Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta mērķis ir noteikt atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importa aizliegumu. Savukārt anotācijā vairākās vietās tiek pausta nostāja par nepieciešamību papildus noteikt mazumtirdzniecības ierobežojumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu aizlieguma darbību. Šādi apsvērumi pēc būtības pārsniedz konkrētā likumprojekta mērķi un tvērumu, jo attiecas uz preču aprites regulējumu Latvijas iekšējā tirgū, nevis uz importa kontroli. Turklāt mazumtirdzniecības ierobežojumi radītu atsevišķi vērtējamus jautājumus par to samērīgumu, administrēšanu un atbilstību ES iekšējā tirgus regulējumam.
Anotācijā norādīts, ka efektīvai importa aizlieguma darbībai būtu nepieciešami arī mazumtirdzniecības ierobežojumi. Vienlaikus nav pietiekami izvērtēts, ka importa kontrole un preču izcelsmes noteikšana ir muitas kompetence, kas balstās uz izcelsmes dokumentiem un muitas procedūrām. Savukārt mazumtirdzniecības līmenī preču izcelsmes pārbaude ir ievērojami sarežģītāka, jo preces tirgū nonāk caur vairākiem izplatīšanas posmiem, bet tirgotāju rīcībā ne vienmēr ir visa dokumentācija, kas nepieciešama izcelsmes nepārprotamai konstatēšanai.
Tādējādi mazumtirdzniecības ierobežojumi būtībā pārceltu kontroli no muitas uz tirgus uzraudzības iestādēm, radot papildu administratīvu slogu un praktiskas piemērošanas problēmas, vienlaikus nenovēršot anotācijā identificēto problēmu par preču apriti ES vienotajā tirgū.
Līdz ar to lūdzam svītrot anotācijas sadaļas, kurās tiek pausta nepieciešamība ieviest nacionālu mazumtirdzniecības aizliegumu, kā arī citu pasākumus mazumtirdzniecībā, vai kurās šādi risinājumi tiek pozicionēts kā nepieciešams priekšnoteikums likumprojekta mērķa sasniegšanai. Lūdzam svītrot attiecīgās anotācijas daļas, kurās mazumtirdzniecības aizliegums tiek raksturots kā efektīvs vai nepieciešams instruments importa aizlieguma īstenošanai. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants kopējā tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvā kompetence, un tirdzniecības ierobežojumi ar trešajām valstīm tiek noteikti ES līmenī. Savukārt precēm, kas ir laistas brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū, piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pants, kas aizliedz preču brīvas aprites ierobežojumus, izņemot šauri interpretējamus izņēmumus.
Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegums, lai gan formāli varētu tikt pamatots ar LESD 36. pantu, faktiski ietekmē arī preces, kas jau atrodas brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū, tādējādi radot ES iekšējā tirgus fragmentācijas risku un ierobežojot preču brīvu apriti. Šāds pasākums rada būtiskas šaubas par tā samērīgumu un efektivitāti, jo tas nesasniedz izvirzīto mērķi pilnā apjomā.
Ņemot vērā minēto, pastāv augsts risks, ka šāds nacionāls ierobežojums radītu būtiskus tiesvedību riskus gan ES, gan starptautiskajā līmenī, kā arī iespējamas zaudējumu atlīdzināšanas prasības no skartajiem uzņēmumiem. Papildus pastāv arī potenciāli starptautiskās tirdzniecības strīdu riski, ja pasākums tiktu vērtēts kā nesaderīgs ar starptautiskajām saistībām.
Līdz ar to šāds mazumtirdzniecības aizliegums nav uzskatāms par pietiekami juridiski drošu un samērīgu instrumentu paredzētā mērķa sasniegšanai.

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļā “Risinājuma apraksts” ietvertās rindkopas:
“Vienlaikus efektīva nacionālā importa aizlieguma darbībai ir nepieciešams arī noteikt nacionālos aizlieguma pasākumus mazumtirdzniecībai, kas būtu tiešais instruments Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izņemšanai no veikalu aprites. Šādu izņēmumu no vienotā tirgus ES regulējuma būtu iespējams pamatot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 36. pantā noteiktajiem izņēmumiem un uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula) 24. panta otrā daļas a) apakšpunkta. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Tādēļ ar šo likumprojektu noteiktie importa ierobežojumi ir vērtējami kā signālpolitikas instruments. Papildinot tos ar mazumtirdzniecības ierobežojumu ieviešanu, tie nodrošinātu efektīvāku Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izslēgšanu no veikalu aprites.”

