Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 10.lpp. vārdu salikumu “būtiska daļa valsts pārvaldes funkciju ir nodota izpildei valsts kapitālsabiedrībām” un vārdus “valsts pārvaldes funkcijas ir nodotas”, aizstājot ar vārdiem “valsts pārvaldes uzdevumu veikšana deleģēta”, jo atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantam publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus (valsts vai pašvaldības), bet ne veselu funkciju. Papildus aicinām raksturot plašāk, kādi kritēriji tika izmantoti, lai identificētu valsts kapitālsabiedrību IT iepirkumus, kuru mērķis ir IT sistēmas pilnveide valsts pārvaldes deleģēta uzdevuma veikšanas vajadzībām.

 

-

Vēršam uzmanību, ka ir gadījumi, kuros publiskas personas kapitālsabiedrības ne tikai īsteno konkrētus valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus, bet ir arī kādas valsts informācijas sistēmas turētājas un pārziņi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam. Piemēram, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas pārzinis un turētājs. Ievērojot minēto aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, vai un kādā apjomā apmērā noformatīvajā ziņojumā dotie uzdevumi ir attiecināmi uz valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir kādas valsts informācijas sistēmas pārziņi un tām valsts kapitālsabiedrībām, kuras izmanto IT infrastruktūru, lai nodrošinātu kādu no valsts pārvaldes deleģētiem uzdevumiem.

-

Lūdzam informēt, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM), sagatavojot minēto informatīvo ziņojumu, ir izvērtējusi Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1.2. pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai" (turpmāk – 1.3.1.2. pasākums) īstenošanas gaitu, sasniegtos rezultātus un radīto pievienoto vērtību. Proti, vai 1.3.1.2. pasākuma ietvaros gūtās atziņas, izstrādātie risinājumi, aprobētās pieejas un rezultāti ir tikuši izmantoti vai ņemti vērā, izstrādājot informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus IKT projektu, procesu un pārvaldības modeļu pilnveidošanai valsts pārvaldē.

 

-

Lūdzam pārskatīt un sakārtot 5.pielikumā tabulas datus.
1)% IKT no amatu slodzēm netiek korekti aprēķināts
2)Aizsardzības resora dati neizskatās ticami, jo vienas slodzes gada alga ir virs 200 000 eiro.
3)Informatīvajos materiālos nekur nav dots skaidrojums pamatojums - kā tas, ka IKT amatu slodzēm sanāk, ka amatu skaits % ir lielāks kā atlīdzības budžets % - kas nozīmē, ka IKT amatu slodzēm atlīdzība ir vidēji ir mazāka. Kas ir nedaudz pretrunā ar CSP datiem, kur IKT ir vieni no labāk apaksātajām amatu slodzēm.

-

Lūdzam precizēt 7.pielikumā pamatojumu, kādēļ servertehnikas iepirkumos Elektronisko iepirkumu sistēmā trīs vai mazāks piegādātāju skaits tiek uzskatīts par problemātisku vai nepietiekamu konkurences nodrošināšanai.
Vēršam uzmanību, ka servertehnikas tirgū piegādātāju skaitu var objektīvi ietekmēt konkrētā ražotāja noteiktā izplatīšanas un autorizācijas politika, tostarp ierobežots autorizēto pārstāvju skaits Latvijā. Līdz ar to neliels piegādātāju skaits pats par sevi ne vienmēr liecina par nepietiekamu konkurenci vai neatbilstoši organizētu iepirkumu.

-

1.  kontekstā ar Informatīvā ziņojuma projekta priekšlikumā 1.3 “Ieviest IKT projektu lietderības izvērtēšanas modeli” ietvertajiem 3 līmeņu IKT projektiem, nav īsti saprotams, kā tiks nodrošināta vienota uzraudzība, ja 1- 3 milj projekti ir nozaru ministriju vērtējums. Vēršam uzmanību, ka lielākais daudzums jeb 70.3% no 1.3.1.1. pasākuma IKT projektu portfeļa ietilpst kategorijā 1.-3 milj. Mūsuprāt, tas ir nacionāli pietiekami nozīmīgs finansējums un arī šai kategorijai projektu izmaksas un to pamatojumi ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka netiek veidotas līdzīgas paralēlas IKT sistēmas un ka tiek veikti lietderīgi ieguldījumi. Līdz ar to mūsuprāt, arī projektiem  līdz  3 milj. euro ir nepieciešams nodrošināt VARAM virsuzraudzību, aicinām VARAM pārskatīt 2.kategorijas un 3.kategorijas tvērumus.

