Atzinums

LDDK iebilst pret šī Noteikumu projekta virzību bez atbilstoša izvērtējuma.

Pamatojums:
Noteikumu projekts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot digitālo savienojamību” 1.4.1.4. pasākuma "Vienotā kiberdrošības infrastruktūra” īstenošanas noteikumi" (23-TA-1064) (turpmāk – Noteikumu projekts)  VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC)  ir noteikts kā  projekta iesniedzējs, anotācijā to pamatojot, ka LVRTC darbosies saskaņā ar deleģēšanas līgumu par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un LVRT, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un LVRTC.
Noteikumu projekts paredz sekojošas atbalstāmās darbības:
 - centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, iekārtu un programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību;
 - iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus;
- iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai;
- programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu informācijas sistēmu uzraudzībai.   
Satiksmes ministrija iepriekšējos skaidrojumos par Satiksmes ministrijas nolikuma projektu uz LDDK, LTRK kā arī Konkurences padomes paustajiem iebildumiem norādīja, ka gan esošo, gan jauno Satiksmes ministrijas nolikuma projektā minēto uzdevumu deleģēšanai un līgumu noslēgšanai ar LVRTC ir piemērots iekšējā iepirkuma jeb “in-house” iepirkuma princips, kurš paredzēts Publisko iepirkumu likuma 4.pantā, kas dod tiesības, izpildoties noteiktiem kritērijiem, nerīkot publiskā iepirkuma procedūru (turpmāk – “in-house”).
Vēršam uzmanību, ka uzdevumi un tajos ietvertie pakalpojumi, kas ar Satiksmes ministrijas nolikumu tiek deleģēti LVRTC, tajā skaitā tie, kas minēti šajā Noteikumu projektā ir pieejami brīvos tirgus un konkurences apstākļos – tos līdzvērtīgā vai pat tehnoloģiski augstākā līmenī spēj nodrošināt un nodrošina arī citi tirgus dalībnieki – privāti uzņēmumi.
Publiskajos iepirkumos, t.sk. “in-house” iepirkumos, ir jānodrošina konkurences neitralitāte - pasūtītājam iepirkumos ir jānodrošina godīgi konkurences apstākļi starp tirgus dalībniekiem. Lai arī atbilstoši publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem izņēmuma gadījumos ir pieļaujama in-house procedūra, tomēr pasūtītājiem ir pienākums izvērtēt ietekmi uz konkurences neitralitāti, jo piemērojot konkrēto “in-house” procedūru var tikt radītas nepamatotas priekšrocības publiskas personas kapitālsabiedrībai un tikt izslēgta tirgus dalībnieku iespēja pretendēt uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu.
Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ir aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. "In house" princips ir vēlams un piemērojams tikai tādos gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnība un tirgū šo preču vai pakalpojumu pieejamību nespēj nodrošināt privātie tirgus dalībnieki.  In-house izņēmuma piemērošanai ir pienākums rūpīgi izsvērt konkrētā izņēmuma tvērumu un piemērošanas nosacījumus, lai nepieļautu nepamatotu konkurences ierobežošanu un secīgi, arī neatļauta valsts atbalsta riskus.
            Pirms lēmuma pieņemšanas piemērojot in-house principu, Satiksmes ministrijai gan par iepriekš noslēgtajiem deleģēšanas līgumiem, gan par turpmākajiem būtu jāpārliecinās:
vai konkrētos pakalpojumus varētu sniegt arī publiskā iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts privāts komersants;
vai pakalpojumi tiks sniegti pietiekami efektīvi un valsts pārvalde nepārmaksās par saņemtajiem pakalpojumiem (salīdzinājumā ar privāto komersantu piedāvātajām cenām);
kāda būs in-house principa piemērošanas ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū.
 