Anotācijā kā viens no iespējamajiem papildu instrumentiem ir minēta prasība mazumtirdzniecībā īpaši marķēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces. Norādām, ka šāds pasākums pats par sevi nenodrošina preču izņemšanu no tirdzniecības aprites un nesasniedz likumprojekta pamatmērķi – ierobežot konkrēto preču importu. Marķēšana tikai sniedz papildu informāciju patērētājam, saglabājot iespēju šīs preces iegādāties. Vienlaikus šāds risinājums radītu papildu izmaksas un administratīvo slogu uzņēmējiem. Turklāt nevar izslēgt pretēju efektu, proti, skaidri izcelta izcelsmes norāde daļai patērētāju var kalpot kā papildu identifikators un motivēt tieši šo preču izvēli vai radīt nevēlamu reklāmas efektu. Līdz ar to marķēšana nav uzskatāma par efektīvu instrumentu likumprojekta mērķa sasniegšanai. Lūdzam svītrot anotācijas daļas, kurās šāds risinājums tiek izcelts kā potenciāli vēlamais vai apsveramais papildu pasākums.

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3. sadaļā "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?" ietverto rindkopu:
" Papildus kā efektīvi līdzekļi Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izskaušanai no Latvijas tautsaimniecības aprites būtu arī apzināta sabiedrības uzvedības modelēšanas instrumentu pielietošana. Šādi instrumenti būtu vērsti uz sabiedrības plašāku informēšanu par šo preču izcelsmi un nevēlēšanās iegādāties/ tirgot šādas preces radīšanu. Starp tiem būtu, piemēram, minami:
Prasība marķēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces mazumtirdzniecībā ar labi pamanāmu norādi uz tās izcelsmi un netiešo atbalstu Krievijas agresijai (līdzīgi kā brīdinājumi uz cigarešu paciņām)."

Anotācijā papildus tiek apspriesti dažādi sabiedrības uzvedības ietekmēšanas pasākumi, tostarp sadarbība ar tirgotājiem un vienošanās par konkrētu preču neiekļaušanu sortimentā. Šādi apsvērumi nav tieši saistīti ar likumprojektu un tā tiesisko regulējumu, jo attiecas uz brīvprātīgām tirgus dalībnieku rīcībām, nevis uz normatīvā akta risinājumiem. To efektivitāte nav izvērtēta, un tie nav nepieciešami, lai pamatotu konkrētā importa aizlieguma ieviešanu. Lūdzam svītrot anotācijas daļas, kurās aprakstīti šādi alternatīvi uzvedības ietekmēšanas vai pašregulācijas instrumenti, jo tie neattiecas uz likumprojekta priekšmetu un nav nepieciešami tā mērķa pamatošanai.

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3. sadaļā "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?" ietverto rindkopu:
"Darbs ar vairumtirgotājiem, vienojoties par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču neiekļaušanu veikalu sortimentā un šādas vienošanās plaša publiskošana.
Tomēr vienlaikus ir secināms, ka šie “maigās varas” risinājumi nesniegtu tūlītēju un plašu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izslēgšanu no Latvijas tautsaimniecības. Tādēļ nacionālais šo preču importa aizliegums apvienojumā ar nacionālo mazumtirdzniecības aizliegumu sniegtu vislabākos rezultātus, samazinot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu, līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izskaušanu no veikalu aprites.”

Norādām, ka šis likumprojekts neparedz mazumtirdzniecības aizliegumu, tādēļ šāda pieņēmuma izmantošana ex-post izvērtējuma metodoloģijā nav pamatota. Tāpat nav pamatoti anotācijā radīt iespaidu, ka importa aizlieguma efektivitāte būtu atkarīga no cita, ar likumprojektu nesaistīta regulējuma pieņemšanas. Importa aizliegums un tā ietekme ir vērtējama patstāvīgi.

Lūdzam svītrot anotācijas 1.5. sadaļā "Rezultāti/rādītāji" ietverto tekstu:
"Šādu izvērtējumu būtu iespējams veikt vienīgi gadījumā, ja līdz ar likumprojektā paredzēto nacionālo importa aizliegumu tiktu realizēts arī nacionālais mazumtirdzniecības aizliegums."