Atzinums

Aicinām papildināt noteikumu 3. punkta izmaiņu risinājuma aprakstu ar norādi, ka pievienotajai informācijai par cenām un citiem nosacījumiem ir pastāvīgi jānodrošina vēsturiskās, aktuālās, nākotnes redakcijas, lai persona varētu savlaicīgi izprast izmaiņas un nepieciešamības gadījumā izmantot savas tiesības apstrīdēt lēmumu (patreizējā prakse, ka apstrīdēšanai tiek dots mēnesis no lēmuma spēkā stāšanās dienas). Tas nepieciešams, jo administratīvajiem aktiem (t.sk. vispārīgajiem) likumi.lv netiek nodrošināta konsolidēšana.

-

Aicinām projekta 4. punktā ietvertajā noteikumu 3. punktā svītrot vārdu "(paziņošanas)", ņemot vērā to, ka saskaņā ar normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju termins "publikācija" un "paziņošana" nav viens un tas pats. Norādām, ka Paziņošanas likuma 11. panta (dokumenta publiska paziņošana) piektā daļa paredz, ka dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.

-

1. Aicinām izvērtēt, vai maksas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir vienīgais atvieglojumu un atbrīvojumu noteikšanas mērķis. Ja cenrāžos šobrīd ir ietverti tikai tādi atvieglojumi un atbrīvojumi, kas vērsti uz maksas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, līdzšinējā redakcija varētu būt saglabājama. Savukārt, ja ar atvieglojumiem un atbrīvojumiem paredzēts sasniegt arī citus mērķus, būtu apsverama mērķa tvēruma paplašināšana, piemēram, vārdus “lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību” formulējot kā vienu no iespējamiem mērķiem — “tajā skaitā, lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību”.
2. Vienlaikus, ja maksas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir vienīgais paredzētais mērķis, anotācijā būtu lietderīgi skaidrot, ka atvieglojumi un atbrīvojumi ar citu mērķi nosakāmi ārējā normatīvajā aktā.
3. Papildus vēršam uzmanību, ka cenrāžos var tikt paredzēti ne tikai atvieglojumi un atbrīvojumi, bet arī paaugstināta maksa, piemēram, par pakalpojuma sniegšanu steidzamības kārtībā, piemērojot attiecīgu koeficientu.
4. Uzsveram, ka šādos gadījumos nepieciešams ievērot vienlīdzības principu. Tas ietver arī taisnīgu pakalpojumu sniegšanas kārtību, tostarp rindu organizēšanu, nepieļaujot objektīvi nepamatotu personu šķirošanu pēc pakalpojuma pieprasījuma veida vai pieprasītāja statusa. Vienlaikus nav izslēdzama pamatota labvēlīga atšķirīga attieksme, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats.
5. Aicinām izvērtēt vārda “var” lietojumu attiecībā uz gadījumiem, kad ārējie normatīvie akti jau noteic konkrētai mērķgrupai piemērojamu atvieglojumu vai atbrīvojumu. Šobrīd saskatāmas vairākas atvieglojumu un atbrīvojumu grupas pēc to noteikšanas līmeņa:
a) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos paredzami, ja tos skaidri noteic ārējie normatīvie akti un iestādei nav izvēles tiesību par to piemērošanu;
b) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos var tikt paredzēti, ja ārējie normatīvie akti noteic mērķgrupas, kurām šādus atvieglojumus vai atbrīvojumus drīkst paredzēt, bet iestādei saglabājas izvēles tiesības;
c) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos paredzami, ja attiecīgās mērķgrupas ir noteiktas pašā cenrādī; šādā gadījumā izvēles tiesību nav atvieglojuma vai atbrīvojuma piemērošanas stadijā, ja persona atbilst cenrādī noteiktajiem kritērijiem.
6. Papildus aicinām izvērtēt, vai aiz vārda “aktos” nav nepieciešams ietvert arī norādi uz cenrādi, piemēram, papildinot tiesību normu ar vārdiem “un cenrādī”. Šāds precizējums varētu būt nepieciešams, ja tiesību normas mērķis ir saglabāt iespēju valsts budžeta iestādēm — līdzīgi kā valsts un pašvaldību aģentūrām — cenrādī noteikt arī papildu mērķgrupas, kurām var piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus.
Vienlaikus šāda norāde uz cenrādi pati par sevi var neradīt pilnīgu skaidrību, vai tā kalpo kā netiešs pilnvarojums cenrādī noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus. Tādēļ, ja šāds pilnvarojums ir paredzēts attiecībā uz valsts budžeta iestādēm (valsts aģentūrām tas jau noteikts likumā), būtu apsverams to tiesību normā formulēt skaidrāk, piemēram, atsevišķā teikumā.
7. Vēršam uzmanību, ka metodika nesniedz pietiekamu skaidrību par atvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanas radīto izmaksu segšanas mehānismu. Tādēļ būtu apsverams šo jautājumu precizēt metodikā vai skaidrot anotācijā, tostarp norādot, vai attiecīgās izmaksas tiek iekļautas citu pakalpojumu izcenojumos, un vai šāds risinājums ir samērīgs un taisnīgs, vai arī tās tiek kompensētas citā veidā.

-

Vēršam uzmanību, ka nodokļu izmaiņu gadījumā nepieciešams risinājums arī attiecībā uz saistošo oficiālo publikāciju vestnesis.lv un un informāciju likumi.lv. Izmaiņas ir pārskatāmā periodā jāveic, lai neveidotos situācija, piem., kā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem", kuros jau ilgstoši nav saprotams, vai norādīta ir aktuālā nodokļa likme (tas pats novērojams arī citos cenrāžos). 

-

Aicinām aizstāt "vispārīga administratīva akta (lēmuma par maksas pakalpojumu cenrādi) vai Ministru kabineta noteikumu" ar "tiesību akta" un apvienot punktu ar noteikumu 15.punkta satura 2.teikumu.

-