Projekta ID
22-TA-531Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
20.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā to, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir augstvērtīgākās un auglīgākās Latvijas lauksaimniecības zemes, nepieciešams izvērtēt, cik lielās platībās un ar kādiem nosacījumiem ir iespējams tajās veidot vēja elektrostacijas. Līdz ar to lūdzam izteikt protokollēmuma 5.punktu šādā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
5. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, piesaistot iesaistītās pašvaldības līdz 2023. gada 1.maijam izstrādāt un zemkopības ministram iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
AS “Latvijas valsts meži” komentāri un priekšlikumi apkopoti zemāk. Komentāru un priekšlikumu sagatavošanas princips ir šāds – aiz atkāpes pievienoti AS “Latvijas valsts meži” (LVM) komentāri un priekšlikumi, vienlaikus treknā tekstā arī norādot, uz kuru sadaļu un/vai lappusi komentārs attiecas. Ar trekno tekstu tiek arī uzsvērts izteiktā būtiskums. Slīprakstā norādītais teksts ir citāts no komentējamiem dokumentiem.
7.lpp., 2.3.
Uzstādot iekārtu varētu būt nepieciešams izcirst līdz 2 ha meža, Pastāvīgi atmežotā platība ir 0,2-0,3ha un ceļš. Izcērtamā teritorija ir atkarīga no spārna diametra, jo lāpstiņas tiek saliktas zemē un tad viss celts augšā.
Priekšlikums dzēst “Pastāvīgi atmežotā platība ir 0,2-0,3ha un ceļš”.
Pamatojums: tikai projektēšanas gaitā taps skaidrs, cik ir nepieciešama pastāvīgi atmežojamā platība, tāpēc 2.teikums ir dzēšams.
17.-19.lpp., 4.4.:
LVM atkārtoti norāda: LVM atbalsta primāri aizsargjoslas atcelšanu vēja turbīnām. Skatīt komentāru pie Protokollēmuma 9. un 10.punkta.
Ziņojuma 4.9. punktā norādīts:
“Aizsargjoslu platums un arī viens no mērķiem ir tiešā veidā saistīts ar apledojuma un ledus atlūzu krišanas riskiem. Taču šobrīd jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Pastāv vairākas tehnoloģiskās iespējas, kā novērst apledošanas riskus. Praktiski visas modernās turbīnas tiek aprīkotas ar ledus atklāšanas sistēmām, kas ir salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums. Tehnoloģiskie risinājumi piedāvā arī rotora spārnu sildīšanas sistēmas un pretapledojuma pārklājuma izmantošanu. Avāriju risks pats par sevi mūsdienās neattaisno aizsargjoslu noteikšanu.”
20.-21.lpp., 4.8.:
VKP ir pamatoti, konceptuāli iebildumi VES izvietošanai meža zemēs, ja netiek vispirms izskatīta iespēja vēja parkus izvietot prioritāri lauksaimniecības zemēs.
LVM komentārs: LVM uzskata, ka šāda pieeja ir diskriminējoša pēc zemes lietošanas veida. Pie tam lauksaimniecības jomā ir pieejams dažādu Eiropas struktūrfondu atbalsts, turpretī mežsaimniekiem tas ir nesalīdzināmi mazāks.
VKP uzsver, ka ir neatliekami svarīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas pieļautu un veicinātu VES projektu attīstību lauksaimniecības zemēs - it īpaši konvencionāli apsaimniekotās aramzemēs, tai skaitā nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, kur potenciālā ietekme uz vidi un biodaudzveidību ir būtiski mazāka nekā meža zemēs, tādējādi veicinot arī ES Zaļā kursa un tā ietvaros pieņemto ES nozaru politiku mērķu sasniegšanu, kas nosaka mērķtiecīgu pāreju no intensīvās lauksaimniecības uz bioloģisko vai vismaz integrēto lauksaimniecības praksi.
