Atzinums

Projekta 3.1. apakšpunkta paredz konkrēta pacienta ģimenes ārsta tiesības vienpersoniski veikt pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi. Savukārt projekta 3.2. un arī 5.2.3. apakšpunkts paredz ģimenes ārsta kā profesijas pārstāvja pienākumu piedalīties medicīniskās komisijas darbā. Vēršam uzmanību, ka projekta turpmākajā tekstā apzīmējumu “ģimenes ārsts” nav iespējams korekti identificēt. Ievērojot minēto, lai apzīmējums “ģimenes ārsts” tiesību normās būtu nošķirts un saprotams, piedāvājam vienpersoniskam lēmumam izmantot apzīmējumu “šo noteikumu 3.1. apakšpunktā noteiktais ģimenes ārsts”.

-

Projekta 6. punktā paredzēto regulējumu – ievaddaļā esošo ārstniecības personu uzskaitījumu un apakšpunktos tiem noteiktos uzdevumus nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka ģimenes ārstam vai ārstu komisijai (pieņem lēmumu) un jebkuram speciālistiem, tai skaitā psihiatram vai narkologam (atbilstoši specialitātei pārbauda personas veselības stāvokli) veselības pārbaudes procesā ir atšķirīga kompetence un uzdevumi. Ievērojot minēto, projektā kā normatīvajā aktā šo personu uzvedības noteikumi jānodala atsevišķos projekta punktos.

-

Projekta III nodaļā esošo regulējumu par kārtējās veselības pārbaudes termiņiem nepieciešams papildus precizēt. Vēršam uzmanību, ka Ieroču aprites likuma 27. panta trešā daļa paredz, ka kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa. Savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam ar noteikumiem paredz veidot kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš. Tieslietu ministrijas ieskatā projekta III nodaļa pietiekamā apjomā nepilda likumā noteikto uzdevumu par regulējuma veidošanu, jo jebkura lēmuma, kurā kārtējās veselības pārbaudes termiņš būs mazāks par pieciem gadiem, pieņemšanu var interpretēt kā medicīnisko pretindikāciju esību. Tādējādi personai būs tiesības samazinātu termiņu apstrīdēt Ieroču aprites likuma 27. panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

-

Projekta V nodaļā esošo regulējumu tiesiskās skaidrības nodrošināšanai par apsardzes sertifikāta un speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamajām prasībām piedāvājam papildināt ar jaunu punktu (starp projekta 18. un 19. punktu) par to, kādi ārsti nodrošina atzinuma sniegšanu. Projekta 19. punkts šobrīd nosaka, ko dara psihiatrs un narkologs, bet nesniedz tiesisko noteiktību par regulējumu kopumā un nepieciešamo rīcību.

-

Projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju sarakstu nepieciešams precizēt kopsakarībā ar projekta III un IV nodaļā esošo regulējumu, kā arī Ieroču aprites likuma 24. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, ka Valsts policija anulē ieroča atļaujas vai nepagarina to derīguma termiņu, ja persona neatbilst šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētajām medicīniskajām pretindikācijām. Tādējādi projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju konstatācijai jābūt par pamatu ieroča atļaujas neizsniegšanai vai anulēšanai, nevis, piemēram, projekta 11. un 12. punktā noteiktajam saīsinātajam kārtējās veselības pārbaudes termiņam. Ievērojot minēto, piedāvājam izvērtēt projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju sarakstu, saglabājot tajā tikai tādas pretindikācijas, kuras būs par pamatu ieroča atļaujas neizsniegšanai vai anulēšanai, proti, medicīnisko pretindikāciju sarakstu veidot atbilstoši Ieroču aprites likuma 23. panta 11. un 12. punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Vienlaikus piedāvājam projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par visām projekta 1. pielikumā paredzētajām medicīniskajām pretindikācijām, jo mūsu ieskatā apšaubāmi ir projekta 1. pielikuma 6. punktā uzskaitītās saslimšanas uzskatīt par “fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci”. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra spriedumu lietā Nr.2020-29-01 ”Par Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam” nepārprotami norādīja, ka personas tiesību medicīniska rakstura ierobežojumi nevar būt formāli. Tādēļ piedāvājam projektā veidot izvērstu regulējumu un skaidrojumu par to projekta anotācijā.
 

-