Kopumā ESIF 2021-2027  1.3.1.1.pasākuma ietvaros ir plānots 61 IKT  projekts. No tiem 8 projekti ar finansējumu 3 000 000 EUR vai lielāku veido 29,5% no visiem projektiem, savukārt 43 projekti ar finansējumu mazāku par 3 000 000 EUR veido 70,5% no visiem projektiem; projektu zem 140 000 euro 1.3.1.1. pasākuma ietvaros nav.

2. VARAM ziņojums nesniedz informāciju par esošā ESIF 2021 - 2027 IKT portfeļa izvērtējumu, t.sk. kuri IKT projekti ir konceptuāli atbalstāmi un kuri nav turpināmi, t.sk, attiecīgi, kāds ir brīvais finansējums. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu un protokollēmumu ar minēto informāciju.

-

Konceptuālie iebildumi:
1. Informatīvajā ziņojumā ietvertajā jaunajā IKT pārvaldības modelī identificējams daudz jaunu institūciju kā  Valsts IKT vadības birojs (VARAM), IKT būvvalde (VARAM) ; Digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centrs (uz Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk – VDAA) bāzes); kā arī tiek pieteikta  10 -12 IT kompetenču centru nepieciešamība, t.sk. pašvaldību IKT kompetences centrs. Līdz ar to:
1)  plānotie 10-12 IT kompetenču centri ar vidēji 120-160 pilnām speciālistu slodzēm katrā no tiem, mūsuprāt  ir  nesamērīgi daudz Latvijas mazajai ekonomikai un to skaits izmaksu optimizēšanas nolūkos ir pārskatāms un optimizējams, izvērtējot Igaunijas labās prakses piemēru, kur runa ir par vairākiem IT kompetenču centriem.
2)  skaidrot, vai piemēram, VDAA ar šo reformu tiks mainīts nosaukums.
3) ņemot vērā to, ka VDAA atbilstoši jaunajam pārvaldības modelim plānots kā Digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centrs kā vadošais no IT kompetenču centriem, kā arī VDAA plānots kā valsts IKT sagādes centrs, lūdzam VARAM skaidrot, vai VDAA ir veiktas būtiskas pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Prokuratūras un korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanu ar potenciāli iesaistītajiem VDAA darbiniekiem.

2.  Ziņojums nesniedz pilnīgu un skaidru  informāciju par IKT pārvaldības kopējām izmaksām, kā arī  tas nesniedz skaidru informāciju par plānotā VARAM pārvaldības projekta (ESIF 1.3.1.1.pasākuma finansējums) ietvaros plānotajiem KPI. Vēršam uzmanību, ka IKT projektu pārvaldībai jau no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir tikuši novirzīti 2.1 milj. euro, kā arī saņemta informācija no VARAM par 2,5 milj. euro novirzīšanu ESIF 21-27 ietvaros IKT pārvaldības projektam. Kopā IKT pārvaldībai tas veido 4.6. milj. euro finansējumu laika periodam no 2022.-2029.gadam. 4.6.milj. euro ir uzskatāms par lielu finansējumu, un ar IKT pārvaldības sistēmas sakārtošanu nav pieļaujama to vēl lielāka audzēšana (norādes ziņojumā par iespējamām papildus izmaksām IT kompetenču centriem).
3. Lūdzam VARAM izvērtēt Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par ārkārtas iekšējā audita rezultātiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitātes izvērtēšanā” (TAP lieta Nr. 26-TA-1794) identificētās kopīgas IKT nacionālās sistēmiskās problēmas un pilnveides virzienus jomās, kurās nepieciešama vienota valsts līmeņa pieeja, iespēju robežās tos adresējot šajā ziņojumā ar priekšlikumiem IKT tehnoloģiju pārmaiņām.

-

6.pielikumā ir norādīts, ka tiek apsvērta iespēja Valsts ieņēmumu dienestam nodot nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas tehnisko risinājumu (NINO). Iepriekš minētais konkrētais piemērs neatbilst valsts budžeta veidošanas pamatprincipam un Valsts ieņēmumu dienests pēc būtības to neatbalsta.
Tādējādi, lūdzam pārskatīt un precizēt kompetento iestādi kam iespējams nodot NINO.

