Atzinums

Piedāvājam anotācijas 1.3. apakšsadaļas “Risinājuma apraksts” par noteikumu Nr. 109 papildināšanu ar 18.9. apakšpunktu precizēt atsauci uz Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” normām, aizstājot atsauci uz šo noteikumu 20.–23.⁵ punktu ar atsauci uz 20. un 21. punktu. 20. punkts regulē vajadzības pēc nevajadzīgās valsts kustamās mantas noskaidrošanu un informācijas par to publicēšanu, savukārt 21. punkts par pieteikšanos uz minēto mantu. Noteikumu 22. punkts ir svītrots, bet 22.¹ un 23.–23.⁵ punkts attiecas uz īpašiem mantas nodošanas bez atlīdzības un komercdarbības atbalsta gadījumiem, tādēļ atsauce uz visu minēto punktu diapazonu varētu būt pārlieku plaša un konkrētajā gadījumā nav nepieciešama.

Ņemot vērā Atsavināšanas likumā noteikto pēc būtības, t.i., ka Atsavināšanas likums regulē publiskas personas mantas atsavināšanu un to, ka Atsavināšanas likumā noteiktie izņēmuma gadījumi var būt arī neatbilstoši konkrētās situācijās un attiecīgi ir ievērojams vispārējais Atsavināšanas likumā un MKN 109 noteiktais regulējums par publisku personu un tās iestāžu vajadzību noskaidrošanu (MKN 109 20. un 21. punkts), t.sk. minētās informācijas publiskošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē, Finanšu ministrijas ieskatā ir nepieciešams virzīt regulējuma izmaiņas, lai informāciju pirms cirsmu izsoles vai to rezultātā nocirsto/ iegūtā kokmateriāla izsoles nebūtu jāpublicē mājaslapā, tādējādi nenoskaidrojot citu publisku personu vai tās iestāžu vajadzību un attiecīgi to varētu atsavināt saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

 

Piedāvājam anotācijas 1.3. apakšsadaļas “Risinājuma apraksts” par noteikumu Nr. 109 1.1.¹ apakšpunkta grozījumu precizēt atsauci uz Atsavināšanas likuma normām, norādot, ka ar 2025. gada 5. jūnija grozījumiem skaitlis “5000” ar skaitli “10 000” tika aizstāts likuma 4. panta trešajā daļā un 5. panta 3.³ daļā.
Atsavināšanas likuma 4. panta trešā daļa ir tieši saistīta ar MKN Nr. 109 1.1.¹ apakšpunkta grozījumu, jo tā nosaka kadastrālās vērtības slieksni, līdz kuram Ministru kabinets nosaka publisku personu vajadzību noskaidrošanas kārtību, savukārt 5. panta 3.³ daļa nosaka attiecīgā nekustamā īpašuma valdītāja kompetenci pieņemt lēmumu par tāda valsts nekustamā īpašuma pārdošanu, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 10 000 euro. Tādējādi abu normu norādīšana anotācijā  varētu labāk atspoguļot gan MKN Nr. 109 grozījuma tiešo tiesisko pamatu, gan mērķi atslogot Ministru kabinetu.

Ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 5.panta 3.3 daļas normas mērķi, t.i., lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku, un atslogotu Ministru kabinetu no lēmumu pieņemšanas attiecībā par mazāk vērtīgu nekustamo īpašumu atsavināšanu, ar 2025.gada 5.jūnija grozījumiem Atsavināšanas likumā 4. panta trešajā daļā un 5. panta 3.³ daļā skaitlis "5000" tika aizstāts ar skaitli "10000", tādējādi paredzot palielināt kadastrālās vērtības slieksni no 5 000 euro līdz 10 000 euro, līdz kuram lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs, nevirzot attiecīgo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā, līdz ar to ir attiecīgi nepieciešams salāgot MKN 109 1.1.1 apakšpunktā noteikto kadastrālās vērtības slieksni ar Atsavināšanas likumā noteikto kadastrālās vērtības slieksni.
 