            Šāds izvērtējums  pirms iepriekš noslēgto deleģējuma līgumiem ar LVRTC  nav bijis nodrošināts, minētais deleģēšanas līgums uz kā pamata šo Noteikumu projektā minēto pakalpojumu nodrošināšanā kā projekta īstenotājs norādīts LVRTC, kas ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus spēj nodrošināt un iepriekš ir nodrošinājuši arī privātie komersanti, noslēgti uz termiņu, kas pārsniedz pat 15 gadus -piemēram, deleģēšanas līgums par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu. (spēkā no 02.09.2019. līdz 31.12.2029. – līguma darbības laiks 15 gadi un 4 mēneši)
            Norādām, ka tas vien, ka ir spēkā esoši pirms noslēgti deleģēšanas līgumi par konkrētu funkciju nodošanu LVRTC, neapliecina, ka Satiksmes ministrija, slēdzot deleģēšanas līgumu, ir veikusi atbilstošu izvērtējumu par nepieciešamību Satiksmes ministrijas nolikumā iekļauto konkrēto funkciju nodot tieši LVRTC. Proti, uzskatām, ka labas prakses un godīgas konkurences veicināšanai būtu jāveic detalizēts izvērtējums pirms jebkuru valstisku funkciju uzticēšanas kādai juridiskai vai fiziskai personai, jo sevišķi, ja deleģējuma pamatojums balstīts uz tādiem Satiksmes ministrijas argumentiem par “iepriekšēju pieredzi, pozitīvu iepriekšēju sadarbību un efektivitāti” vai “privāto komersantu riskiem”.
            Ņemot vērā augstāk minēto uzskatām, ka bez atbilstoša izvērtējuma noslēgtie deleģēšanas līgumi nav uzskatāmi par tiesiski un normatīvajiem aktiem atbilstošā kārtībā noslēgtiem, rada tiešas nepamatotas priekšrocības publiskas personas kapitālsabiedrībai – LVRTC, un tiek izslēgta tirgus dalībnieku iespēja pretendēt uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu.
            Arī 07.07.2023. Konkurences padome sniedza iebildumus par Satiksmes ministrijas nolikuma projektu, kurā tā norādīja, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 40.panta pirmā daļa paredz publiskās personas novērtējumu, ka persona, ar kuru paredzēts slēgt deleģējuma līgumu, tai uzticēto uzdevumu varēs veikt efektīvāk nekā pati publiskā persona. Vienlaikus publiskai personai, izvēloties uzticēt pārvaldes uzdevumu veikšanu citai personai, jāizvēlas tāda persona, kas spēs uzdevumu izpildīt iespējami efektīvāk, t.sk. salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem.
Savā viedoklī Konkurences padome aicināja Satiksmes ministriju detalizēti izvērtēt iespēju iesaistīt privātos tirgus dalībniekus Satiksmes ministrijas nolikuma projekta 5.2.1 punktā minēto uzdevumu izpildē vai arī norādīt uz apsvērumiem, kas liecina, ka Satiksmes ministrijas nolikuma projekta 5.2.1. punktā minēto uzdevumu deleģēšana LVRTC ir efektīvākais uzdevumu izpildes veids, attiecīgi papildinot anotāciju par katra deleģējuma priekšmeta atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma  (turpmāk – VPIL) 88.pantam atsevišķi.
            Lai gan Satiksmes ministrijas nolikuma projekta izziņā Satiksmes ministrija norāda, ka Konkurences padomes iebildumi ir ņemti vērā, atsaucoties uz anotācijā minētajiem iepriekš noslēgtajiem daudzgadīgajiem deleģējuma līgumiem par katras no Satiksmes ministrijas nolikuma projektā minētās funkcijas nodošanu LVRTC, kā arī norādot, ka netiek deleģētas jaunas funkcijas, un funkciju nodošanas LVRTC juridiskais pamatojums jau ir iekļauts anotācijā, ar to saprotot atsauces uz konkrētiem normatīvajiem regulējumiem un Ministru kabineta rīkojumiem, uz kuru pamata noslēgti deleģēšanas līgumi, norādām, ka šāds ministrijas skaidrojums nav pietiekams, lai varētu uzskatīt, ka pēc būtības ņemti vērā un izskaidroti vairāku institūciju paustie iebildumi un viedokļi attiecībā uz tiesību akta saturu, īpaši attiecībā uz iespējamiem konkurences riskiem. Tāpat sniegtais skaidrojums ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministrijas norādīto, ka ar šo Satiksmes ministrijas nolikuma projektu ne tikai tiek noteikti jau iepriekš deleģēti, bet arī jauni uzdevumi, jo deleģēto uzdevumu tālāko apjomu nosaka jauni  MK noteikumi – tajā skaitā šo Noteikumu projekts, kuros noteiktie pakalpojumi tiek paplašināti.

Atkārtoti lūdzam Satiksmes ministriju katrā no deleģētajiem uzdevumiem, bet jo sevišķi deleģēšanas līgumam par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu. (spēkā no 02.09.2019. līdz 31.12.2029. - 15 gadus un 4 mēnešus), veikt normatīvajiem aktiem atbilstošu izvērtējumu, kas pamato, ka attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanai pastāv tirgus nepilnība un to pieejamību nespēj nodrošināt citi tirgus dalībnieki vai arī nodrošināt pakalpojumu sniedzēja izvēli iepirkuma procedūrā.
            Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām Finanšu ministriju un Konkurences padomi sniegt vērtējumu par Satiksmes ministrijas nolikuma projektā un šajā Noteikumu projektā minēto funkciju deleģējumu.
            Vienlaikus aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt apstiprinājumu, ka Satiksmes ministrijas noslēgtajos deleģēšanas līgumos, tajā skaitā šajā Noteikumu projektā minētie pakalpojumi, ir pieejami arī brīvā tirgū un tos spēj nodrošināt arī citi pakalpojumu sniedzēji.

 

-