LVM komentārs: Vēja parkus izvietot lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (LIZ) atļauts pēc tādiem pašiem noteikumiem pret apdzīvotām vietām un dzīvojām ēkām kā meža zemēs (var pieņemt, ka vidējais meža hektārs no vidējā LIZ hektāra atrodas tālāk no cilvēku apdzīvotām būvēm). LIZ daudz lielākā proporcijā ir piederošas privātām personām atšķirībā no 50% meža zemes, kuras lietošanas tiesību piešķiršanu regulē virkne normatīvo aktu.
2)vēja enerģija tiek attīstīta ar mērķi mazināt arī CO2 emisijas, ne tikai nodrošināt enerģētisko neatkarību. Atmežojot, tiek radītas papildu emisijas, zaudēta mežu platība, kas turpmāk nodrošinātu CO2 piesaisti (turklāt Latvijai jau šobrīd ir problēmas ar CO2 bilanci mežā!). Tātad, izvietojot VES mežā, process jau sākas ar mīnusu nacionālajā CO2 bilancē, kas ir attiecīgi jākompensē ierobežojot enerģētiku, transportu vai citas nozares;
LVM komentārs: Vides konsultatīvās padomes (VKP) apgalvojums ir daļēji nepamatots, jo pastāv legālā iespēja atmežotās platības kompensēt ar ieaudzētām meža platībām. Viedoklis, ka lauksaimniecības platībās būtu mazāka ietekme uz bioloģisko daudzveidību, nav sasaistīts ar reālo vēja parku izvietošanas iespējamību LIZ teritorijās.
22.lpp., 4.10.:
LVM ierosinājums grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”: Ja VES būvniecībai ir saņemts kompetentās institūcijas pozitīvs atzinums par Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu un vietējās pašvaldības vai BVKB paredzētās darbības akcepta lēmums, tad VES būvniecība pieļaujama neatkarīgi no spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma un nav nepieciešams papildus izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu. Detalizētus risinājumus VES izbūvei nosaka būvprojektā.
28.lpp., 7.2.:
Šis informatīvais ziņojums neizskata jautājumus, kas saistīti ar IVN regulējuma pilnveidošanu, ņemot vērā, ka attiecīgu informatīvo ziņojumu un normatīvo regulējumu virza VARAM.
LVM neuzskata, ka VARAM virzītais normatīvais regulējums ir atbilstošs, bet komentāri par to tiks sniegti Saeimai, neskatoties uz to, ka VARAM divkārt neuzaicināja Zemkopības ministriju (ZM) un LVM sniegt komentārus par attiecīgu informatīvo ziņojumu un normatīvo aktu.
31.lpp., 8.2.:
Paredzēt normatīvo regulējumu, kā tiek noteikta vēja elektrostacijas (VES) ietekmes(diskomforta) zona;
paredzēt ar normatīvo regulējumu noteiktus kompensējošus mehānismus VES ietekmes (diskomforta) zonā dzīvojošām personām, gan finansiālu atbalstu, gan iespējams finanšu piesaisti projektu veidā teritorijas labiekārtošanai, infrastruktūras sakārtošanai un tml..;
paredzēt VES ietekmes zonā dzīvojošajiem saņemt energoresursus par zemākām cenām vai gūt kaut kāda veida peļņu vai labumu;
LVM atbalsta diskomforta maksājumus pašvaldībām. Vienlaikus norādāms, ka esošajā energoatkarības situācijā ir jāpiedāvā risinājumi uz vienošanās pamata arī neievērot MK noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” prasības, jo lauku apvidos ir ievērojams skaits brīvdienu māju, kurās diskomforta jautājums ir mazāk aktuāls. Taču vienlaikus šo dzīvojamo māju statuss izslēdz kompaktu vēja parku attīstību.
36., 37.lpp., 9.1.:
Priekšlikums dzēst zemāk esošo tekstu:
Latvijas valsts meži uzskata, ka balstoties uz līdzšinējo LVM pieredzi dažādos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības izsolīšanas procesos 2018. gada 19. jūnija nepieciešams tiesību jaunrades procesa ietvaros diskutēt par MK noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” grozījumiem un papildinājumiem.
