Atzinums

Lūdzam precizēt 4.panta piekto daļu izsakot to šādā redakcijā “Par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietā ir atbildīga persona, kurai izsniegta licence vai atļauja derīgo izrakteņu ieguvei”.

(5) Par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietā ir atbildīga persona, kurai izsniegta licence vai atļauja derīgo izrakteņu ieguvei.

Lūdzam papildināt 4.panta sesto daļu, jo arī meža objekta teritoriju var nodot nomā. Nomas līgumā tiek atrunāts, ka par ugunsdrošību nomā nodotajā meža objekta teritorijā ir atbildīgs nomnieks.

(6) Par ugunsdrošību meža objektā ir atbildīgs meža īpašnieks (tiesiskais valdītājs) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.  

No pakalpojumu pārvaldības viedokļa, nav vēlams konkrētu pakalpojumu sarakstu iekļaut likumā.
Pakalpojumu sarakstam ir jābūt pēc iespējas viegli un ātri maināmam, tostarp pievienojot jaunu pakalpojumu, mainot kāda no esošā pakalpojuma nosaukumu, apvienojot pakalpojumus (veidojot "kompleksos" vai "viedos" pakalpojumus).
Ja pakalpojumu saraksts ir "nofiksēts" likumā, jebkuras izmaiņas tajā ir nepieņemami ilgas, kas izriet no likuma izmaiņu veikšanas termiņiem.
Labā prakse ir, ja konkrētu pakalpojumu saraksts ir iestādes iekšējs dokuments.
Aicinām no likuma teksta izņemt sadaļu, kurā ir uzskaitīti konkrēti pakalpojumi.

-

Lai atvieglotu likuma piemērošanu, lūdzam precizēt III.nodaļas nosaukumu, jo nodaļā ietvertās prasības attiecas uz objektu, un ir  atsevišķa V.nodaļa par meža objektu.

III Valsts ugunsdrošības uzraudzība objektā

Lūdzam 15.pantā ietvert 14.panta piektajā daļā ietvertās tiesības vai izdarīt atsauci uz to, lai ir skaidri noteikts VUGD amatpersonas, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus, tiesību apjoms.

-

Papildināt likumprojekta 19.pantu ar trešo daļu nosakot, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanā ņem vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas regulē īpaši izsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

(3) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanā ņem vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas regulē īpaši izsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

Lūdzam precizēt, vai likumprojekta 19.panta pirmajā daļā lietotais termins "meža zeme" atbilst likumprojekta 1.panta ceturtajā punktā dotajam terminam "meža objekts".  Attiecīgi lūdzam precizēt visu likumprojektu un sniegt skaidrojumu anotācijā.

(1) Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts ir meža objekta zemē ierīkota ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, caurteka, tilts, uguns novērošanas tornis  un specializēta ugunsdzēsības transporta pārvietošanai piemērota kvartālstiga, mineralizēta josla, dabiskā brauktuve vai meliorācijas grāvja atbērtne.

VARAM iebilst likumprojekta 22. panta otrās daļas trešajam apakšpunktam. No piedāvātās redakcijas nav saprotams, vai minētā norma attieksies uz visiem meža objektu īpašniekiem, vai tikai uz tiem, kas apsaimnieko vienlaidus meža zemes platības, kas lielākas par 5000 ha. Lūdzam skaidrot, ko nozīmē pienākums noteiktā termiņā meža objektā ierīkot infrastruktūras objektus un kādā veidā pienākums tiks uzlikts. Vēršam uzmanību uz likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (kas paredz, piemēram, noteikta apjoma infrastruktūras objektiem veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu), kā arī uz likumu  "Par īpaši izsargājamām daba  teritorijām" (43.panta ceturto daļa), kas paredz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu plāniem un projektiem, kuriem var būt ietekme uz vidi. Tāpat arī vēršam uzmanību uz Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 15.aprīļa spriedums lietā Nr. A420168621, kur norādīts uz Eiropas Savienības Tiesas atgādinājumu, ka Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktā dalībvalstij nav ļauts izdot valsts tiesību aktus, kas vispārīgi atbrīvo no pienākuma novērtēt noteiktu plānu vai projektu ietekmi uz attiecīgo teritoriju.