-

Informatīvā ziņojumā I daļā “Valsts digitālās pārvaldes nostiprināšana” ir aprakstīta VARAM mandāta paplašināšana, lietderības izvērtēšanas modelis, statusa panelis un uz riskiem balstīta uzraudzības pieeja. Tomēr nav pietiekami skaidri noteikts jaunā regulējuma tvērums un piemērošanas robežas. Nav nepārprotami nodalīts, vai paredzētās prasības tiks attiecinātas uz jauniem IKT attīstības projektiem, esošo informācijas sistēmu uzturēšanas aktivitātēm, neliela apjoma uzlabojumiem, kā arī steidzamu normatīvo aktu prasību ieviešanu. Tāpat nav sniegts izvērtējums par jaunieviesto saskaņošanas un uzraudzības posmu iespējamo ietekmi uz projektu īstenošanas termiņiem un lēmumu pieņemšanas procesu. Vienlaikus ziņojumā nav pietiekami detalizēti izklāstīts paredzētais finansēšanas modelis, kā arī atbildības un kompetenču sadalījums starp VARAM, kompetenču centriem un iestādi, kas ir finansējuma pieprasītājs vai projekta īstenotājs. Nav veikts izvērtējums par iespējamu funkciju dublēšanos ar iestādēs jau pastāvošajiem projektu vadības, arhitektūras pārvaldības un izmaiņu vadības procesiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidru regulējuma tvēruma definējumu, procesu aprakstu un pienākumu sadalījumu, lai novērstu atšķirīgas interpretācijas un pārvaldības funkciju pārklāšanos.
 

-

Informatīvā ziņojumā II un III nodaļā centralizācija ir noteikta kā viens no galvenajiem reformas virzieniem, identificējot funkcijas, kuru izpildi potenciāli varētu nodrošināt Digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centrs. Tomēr ziņojumā sniegtais pamatojums nav pietiekams, lai secinātu, ka centralizēts pārvaldības modelis visos gadījumos nodrošinās augstāku efektivitāti salīdzinājumā ar pašreizējo decentralizēto pieeju. Ziņojumā nav pievienota centralizācijas ieguvumu, risku, trūkumu un alternatīvu SWOT analīze, kā arī nav veikta GAP analīze attiecībā uz līdz šim īstenotajiem IKT kompetenču konsolidācijas pasākumiem valsts pārvaldē. Tāpat nav skaidri definēti izņēmuma gadījumi, uz kuriem centralizācijas prasības nebūtu attiecināmas, tostarp normatīvo aktu steidzama ieviešana, drošības incidentu novēršanai nepieciešamie labojumi, kritisko informācijas sistēmu uzturēšana un neliela apjoma sistēmu pilnveidojumi.  Papildus tam nav pietiekami precizēts plānotā atbalsta centra funkcionālais tvērums, tai skaitā, vai tas aptvers vienīgi IKT speciālistu funkcijas vai arī tajā tiks centralizētas iepirkumu, juridiskā atbalsta, budžeta plānošanas un projektu vadības funkcijas. Bez minētajiem precizējumiem pastāv risks, ka centralizācija radīs papildu administratīvo slogu, paildzinās lēmumu pieņemšanas procesus un veicinās neskaidrību. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt informatīvo ziņojumu.
 

-

Konceptuāls iebildums: Informatīvajā ziņojumā ir ietverta vispārīga informācija par finanšu un cilvēkresursu aspektiem, kā arī noteikti atsevišķi uzdevumu izpildes termiņi, tomēr sniegtā informācija neveido visaptverošu reformas ekonomiskās ietekmes un praktiskās ieviešanas izvērtējumu. Nav veikts reformas kopējā ekonomiskā ieguvuma aprēķins valsts pārvaldei un IKT nozarei, kā arī nav norādīta aprēķinu metodika un izmantotie pieņēmumi. Ziņojumā nav izvērtēts potenciālais papildu administratīvais slogs iestādēm, kas varētu rasties no jaunajām pārvaldības un saskaņošanas prasībām.  Trūkst arī detalizēta ieviešanas plāna, kas ietvertu īstenošanas posmus, atbildīgās institūcijas, finansējuma avotus, lēmumu pieņemšanas kārtību, risku vadības pasākumus un pārejas perioda nosacījumus. Uzskatām, ka šie aspekti ir būtiski, jo bez minētajiem elementiem piedāvātais reformas modelis saglabājas konceptuālā līmenī. Līdz ar to lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar atbilstošu izvērtējumu un detalizētu ieviešanas plānu.
 