Lai realizētu atklātas, godīgas, izšķērdēšanas novēršanas un uzņēmējdarbības attiecīgajā nozarē principiem atbilstošas izsoles procedūru, tai jābalstās uz šobrīd tiesiskajā ietvarā nenoteiktiem principiem:
• nomas vai apbūves tiesības termiņš, kādu var piešķirt uz neapbūvētu publiskas personas zemi, šobrīd ir maksimāli 30 gadi, bet speciālās tiesību normās ir noteikti arī garāki termiņi, piem., zemes dzīles – līdz 75 gadiem licences darbības ietvaros. Pastāv viedoklis, ka minimālais līguma termiņš, attīstot vēja elektrostacijas, ir 50 gadi. Vai vēja parku apbūves tiesības līguma maksimālais termiņš 30 gadi ir pietiekams, ievērojot arī laika posmu, kas pēc apbūves tiesību iegūšanas vēl ir nepieciešams detālai ģeotehniskajai izpētei un ietekmes uz vidi procedūras realizācijai?
Saskaņā ar konkurences tiesībām (par aizliegtu vienošanos, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un valsts atbalsta regulējums) termiņam, kurā personai ir tiesības lietot zemi, ir jākorelē ar termiņu, kurā ir iespējams atgūt veiktās investīcijas un gūt saprātīgu peļņu. Līdz ar to nomas vai apbūves tiesību termiņš var ne tikai objektīvi būt garāks par šobrīd tiesību normās noteikto, bet arī katrā konkrētajā gadījumā atšķirīgs.
Nepamatoti īss nomas vai apbūves tiesības termiņš ir vērtējams kā barjera ienākšanai tirgū;
• kas ir izsoles teritorija apbūves tiesības piešķiršanai (izpētes teritorija, turbīnas apbūves platība,montāžas laukums, pievedceļi, elektrolīnijas un apakšstacijas).
Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• nomas maksas noteikšana (noteikts saražotās enerģijas vērtības procents pēc normatīvā akta vai pēc ikreizēja tirgus vērtējuma), piemērošanas kārtība (mainīgā un nemainīgā daļa), pārskatīšanas regularitāte (enerģijas cenas svārstās regulāri, kam 6 gadu pārskatīšanas cikls ir nepiemērots).
Saskaņā ar konkurences tiesībām nomas maksas apmēram ir jāatbilst tirgus cenai, pretējā gadījumā pastāv nepamatotu priekšrocību piešķiršanas risks, kas var kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū vai esošo tirgus dalībnieku izstumšanu no tirgus;
• nomas maksas diferencēšana turbīnām un atbalsta infrastruktūrai.
• Atšķirīgas nomas maksas noteikšana elektroenerģijas ražošanas stadijā un izpētes (lokālplānojums, inženierizpēte, IVN) un ieviešanas (projektēšana, būvniecība) stadijā. Šobrīd MK noteikumu Nr. 350 79. punkts paredz, ka apbūves tiesības maksu apbūves tiesīgais maksā ar apbūves tiesības līguma noslēgšanas dienu, kas ir nesamērīgi tāda apjoma investīciju projektam, kur dažādu administratīvo procedūru ietvaros var būtiski mainīties plānotais maksimālais apjoms. Vienlaikus, lai novērstu nepamatotu priekšrocību piešķiršanas risku, kas rastos valsts meža zemju izmantošanas gadījumā, saskaņā ar konkurences tiesībām zemes īpašniekam ir jāgūst tirgus situācijai atbilstoši ienākumi no līguma noslēgšanas brīža (no brīža, kad tam ir ierobežotas īpašuma lietošanas tiesības, kas tostarp ietver ierobežojumu šo īpašumu nodot lietošanā citai personai).
• Nomas maksas izpētes un ražošanas stadijās sasaiste ar nomas teritoriju izpētes un ražošanas stadijās.
