dotācijas ekvivalents atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 5.pantam un Komisijas regulas Nr.1407/2013 4.pantam.

-

Vēršam uzmanību, ka joprojām turpinās komunikācija ar Eiropas Komisiju par korektu subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanu aizdevuma ar kapitāla atlaidi gadījumā.
Līdz atbildes saņemšanai no Eiropas Komisijas nevaram piekrist Ekonomikas ministrijas izvirzītajai nostājai subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanas kārtībā, ņemot vērā to, ka pastāv pamatprincips, kas ir jāievēro, ka kamēr ir aizdevums, par to ir jārēķina ekvivalents visā tā periodā, jo pretendents no aizdevuma, kas ir uz atvieglotiem nosacījumiem, gūst priekšrocību. Savukārt, summa, kas norakstās, tiek pieskaitīta pie aizdevuma ekvivalenta.

-

No noteikumu projektu anotācijas izriet, ka no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes ir nepieciešams saņemt šādu informāciju: 
- Nodokļu parādu informācija (t.sk. saimnieciskās darbības veicējiem).
- Fiziskām personām (saimnieciskās darbības veicējiem) - Gada ienākumu deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību (t.sk. atšifrējumi par ieņēmumiem/izdevumiem)
- Uzņēmumiem - Gada pārskatu dati
- Mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija
- Kontu reģistrs
- Politiski nozīmīgas personas (PEP) datu struktūras
- Darbinieku skaits/kustība
- Krīzes atbalsta pasākumu izmantošana – nodokļu brīvdienas, dīkstāves pabalsts (skaits, summas) u.c.
- Uzņēmuma samaksātais atalgojums un sociālais iemaksas
- Informācija par gada nolietojuma/ amortizācijas apmēru.
Daļa datu sabiedrībai nav pieejama, piemēram:

 - Pieeja VID datu noliktavām tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, Finanšu ministrijai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai “Altum” īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī - interešu konfliktu pārbaudes, MVK statusa noteikšanai, finanšu rādītāju izvērtēšanai, rādītāju uzskaitei par uzņēmumu darbiniekiem pirms un pēc investīcijas.

Vēršam uzmanību, ka 
1) likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta 8.punktā noteikts, ka VID pienākumi ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus.
 Ievērojot minēto, VID publiskojamo datu bāzē var iegūt informāciju par nodokļu parādniekiem un tam nav nepieciešama informācija no datu noliktavām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt, ka atbalsta piešķiršanas brīdī informācija par komersanta parādiem tiks pārbaudīta  izmantojot VID publiskojamā datu bāzē sniegto informāciju.
2)  no noteikumu projekta anotācijas izriet, ka Altum ir nepieciešama informācija par fiziskām personām (saimnieciskās darbības veicējiem) - Gada ienākumu deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību (t.sk. atšifrējumi par ieņēmumiem/izdevumiem), kā arī mikrouzņēmumu deklarācija.
 Vēršam uzmanību, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 5.punktā nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos  valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. 
 Vienlaikus pieprasītās deklarācijas satur fizisko personu datus, kas nav uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju. Lai VID varētu izsniegt datus par fiziskām personām papildus nepieciešams arī šo datu izsniegšanas pamatojums atbilstoši Vispārīgai datu aizsardzības regulai, ka arī papildus skaidrojot, ka ar citiem līdzekļiem informācija nav iegūstama. 
Ņemot vērā, ka  gada ienākumu deklarāciju un mikrouzņēmumu deklarāciju  pastāvīgi iesniedz pats nodokļu maksātājs (fiziskā persona)  un viņš ir šis informācijas radītājs, tad VID nav tiesības izsniegt šādu informāciju ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto un Visparīgo datu aizsardzības regulu. Turklāt gada ienākumu deklarācija no 2022.gada ir iesniedzama elektroniski un atbalsta saņēmējs patstāvīgi šo informāciju izdrukas veidā var iesniegt Altum, tam nav nepieciešams saņemt informāciju no VID, ievērojot minēto, lūdzam precizēt no kurienes šāda informācija tiks iegūta. 
3) Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 98.panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram kapitālsabiedrības, personālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Dokumentus Uzņēmumu reģistram nodod tiešsaistes datu pārraides režīmā. Minētā panta otrā daļa noteic, ka Uzņēmumu reģistrs pēc šā likuma 97. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnē.
No minētajām tiesību normām iziet, ka kapitālsabiedrības, personālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata publisku pieejamību nodrošina Uzņēmumu reģistrs, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Tādejādi ar likumu ir noteikta īpaša kārtība komercsabiedrību gada pārskatu saņemšanai. Arī Administratīvā rajona tiesa 2013.gada 21.jūnija spriedumā Nr. A420592712 (A02540-13/24) (stājās spēkā 2013.gada 13.decembrī) 6.punktā ir atzinusi, ka ar likumu ir noteikta īpaša kārtība kooperatīvo sabiedrību gada pārskatu saņemšanai. Proti, minētie gada pārskati ir pieejami Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to personai tiesības uz informāciju nav liegtas un tās ir iespējams realizēt, vēršoties ar attiecīgu lūgumu Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to nav pamata VID uzlikt pienākumu izsniegt gada pārskatu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt  paredzēto risinājumu par gada pārskatu izsniegšanu un datus no gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem iegūt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
4) informācija no kontu reģistra tiek izsniegta atbilstoši Kontu reģistra likumam un tajā ietvertajiem mērķiem. Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu un norādot konkrētu normu atbilstoši kurai minētā informācija tiks pieprasīta.
5) Politiski nozīmīgas personas (PEP) datu struktūras ir publiski pieejama informācija un tai nav nepieciešama piekļuve VID datu noliktavai, ievērojot  minēto lūdzam precizēt minētā informācijas saņemšanas veidu.
6) No noteikumu projekta un tā anotācijas neizriet, kam tieši Altum ir nepieciešama informācija par krīzes atbalsta pasākumu izmantošana – nodokļu brīvdienas, dīkstāves pabalsts (skaits, summas) u.c., ja Altum rīcībā jau būs informācija no parādnieku datu  bāzes par personas parādiem. Vienlaikus šādas informācijas izsniegšanas nodrošināšanai VID būs nepieciešami papildus līdzekļi. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un papildināt anotāciju skaidrojot, kāpēc nav pietiekami ar informāciju no VID publiskojamā datu bāzē esoša parādnieku reģistra. 
7) MK noteikumu anotācijā ir norādīts, ka  no VID ir nepieciešams saņemt informāciju par uzņēmuma samaksāto atalgojumu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vēršam uzmanību, ka VID rīcībā nav informācijas par samaksāto atalgojumu, bet darba devēja ziņojumos ir atspoguļota informācija par darba ienākumiem (bruto darba alga pirms nodokļu nomaksas).
Turklāt nav skaidrs kam tieši informācija par darba ienākumiem ir nepieciešama Altum, ja atbalsts tiek piešķirts komersantam, nevis tā darbiniekiem. Lūdzu sniegt detalizētu skaidrojumu par minēto datu saņemšanu, t.sk. atsaucoties uz konkrētiem MK noteikumu punktiem no kurienes šāda prasība izriet. 
8) Atkārtoti norādām, ka VID rīcībā nav informācija par gada nolietojuma/ amortizācijas apmēru, līdz ar to lūdzam svītrot, ka VID šādu informāciju sniedz, jo nevar nodrošināt to, kas nav VID rīcībā izsniegšanu. 

 Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju.

-

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.4i. investīcijas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumu projekta anotācijā  ir norādīts datu apjoms, kuru ALTUM plāno saņemt no VID.
Nodokļu parādu informācija (t.sk. saimnieciskās darbības veicējiem) ir pieejama VID Publiskojamo datu bāze saskaņā ar likumam “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 8.punktu, vai izmantojot VID uzturēto esošo informācijas par nodokļu (nodevu) parādiem sniegšanas risinājumu (ar tīmekļa pakalpju un Valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību), kas nodrošina informācijas sniegšanu par VID administrētajiem nodokļu (nodevu) parādiem no pirmā centa, proti, tiek sniegta informācija arī par tiem nodokļu (nodevu) parādiem, kuru kopsumma nesasniedz noteikumu projektā noteikto slieksni 1000 euro apmērā.
Informācija par Politiski nozīmīgām personām ir pieejama VID Publiskojamo datu bāzē,  lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 18. panta ceturtās daļas 1. punktā, 22. panta otrās daļas 2.un 3.punktā, 23. panta otrās daļas 1.punktā noteikto, vai izmantojot tīmekļa pakalpes saskaņā ar Ministru kabineta 2019.g. 27.augusta noteikumos Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām, un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību” noteikto.
Piekļuvi Kontu reģistram nosaka “Kontu reģistra likums” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”.
Datu kopas “Fiziskām personām (saimnieciskās darbības veicējiem) - Gada ienākumu deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību (t.sk. atšifrējumi par ieņēmumiem/izdevumiem)”, “Darbinieku skaits/kustība”, “Mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija” satur fizisko personu datus, un ņemot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, noteikumu projektā un/vai tā anotācijā ir nepieciešams skaidri definēt informācijas saņemšanas un apstrādes mērķus.
Papildus noteikumu projektā un/vai tā anotācijā ir nepieciešams aprakstīt datu kopu “Fiziskām personām (saimnieciskās darbības veicējiem) - Gada ienākumu deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību (t.sk. atšifrējumi par ieņēmumiem/izdevumiem)”, “Darbinieku skaits/kustība”,  “Uzņēmuma samaksātais atalgojums un sociālās iemaksas” sniedzamās informācijas saturu, apjomu, informācijas sagatavošanas periodu.
Šī brīža redakcija neļauj VID izvērtēt esošo datu sniegšanas risinājumu atbilstību vai nepieciešamību pēc jaunu datu sniegšanas risinājumu izstrādes, lai nodrošinātu noteikumu projekta anotācijā minētās informācijas pieejamību ALTUM.
Attiecībā uz datu kopas “Krīzes atbalsta pasākumu izmantošana – nodokļu brīvdienas, dīkstāves pabalsts (skaits, summas) u.c.” informējam, ka VID nav izstrādāti atbilstoši datu sniegšanas risinājumi, kā arī tādu risinājumu izstrāde pašlaik nav plānota.
Ņemot vērā minēto, VID atkārtoti izvērtējot esošo datu sniegšanas risinājumu atbilstību pēc noteikumu projekta un tā anotācijas precizēšanas un papildināšanas, var tikt identificēta nepieciešamība pēc jaunu datu sniegšanas risinājumu izstrādes.  Vienlaikus norādām, ka 2022.gada budžetā visi pieejamie valsts budžeta resursi ir sadalīti, līdz ar to papildu finansējumu minētajam mērķim nebūs iespējams piešķirt, kas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā jauna datu sniegšanas risinājuma izstrāde var būt uzsākta ne ātrāk kā 2023.g., pie nosacījuma, ka tiks piešķirts nepieciešamais finansējums.
Atkārtoti norādām, ka VID rīcībā nav informācijas par gada nolietojuma/ amortizācijas apmēru.
Attiecībā uz Uzņēmuma gada pārskatiem, lūdzu izvērtēt iespēju saņemt datus no Uzņēmuma reģistra publicētiem datiem atvērto datu portālā

