Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (23-TA-1721) un atbalsta ministrijas centienus uzlabot darba spēka piesaistes tiesisko regulējumi, taču vienlaikus LTRK izsaka sekojošus priekšlikumus, lai regulējums nepamatoti neietekmētu godprātīgus darba devējus.
            Attiecībā par 9.¹ panta trešās daļas pirmo punktu ­- LTRK aicina Ekonomikas ministriju  precizēt piedāvāto redakciju un noteikt, ka nelabvēlīgas sekas pieteicējam var iestāties, ja uzaicinātājs apzināti sniedzis nepatiesas ziņas. Proti, uzņēmēji sniedz tikai tos dokumentus, kurus tiem ir iesniedzis potenciālais darbinieks. Uzturēšanas atļaujas saņemšanas procesā komersantiem ir jāpaļaujās uz tiem dokumentiem, kurus iesniedz potenciālais uzturēšanās atļaujas saņēmējs un uzņēmējiem nav piekļuves dažādiem pretendentu personu datiem un to mītnes zemes valsts reģistriem. Līdz ar to sniegto dokumentu pārbaude ir atbildīgo iestāžu atbildība un godprātīgiem komersantiem nebūtu pamats piemērot nelabvēlīgas sekas gadījumos, kad tas nav vainojams pie nepatiesu ziņu iesniegšanas.
            Attiecībā par 9.¹ panta trešās daļas otro punktu - LTRK aicina ministriju precizēt redakciju, tādējādi, ka negatīvās sekas uzaicinātājam var iestāties tikai tādos gadījumos, ja uzaicinātājs nav pildījis normatīvajos aktos un/vai līgumā noteiktos pienākumus, kas aprakstīti piedāvātajā redakcijā. Pretējā gadījumā piedāvātā redakcija aptver, piemēram, arī tādus medicīniskus izdevumus, kuru apmaksāšana neietilpst uzaicinātāja pienākumos, ja traumas radušās ārpus darba un/vai uzturēšanas atļaujas saņēmēja prettiesiskas rīcības rezultātā.
            Attiecībā par 9.¹ panta trešās daļas trešo punktu - aicinām ministriju piedāvāto redakciju izteikt citādāk, lai nelabvēlīgās sekas uzaicinātājam iestājas tikai tādos gadījumos, kad uzaicinātājs rīkojies negodprātīgi vai nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Šajā gadījumā var būt ļoti daudz un dažādi piemēri, kad pat visgodprātīgāko uzaicinātāju varēs sodīt, neskatoties uz to, ka vienīgā patiesi negodprātīgā persona ir ārvalstu nodarbinātais. Piemēram, ārvalstu nodarbinātais, bez uzaicinātāja ziņas, savā brīvajā laikā nelegāli strādā pie cita darba devēja vai kaimiņvalstī vai ārvalstu nodarbinātais saņem slimības lapu, bet vienlaicīgi nelegāli strādā pie cita darba devēja vai kaimiņvalstī. Šajos gadījumos uzaicinātājam nav tiesības 24 h diennaktī veikt nodarbinātā kontroli, bet grozījumos iekļautā punkta redakcija neparedz izņēmumus attiecībā uz godprātīgiem uzaicinātājiem.
            Attiecībā par 9.¹ panta trešās daļas ceturto punktu - LTRK iebilst pret minētās normas pieņemšanu piedāvātajā redakcijā, jo norma faktiski pieļauj sodīt personas, kurām vispār nav nekādas saistības ar atsevišķās personas (valdes/padomes locekļa) rīcību kā citas juridiskas personas pārstāvim. Turklāt, nelabvēlīgās sekas var piemērot neatkarīgi no tā vai minētā persona ir rīkojusies negodprātīgi vai vienkārši bijusi valdes/padomes loceklis uzņēmumā, kas pieļāvis normā minētos pārkāpumus. Kā jau norādījām iepriekš, likumprojekts pieļauj sodīt arī godprātīgu personu apstākļos, kuros tai pat nav iespējas ietekmēt negodprātīgas personas rīcību, kas ir saņēmusi uzturēšanās atļauju.
            LTRK norāda, ja grozījumi tiks pieņemti piedāvātajā redakcijā, nekādi uzlabojumi ārvalstu darbaspēka piesaistē netiks panākti, jo liela daļa godprātīgu komersantu vispār neuzsāks uzturēšanās atļaujas kārtošana procesu, baidoties no potenciālām soda sankcijām arī gadījumos, kur tiem nebūs iespēja ietekmēt uzaicināmo personu rīcību. Minētais panāks pretēju efektu un ārvalstu darbaspēks vēl vairāk tiks ievests izmantojot kaimiņvalstīs izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
 

-