• Pretendentu atlases prasības (finanšu izcelsme, pieredze, sankciju saraksti, valsts drošības risku novērtējums atbilstoši Nacionālās drošības likuma 37. pantam). LVM kā publiskai kapitālsabiedrībai ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret tās esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem (pienākums nodrošināt godīgu konkurenci un valsts atbalsta regulējums), kas tostarp aizliedz noteikt tādus nosacījumus, kas var ietekmēt konkurenci tās rīkotajās pretendentu atlases procedūrās. Valsts drošības riski ir atzīstami par pamatotiem apsvērumiem atlases prasību noteikšanai, taču LVM nav kompetenta tos noteikt. Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• inženierizpētes, lokālplānojuma (ja nepieciešams), ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas termiņi.
Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumi, ja iepriekšējie procesi būtiski (jānosaka, kādā apjomā) sašaurina sākotnējo projekta apjomu;
• rekultivācijas un teritorijas izmantošanas pēc apbūves tiesības līguma beigām nosacījumi;
• nomas vai apbūves tiesību piešķiršanas kārtība. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām tiesību normām LVM ir pienākums rīkot izsoli. Lai novērstu konkurences tiesību riskus, izņēmumam no šīs vispārējās kārtības (tostarp, ja tas paredzēts tiesību normās) ir jāattiecas uz visiem salīdzināmā situācijā esošiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi.
LVM uzskata, ka visus iepriekš apskatītos nosacījumus ir nepieciešams maksimāli precīzi noteikt normatīvajā ietvarā, tādējādi samazinot valsts riskus projektu realizācijas gaitā, jo par izsoles noteikumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, pusēm rastos ievērojami mazāk diskusiju un domstarpību. Regulējuma trūkumu apbūves tiesības piešķiršanas procedūrai var vērtēt kā barjeru ienākšanai tirgū.
Pamatojums:
MK noteikumi nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” grozījumi tiks īstenoti informatīvā ziņojuma Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" (22-TA-426) protokollēmumā doto uzdevumu ietvaros. Ekonomikas ministrijas virzīs MK noteikumu nr. 350 grozījumus, tiklīdz spēkā stāsies grozījumi Enerģētikas likumā. Turklāt sagatavotie grozījumi paredzēs visus nepieciešamos grozījumus ne tikai kopuzņēmuma, bet arī jebkura cita investora iespējām iegūt apbūves tiesības publisku personu zemēs vēja parku attīstībai.
37.lpp., 9.3.:
Priekšlikums dzēst zemāk esošās rindkopas pēdējos septiņus vārdus “ņemot vērā Latvijas Valsts mežu izstrādātos principus”.
Nepieciešams pilnveidot apbūves tiesību regulējumu publiskām personām piederošās mežu zemēs attiecībā par vēja parku attīstību. MK 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” attiecībā par vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās mežu zemēs, tiks precizēti divas reizes. Sākotnēji atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" uzdotajam, tiks nodrošināta kārtība īstenot šajā informatīvajā ziņojumā plānotie projekti, pēc tam atbilstoši šajā informatīvajā ziņojumā paredzētajam, grozījumi minētajos noteikumos tiks virzīti atkārtoti nodrošinot kārtību, kādā publiskām personām piedarošās meža zemēs iespējams attīstīt privātus attīstības projektus, ņemot vērā Latvijas Valsts mežu izstrādātos principus.
Pamatojums:
LVM kompetencē nav apstiprināt publiskas personas zemes iznomāšanas un apbūves tiesības piešķiršanas principus. LVM sniedz un sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai.
7.lpp., 2.3.
Uzstādot iekārtu varētu būt nepieciešams izcirst līdz 2 ha meža, Pastāvīgi atmežotā platība ir 0,2-0,3ha un ceļš. Izcērtamā teritorija ir atkarīga no spārna diametra, jo lāpstiņas tiek saliktas zemē un tad viss celts augšā.
Priekšlikums dzēst “Pastāvīgi atmežotā platība ir 0,2-0,3ha un ceļš”.
Pamatojums: tikai projektēšanas gaitā taps skaidrs, cik ir nepieciešama pastāvīgi atmežojamā platība, tāpēc 2.teikums ir dzēšams.