 

-

Lūdzam 24.pantā ietvert 14.panta piektajā daļā ietvertās tiesības vai izdarīt atsauci uz to, lai ir skaidri noteikts VMD amatpersonas, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus, tiesību apjoms.

-

Lūdzam likumprojekta 24.pantā un visā likumprojektā precizēt terminu "īpašnieks (valdītājs)" un "īpašnieks vai tiesiskais valdītājs" lietojumu vai sniegt skaidrojumu anotācijā, kāpēc tiek izmantot atšķirīgi termini.

-

Lūdzam skaidrot termina "mežs" izmantošanu, vai koku ciršana atbilstoši šim punktam purvos būs pieļaujama. Ierosinām no apakšpunkta svītrot vārdu 'mežā' un izteikt to šādā redakcijā "veikt koku ciršanu, ja tā ir nepieciešama uguns aizsargjoslas izveidei vai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa piekļuvei ugunsgrēka vietai, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā"

f) veikt koku ciršanu, ja tā ir nepieciešama uguns aizsargjoslas izveidei vai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa piekļuvei ugunsgrēka vietai, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 7. pants noteic, ka pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi: 1) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību; 2) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā; 3) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību. Vienlaikus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības var izveidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus. Tādejādi pašvaldības tiesības izveidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus var izmantot pēc brīvprātības principa, un šāds dienests pašvaldībā var nebūt izveidots.
Savukārt likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” 26. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pašvaldības uzdevums ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldībai ir noteikts šāds uzdevums, savukārt minētā likumprojekta 26. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka pašvaldību uzdevums ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir nodrošināt ugunsdrošības prevenciju, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldībai ir noteikts šāds uzdevums. Turklāt likumprojekta anotācijā nav skaidri noteiktas pašvaldības, uz kurām varētu tikt noteikti minētie uzdevumi, līdz ar to pastāv tiesiskā neskaidrība par to, vai un kurām pašvaldībām ir nepieciešams risināt jautājumu par šo uzdevumu izpildes nodrošināšanu, tai skaitā veidojot ugunsdzēsības organizāciju.
Ņemot vērā minēto, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumos Nr.398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi - nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju, ir no valsts funkcijas, nevis pašvaldības funkcijas izrietoši pārvaldes uzdevumi.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 6. panta pirmo daļu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu. Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta trešās daļas pirmais teikums noteic, ka citai publiskai personai, tostarp pašvaldībai, pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Tādejādi, likumprojektā var paredzēt iespēju deleģēt pašvaldībām pārvaldes uzdevumus - nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju.
Papildus norādām, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 6. panta otro daļu, deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei. Tādejādi valstij ir pienākums pilnībā finansēt deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi (likumprojekta 27. pants). Turklāt norādām, ka pašvaldībai ir nevis pienākums, bet tiesības slēgt pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, tādejādi, ja pašvaldība nevēlas slēgt šādu līgumu, tad valsts patstāvīgi nodrošina savu pārvaldes uzdevu izpildi. Savukārt, ja pašvaldība piekrīt pildīt tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tad saskaņā ar Pašvaldību likuma 6. panta trešo daļu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv valsti un ir Ministru kabineta padotībā. Valsts ir atbildīga par deleģētā pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.
Turklāt likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” 26. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības tos deleģēt citām ugunsdzēsības organizācijām. Ievērojot minēto, norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums neparedz pilnvarotajai personai, tostarp pašvaldībai, deleģēt tai no valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus citām personām, tostarp privātpersonām.
Attiecībā uz likumprojekta 27. panta pirmajā daļā noteikto, ka pašvaldību finansēšanai tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldība nodrošina šā likuma 26. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteikto uzdevumu, norādām, ka saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību mērķdotācijas ir valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai, savukārt dotācijas ir budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” 26. un 27. pantu un anotāciju

 

