Atzinums

Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2025.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.32 “Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” apstiprinātajā Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk - Rīcības plāns) ir iekļauta atruna, ka SEZ ietvaros atbalstāmās nozares iespējams paplašinās tikai tad, kad par šādu iespēju tiks veikts izvērtējums un panākta vienošanās, lūdzam izslēgt no anotācijas 1.3. daļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" sadaļā "Risinājumi" pēdējās divas rindkopas, jo izskatāmais likumprojekts neskar  jautājumu par atbalstāmo nozaru paplašināšanu. Vēršam uzmanību, ka Rīcības plānā minētais neuzliek par pienākumu paplašināt nozares, kuras Latgales SEZ teritorijā varētu saņemt valsts atbalstu,  ja par to vienošanās netiek panākta.

 

-

Ņemot vērā, ka anotācijas 3. daļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" jānorāda ietekme, kādu radīs likumprojektā ietvertās normas, lūdzam precizēt norādītās summas, norādot tikai tās summas, kas attiecas uz darbību, kas tiks veikta Alūksnes novadā un izmantos Latgales SEZ regulējumu. Jāņem vērā, ka tabulā nav minēta prognozējamā valsts atbalsta summa, par kuru samazināsies valsts budžeta ieņēmumi. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2025.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.32  “Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” 3.punktā ir noteikts, ka jautājumus par papildu valsts budžeta līdzekļiem plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.  Līdz ar to lūdzam norādīt pamatojumu šo grozījumu virzīšanai vispārējā kārtībā, nevis likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Vēršam uzmanību, ka Rīcības plāna izklāstā, attiecībā uz minēto pasākumu, finansiālā ietekme norādīta 400 000 euro gadā, attiecīgi plāna īstenošanas periodā 1 200 000 euro. Vienlaikus lūdzam  iekļaut arī rezultatīvos rādītājus, kādi tiks sasniegti attiecībā uz Alūksnes novadā veikto ekonomisko aktivitāti, kurai būs tiesības saņemt Latgales SEZ noteikto valsts atbalstu. Vēršam uzmanību, ka Rīcības plāna tabulas 2.6.pasākumā ir iekļauti šādi rezultatīvie rādītāji: noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits) gadā – 16 un jaunizveidotās darba vietas (skaits) gadā – 70. Savukārt anotācijas 3. daļas 6. punktā norādītajā informācijā ir minēts, ka vidēji Latgales SEZ radītas 55 jaunas darba vietas un klāt Alūksnes novads – gadā vidēji 5 jaunas darba vietas, kas kopā sastāda 60 jaunas darba vietas. Tātad anotācijā iekļautais prognozējamais jaunu darba vietu skaits ir par 10 darba vietām mazāks, salīdzinot ar Rīcības plānā izskatīto rezultātu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt rezultatīvos rādītājus, papildus norādot arī plānoto noslēgto līgumu skaitu ar kapitālsabiedrībām, kuras uzsāks darbu Alūksnes novadā un kuru darbības vietas attiecīgi tiks iekļauta Latgales SEZ teritorijā. 
 

-

Lūdzam anotācijas 3.daļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" sadalīt ieņēmumus no jaunradītajām darba vietām (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva) pa konkrētiem budžeta veidiem - valsts pamatbudžets, valsts speciālais budžets un pašvaldību budžets.
Lūdzam to norādīt attiecīgo gadu izmaiņu ailēs, proti, ailē “izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu  kārtējam gadam” un ailēs “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru”.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ietekme uz budžeta ieņēmumiem būtu norādāma tikai pie viena no likumprojektiem, kas paredz Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ (pie TA lietas Nr. 25-TA-396 vai pie TA lietas Nr. 25-TA-397).

-

Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiek izmantota NACE 2.1. redakcija. Līdz ar to aicinām izvērtēt iespēju papildināt likumprojektu ar grozījumiem likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 5.panta (4¹), (4²) un (4³) daļā, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām.
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Saeimā 2024.gada 4.decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir izslēgts atbrīvojums no nodokļa naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanai vai koģenerācijas iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju (likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkts), analoģiski ir jāparedz, ka tiek izslēgts likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 3.panta astotās daļas 4.punkts. Līdz ar to lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu.

-

Anotācijā norādīts, ka Latgales SEZ tiek paplašināta ar Alūksnes novadu un grozījumu mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti.
Savukārt attiecībā uz likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3.panta otrās daļas 2.punkta regulējumu atzīmējam, ka šis regulējums paredz plašāku atbrīvojumu no PVN nekā PVN direktīva¹. Ņemot vērā šā regulējuma ieviešanas laikā valstī noteikto pārmaksāta PVN atmaksu no valsts budžeta, šis regulējums bija ieviests ar mērķi, lai mazinātu reģistrēto PVN maksātāju apgrozāmo līdzekļu  iesaldēšanu, kas pozitīvi ietekmēja šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu infrastruktūras  attīstību. Tomēr vēršam uzmanību, ka noteikumi pārmaksātā PVN atmaksāšanai no valsts budžeta ir pārskatīti un precizēti, tādējādi šis regulējums ir atceļams. Līdz ar to lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu, izslēdzot likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3.panta otrās daļas 2.punktu.  
Tāpat vēršam uzmanību, ka likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā atbrīvojuma no PVN piemērošana nav uzskatāma par atbalsta programmas daļu un šāda atbrīvojuma piemērošana šobrīd tiek īstenota, nepiemērojot nekādu komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to minētais atbrīvojums no PVN potenciāli kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, kas tiek piešķirts, nepiemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu, izslēdzot minēto regulējumu.

¹ Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

 

-

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisijai SA.113531 lietas ietvaros ikgadējā apstiprinātā gada summa ir noziņota 7 100 000 euro, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, vai attiecībā uz Latgales SEZ paplašināto teritoriju – Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ, tiks pārsniegta ikgadējā apstiprinātā gada summa 7 100 000 euro un līdz ar to būtu nepieciešams iesniegt kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai 4.panta 1.punktam esošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par esoša atbalsta izmaiņām.
 

-

Anotācijas 1.3.daļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" minēts, ka: “Attiecībā par Latgales SEZ paplašināto teritoriju, saskaņojums ar Eiropas Komisiju nav nepieciešams. 2016. gadā, izstrādājot grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu par Latgales SEZ izveidi, ar Eiropas Komisiju tika saskaņota Latgales SEZ teritorija” , skaidrojam, ka 2016. gadā par grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" Eiropas Komisijā tika iesniegta kopsavilkuma informācija, informējot Eiropas Komisiju, ka ar minētajiem grozījumiem tiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, to papildinot ar tiesību subjektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, nevis ar Eiropas Komisiju tika saskaņota Latgales SEZ teritorija. Ņemot vērā minēto lūdzam atbilstoši precizēt informāciju anotācijā.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai anotācijas 4.1.daļa "Saistītie tiesību aktu projekti" nebūtu papildināma ar nepieciešamajiem grozījumiem arī Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem”.

-