-

Ierosinām papildināt ziņojuma II nodaļas priekšlikumu 2.2 un pielikumā Nr. 6 ietverto potenciālo kompetenču centru kartējumu, kā vienu no potenciālajiem specializētajiem kompetenču centriem iezīmējot valsts finanšu pārvaldības jomas kompetences centru uz Valsts kases bāzes. Iekļautās jomas: tiešās publiskās pārvaldes grāmatvedība (norit centralizācija); pilns tiešās pārvaldes budžeta cikls - plānošana gan iestāžu, gan resoru, gan valsts līmenī, budžeta kontrole, budžeta izpilde, t.sk. integrācija starptautiskajās maksājumu sistēmās; valsts parāda un naudas līdzekļu vadība; valsts aizdevumi un galvojumi; budžeta un finanšu analītika, t.sk. auditējams konsolidētais saimnieciskā gada pārskats. Valsts kase jau šobrīd atbilst ziņojumā definētajiem kompetenču centru identificēšanas kritērijiem: saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 404 "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" Valsts kase tās pašas reformas 2.1.2.r ietvaros, kuras loģiku turpina šis ziņojums, īsteno Atveseļošanas fonda investīcijas 2.1.2.1.i. projektu, izveidojot un pārvaldot centralizēto grāmatvedības, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības platformu, un kopš 2025. gada 1. janvāra sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu vienotā pakalpojumu centra ietvaros, funkciju centralizācijas gaitā vairāk nekā divkāršojot kapacitāti (no aptuveni 200 līdz vairāk nekā 500 nodarbinātajiem, skaitam turpinot pieaugt) un pakāpeniski pārņemot atbildību par valsts pārvaldes grāmatvedības funkciju kopumā. Tādējādi reformas ietvaros tiek gan optimizēts kopējais grāmatvedībā nodarbināto skaits valstī, gan būtiski uzlabota datu kvalitāte.
Ņemot vērā minēto, kā arī Valsts kases ilggadējo pieredzi valsts finanšu tehnoloģisko risinājumu pārvaldībā, uzskatām, ka Valsts kase uz esošo spēju bāzes, bez papildu institucionālām pārmaiņām, varētu nodrošināt valsts finanšu pārvaldības jomas kompetences centra lomu, un lūdzam to atbilstoši atspoguļot ziņojumā un pielikumā Nr. 6 kā vienu no potenciālajiem kompetenču centriem.
 

Valsts finanšu un grāmatvedības tehnoloģiju kompetenču centrs uz Valsts kases bāzes ar specializāciju šādās tehnoloģiskajās un funkcionālajās jomās:

 - Tiešās publiskās pārvaldes centralizētās grāmatvedības un finanšu vadības IT platformas un procesi;

 - Pilns tiešās pārvaldes budžeta cikla (plānošana, kontrole, izpilde) tehnoloģiskais nodrošinājums;

 - Maksājumu sistēmu nodrošināšana, t.sk. lokālas un starptautiskas starpbanku maksājumu sistēmas (EKS, SEPA, Swift, Target)

 - Valsts parāda, naudas līdzekļu, aizdevumu un galvojumu informācijas sistēmu vadība;

 - Budžeta un finanšu analītikas risinājumi, t.sk. auditējama konsolidētā saimnieciskā gada pārskata tehnoloģiskā sagatavošana.

 

Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar detalizētiem aprēķiniem par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Norādām, ka attiecībā uz Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadības biroja funkciju paplašināšanu, Valsts digitālo investīciju padomes izveidi, plānotajām centralizētās uzraudzības funkcijām, kā arī atbalsta pakalpojumu centra un kompetenču centru attīstību nav sniegti detalizēti izmaksu aprēķini, nav norādīti ilgtermiņa finansējuma avoti pēc ES fondu finansējuma perioda beigām, kā arī nav iesniegts izvērtējums par plānotajiem ietaupījumiem no kompetenču centru konsolidācijas.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka informatīvajā ziņojumā nav nodrošināts pietiekams finansiālās ietekmes izvērtējums un nav piedāvāts skaidrs risinājums finansējuma nodrošināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā paredzēta Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadības biroja funkciju paplašināšana un norādīta nepieciešamība pēc papildu amata vietām, nepieciešams sniegt skaidru risinājumu to finansējuma nodrošināšanai, kā arī izvērtēt iespēju minētās funkcijas nodrošināt esošo resursu ietvaros.
Vēršam uzmanību, ka piedāvāt Ministru kabinetam lemt par konceptuālu atbalstu turpmākajām darbībām, nepiedāvājot skaidras norādes, no kādiem resursiem nodrošināma to izpilde, rada papildus nenoteiktību plānoto uzdevumu izpildē.
Papildus norādām, ka:
       - valsts budžeta finansiālās iespējas ir un būs ierobežotas, jo atbilstoši aktualizētai informācijai par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm indikatīvā fiskālā telpa vidējā termiņā, t.i., 2027.-2030. gadā, ir negatīva, rudenī makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes tiks aktualizētas, bet, ievērojot pašreizējās tendences, nav pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies,
      - Likumā par budžetu un finanšu vadību no 2026.gada ir spēkā norma, kas paredz uzdevumu veikt izdevumu samazinājumu, kas nozīmē, ka turpmāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanā kā viena no prioritātēm ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saglabājas nepieciešamība piedāvāt risinājumus izdevumu samazināšanai,
attiecīgi finansējuma nodrošināšanai jāmeklē risinājumi iesaistīto institūciju esošo amata vietu un finanšu līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu pārskatīšanu, finansējuma pārdales institūciju resoru ietvaros vai starp resoriem, vai piedāvājot citus fiskāli neitrālus risinājumus.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt ziņojuma 10.lp. 1.3. uzdevuma redakciju un 10.atsaucē norādīto skaidrojumu par Finanšu ministrijas kompetenci attiecībā uz uzdevumu nodrošināt kontroles mehānismus IKT resursu aktivitātēm. Norādām, ka atbilstoši Finanšu ministrijas nolikumam (Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.239) Finanšu ministrija izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības jomā, bet Finanšu ministrija neīsteno kontroles funkciju konkrētai nozarei paredzētā finansējuma piesaistē.
Attiecīgi arī lūdzam pārskatīt un precizēt protokollēmuma projekta 2.2.apakšpunktā paredzēto uzdevumu.

-

Ministru kabineta protokollēmuma projektu nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, uzdodot VARAM informēt Ministru kabinetu par turpmākās rīcības iespējām un priekšlikumiem gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam attiecībā uz VARAM īstenoto IKT pārvaldības projektu.

-

Lūdzam protokollēmuma projektu papildināt ar jaunu punktu, nosakot, ka informatīvajā ziņojumā paredzētie pasākumi jānodrošina iesaistīto institūciju esošo amata vietu un finanšu līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu pārskatīšanu un finansējuma pārdales institūciju resoru ietvaros vai starp resoriem, vai piedāvājot citus fiskāli neitrālus risinājumus, kas nerada papildu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.2.apakšpunktā uzdevumu “ieviest kontroles mehānismus” un aizstāt to ar uzdevumu “izvērtēt iespējamos kontroles mehānismus”. Vienlaikus lūdzam skaidrot un precizēt  “IKT resursu” definīcijas tvērumu, vai ar to tiek saprasti arī viedtālruņi, cilvēkresursi, mobilās lietotnes, datu centri, serveri, printeri un citi resursi.

-

Vēršam uzmanību, ka piedāvātā punkta redakcija var radīt nepieciešamību pagarināt projektu īstenošanai nepieciešamās dokumentācijas, tostarp projektu pasu, sagatavošanas termiņus, kas attiecīgi var negatīvi ietekmēt projektu īstenošanas grafiku un noteikto mērķu savlaicīgu sasniegšanu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai piedāvātā pieeja neradīs negatīvu ietekmi uz Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu, tai skaitā uz n+3 principa izpildi, kura ievērošana ir obligāta Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošanā.

-

No esošā formulējama - nav saprotams centralizācijas tvērums un praktiskie centralizācijas soļi. Saprotam, ka iepriekš ir bijusi informācija par dokumentu un uzdevumu vadības centralizāciju - saprotot vienotu risinājumu dokumentu un uzdevumu pārvaldībai valsts sektorā. Tomēr attiecībā par datu pārvaldības tehnoloģisko nodrošinājumu - nav skaidrs - kas tieši un kādā veidā tiek plānots. VIRSIS esošā datu kopu uzskaitīšana ir manuāls darbs un faktiski nav normāli automatizējams ilgtermiņā. Kamēr ir specializēti rīki, kas nodrošina metadatu faktisku izgūšanu no informācijas sistēmām, lai pārvaldītu faktiskos datus. Piemēram, šādas iespējas nodrošina atvērtā koda risinājums OpenMetadata. Lūdzam MK sēdes protokollēmuma 3.1.1.apakšpunktā skaidri formulēt kas tieši un kādā apjomā šī uzdevuma ietvaros tiks sasniegts.

