Atzinums

LKAB pauž sašutumu par veidu kādā Zemkopības ministrija virza šos grozījumus, de facto neņemot vērā sabiedrības un ar nozari saistīto profesionālo organizāciju un lielākās daļas pašvaldību viedokli, un pilnvērtīgi neiesaistot visas iesaistītās puses jautājuma apspriešanā klātienē. Vēlamies atgādināt, ka Covid 19 pandēmija valstī ir sen kā beigusies un ir jāatgriežas pie tiešas komunikācijas, lai izvairītos no pārpratumiem. Ir pamatotas aizdomas, ka arī DAP, iespējams, nav iedziļinājusies grozījumos pēc būtības, sniedzot savus komentārus. No 25.02. 2025. – 11.03.2025. tika izsludināta  publiskā apspriešana par  grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" un, saņemot sākotnējos iebildumus, tika solīta likumprojekta apspriešana ar nozares pārstāvjiem. Tomēr tā nenotika. Vai tam bija kāds pamatojums? ZM uzsāktā publiskā apspriešana pēc būtības ir formāla un izstrādātajos grozījumu priekšlikumos ir virkne kļūdu, kas ir pretrunā ar loģiku, nozares specifiku, valsts uzņemtajām saistībām vides aizsardzības jomā un, kaut arī pamatotas ar birokrātijas mazināšanu, faktiski atsevišķos grozījuma punktos būtiski palielina birokrātiju.
 

Atkārtoti aicinām ZM apturēt noteikumu projekta tālāku virzību un sēsties pie sarunu galda ar visām iesaistītajām pusēm kvalitatīvi izdiskutējot visus jautājumus.

4.2. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;

LKAB ieskatā aiz ĪADT iekavās jāraksta cilvēkiem saprotami  - (tai skaitā dižkokus), jo lielākā daļa iedzīvotāju un daļa pašvaldību darbinieku nezina, ka dižkoki paši par sevi arī ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki), izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks;

LKAB ieskatā arī autoceļu aizsargjoslās koku ciršana jāsaskaņo ar pašvaldību, jo Aizsargjoslu likumā nav skaidri definēts, ka jāveic autoceļu aizsargjoslā augošo koku stāvokļa un vērtības novērtēšana un tas aprobežo pašvaldību tiesības ietekmēt apdzīvotas vietas ainavu. Īpaši situācijā, ja VAS LVC norāda, ka koki ceļmalās ir traucējoši un satiksmes drošību apdraudoši. Šeit veidojas būtiski atšķirīgs dažādu sabiedrības grupu skatījums uz koku vērtību un apdraudējumu, kas jārisina sarunu ceļā.

palielina birokratiju un sarežģī darbu

izsakot to sekojošā redakcijā, lai reāli mazinātu birokrātiju un būtiski atvieglotu pašvaldību darbu un izvairītos no daudziem pārpratumiem sugu nezināšanas dēļ:
4.11. visiem kokiem, kam stumbra apkārtmērs ir lielāks par 2 m

LKAB ieskatā nepieciešams paskaidrojums, lai izvairītos, piemēram, no augstvērtīgu riekstkoku nesaskaņotas ciršanas vai citu koku, kam ir augļi diskutējamu definēšanu par augļukokiem, tai skaitā norādot, ka saldie ķirši var būt arī dižkoki, jo tad sanāk pretruna var bez saskaņojuma cirst augļukokus un nevar cirst dižkokus saldos ķiršus, kas ir arī augļukoki. Un vēl dabā var būt ĪADT kritērijus sasniegušas meža ābeles un meža bumbieres, kam arī ir augļi. Tāpēc KLAB piedāvātā redakcija ir:

augļu kokus (ābeles, bumbieres, plūmes, smiltsērkšķus, persikus, aprikozes un saldos ķiršus (ja nav sasniegti ĪADT kritēriji))

5.2. kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 100 centimetriem;