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts nodrošina tikai 2.2.1.4.i. investīcijas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” regulējumu, lūdzam anotācijā precizēt teikumu: “Sabiedrība “Altum” nodrošinās, ka dati, kas saņemti bez maksas tiks izmantoti tikai tām programmām, kurās sabiedrības “Altum” bezmaksas pieejas tiesības ir paredzētas”, norādot, ka dati tiks izmantoti tikai 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros komersantu iesniegto projekta pieteikumu pārbaudei.
Papildus vēršam uzmanību, ka ar šo noteikumu projektu sabiedrībai “Altum” tiek sniegta iespēja saņemt datus, bet ņemot vērā šo noteikumu vietu tiesību aktu hierarhijā, tas nenodrošina, ka sabiedrībai “Altum” nepieciešamie dati tik tiešām būs pieejami ar vai bez samaksas. Kā jau iepriekš norādījām, bezmaksas datu saņemšanai būtu jāveic atbilstoši grozījumi Attīstības finanšu institūcijas likumā.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu projektā ietvertajam regulējumam sabiedrībai “Altum” plānots noteikt bezmaksas piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, kas uzskaitītas anotācijā, lūgums nodrošināt, ka noteikumu projekts tiek saskaņots ar anotācijas 1.3.sadaļas iedaļā "(18) Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās" attiecīgo valsts informācijas sistēmu vai datubāžu turētājiem.
 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt 5.sadaļas 1. tabulas informāciju par tiesību akta projekta atbilstību ES tiesību aktiem. Piemēram, pārskatīt un precizēt 1.tabulas D kolonnu attiecībā uz stingrāku prasību paredzēšanu, jo vairākos MK noteikumu punktos ir paredzētas stingrākas prasības nekā Komisijas regulā, piemēram, 41.2. apakšpunkts paredz stingrākas prasības nekā tas ir noteikts Komisijas regulā Nr.651/2014.
 

-

Lūdzam papildināt ar zīmi "." aiz skaitļa 4.
Precizējumu lūdzam veikt visā dokumentā kur attiecināms.

2.2.1.4.i.

Ņemot vērā, ka šo noteikumu izpratnē atbalsta saņēmēji ir mērķa grupa, lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 6.punktu vārdiem "kuri investīcijas ietvaros saņem atbalstu", lai nerastos interpretācijas iespējas. Papildus MK noteikumu projekta 21.punktā aicinām aizstāt vārdus “atbalsta saņēmēji” ar vārdu “komersanti”.

-

Papildināt aiz vārdiem "investīcijas mērķi " ar vārdiem "kas noteikts šo noteikumu 3. punktā".

-

Lūdzam svītrot vārdu "veikt".

-

Ņemot vērā, ka šādi nosacījumi bija saistīti ar Covid 19 atbalstu, ierosinām pārskatīt minēto normu un paredzēt, ka līdzīgi kā citos gadījumos personai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Vienlaikus varētu paredzēt, ka persona, lai apliecinātu, ka tai nebija nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 euro, noteiktā termiņā iesniedz:
1) attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu;
2) pašvaldības izdotu izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
3) Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentās institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.

-

Ņemot vērā, ka iepriekš tekstā nav norādīts saīsinājums, lūdzu lietot pilnos nosaukumu "Atveseļošanās fonda" vietā, lai nodrošināt vienotu pieeju visā tekstā.

-