-

Lūdzam MK sēdes protokollēmuma 3.3.apakšpunktā svītrot vārdu "pārresoru" - kompetenču centrs var būt arī viena resora ietvaros, ja tas atbilst.

3.3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai savstarpējā sadarbībā līdz 2027. gada 1. aprīlim izstrādāt plānus vismaz divu specializētu kompetenču centru darbībai;

Ņemot vērā ziņojumā ietverto informāciju par IKT projektu uzraudzības procesu konsolidāciju un centralizāciju, nav skaidrs minētā punkta mērķis un atbilstība kopējai pieejai. Proti, punkts paredz iespēju Pašvaldību kompetenču centram līdz 2026. gada beigām uzsākt IKT atbalsta projekta īstenošanu.
Finanšu ministrijas ieskatā šāda pieeja veicina funkciju decentralizāciju, kas nav saskanīga ar ziņojumā pausto par IKT projektu pārvaldības un uzraudzības procesu konsolidāciju. Līdz ar to lūdzam skaidrot, kāds ir plānotais IKT projektu pārvaldības modelis turpmāk, proti, vai paredzēta centralizēta vai decentralizēta pieeja, kā arī pamatot minētā punkta atbilstību izvēlētajam modelim.

-

Lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma 4.1.3. apakšpunktu, nosakot, ka vadlīniju izstrāde notiek sadarbībā ar ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī IKT nozares asociācijas konsultatīvā statusā.
Pašreizējais formulējums paredz vadlīniju izstrādi sadarbībā ar IKT nozares asociācijām, kuras pārstāv komersantus un potenciālos valsts IKT iepirkumu piegādātājus. Nav skaidrs, kā tiks nodrošināta interešu konflikta risku novēršana un līdzsvars starp pasūtītāju un piegādātāju interesēm, izstrādājot funkcionālo un nefunkcionālo prasību definēšanas principus, tehnoloģiski neitrālu specifikāciju izstrādes kārtību un citus iepirkumu sagatavošanas nosacījumus.
Vienlaikus informatīvā ziņojuma mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes IKT kompetences un kapacitāti. Tādēļ metodisko dokumentu un vadlīniju izstrādei primāri būtu jābalstās uz valsts pārvaldes institūciju pieredzi un kompetencēm, nodrošinot resoru iesaisti un veicinot uzticēšanos pārvaldē uzkrātajām zināšanām un ekspertīzei.

4.1.3. līdz 2026. gada 1. decembrim sadarbībā ar ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm un, nepieciešamības gadījumā, IKT nozares asociācijām izstrādāt un publicēt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē IKT resursu un pakalpojumu sagādes vadlīnijas, kas ietver funkcionālo un nefunkcionālo prasību definēšanas principus, tehnoloģiski neitrālas specifikācijas izstrādes kārtību un rekomendācijas par ES IKT tirgus dalībnieku informēšanu par plānotajiem iepirkumiem, paredzot IKT resursu attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzības kārtībā nosacījumu ievērot šīs vadlīnijas.

Ņemot vērā iestāžu kompetenci, lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma  4.1.4. apakšpunktā noteiktajos uzdevumos svītrot Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju no līdzatbildīgajām institūcijām.

-

Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības politikas, tostarp jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības un komercdarbības atbalsta jautājumi ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, kā arī ievērojot Izziņas 3.4. punktā norādīto, ka attiecīgais instruments vairāk uzskatāms par jaunuzņēmumu darbības atbalsta pasākumu nekā par standarta valsts platformu attīstības scenāriju un ir ieviešams kā tirgus un valsts pārvaldes inovācijas veicinošs instruments, aicinām izvērtēt Ekonomikas ministrijas iesaisti Finanšu ministrijas vietā.
Attiecīgi lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma  4.1.5. apakšpunktā noteiktajos uzdevumos svītrot Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju no līdzatbildīgajām institūcijām.
Turklāt lūdzam skaidrot Valsts kancelejas iesaistes nepieciešamību šajā uzdevumā, ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības jautājumi neietilpst tās kompetencē. Attiecīgi lūdzam pamatot Valsts kancelejas lomu un pienesumu minētā uzdevuma izpildē.

-

Lai nodrošinātu to, ka netiek palielināts birokrātiskais un administratīvais slogs valsts informācijas sistēmu turētājiem (pārziņiem), lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu par informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām” ar nosacījumu, ka, izstrādājot tiesību aktu projektu "Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība" un IKT resursu un pakalpojumu sagādes vadlīnijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izvērtēs, vai tiesību akta projektā un vadlīnijās ietvertās prasības nepamatoti nepalielina birokrātisko un administratīvo slogu un,  piemēram, attiecībā uz nelieliem IKT attīstības projektiem tiks paredzētas atkāpes jeb atviegloti nosacījumi IKT attīstības aktivitāšu ieviešanā.

