Atzinums

Uzturam spēkā iebildumu un atkārtoti uzsveram, ka šāds punkts var radīt problēmas peldbaseinu īpašniekiem, jo peldbaseinos kopējais patēriņš var būt arī lielāks rēķinot uz m2. Pat siltinātai peldbaseina ēkai ir lielāks patēriņš rēķinot uz m2. Lūdzam palielināt kopējā patēriņa apmēru.

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu.
Apkures, ventilācijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtas ir savstarpēji atšķirīgas un funkcionāli neatkarīgas sistēmas, tādēļ prasības to izbūvei, pārbūvei vai nomaiņai būtu nosakāmas atsevišķi, ņemot vērā katras sistēmas tehnisko specifiku. Jo īpaši siltumģeneratora vai apkures sistēmas daļas nomaiņa parasti nav tieši saistāma ar ventilācijas sistēmas parametru vai gaisa apmaiņas (plūsmas ātruma), relatīvā gaisa mitruma vai individuālas mikroklimata kontroles nodrošināšanu katrā telpā.
Šāda prasību sasaistīšana var radīt situāciju, kurā apkures sistēmas modernizācija faktiski kļūst ekonomiski vai tehniski neīstenojama, jo tā vienlaikus prasītu arī sarežģītas un dārgas ventilācijas sistēmas pārbūves. Tas var būt nesamērīgs slogs ēku īpašniekiem, īpaši gadījumos, kad finansiālās iespējas ir ierobežotas un paredzēta tikai apkures katla vai siltumģeneratora nomaiņa.
Tādēļ aicinām noteikt, ka prasības par pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras, relatīvā mitruma un gaisa plūsmas regulēšanai katrā telpā vai telpu grupā piemērojamas tikai tad, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski pamatoti un funkcionāli īstenojami, un tās nav automātiski sasaistāmas ar apkures sistēmas vai siltumģeneratora nomaiņu.

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu.
Apgaismojuma vadības automātikas ieviešana esošajās ēkās bieži nav tehniski vienkārši īstenojama vai ir pat neiespējama bez būtiskas apgaismojuma sistēmas pārbūves. Esošie gaismekļi un elektroinstalācijas risinājumi parasti nav savietojami ar šādām vadības sistēmām, tādēļ to ieviešana var prasīt gaismekļu nomaiņu, elektroinstalācijas pārbūvi un jaunu vadības infrastruktūru, tostarp centralizētas vadības sistēmas izbūvi.
Līdz ar to šādas prasības praktiski būtu īstenojamas galvenokārt jaunceltnēs vai pilnas pārbūves gadījumos, nevis esošo ēku atsevišķas atjaunošanas ietvaros. Šādu sistēmu ieviešana var būt finansiāli ietilpīga, kā arī to uzturēšana un apkalpošana var būt apgrūtināta, īpaši reģionos.
Ņemot vērā minēto, rosinām precizēt regulējumu, paredzot apgaismojuma vadības automātikas prasību sasaisti ar apgaismojuma sistēmas atjaunošanu (piemēram, nomaiņu pret LED), kā arī nodrošinot, ka prasības ir tehniski un ekonomiski pamatotas un piemērojamas atbilstoši ēkas tipam un pārbūves apjomam.

Prasība noteikta vispārīgi bez izvērtējuma par izmaksu efektivitāti un reālo enerģijas ietaupījumu dažādos ēku tipos. Lūdzam papildināt ar skaidriem kritērijiem un izmaksu–ieguvumu analīzi. Izziņā norādīts, ka jauno prasību ieviešanas lietderību un finansiālo pamatotību novērtē sertificēts būvspeciālists vai neatkarīgais eksperts. Tomēr šādā termiņā nebūs iespējams apsekot visas valsts, pašvaldības ēkas un noteikt pamatotību, turklāt tas ir maksas pakalpojums, kam nepieciešams finansējums.
Noteiktie termiņi nav sasaistīti ar ekspertu un finansējuma pieejamību un pašvaldību investīciju plānošanas cikliem. Prasību izpilde lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības, līdz ar to nepieciešama elastīgāka pieeja vai sasaistes mehānisms ar finansējuma programmām.