17.-19.lpp., 4.4.:
LVM atkārtoti norāda: LVM atbalsta primāri aizsargjoslas atcelšanu vēja turbīnām. Skatīt komentāru pie Protokollēmuma 9. un 10.punkta.
Ziņojuma 4.9. punktā norādīts:
“Aizsargjoslu platums un arī viens no mērķiem ir tiešā veidā saistīts ar apledojuma un ledus atlūzu krišanas riskiem. Taču šobrīd jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Pastāv vairākas tehnoloģiskās iespējas, kā novērst apledošanas riskus. Praktiski visas modernās turbīnas tiek aprīkotas ar ledus atklāšanas sistēmām, kas ir salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums. Tehnoloģiskie risinājumi piedāvā arī rotora spārnu sildīšanas sistēmas un pretapledojuma pārklājuma izmantošanu. Avāriju risks pats par sevi mūsdienās neattaisno aizsargjoslu noteikšanu.”
20.-21.lpp., 4.8.:
VKP ir pamatoti, konceptuāli iebildumi VES izvietošanai meža zemēs, ja netiek vispirms izskatīta iespēja vēja parkus izvietot prioritāri lauksaimniecības zemēs.
LVM komentārs: LVM uzskata, ka šāda pieeja ir diskriminējoša pēc zemes lietošanas veida. Pie tam lauksaimniecības jomā ir pieejams dažādu Eiropas struktūrfondu atbalsts, turpretī mežsaimniekiem tas ir nesalīdzināmi mazāks.
VKP uzsver, ka ir neatliekami svarīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas pieļautu un veicinātu VES projektu attīstību lauksaimniecības zemēs - it īpaši konvencionāli apsaimniekotās aramzemēs, tai skaitā nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, kur potenciālā ietekme uz vidi un biodaudzveidību ir būtiski mazāka nekā meža zemēs, tādējādi veicinot arī ES Zaļā kursa un tā ietvaros pieņemto ES nozaru politiku mērķu sasniegšanu, kas nosaka mērķtiecīgu pāreju no intensīvās lauksaimniecības uz bioloģisko vai vismaz integrēto lauksaimniecības praksi.
LVM komentārs: Vēja parkus izvietot lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (LIZ) atļauts pēc tādiem pašiem noteikumiem pret apdzīvotām vietām un dzīvojām ēkām kā meža zemēs (var pieņemt, ka vidējais meža hektārs no vidējā LIZ hektāra atrodas tālāk no cilvēku apdzīvotām būvēm). LIZ daudz lielākā proporcijā ir piederošas privātām personām atšķirībā no 50% meža zemes, kuras lietošanas tiesību piešķiršanu regulē virkne normatīvo aktu.
2)vēja enerģija tiek attīstīta ar mērķi mazināt arī CO2 emisijas, ne tikai nodrošināt enerģētisko neatkarību. Atmežojot, tiek radītas papildu emisijas, zaudēta mežu platība, kas turpmāk nodrošinātu CO2 piesaisti (turklāt Latvijai jau šobrīd ir problēmas ar CO2 bilanci mežā!). Tātad, izvietojot VES mežā, process jau sākas ar mīnusu nacionālajā CO2 bilancē, kas ir attiecīgi jākompensē ierobežojot enerģētiku, transportu vai citas nozares;
LVM komentārs: Vides konsultatīvās padomes (VKP) apgalvojums ir daļēji nepamatots, jo pastāv legālā iespēja atmežotās platības kompensēt ar ieaudzētām meža platībām. Viedoklis, ka lauksaimniecības platībās būtu mazāka ietekme uz bioloģisko daudzveidību, nav sasaistīts ar reālo vēja parku izvietošanas iespējamību LIZ teritorijās.
22.lpp., 4.10.:
LVM ierosinājums grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”: Ja VES būvniecībai ir saņemts kompetentās institūcijas pozitīvs atzinums par Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu un vietējās pašvaldības vai BVKB paredzētās darbības akcepta lēmums, tad VES būvniecība pieļaujama neatkarīgi no spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma un nav nepieciešams papildus izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu. Detalizētus risinājumus VES izbūvei nosaka būvprojektā.
