Atzinums

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka pēc 1. posma realizācijas, valsts kapitālsabiedrības – tehnoloģiju attīstības centra – uzdevums būtu sagatavot priekšlikumus un izstrādāt stratēģisko darbības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kurā tiktu iekļauta vīzija par citu valsts kapitālsabiedrību ar līdzīgu raksturu vai saistoši līdzīgiem piedāvātajiem pakalpojumiem konsolidāciju un turpmāku koncentrāciju vienā kapitālsabiedrībā, kas sniegtu augstās kvalitātes pakalpojumus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un nākotnes pieprasījumiem, tādējādi nodrošinot vienotu pakalpojumu pieejamību uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju attīstītājiem. Kā piemēri šādām potenciāli integrējamām funkcijām minami laboratoriju un ekspertīžu pakalpojumi, ko šobrīd nodrošina, piemēram, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC) Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija (būvmateriālu utt. testēšana). Vienlaikus tiks vērtētas arī citas valsts institūcijas un valsts kapitālsabiedrības, kuru darbībā ir līdzīgas tehnoloģiju, testēšanas vai kalibrēšanas funkcijas, ar mērķi konstatēt potenciālās sinerģijas un nodrošināt valsts kapitālsabiedrības – tehnoloģiju attīstības centra – attīstību kā nacionālas nozīmes kompetences centru šajā jomā.
LVC norāda, ka LVC Autoceļu kompetences centrs (turpmāk – AKC) ir LVC struktūrvienība un tās galvenā funkcija ir LVC pasūtīto būvdarbu kvalitātes kontrole.
Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes izveidotais AKC veic ceļu uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu.
AKC katru gadu pamatojoties uz dažādu instrumentālo mērījumu rezultātiem (tajā skaitā nestspēja, līdzenums, ceļa segas saķere ar automašīnas riepām, satiksmes intensitātes uzskaite, AKC segu inženieru autoceļu seguma vizuālo novērtējumu), izvērtē valsts autoceļu tīkla tehnisko stāvokli, sniedz savas rekomendācijas, kas LVC ļauj pieņemt tehniski argumentētus un racionālus lēmumus par ceļa posmu būvniecības un uzturēšanas darbiem. Autoceļu būvdarbu laikā kvalitāte tiek uzraudzīta visā periodā – sākot no tehniskā projekta izstrādes, beidzot ar garantijas termiņa beigām, kas ļauj efektīvi un pārskatāmi pārvaldīt valsts uzticēto finansējumu autoceļu uzturēšanā un būvniecības procesos. AKC arī aktīvi darbojas gan vietēja mēroga, gan starptautiskajos autoceļu nozares pētniecības projektos.
AKC ir iespējas jebkurā brīdī bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem veikt neplānotas ceļa būvmateriālu un tehnisko mērījumu pārbaudes objektos, ja ir aizdomas par citu iesaistīto pušu negodīgām darbībām un lai tās nepieļautu, līdz ar ko ieguvēji ir sabiedrība, ceļa lietotāji.
Viena no AKC funkcijām ir zinātniskās pētniecības darbs autoceļu kvalitātes uzlabošanā. AKC pētnieciskais darbs ļauj nodrošināt ceļu nozari ar jauniem un līdz šim neesošiem risinājumiem, kas, savukārt, ļauj efektīvi un racionāli pie ierobežotā finansējuma izmantot autoceļu, tiltu un uzturēšanai novirzītos līdzekļus.
AKC tiek uzskatīts par nozares veidotāju un privātās uzņēmējdarbības attīstības stimulētāju, jo pateicoties AKC starptautiskajai sadarbībai un zinātniskās pētniecības darbiem (piemēram, par putu bitumenu 2025. gadā), tas ļauj pilnveidot Ceļu būvdarbu specifikācijas (ABS), ieviešot jaunas testēšanas metodes, kas sabiedrībai sniedz lielāku pārliecību par izbūvēto ceļu ilgtspēju un materiālu kvalitāti.
Ņemot vērā minēto, bez AKC, kā LVC struktūrvienības, nebūs īstenojams LVC stratēģiskais mērķis – attīstīt un efektīvi pārvaldīt sabiedrības mobilitātes prasībām atbilstošu un drošu valsts autoceļu tīklu, līdz ar to nav pieļaujama potenciāla AKC atdalīšana no LVC un iekļaušana citas kapitālsabiedrības sastāvā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot konceptuālajā ziņojumā (14. lpp.) vārdus "VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija".

