Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt iespējas izveidot vienotu nekustamo īpašumu pirms nekustamo īpašumu atsavināšanas. Saskaņā ar rīkojuma projektu, atsavināmās būves pieder valstij, savukārt zeme, uz kuras būves atrodas, pieder pašvaldībai. Secināms, ka, lai gan tiesiskais regulējums paredz iespēju pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības kā zemes īpašniekam, tomēr tās neizlietojot, turpināsies piespiedu dalītais īpašums starp publisku personu – pašvaldību un būves īpašnieku, ja izsolē būves iegādāsies privātpersona.
 
Piespiedu dalītā īpašuma attiecības ir ne tikai izņēmums no Civillikumā ietvertā zemes un ēkas vienotības principa, bet arī praksē pierādījies kā sarežģītas un problemātiskas tiesiskās attiecības starp iesaistītajām pusēm, kuru ietvaros abu pušu tiesības ir aprobežotas. Vienlaikus secināts, ka piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības ir ne tikai slogs šajās attiecībās iesaistītajām pusēm, bet arī valstij, kam jārada abām pusēm samērīgs regulējums, kā arī jānodrošina strīdu, kas pusēm šo attiecību ietvaros rodas, risināšana. Vienlaikus šā rīkojuma projekta kontekstā norādāms, ka, piemēram, Saeimā, izskatot dažādus likumprojektus, ir notikušas diskusijas par to, ka būtu jāvirzās uz to, ka piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšana būtu izbeidzama valstī kopumā. Līdz ar to publiskas personas interesēs ir veicināt tieši Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu, un attiecīgi arī veicināt, lai pēc iespējas mazāk privātpersonu nonāktu jaunās piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā nav atbalstāma konkrētā rīkojuma projekta virzība situācijā, kad dalītā īpašuma zeme un ēka nonāk divu publisku personu īpašumā.  Apzinoties to, ka dalītā īpašuma izbeigšana ir sarežģīts process un nereti privātpersonas pašas neizbeidz dalītā īpašuma situācijas, publiskai personai būtu jānovērš piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšana, pirms nekustamais īpašums tiek atsavināts privātpersonām, it īpaši ņemot vērā, ka dalītajā īpašumā šajā gadījumā iesaistītas divas publiskas personas.
 
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai publiskas personas savstarpēji vienkāršotā procedūrā varētu izveidot vienotu nekustamo īpašumu. Nepieciešamības gadījumā aicinām pilnveidot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, lai novērstu vai neradītu piespiedu dalītā īpašuma attiecības publisko personu iestāžu starpā (arī tajos gadījumos, kad piespiedu dalītā īpašuma attiecības jau pastāvēja starp privātpersonu un publisko personu).

-

Lūdzam redakcionāli precizēt rīkojuma projekta 1.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās būves ar kadastra apzīmējumu 2700 008 0126 003 statusu atbilstoši Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem (jaunbūve).

1.2. nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 508 0062) – jaunbūvi (būves kadastra apzīmējums 2700 008 0126 003) - Lielajā prospektā 37A, Ventspilī.

Lūdzam "Pašreizējās situācijas" aprakstā atbilstoši Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem precizēt  Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu, kurā ierakstīts Ventspils valstspilsētas nekustamais īpašums (kadastra Nr.2700 008 0119).  

Atbilstoši Zemesgrāmatas I daļas 1.iedaļā ierakstītajām atzīmēm un NĪVKIS datiem:
-  būves (būvju kadastra apzīmējumi 2700 008 0119 003 un 2700 008 0121 002) saistītas ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 008 0119) -  Lielajā prospektā 25, Ventspilī, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 008 0119) sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000346754 nostiprinātas uz Ventspils valstspilsētas pašvaldības vārda.