Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk arī FM) sagatavoto pamatnostādņu projektu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu” (turpmāk - Projekts) un konceptuāli atbalsta Projektā piedāvāto pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu. Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:

1. Latvijā 40% (aptuveni 330 tūkstoši) mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos[1]. Būtiskākais iemesls pārapdzīvotībai ir zemie iedzīvotāju ienākumi, kas tiem liedz iegādāties plašāku mājokli, kā arī nepietiekams dzīvojamais fonds lielām mājsaimniecībām, it īpaši reģionos, kur jauna dzīvojamā fonda būvniecība ir ļoti zema.
2. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,3 %. Ņemot vērā sociālā dzīvojamā fonda pieejamības un kvalitātes problēmas, Latvija ir pieskaitāma pie tām valstīm, kas palīdzību sniedz salīdzinoši šauri noteiktām personu kategorijām, salīdzinot ar citām ES valstīm.[2]  
3. 31% (aptuveni 255 tūkstoši mājsaimniecību) ir norādījušas uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem[3].
4. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11.5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,3 %. [4]
5. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētos dzīvokļos, kas mazina darbaspēka mobilitāti un neļauj mazināt augsto bezdarba līmeni atsevišķos reģionos. Salīdzinājumam – vidēji OECD dalībvalstīs īres mājokļi veido 23.5% no visiem mājokļiem.[5]
6. Viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja. Tajā pašā laikā, piemērojot izīrētāja īres maksas ieņēmumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), šis maksājums tiek ietverts īres maksā, kā rezultātā tā tiek sadārdzināta aptuveni par 11%;
7. Teritorijās ar augstu zemes kadastrālo vērtību nopietna problēma ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas it īpaši skar mājsaimniecības, kuras dzīvo individuālās apbūves zonās. Projekts neparedz kompleksu šīs problēmas risinājumu;
8. Mājokļu apriti nelabvēlīgi ietekmē arī IIN piemērošana par tā saucamo kapitāla pieaugumu. 
9. Mājsaimniecību spēju risināt mājokļu problemātiku būtiski apgrūtina arī augstās prasības, kādas tiek izvirzītas pat nelielām vienģimeņu mājām, kā arī sarežģītās administratīvās procedūras, kas ne visām mājsaimniecībām ir pa spēkam. Daļa mājsaimniecību saskaņošanas procedūru problēmu risina izmantojot maksas pakalpojumus, tomēr zemās pirktspējas dēļ ne visas mājsaimniecības to var atļauties. Rezultātā ievērojams skaits mājsaimniecību dzīvo ekspluatācijā nenodotās ēkās, vai ēkās, kurās ir veikti nereģistrēti mājokļu uzlabojumi.
10. Lai piespiestu mājsaimniecības reģistrēt veiktās izmaiņas vai attiecīgi nodot būves ekspluatācijā, atsevišķas pašvaldības piemēro paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Ņemot vērā, ka paaugstinātā NĪN virsmaksājums netiek veidots kā piespiedu uzkrājums konkrētā īpašuma problēmu risināšanai, bet izmantots citiem mērķiem, tas vēl vairāk samazina mājsaimniecību iespējas atrisināt mājokļa problēmas pašu spēkiem.

Ņemot vērā augšminēto, kā arī to, ka Projekta mērogs nav samērojams ar Projektā minēto nepieciešamību - attīstīt īres tirgu un turpināt atbalstīt tās mājsaimniecības (aptuveni 44% no visām mājsaimniecībām), kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū, ja vienlaikus netiks veikti pasākumi reālai īres tirgus attīstībai (no kuriem būtiskākie ir IIN atcelšana ienākumiem no īres, tā saucamā kapitāla pieauguma aplikšana ar IIN, nekustamā īpašuma nodokļa normalizēšana, administratīvo šķēršļu mazināšana mājokļu uzlabošanai un būvei), Projektā ietvertais risinājums veidos situāciju, ka absolūti lielākā daļa mājsaimniecību turpinās dzīvot ar nodokļiem sadārdzinātos, pārapdzīvotos mājokļos, savukārt nelielai daļai mājsaimniecību būs iespēja dzīvot uz citu nodokļu maksātāju rēķina subsidētos mājokļos.


[1] Eurostat, Overcrowding rate by poverty status (2022), pieejams:
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/TESSI172/default/table?lang=en
[2] Social housing in EU
[3] NAP2027 rīcības virziena mērķa indikators Nr. 346
[4] Eurostat, Severe housing deprivation rate by age, sex and poverty status - EU-SILC survey (2021), pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_mdho06a/default/table?lang=en
[5] OECD, Housing market (2020), pieejams: https://www.oecd.org/housing/data/affordable-housing-database/housing-market.htm
 

-