LKAB 5.2. punkta formulējumu uzskata par absurdu, kas demonstrē klaju meža un kokkopības nozares nepārzināšanu no Zemkopības ministrijas puses. Kokiem līdz šim uzmērīja celma diametru, kokkopji iepriekš ierosināja, ka precīzāk uzmērīt ārpus meža augošiem kokiem ir stumbra apkārtmēru h 1,3 m no sakņu kakla, jo arī dižkoku kritērijs (MK not. 264) ir stumbra apkārtmērs h 1,3 m no sakņu kakla. Tāpēc rosinājām piemērot stumbra, ne celma, apkārtmēru,

kas varētu būt 50 cm jeb 15,9 cm diametrs h 1,3 m no sakņu kakla jeb aptuveni 21-25 cm celma diametrs vai, ja ņem nākamo soli, tad
apkārtmērs 60 cm  jeb 19,1 cm diametrs h 1,3 m no sakņu kakla jeb aptuveni 25-29 cm celma diametrs.
Nekādā gadījumā augošiem kokiem nav uzmērāms celma apkārtmērs, jo tajā kokam ir visizteiktākais blīzgums (krasas diametra izmaiņas) un, mainoties mērīšanas vietai kaut vai par pāris centimetriem, būtiski mainīsies apkārtmērs, kas dos nesalīdzināmus rezultātus, kā arī mums nav zinātniski pamatotas celmu apkārtmēru un diametru pārrēķina metodes. Turklāt šāda celmu uzmērīšana ir kaitīga cilvēka veselībai un nav ergonomiska!
Ja vēlamies izvairīties no patvaļīgi nocirstu koku uzmērīšanas problēmām, tad var vienkārši papildināt normatīvu, nosakot, ka patvaļīgi nozāģētu koku gadījumā, ja nav iespējams uzmērīt stumbra apkārtmēru h 1,3 m no sakņu kakla, uzmēra celma diametru, piemērojot papildus koeficientu 3,14 un no 3. pielikuma piemēro maksimālo koka nociršanas iemesla koeficientu. Ja celms jau izfrēzēts vai izrakts, tad pieņem, ka celma diametrs bijis 100 cm. Lai izvairītos, ka kokus nocērt nesaskaņoti un likvidē pierādījumus dabā, ka koks ir audzis.

LKAB ieskatā aizsargjoslas pašas par sevi nekādā veidā nedefinē koka vai ainavas vērtību un nozīmīgumu, tādēļ nevar būt kritērijs koka automātiskai nociršanai, īpaši gar autoceļiem, kur vēsturiski ir speciāli stādīti koki, īpaši, kamēr Aizsargjoslu likumā nav noteiktas arī koku aizsargjoslas un skaidri nosacījumi koku stāvokļa novērtēšanai aizsargjoslās. Tāpat Aizsargjoslu likuma 61. panta minētie koki attiecināmi tikai uz virszemes elektrolīnijām, kas arī skaidri būtu precizējams. Turklāt nosakot, ka arī šos kokus pieļaujams saglabāt, ja, veicot kopšanu augstvērtīgiem kokiem, ja atbilstoši koka novērtējumam, tiek samazināta koka bīstamība.

-

LKAB aicina 5.8. punktu izslēgt no noteikumu grozījumiem, jo tie nepamatoti atvieglo koku ciršanu plašās pilsētu teritorijās, tieši zonās, kur koku blīvums ir zems un nepieciešami koki dzīvojamajās zonās. Turklāt neviena pašvaldība, šķiet, nav precīzi izvērtējusi ainaviski vērtīgās teritorijas, lai varētu pirms šo teritoriju noteikšanas plānošanas dokumentos jau sākt piemērot šo tiesību regulējumu, kā arī ne tikai valstij un pašvaldībām ir atbildība par klimata risku seku samazināšanu un dabas aizsardzību, tā solidāri ir arī privātpersonu, reliģisko organizāciju, nodibinājumu un komersantu atbildība.

5.8 punktu izslēgt

Piedāvātajā redakcijā 52 koku sugām uzskaitīti kopumā 103 individuāli piemērojami stumbra apkārtmēra kritēriji, ko apvienojot ar MK noteikumu 264 kritērijiem, kopā sanāk 211 kritēriji, kas jāatceras vai jāpārbauda pie katra koka ciršanas saskaņojuma! Pašvaldībām savi kritēriji, DAP savi kritēriji, MK 264 kritēriji un atsevišķām pašvaldībām savi aizsargājamo koku kritēriji. Lielāku birokrātijas samudžinājumu grūti iedomāties. Pilnībā pietiek ar MK 264 noteikumu regulējumu dižkoku aizsardzībai, ja to papildina ar kokiem, kuri sasnieguši 2 m stumbra apkārtmēru, kam nepieciešams pašvaldības un DAP saskaņojums, tādā veidā preventīvi aizsargājot lielos kokus. Šādā redakcijas priekšlikumā no LKAB puses visiem, tai skaitā iedzīvotājiem, ir skaidrs, vienkāršs un saprotams.