-

Ievērojot to, ka no MK sēdes protokollēmuma projektā un informatīvajā ziņojumā norādītās informācijas izriet, ka daļu no informatīvajā ziņojumā paredzētajām aktivitātēm ir plānots ieviest 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” ietvaros, kurā nav pieļaujama komercdarbības atbalsta piešķiršana, tad, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 1.3.1.1. pasākumā noteiktie komercdarbības atbalstu izslēdzošie nosacījumi atbalsta saņēmējiem (gan projekta īstenotājiem, gan sadarbības partneriem, ja tādi projektā tiek plānoti), lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, ka, īstenojot informatīvajā ziņojumā ietvertās aktivitātes, tiks ievēroti komercdarbības atbalstu izslēdzošie nosacījumi, proti, ka projekta ietvaros tiks radīts vai pilnveidots IKT risinājums, kas ir/būs valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes īpašumā, ka IKT risinājums nepieciešams konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei, kā arī projektā radītais vai pilnveidotais IKT risinājums nedod labumu atsevišķiem komersantiem un tādējādi tie negūst labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Skaidrojam, ka gadījumā, ja atbalsts tiek sniegts, piemēram, valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, tas atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C/2016/2946) 17.punktā noteiktajam nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskai darbībai. Vienlaikus attiecībā uz IKT izstrādātāju piesaisti, lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, ka atlasot (iepērkot) IKT risinājumu izstrādātājus tiks nodrošinātas MK noteikumu 338 50.punktā noteiktās prasības par komercdarbības atbalsta izslēgšanu pakalpojumu sniedzēju līmenī, proti, IKT attīstības projektu ietvaros veicamie IKT izstrādes un pilnveides darbi tiks veikti, atlasot pakalpojuma sniedzējus atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā iepirkuma procedūrā.
Papildus, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" 10.punktā noteikts, ka 1.3.1.1.pasākuma mērķis ir “attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus (IKT) un pakalpojumus”, līdz ar to lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā tajā plānotās aktivitātes, kurām finansējums tiktu paredzēts 1.3.1.1.pasākumā, atbilst minētā pasākuma mērķim, tostarp, vai plānots virzīt grozījumus iepriekšminētajos MK noteikumos, lai nodrošinātu atbilstību minētā pasākuma mērķim.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas "Valsts digitālā investīciju padome" 1.6. uzdevumā ietverto informāciju. Vēršam uzmanību, ka projekta iesniegumu saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda vadības likumu izvērtē un, ja tas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, apstiprina Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde, nevis Ministru kabinets.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 12.lpp. priekšlikumā 1.3 “Ieviest IKT projektu lietderības izvērtēšanas modeli” tostarp norādīts, ka trīs līmeņu IKT resursu attīstības aktivitāšu procesa shēma, apraksts, lomu sadalījums un ieteicamā procesa īstenošana iekļauta pielikumā Nr.4 “IKT resursu attīstības aktivitāšu izvērtēšanas process”. Minētajā pielikumā Nr.4 norādīts, ka lielām vai stratēģiskām aktivitātēm tiek veikts IKT būvvaldes saskaņojums un centralizēts izvērtējums VARAM Valsts IKT vadības biroja ietvaros. Pēc tam aktivitāte tiek izskatīta Valsts digitālo investīciju padomē, kas sniedz atzinumu pirms projekta pases virzības Ministru kabinetā.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu par laika termiņiem, kādos paredzams pabeigt izvērtēšanu trešā līmeņa procesā lielām vai stratēģiskām aktivitātēm, kā arī sniegt skaidrojumu kādu ietekmi paredzētais risinājums atstās uz valsts informācijas sistēmu pielāgošanu normatīvo aktu izmaiņām, kuru ieviešana lielākoties ir steidzama.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 15. lappusē minēto "Iepirkuma specifikācijas neitralitātes pārbaude – Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) kompetencē, iespējams, papildinot ar nozares ekspertu iesaisti." vēlamies norādīt, ka IUB gadījumā tā būtu jaunas funkcijas uzņemšanās, kas ir saistīta ar atbilstoša finansējuma piešķiršanu gan attiecībā uz IUB iekšējiem resursiem, gan, iespējams, uz ārēju nozares ekspertu iesaisti.