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu.
Nav saprotams un nav pietiekami pamatots regulējuma risinājums, kurā apgaismojuma vadības sistēmu vai gaismekļu nomaiņas prasības tiek sasaistītas ar apkures, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu jaudām. Apgaismojuma, apkures un ventilācijas sistēmas ir savstarpēji atsevišķas un funkcionāli neatkarīgas inženiertehniskās sistēmas, tādēļ prasību attiecināšanai būtu jābūt konsekventai un sistēmiski nodalītai (apkure – apkure, apgaismojums – apgaismojums, ventilācija – ventilācija u. tml.).
Šādas prasību sasaistes loģika nav skaidra, jo apgaismojuma vadības ierīču vai gaismekļu nomaiņa tehniski nav tieši saistīta ar apkures un ventilācijas sistēmu jaudām, un šīs sistēmas savstarpēji neietekmē viena otras darbību.
Pašvaldību ēkās noteikto ieviešanas termiņu ievērošana var būt apgrūtināta vai praktiski neiespējama, ņemot vērā ierobežotos finanšu un tehniskos resursus, kā arī iepirkumu un būvniecības procesu ilgumu.
Ņemot vērā minēto, aicinām nodrošināt konsekventu un tehniski pamatotu prasību piemērošanu katrai inženiertehniskajai sistēmai atsevišķi, kā arī izvērtēt ieviešanas termiņu reālo izpildāmību praksē.

-

1) Nepieciešams precizēt, ko regulējuma ietvarā uzskata par “saules enerģijas iekārtām”, jo esošā redakcija ir interpretējama pārāk plaši un var radīt neskaidrības piemērošanā.

2) Noteiktās prasības nav pietiekami izvērtētas no izmaksu efektivitātes un reālā enerģijas ietaupījuma viedokļa dažādos ēku tipos. Lai nodrošinātu pamatotu lēmumu pieņemšanu, tiek ierosināts papildināt regulējumu ar skaidriem kritērijiem un izmaksu–ieguvumu analīzes prasībām. Vienlaikus norādīts, ka esošā pieeja, kur jaunās prasības izvērtē sertificēts būvspeciālists vai neatkarīgais eksperts, praksē var būt grūti īstenojama visām pašvaldību ēkām noteiktajos termiņos, ņemot vērā gan ierobežoto ekspertu pieejamību, gan finansējuma nepieciešamību. Tāpat tiek norādīts, ka ieviešanas termiņi nav pietiekami sasaistīti ar pašvaldību investīciju plānošanas cikliem un finansējuma pieejamību, tostarp Eiropas Savienības fondu ietvaros, tādēļ būtu nepieciešama elastīgāka pieeja vai skaidrs sasaistes mehānisms ar finansējuma programmām.

3) Papildus uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumus par prasību uzstādīt saules paneļus uz esošo ēku jumtiem, jo tas ne vienmēr ir tehniski pamatoti. Daudzas publiskās ēkas ir projektētas pēc iepriekšējiem normatīviem, kuros paredzētā sniega slodze ir būtiski zemāka nekā faktiskie klimatiskie apstākļi, kas mūsdienās var būt ievērojami augstāki. Tādēļ papildu slodze no saules paneļiem var radīt riskus jumtu nestspējai un ēku ekspluatācijas drošībai. Esošajā elektroenerģijas tirgus situācijā, kad noteiktos periodos jau ir pārpalikums, nav pietiekami skaidrs pamatojums papildu decentralizētas ražošanas jaudu straujai palielināšanai bez attīstītiem uzkrāšanas risinājumiem. Tā vietā tiek būtu nepieciešams attīstīt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, piemēram, akumulatoru sistēmas vai hidroakumulācijas risinājumus, kas nodrošinātu efektīvāku saražotās enerģijas izmantošanu.

-

Prasību ieviešanas pieeja balstīta uz ēku platību, nevis energoefektivitātes prioritātēm. Lūdzam pāriet uz pieeju, kur primāri tiek identificētas neefektīvākās ēkas un investīcijas tiek koncentrētas tajās.
Vienlaikus uzsveram, ka pašvaldībās ar ieviestu energopārvaldības sistēmu jau ir noteikti investīciju plāni, kas būtu ņemami vērā, paredzot izņēmumus vai elastību šo prasību piemērošanā.

Aicinām grozījumos ietvert punktu, ka uz pašvaldībām, kurās ir ieviesta energopārvaldības sistēma, šo noteikumu grozījumos ietvertās prasības neattiecas.
Lai iespējami ātrāk sasniegtu valsts noteiktos mērķus, ierosinām visās pašvaldībās veikt visu pašvaldību iestāžu ēku enerģijas patēriņa datu revīziju, nosakot iestāžu ēku vidējo īpatnējo siltumenerģijas (ar laikapstākļu korekciju) un elektroenerģijas patēriņu katrā pašvaldībā. Un uzsvaru uz energoefektivitāti likt tajās teritorijās, kurās tas ir acīmredzami nepieciešams un ir ekonomiski pamatoti.

-

1) Noteiktais prasību izpildes termiņš līdz 2027. gada 1. janvārim nav reāli sasniedzams, ņemot vērā objektīvus ierobežojošus faktorus, tostarp budžeta plānošanas ciklus, publisko iepirkumu procedūru ilgumu un vispārējo projektu īstenošanas laika grafiku pašvaldībās un citos nedzīvojamo ēku sektoros.