28.lpp., 7.2.:
Šis informatīvais ziņojums neizskata jautājumus, kas saistīti ar IVN regulējuma pilnveidošanu, ņemot vērā, ka attiecīgu informatīvo ziņojumu un normatīvo regulējumu virza VARAM.
LVM neuzskata, ka VARAM virzītais normatīvais regulējums ir atbilstošs, bet komentāri par to tiks sniegti Saeimai, neskatoties uz to, ka VARAM divkārt neuzaicināja Zemkopības ministriju (ZM) un LVM sniegt komentārus par attiecīgu informatīvo ziņojumu un normatīvo aktu.
31.lpp., 8.2.:
Paredzēt normatīvo regulējumu, kā tiek noteikta vēja elektrostacijas (VES) ietekmes(diskomforta) zona;
paredzēt ar normatīvo regulējumu noteiktus kompensējošus mehānismus VES ietekmes (diskomforta) zonā dzīvojošām personām, gan finansiālu atbalstu, gan iespējams finanšu piesaisti projektu veidā teritorijas labiekārtošanai, infrastruktūras sakārtošanai un tml..;
paredzēt VES ietekmes zonā dzīvojošajiem saņemt energoresursus par zemākām cenām vai gūt kaut kāda veida peļņu vai labumu;
LVM atbalsta diskomforta maksājumus pašvaldībām. Vienlaikus norādāms, ka esošajā energoatkarības situācijā ir jāpiedāvā risinājumi uz vienošanās pamata arī neievērot MK noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” prasības, jo lauku apvidos ir ievērojams skaits brīvdienu māju, kurās diskomforta jautājums ir mazāk aktuāls. Taču vienlaikus šo dzīvojamo māju statuss izslēdz kompaktu vēja parku attīstību.
36., 37.lpp., 9.1.:
Priekšlikums dzēst zemāk esošo tekstu:
Latvijas valsts meži uzskata, ka balstoties uz līdzšinējo LVM pieredzi dažādos publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības izsolīšanas procesos 2018. gada 19. jūnija nepieciešams tiesību jaunrades procesa ietvaros diskutēt par MK noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” grozījumiem un papildinājumiem.
Lai realizētu atklātas, godīgas, izšķērdēšanas novēršanas un uzņēmējdarbības attiecīgajā nozarē principiem atbilstošas izsoles procedūru, tai jābalstās uz šobrīd tiesiskajā ietvarā nenoteiktiem principiem:
• nomas vai apbūves tiesības termiņš, kādu var piešķirt uz neapbūvētu publiskas personas zemi, šobrīd ir maksimāli 30 gadi, bet speciālās tiesību normās ir noteikti arī garāki termiņi, piem., zemes dzīles – līdz 75 gadiem licences darbības ietvaros. Pastāv viedoklis, ka minimālais līguma termiņš, attīstot vēja elektrostacijas, ir 50 gadi. Vai vēja parku apbūves tiesības līguma maksimālais termiņš 30 gadi ir pietiekams, ievērojot arī laika posmu, kas pēc apbūves tiesību iegūšanas vēl ir nepieciešams detālai ģeotehniskajai izpētei un ietekmes uz vidi procedūras realizācijai?
Saskaņā ar konkurences tiesībām (par aizliegtu vienošanos, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un valsts atbalsta regulējums) termiņam, kurā personai ir tiesības lietot zemi, ir jākorelē ar termiņu, kurā ir iespējams atgūt veiktās investīcijas un gūt saprātīgu peļņu. Līdz ar to nomas vai apbūves tiesību termiņš var ne tikai objektīvi būt garāks par šobrīd tiesību normās noteikto, bet arī katrā konkrētajā gadījumā atšķirīgs.
Nepamatoti īss nomas vai apbūves tiesības termiņš ir vērtējams kā barjera ienākšanai tirgū;
• kas ir izsoles teritorija apbūves tiesības piešķiršanai (izpētes teritorija, turbīnas apbūves platība,montāžas laukums, pievedceļi, elektrolīnijas un apakšstacijas).
Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• nomas maksas noteikšana (noteikts saražotās enerģijas vērtības procents pēc normatīvā akta vai pēc ikreizēja tirgus vērtējuma), piemērošanas kārtība (mainīgā un nemainīgā daļa), pārskatīšanas regularitāte (enerģijas cenas svārstās regulāri, kam 6 gadu pārskatīšanas cikls ir nepiemērots).
Saskaņā ar konkurences tiesībām nomas maksas apmēram ir jāatbilst tirgus cenai, pretējā gadījumā pastāv nepamatotu priekšrocību piešķiršanas risks, kas var kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū vai esošo tirgus dalībnieku izstumšanu no tirgus;
• nomas maksas diferencēšana turbīnām un atbalsta infrastruktūrai.
• Atšķirīgas nomas maksas noteikšana elektroenerģijas ražošanas stadijā un izpētes (lokālplānojums, inženierizpēte, IVN) un ieviešanas (projektēšana, būvniecība) stadijā. Šobrīd MK noteikumu Nr. 350 79. punkts paredz, ka apbūves tiesības maksu apbūves tiesīgais maksā ar apbūves tiesības līguma noslēgšanas dienu, kas ir nesamērīgi tāda apjoma investīciju projektam, kur dažādu administratīvo procedūru ietvaros var būtiski mainīties plānotais maksimālais apjoms. Vienlaikus, lai novērstu nepamatotu priekšrocību piešķiršanas risku, kas rastos valsts meža zemju izmantošanas gadījumā, saskaņā ar konkurences tiesībām zemes īpašniekam ir jāgūst tirgus situācijai atbilstoši ienākumi no līguma noslēgšanas brīža (no brīža, kad tam ir ierobežotas īpašuma lietošanas tiesības, kas tostarp ietver ierobežojumu šo īpašumu nodot lietošanā citai personai).
• Nomas maksas izpētes un ražošanas stadijās sasaiste ar nomas teritoriju izpētes un ražošanas stadijās.
• Pretendentu atlases prasības (finanšu izcelsme, pieredze, sankciju saraksti, valsts drošības risku novērtējums atbilstoši Nacionālās drošības likuma 37. pantam). LVM kā publiskai kapitālsabiedrībai ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret tās esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem (pienākums nodrošināt godīgu konkurenci un valsts atbalsta regulējums), kas tostarp aizliedz noteikt tādus nosacījumus, kas var ietekmēt konkurenci tās rīkotajās pretendentu atlases procedūrās. Valsts drošības riski ir atzīstami par pamatotiem apsvērumiem atlases prasību noteikšanai, taču LVM nav kompetenta tos noteikt. Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• inženierizpētes, lokālplānojuma (ja nepieciešams), ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas termiņi.
Neskaidrības kavē LVM izsolīt nomas vai apbūves tiesības;
• līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumi, ja iepriekšējie procesi būtiski (jānosaka, kādā apjomā) sašaurina sākotnējo projekta apjomu;
• rekultivācijas un teritorijas izmantošanas pēc apbūves tiesības līguma beigām nosacījumi;
• nomas vai apbūves tiesību piešķiršanas kārtība. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām tiesību normām LVM ir pienākums rīkot izsoli. Lai novērstu konkurences tiesību riskus, izņēmumam no šīs vispārējās kārtības (tostarp, ja tas paredzēts tiesību normās) ir jāattiecas uz visiem salīdzināmā situācijā esošiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi.
LVM uzskata, ka visus iepriekš apskatītos nosacījumus ir nepieciešams maksimāli precīzi noteikt normatīvajā ietvarā, tādējādi samazinot valsts riskus projektu realizācijas gaitā, jo par izsoles noteikumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, pusēm rastos ievērojami mazāk diskusiju un domstarpību. Regulējuma trūkumu apbūves tiesības piešķiršanas procedūrai var vērtēt kā barjeru ienākšanai tirgū.