"Iepirkuma specifikācijas neitralitātes pārbaude – Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) kompetencē, IUB uzņemoties jaunas funkcijas izpildi un, iespējams, papildinot ar nozares ekspertu iesaisti. Jāņem vērā, ka minētās funkcijas izpildei un nozares ekspertu iesaistei IUB ir nepieciešams papildu finansējums."

Kontekstā ar Ziņojuma sadaļā  II "Valsts pārvaldes IKT  kompetences pilnveide, standartizācija un konsolidācija - Kompetences centru attīstība" minēto, ka "vidējais rādītājs iestādēs ar augstāku IKT pārvaldības procesu brieduma līmeni ir vidēji 4-5 IKT darbinieki uz vienu sistēmu vai platformu" aicinām VARAM iekļaut informācijas atsauci uz šo labās prakses piemēru ar  norādi vai tā ir uznēmējdarbības labā prakse?
 

-

Finanšu ministrija virza informatīvo ziņojumu “Par ārkārtas iekšējā audita rezultātiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitātes izvērtēšanā” (26-TA-1794), kurā apkopoti ministriju un to resoru iekšējā audita struktūrvienību veikto ārkārtas iekšējo auditu rezultāti par IKT projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitāti.
Ņemot vērā, ka minētajā ziņojumā un šajā informatīvajā ziņojumā identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi ir savstarpēji saistīti un vairākos aspektos pārklājas, priekšlikums šajā informatīvajā ziņojumā ietvert atsauci uz FM virzīto informatīvo ziņojumu (26-TA-1794) un tajā apkopotajiem auditu rezultātiem.
Abu ziņojumu secinājumi savstarpēji papildina viens otru un apliecina, ka gan par IKT politikas veidošanu un īstenošanu atbildīgās institūcijas, gan neatkarīgie iekšējie auditori ir identificējuši līdzīgus sistēmiskus problēmjautājumus un pilnveides nepieciešamību valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu jomā.
Vienlaikus informatīvā ziņojuma 26-TA-1794 Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēta abu ziņojumu sasaiste, nosakot VARAM uzdevumu, īstenojot informatīvajā ziņojumā 26-TA-1866 paredzētos pasākumus, izvērtēt audita ziņojumā ietvertos priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā noteikt turpmāk veicamos uzdevumus, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus.

-

Saistībā ar MK sēdes protokollēmuma 2.1.3.apakšpunktu lūdzam informatīvajā ziņojumā atrunāt, ka trīs līmeņu vadības procesa sagatavošanas laikā notiks konsultēšanās ar ministrijām un to padotības iestādēm, lai panāktu vienotu izpratni par procesu, metodiku un tās sasniedzamajiem mērķiem.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ vidēja apjoma projektu pārraudzības piemērošanu nav iespējams uzsākt jau no 2026. gada 1. septembra. Īpaši lūdzam pamatot minēto pieeju, ņemot vērā šobrīd aktuālo nepieciešamību stiprināt IKT projektu pārvaldības caurskatāmību, efektivitāti un savlaicīgu risku uzraudzību.

-

Piedāvājam pārformulēt MK sēdes protokollēmuma 3.2.apakšpunktu, jo informatīvajā ziņojumā kā viena no būtiskākajām problēmām tiek identificēts valsts pārvaldes IKT kompetenču un kapacitātes trūkums. Pašreizējais formulējums galveno uzsvaru liek uz kompetenču konsolidāciju, lai gan ziņojumā nav pietiekami pamatots, ka galvenais izaicinājums būtu esošo kompetenču sadrumstalotība vai nelietderīga izmantošana. Līdz ar to būtu lietderīgi akcentēt ne tikai kompetenču konsolidāciju, bet arī to sistemātisku stiprināšanu, attīstīšanu un trūkstošo kompetenču nodrošināšanu, izmantojot specializēto kompetences centru atbalstu.

 

3.2. Nozaru ministrijām līdz 2027. gada 1. februārim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt iespējas veidot ilgtspējīgu IKT kompetenču pārvaldības modeli, stiprinot un attīstot esošās kompetences, efektivizējot pieejamo resursu izmantošanu un izmantojot specializētu kompetences centru pakalpojumus trūkstošo kompetenču nodrošināšanai, piesaistei un attīstīšanai.

Lūdzam pārformulēt MK sēdes protokollēmuma 4.1.1.apakšpunktu - lai būtu skaidri aktivitātes sasniedzamie mērķi nodrošinot koda publicēšanu repozitorijā.

-