-

Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu pēc 1. posma realizācijas valsts kapitālsabiedrības - tehnoloģiju attīstības centra (turpmāk – VKTA) uzdevums būtu sagatavot priekšlikumus un izstrādāt stratēģisko VKTA darbības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kurā tiktu iekļauta vīzija par citu valsts kapitālsabiedrību ar līdzīgu raksturu vai saistoši līdzīgiem piedāvātajiem pakalpojumiem konsolidāciju un turpmāku koncentrāciju vienā kapitālsabiedrībā, kas sniegtu augstās kvalitātes pakalpojumus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un nākotnes pieprasījumiem (2. posma realizācija), tādējādi nodrošinot vienotu pakalpojumu pieejamību uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju attīstītājiem. Kā piemērs potenciāli integrējamām funkcijām minēta arī VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) vides trokšņa mērījumu laboratorija.
Atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 18.¹ pantam lidaparātu trokšņa pārvaldība ir lidostu, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisa kuģu gadā, pienākums, kas veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Lidostai noteiktais trokšņa pārvaldības pasākumu veikšanas pienākums izriet no normatīvo aktu prasībām. Lai izpildītu Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 11. punkta prasības, kas noteic, ka trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas, tika izveidota Lidostas Kvalitātes un ilgtspējas departamenta Vides trokšņa laboratorija (turpmāk – Lidostas Vides trokšņa laboratorija).
Lidostas Vides trokšņa laboratorija ir akreditēta kopš 2015. gada un primāri nodrošina lidaparātu trokšņa mērījumus Lidostas vajadzībām. Teorētiski ir iespējami arī citi mērījumi, tomēr ne iekārtas, ne procesi nav pielāgoti šādām prasībām, tāpēc praksē ārpakalpojumi ir sniegti vien atsevišķos gadījumos, turklāt pēdējos piecos gados nav sniegti vispār.
Lidostā šobrīd trokšņa mērīšanu un pārvaldību nodrošina viens cilvēks, jo Lidaparātu trokšņa mērījumus nepārtrauktā režīmā veic četras stacionārās stacijas, datu priekšapstrādi veic lidaparātu trokšņa monitoringa sistēma, bet datu kvalitātes pārbaudes un mērījumu nenoteiktības novērtēšanu veic Lidostas izstrādāta programmatūra, kas pakāpeniski ir pilnveidota par gandrīz pilnībā automatizētu procesu, kurā Lidostas darbiniekiem vien ir jāpārbauda sistēmas identificētie gadījumi. Lidaparātu trokšņa mērīšana ir dziļi integrēta Lidostas procesos un IT infrastruktūrā un ir grūti nodalāma no trokšņa pārvaldības Piemēram, lidaparātu trokšņa monitoringa sistēma izmanto Lidostas operacionālās datu bāzes datus un radiolokācijas datus, ko atbilstoši noslēgtajam līgumam saņem no VAS “Latvijas gaisa satiksme”. Savukārt trokšņa mērīšanas gaitā sagatavotie dati tiek plaši izmantoti trokšņa pārvaldībā, kā arī pētnieciskajos projektos, kuros Lidosta iesaistās, piemēram, šobrīd trokšņa mērīšanā sagatavotie dati tiek izmantoti Apvārsnis (Horizon) pētniecības projektā INDIGO. Tāpat trokšņa pārvaldības procesa ietvaros notiek sadarbība ar VAS “Latvijas gaisa satiksme”, AS “Air Baltic Corporation”, valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra”, piemēram, lidojumu procedūru izstrādē un gaisa telpas izmaiņu procesā, kā arī Rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē un ieviešanā. Tā ir tieši saistīta arī ar Lidostas attīstības plānošanu un lidlauka operatīvo darbību, līdz ar to citas kapitālsabiedrības ne juridiski, ne praktiski nevar uzņemties šo pienākumu.
Lai arī Satiksmes ministrija atzinīgi vērtē Ekonomikas ministrijas iniciatīvu mazināt birokrātiju, konkrētajos apstākļos, ievērojot iepriekš minēto, trokšņa mērīšanas un pārvaldības nodalīšana dažādās kapitālsabiedrībās radītu lielāku finanšu resursu patēriņu un papildus administratīvu slogu, nekā ietaupījumu no sinerģijām mērījumu veikšanā, kā arī sarežģītu Lidostas attīstības plānošanu un Lidostas lidlauka operatīvo darbību. Vienlaikus jāņem vērā arī, ka netiktu sasniegts pakalpojumu konsolidācijas un turpmākas koncentrācijas vienā kapitālsabiedrībā mērķis - sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un nākotnes pieprasījumiem, tādējādi nodrošinot vienotu pakalpojumu pieejamību uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju attīstītājiem, jo Lidostas Vides trokšņa laboratorija pēc būtības nesniedz pakalpojumus trešajām personām, bet radīta, lai nodrošinātu vides aizsardzības un aviācijas nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi Lidostā.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija nepiekrīt, ka 2. posma īstenošanas ietvaros Lidostas Vides trokšņa laboratorija būtu integrējama VKTA. Līdz ar to lūdzam svītrot konceptuālajā ziņojumā (14. lpp.) vārdus “VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vides trokšņa mērījumu laboratorija”.

Papildus norādām, ka birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai būtu lietderīgi atkārtoti izvērtēt Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 11. punktā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz lidostām. Lai gan akreditācijas process sniedz arī atsevišķas priekšrocības, piemēram, pieaug sabiedrības uzticamība mērījumiem, tiek auditēti procesi, kas var identificēt uzlabojumus procesos, tomēr faktiski akreditācijas prasība būtiski palielina patērētos resursus un apgrūtina aizvietojamības nodrošināšanu. Lidosta norāda, ka visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstīs tieši lidostas veic lidaparātu trokšņa mērījumus, tomēr Lidosta ir vienīgā, kur to veic akreditētā laboratorijā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, Lidostas ieskatā normatīvajā regulējumā būtu nosakāma prasība veikt trokšņa mērījumus atbilstoši standarta LVS ISO 20906 prasībām lidaparātu pacelšanās un nosēšanās trokšņa mērījumiem vai  atbilstoši LVS ISO 1996-2 citu lidostas trokšņa mērījumu gadījumā (lidaparātu dzinēju pārbaužu troksnis), ja iekārtas tiek kalibrētas un pārbaudītas atbilstoši normatīvajos aktos un iepriekš minētajos standartos minētajām prasībām, neuzliekot pienākumu veidot un akreditēt laboratoriju.

-