Pamatojums:
MK noteikumi nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” grozījumi tiks īstenoti informatīvā ziņojuma Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" (22-TA-426) protokollēmumā doto uzdevumu ietvaros. Ekonomikas ministrijas virzīs MK noteikumu nr. 350 grozījumus, tiklīdz spēkā stāsies grozījumi Enerģētikas likumā. Turklāt sagatavotie grozījumi paredzēs visus nepieciešamos grozījumus ne tikai kopuzņēmuma, bet arī jebkura cita investora iespējām iegūt apbūves tiesības publisku personu zemēs vēja parku attīstībai.
37.lpp., 9.3.:
Priekšlikums dzēst zemāk esošās rindkopas pēdējos septiņus vārdus “ņemot vērā Latvijas Valsts mežu izstrādātos principus”.
Nepieciešams pilnveidot apbūves tiesību regulējumu publiskām personām piederošās mežu zemēs attiecībā par vēja parku attīstību. MK 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” attiecībā par vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās mežu zemēs, tiks precizēti divas reizes. Sākotnēji atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" uzdotajam, tiks nodrošināta kārtība īstenot šajā informatīvajā ziņojumā plānotie projekti, pēc tam atbilstoši šajā informatīvajā ziņojumā paredzētajam, grozījumi minētajos noteikumos tiks virzīti atkārtoti nodrošinot kārtību, kādā publiskām personām piedarošās meža zemēs iespējams attīstīt privātus attīstības projektus, ņemot vērā Latvijas Valsts mežu izstrādātos principus.
Pamatojums:
LVM kompetencē nav apstiprināt publiskas personas zemes iznomāšanas un apbūves tiesības piešķiršanas principus. LVM sniedz un sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai.
Piedāvātā redakcija
-
3.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
Papildināt Protokollēmumu ar jaunu - 11.punktu.
Ziņojuma 4.2. punktā norādīts: “Taču šobrīd jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar VES apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Pastāv vairākas tehnoloģiskās iespējas, kā novērst apledošanas riskus. Praktiski visas modernās turbīnas tiek aprīkotas ar ledus atklāšanas sistēmām (ice detection system), kas ir salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums. Tehnoloģiskie risinājumi piedāvā arī rotora spārnu sildīšanas sistēmas un pretapledojuma pārklājuma izmantošanu.[1]”
Ziņojuma 4.2. punktā norādīts: “Taču šobrīd jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar VES apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Pastāv vairākas tehnoloģiskās iespējas, kā novērst apledošanas riskus. Praktiski visas modernās turbīnas tiek aprīkotas ar ledus atklāšanas sistēmām (ice detection system), kas ir salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums. Tehnoloģiskie risinājumi piedāvā arī rotora spārnu sildīšanas sistēmas un pretapledojuma pārklājuma izmantošanu.[1]”
Piedāvātā redakcija
“Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar VARAM līdz 2022. gada 1. augustam sagatavot Ministru kabineta grozījumu projektu MK noteikumiem nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”:163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 800 m. Attālums var būt līdz vienam vēja elektrostacijas augstumam, ja zemes īpašnieks rakstveidā tam ir devis piekrišanu;”
4.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikuma pamatojums: “Nepieciešamais regulējums” ir precīzāks apzīmējums. MK noteikumos nr. 350 nav normas, kas atceļamas vai grozāmas. MK noteikumi nr.350 ir papildināmi ar atsevišķu sadaļu par apbūves tiesības piešķiršanu vēja elektrostaciju attīstīšanai.
Piedāvātā redakcija
2. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju līdz 2022. gada 1. augustam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikuma projektu “Grozījumi Ministru Kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi””, lai nodrošinātu nepieciešamo regulējumu vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās meža zemēs
5.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
LVM pozīcija ir atbalstīt 9.punkta priekšlikumu. Līdz šim novērots, ka tieši aizsargjoslas ir viens no vēja parku attīstības kavējošiem elementiem, jo aizsargjoslas bieži skar pieguļošo īpašumu apsaimniekošanas iespējas. Lai gan pēc būtības gan lauksaimniecības, gan meža zemēs var brīvi turpināt saimniecisko darbību.
Piedāvātā redakcija
-