 

Kāpēc ošlapu kļava (Acer negundo) 3. pielikumā ir pielikta visvērtīgākajiem kokiem ar koeficientu – 2?

Izvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētas un ciema teritorijā, ekonomisko situāciju un citus sabiedrībai būtiskus aspektus, pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikts zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu 0,1 līdz 1
LKAB ir pārliecināta, ka koeficients 0,1 summējoties ar citiem kopējo vērtību samazinošajiem koeficientiem zem vērtības “1” būtiski degradē koku vērtību ārpus meža, tādēļ piedāvā noteikt robežu 0,5-1

Koka sugas koeficients – 0,8:

Baltalksnis (Alnus incana)
Baltais vītols (Salix alba)
Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea)
Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens)
Ošlapu kļava (Acer negundo)
Papele (Populus spp.,)
Parastā apse (Populus tremula)
Šķetra (Salix pentandra)
Rietumu tūja (Thuja occidentalis)
Trauslais vītols (Salix fragilis)

LKAB (augstāk sarakstā izceltajiem) kokiem, kas pārsvarā ir liela auguma un ainavā nozīmīgi koki, kas parastās apses un vītolu gadījumā var sasniegt pat vairāk kā 200 gadu vecumu vai papeļu gadījumā sasniegt milzu dimensijas, piedāvā piemērot koeficientu “1”, bet īsmūža ātraudzīgajām sugām (pasvītrotas) koeficientu varētu piemērot, piemēram, “0,5”, savukārt, invazīvajām (0-0,5).
Papelēm vajadzētu izdalīt augstvērtīgos un ainaviskos taksonus: pelēcīgā apse (Populus x canescens), baltās apses piramidālās formas (Populus alba ‘Bolleana’), Simonī papele (Populus simonii), pārējās Kanādas papeles (Populus x canadensis), Amerikas apse (Populus tremuloides), melnās papeles piramidālās forma (Populus nigra 'Italica'), kam piemērot koeficientu 1.
Jāizbeidz gadu desmitiem ieilgusī nepamatotā visu papeļu dzimtas koku nomelnošana un vispārināšana, nocērtot lielus un ainaviskus kokus! Kanādas papeļu šķirnēm ir viens izņēmums, ko nevajadzētu saudzēt - Populus x canadensis 'Brabantica', kas intensīvi slimo ar dzinumu vēzi.
 

LKAB piedāvā papildināt pielikumu, izsakot šādā redakcijā:

Papele (Populus spp., tai skaitā Populus x canadensis 'Brabantica'), izņemot pelēcīgā apse (Populus x canescens), baltās apses piramidālās formas (Populus alba ‘Bolleana’), Simonī papele (Populus simonii), pārējās Kanādas papeles (Populus x canadensis), Amerikas apse (Populus tremuloides), melnās papeles piramidālās forma (Populus nigra 'Italica')

Šeit nepieciešams skaidrojums, ka šo faktu apliecina sertificēts koku tehniķis, arborists-koku vērtētājs vai attiecīgās jomas būvspeciālists, kā arī ļoti vērtīgu un izcilu koku gadījumā nepastāv vienkārši risinājumi kā novērst koka un būvju savstarpējo negatīvo ietekmi.

Infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki 0,5
Būvniecība 1,5

Nav saprotams, kāpēc, piemēram,  auto stāvlaukumu izbūve daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos ir atdalīta no būvniecības ar 3 reizes samazinātu koeficientu? Kāds ir pamatojums? Kāpēc šie būvdarbi ir speciāli izdalīti?

LKAB ierosina papildināt 5.5 un izteikt sekojošā redakcijā, lai izvairītos no DAP un iedzīvotāju domstarpībām, cērtot dižkokus:

LKAB ierosina papildināt 5.5 un izteikt sekojošā redakcijā, lai izvairītos no DAP un iedzīvotāju domstarpībām, cērtot dižkokus:

5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, izņemot gadījumu, ja cērt īpaši aizsargājamu koku kritērijus sasniegušus kokus, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;