2) 12.1. apakšpunkta prasības attiecībā uz elektroauto uzlādes punktu priekšdarbiem var radīt nesamērīgu finansiālo slogu, īpaši situācijās, kad pastāv risks, ka uzlādes infrastruktūra dažādu apstākļu dēļ netiks pilnībā izbūvēta vai tiks izmantota nepietiekami efektīvi. Šāda pieeja var radīt ieguldījumus ar ierobežotu praktisko atdevi.

3) Papildus uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par to, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem elektrotransportlīdzeklis uzlādes vietā drīkst atrasties tikai uzlādes laikā, kas praksē var samazināt kopējo pieejamo autostāvvietu skaitu teritorijās, kur jau šobrīd ir stāvvietu deficīts. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra Latvijā kopumā jau ir pietiekami attīstīta, un daudzviet tās noslodze ir zema, līdz ar to turpmāka obligāta paplašināšana ne vienmēr ir pamatota. Uzlādes infrastruktūras attīstību būtu lietderīgāk atstāt tirgus dalībnieku kompetencē, tādējādi mazinot slogu pašvaldību budžetiem un nodokļu maksātāju līdzekļiem. Nepieciešamā infrastruktūras izbūve (piemēram, kabeļkanālu ierīkošana) var prasīt esošo segumu pārbūvi, kas var negatīvi ietekmēt infrastruktūras kvalitāti un palielināt uzturēšanas izmaksas.

-

Uzturam spēkā iebildumu un atkārtoti norādām, ka gadījumā, ja tiek iekļauts šāds nosacījums, nepieciešams skaidri definēt jēdzienu “standarta velosipēds”. Piemēram, būtu lietderīgi noteikt prasību nodrošināt iespēju velosipēdu pieslēgt pie rāmja, tādējādi novēršot situācijas, kurās velonovietnes paredzētas tikai priekšējā riteņa nostiprināšanai. Savukārt “n” veida veloturētāji ir piemēroti dažādu tipu velosipēdiem, kā arī mopēdiem.

-

Uzturam spēkā iebildumu un atkārtoti norādām, ka elektrokabeļu uzstādīšana uzskatāma par nelietderīgu risinājumu, jo pastāv augsts to bojāšanas vai zādzības risks, kabeļus izvelkot no gofrētajām aizsargcaurulēm. Turklāt ir ticams, ka sākotnēji izbūvētais kabeļu šķērsgriezums nākotnē neatbildīs faktiskajām jaudas prasībām, līdz ar to, uzstādot elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtas, kabeļi būs jāmaina. Šādu infrastruktūras izbūvi lietderīgāk būtu atstāt komersantu kompetencē, kuriem uzlādes tīkla attīstība ir saimnieciskās darbības sastāvdaļa.

-

Uzturam spēkā iebildumu un atkārtoti norādām, ka “Zemesgabala vai kvartāla ietvaros” ir nesaprotams attālums.
Aicinām norādīt attālumu metros vai kilometros. Lauku teritorijās noteikti attālums varētu būt lielāks, jo elektroauto ir mazāk.

-

Priekšlikums precizēt, kādi dokumenti un/vai to pielikumi ir atbilstoši un izmaksu aspektā samērīgi noteikumu projektā norādīto prasību ieviešanai vai neieviešanai. Pašreizējā noteikumu projekta anotācija nerada skaidrību par to, vai, piemēram, spēkā esošos ēku energosertifikātu pielikumos "pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem [..]" (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi") norādītie ieteikumi ir vai nav pietiekami prasību ieviešanas novērtējuma apliecinājumam, t. i., tajos tradicionāli netiek norādīti risinājumi, kurus neieviest, bet gan risinājumi, kurus būtu potenciāli ekonomiski pamatoti ieviest.

-

Piedāvātā likumprojekta versija padara likumdošanas prasības attiecībā uz ekspluatējamām ēkām sarežģītākas. Un vienlaikus nerisina esošās ēku problēmas, palīdzot ēku īpašniekiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem ēkās un ēku sistēmās. Ņemot vērā, likumprojekta pretrunīgo raksturu netiks sasniegti tā sagatavotāju uzstādītie mērķis ES direktīvas prasības pārņemšanas Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos un ēku energoefektivitātes paaugstināšana, izmaksu samazināšana un ēku sektora uzlabošana, to vērtības saglabāšana un paaugstināšana.

-

Priekšlikums iekļaut papildu grozījumu, precizējot Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 11. punktā lietoto terminu “ēkas automatizācijas un vadības sistēmu”, koriģējot uz “ēkas vadības un automatizācijas sistēmu”, lai nodrošinātu konsekventu terminu pielietojumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos (izrietoši no Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 545 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana””).

-