-

Precizējams uzdevums - nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, jo pašvaldība nevar nodrošināt ikvienas ūdens ņemšanas vietas izmantošanu bez maksas, proti, pašvaldība var faktiski vien nodrošināt savā pārvaldībā esošu ūdens ņemšanas vietu izmantošanu. Turklāt norādām, ka bezmaksas resursu piešķīrums cita pārvaldes uzdevuma izpildei, proti, ugunsgrēka dzēšanai nav patstāvīgs pārvaldes uzdevums, kā arī norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Pašvaldību likumam pašvaldība nefinansē valsts kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienlaikus norādām, ka, piemēram, ūdens izmantošana no centralizētās ūdensapgādes sistēmas nav bez maksas un rada pašvaldībai izdevumus.

-

Lūdzam svītrot 34.panta piekto daļu, jo VUGD ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un nevienai valsts amatpersonai tiešā veidā nav saistoši politisko vai nevalstisko organizāciju rīkojumi un lēmumi. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Valsts civildienesta likumā nostiprinātajiem principiem valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, un atbilstoši politiskās neitralitātes principam valsts civildienesta ierēdnis savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes.

-

Lūdzam izvērtēt termina 'ugunsdrošības prevencija' lietojumu, vai sniegt skaidrojumu. Ar vārdu "prevencija" saprot pasākumu kopumu, ko veic, lai novērstu kādu negatīvu seku iestāšanos, tāpēc lūdzam izvērtēt, vai atbilstošāk nebūtu lietojams termins "ugunsgrēka prevencija". 

-

Lūdzam precizēt likuma mērķi atbilstoši latviešu valodas lietojumam, aiz vārda "efektīgu" papildinot ar saikli "un", vai komatu.

Likuma mērķis ir noteikt ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu ugunsdrošību, ugunsdzēsību un glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības.

Lūdzam skaidrot vai likumprojekta 3.panta 4)apakšpunkts jau neietver 5)apakšpunktā noteiktās ugunsdzēsības organizācijas. Ja tiek atsevišķi izdalītas "citas ugunsdzēsības organizācijas", izvērtēt vai uzskaitījums nav papildināms arī ar "citas glābšanas organizācijas".  

-

Lūdzam papildināt 15.pantu ar otro daļu, nosakot, ka VUGD informē objekta atbildīgo personu par koku ciršanu, līdzīgi kā tas ir noteikts 24.panta otrajā daļā attiecībā uz meža objektu un VMD pienākumu informēt.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc ugunsgrēka likvidēšanas nedēļas laikā par koku ciršanu informē objekta atbildīgo personu.

Izvērtēt nepieciešamību papildināt 15.panta pirmo daļu ar tiesībām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām piekļūt un izmantot personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošos ūdens objektus, kā arī ierobežot transporta un personu pārvietošanos. Šādas tiesības ir noteiktas  24.pantā ( d) un g)apakšpunkts) attiecībā uz Valsts meža dienesta amatpersonām, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus meža objektā.

-

Aicinām 24.panta trešo daļu pārcelt uz 21.pantu, jo deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību mežam nodarīto zaudējumu noteikšanai meža ugunsgrēka gadījumā nav saistīts ar VMD amatpersonas, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus meža objektā, tiesībām.

-

Lūdzam 38.panta trešajā daļā noteikt, ka par 36.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma procesu līdz lietas izskatīšanai var veikt arī pašvaldības policija. Praksē pašvaldības policija iesaistās, piemēram, tādu pārkāpumu konstatēšanā kā mehānisko transporta līdzekļu pārvietošanās meža objektā ugunsnedrošajā periodā, kad tas ir aizliegts. Tas ļautu pašvaldības policijai nekavējoties fiksēt pārkāpumu, vākt un nostiprināt pierādījumus. Pretējā gadījumā pašvaldības policija var vienīgi nodot ziņas par iespējamu pārkāpumu VMD, kurš pēc tam uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu. Tas kavētu un apgrūtinātu pārkāpuma pierādīšanu.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 36.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts meža dienests.