Atzinums

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepazinās ar Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un tās pielikumu, un izsaka iebildumus par pielikuma 67.punktā Izglītības un zinātnes ministrijas izteiktā priekšlikuma par izglītības jomas  profesijas "SKOLOTĀJA PALĪGS" pamatuzdevumu un nepieciešamās izglītības precizēšanu:
iebilstam, minētajam,  ka skolotāja palīgs nevar piedalīties izglītības programmas īstenošanā un tam, ka faktiski skolotāja palīgs veic vienkāršu darbu, kura izpildei nav nepieciešamas īpašas zināšanas, pieredze un prasme. Skolotāju palīgi veic ne tikai tehniskā personāla pienākumus, bet arī nodrošina atbalstu pirmsskolas izglītības pedagogam kvalitatīvai pedagoģiskā procesa norisei, palīdz pirmsskolas izglītības pedagogam pirmsskolas izglītības programmā noteiktos mērķus un uzdevumus, radīt emocionāli un fiziski drošu mācību vidi, atbalsta pirmsskolas pedagogus, gan palīdzot sagatavoties mācību procesam, gan piedaloties pedagoga vadītā mācību procesā. Nereti praksē, it īpaši COVID 19 pandēmijas laikā, rodas situācijas, kad saslimst skolotāji un grupā ar bērniem paliek tikai skolotāja palīgs. Šādās situācijās ļoti svarīgi, lai skolotāja palīgam būtu atbilstošas profesionālās kompetences, nodrošinot bērnu pieskatīšanu un aprūpi;
vēršam uzmanību, ka IZM izteiktais priekšlikums ir pretrunā ar IZM 2021.gadā izstrādāto projektu “Rekomendācijām pašvaldībām par pirmsskolas izglītības darba organizāciju” un tajā ieteikto par pieaugušo skaita attiecības pret bērnu skaitu noteikšanai pirmsskolas izglītības grupā bērncentrētas pieejas īstenošanai 3.punktu: “Risināt jautājumu par skolotāja palīga maksimālu iesaisti bērna aprūpes nodrošināšanā un atbalsta sniegšanā skolotājam, nevis apkopēja pienākumu veikšanu”. Ņemot vērā pirmsskolas pedagogu lielo vakanču skaitu, nav iespējams īstenot IZM rekomendācijas par divu pedagogu nodrošināšanu pirmsskolas grupā, tāpēc ļoti svarīgs ir skolotāja palīga atbalsts mācību procesā, kā arī bērnu drošības  garantēšanā pastaigu un āra nodarbību laikā;
norādām, ka apgalvojums par to, ka neviena izglītības iestāde Latvijā nepiedāvā iegūt skolotāja palīgam nepieciešamo profesionālo izglītību nav patiess. Šobrīd trīs profesionālās izglītības iestādēs Latvijā ir iespēja apgūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju auklis, kas atbilstoši profesiju klasifikatoram tiek klasificēts vienā profesiju mazajā grupā, kur tiek noteiktas vienādas zināšanu, prasmju, atbildības un izglītības prasības. Profesionālo kvalifikāciju auklis šobrīd var apgūt Balvu profesionālajā un vispārizglītojošā skolā, Latvijas Tālmācības profesionālajā centrā, Kuldīgas tehnikumā. Apzinot LIZDA biedru viedokli šajā jautājumā, pedagogi atzinīgi vērtē skolotāju palīgu profesionālās kompetences, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju auklis. Aicinām turpmāk Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt šīs kvalifikācijas ieguves iespējas, kas veicinātu pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālo kompetenču pilnveidi;
uzskatām, ka skolotāja palīgam, tāpat kā jebkuram izglītības iestādes darbiniekam vajadzības gadījumā jābūt zināšanām pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, neatkarīgi vai iestādē ir ārstniecības persona vai noteiktajā kārtībā apmācīts izglītības iestādes darbinieks, kā to nosaka Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs" 6. punktā un Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumu Nr. 1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 3.13. un 4. punktā izteiktais regulējums.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā Padomes ieteikumam par augstas kvalitātes pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kuram atbalsts tika izteikts Latvijas Republikas Ministru kabinetā Informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par 2019. gada 22.-23. maija Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē izskatāmajiem Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem” noteikts, ka  Latvija atbalsta Padomes ieteikuma par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām projekta apstiprināšanu, ar kuru dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti. Padomes ieteikumā par augstas kvalitātes pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām pamatojumā noteikts, ka:  “Ieguldījumu atdeve agrīnajā izglītības posmā ir visaugstākā no visiem izglītības posmiem, īpaši bērniem, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā.  Īpaši agrīnās bērnības izglītības un aprūpes speciālistu darbam ir ilgstoša ietekme uz bērnu dzīvi. Izdevumi agrīnās bērnības izglītībai un aprūpei ir agrīni ieguldījumi cilvēkkapitālā. Ieguldījums agrīnā bērnības izglītībā un aprūpē ir labs ieguldījums tikai tad, ja pakalpojumi ir augstas kvalitātes, pieejami un iekļaujoši. Pierādījumi liecina, ka ieguvumus sniedz tikai kvalitatīvi agrīnās bērnības izglītības un aprūpes pakalpojumi - zemas kvalitātes pakalpojumiem ir būtiska negatīva ietekme uz bērniem un uz visu sabiedrību. Politikas pasākumos un reformās prioritāte jāpiešķir kvalitātes apsvērumiem. Lai veiktu savu profesionālo lomu bērnu un viņu ģimeņu atbalstīšanā, pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam ir vajadzīgas sarežģītas zināšanas un kompetences, kā arī dziļa izpratne par bērna attīstību un zināšanas par agrīnās bērnības pedagoģiju.” Aicinām izvērtēt iespējas stiprināt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālās kompetences.
 

-