Piedāvājam anotācijas 1.3. apakšsadaļas laukos “Problēmas apraksts” un “Risinājuma apraksts” ietverto informāciju par noteikumu Nr. 109 papildināšanu ar 18.9. apakšpunktu salāgot ar noteikumu projekta 3. punktā ietverto 18.9. apakšpunkta redakciju. Proti, abos aprakstos aizstāt formulējumus, kuros cirsma vai vēl nenocirstie koki apzīmēti kā kustamā manta, un konsekventi nošķirt koku ciršanas tiesību kopā ar īpašuma tiesībām uz nocirstajiem kokiem atsavināšanu no cirsmas izstrādes rezultātā iegūtās koksnes produkcijas atsavināšanas.

Attiecīgi piedāvājam:
- fragmentu “kā kustamā manta tiek izsolīti vēl nenocirstie koki” aizstāt ar “tiek izsolītas koku ciršanas tiesības kopā ar īpašuma tiesībām uz nocirstajiem kokiem”;
- fragmentu “ja atsavina cirsmu kā valsts kustamo mantu un tajā iegūto produkciju” aizstāt ar “ja atsavina koku ciršanas tiesības kopā ar īpašuma tiesībām uz nocirstajiem kokiem, kā arī cirsmas izstrādes rezultātā iegūto koksnes produkciju”;
- fragmentu “ja tiek atsavināta cirsma vai tās rezultātā nocirstie koki” aizstāt ar “ja tiek atsavinātas koku ciršanas tiesības kopā ar īpašuma tiesībām uz nocirstajiem kokiem vai tiek atsavināta cirsmas izstrādes rezultātā iegūtā koksnes produkcija”.

- "Jautājums par koku ciršanas tiesībām un īpašumtiesībām uz nocirstajiem kokiem ir katrā konkrētā gadījumā vērtējams jautājums, t.sk. no piemērojamā regulējuma, piemēram, vai attiecīgajā gadījumā tiek iepirkti atsevišķi mežistrādes pakalpojumi un pēc tam kā kustamā manta atsavināti jau nocirstie koki vai arī tiek izsolītas koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem.";

- "Paredzēts papildināt MKN 109 18.punktu ar jaunu 18.9. apakšpunktu, nosakot jaunu izņēmuma gadījumu, kurā nav jānoskaidro valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, t.i., koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem, kā arī cirsmas izstrādes rezultātā iegūto produkciju.";

- "Paredzot šādu izņēmumu, ja tiek atsavinātas koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem vai cirsmas izstrādes rezultātā iegūtā produkcija, nebūtu attiecināmi noteikumi par citu vajadzību noskaidrošanu un attiecīgi varētu šo kustamo mantu atsavināt saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību, piemēram, rīkojot izsoli."
 

Piedāvājam precizēt projekta 18.9. apakšpunkta redakciju, jo formulējums “cirsmu kā valsts kustamo mantu” nav juridiski viennozīmīgs un neatbilst normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 67. punktā cirsma definēta kā viens vai vairāki savstarpēji robežojošies meža nogabali vai to daļas, kuros veic vai plāno veikt koku ciršanu. Tādējādi cirsma apzīmē noteiktu meža teritoriju jeb nekustamā īpašuma daļu, nevis kustamo mantu. Šāds secinājums izriet arī no Civillikuma 842. pantā noteiktā kustamu un nekustamu lietu nošķīruma. Arī vispārlietotajā nozares terminoloģijā cirsma tiek saprasta kā meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai tiek izstrādāts mežs.
Vienlaikus publisko izsoļu praksē ar cirsmas atsavināšanu tiek saprasti atšķirīgi juridiskie objekti - pati cirsma, augoši koki, koku ciršanas tiesības vai cirsmas izstrādes tiesības. Līdz ar to pašreizējais formulējums neļauj nepārprotami noteikt, kas tieši projekta 18.9. apakšpunkta izpratnē uzskatāms par atsavināmo kustamo mantu.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajā daļā un Meža likuma 4. pantā tiek lietots formulējums “koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem”. Tādēļ 18.9. apakšpunktā atsavināšanas objektu varētu noteikt, izmantojot normatīvajos aktos jau nostiprināto terminoloģiju, nevis vispārīgo formulējumu “cirsma kā valsts kustamā manta”.

"3. Papildināt ar 18.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
18.9. koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem vai cirsmas izstrādes rezultātā iegūto koksnes produkciju."