Atzinums

SIA “Clean R” ieskatā, ņemot vērā gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) līdzšinēji apzinātās, gan arī Konkurences padomes norādītās problēmas attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tiesību tiešu piešķīrumu, neorganizējot publisku iepirkumu procedūru, galvenā funkcija, kas jāuztic Reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem (turpmāk – RAAC)  ir uzraudzības funkcija par tajā ietilpstošo pašvaldību darbības atkritumu apsaimniekošanas jomā atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī iedzīvotāju interesēm, nevis faktisko atkritumu apsaimniekošanas darbību nodrošināšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka lai arī jau šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka pašvaldībām pienākumu izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tomēr tajā iztrūkst regulējums attiecībā uz šī pienākuma izpildes uzraudzību. Tādēļ RAAC uzraudzības funkcijas nostiprināšana kopsakarībā ar konsultatīvās lomas piešķiršanu RAAC tajā ietilpstošo pašvaldību metodoloģiskajam atbalstam tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu atbilstošā īstenošanā mūsu ieskatā jābūt galvenajam RAAC dibināšanas mērķim.

[1] Ievērojot iepriekš pausto, izsakām iebildumus par Likumprojektā noteikto RAAC uzdevumu izpildi, nepiemērojot konkursa kārtību, attiecībā uz 10.¹ panta 5.daļu, kas nosaka, ka Pašvaldība, ievērojot normatīvo aktu par pašvaldībām un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, var deleģēt RAAC  noteiktus pārvaldes uzdevumus, tai skaitā:
2) nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna ieviešanu;
8) nodrošināt sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, un atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanas mērķu izpildi atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās, kuras ietilpst attiecīgā reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā;
SIA “Clean R” ieskatā likumprojektā šobrīd iekļautā redakcija rada nopietnas bažas par konkurences kropļošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, tādā veidā radot riskus iedzīvotājiem nesamērīgi palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu. Vienlaikus, tiek radīti atklāti interešu konflikta apstākļi RAAC uzliekot par pienākumu gan izstrādāt, gan īstenot atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus. Lai novērstu iepriekšminētos riskus, ir būtiski, lai 10.¹ panta 5.daļas otrā un astotā uzdevuma nodrošināšanas obligāts pienākums ir iepriekšēja atklāta publiska iepirkuma organizēšana un no likumprojekta jāizriet nepārprotamam RAAC pienākumam minētās darbības veikt publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, turklāt pamatā atklātā konkursa procedūrā, lai novērstu šobrīd praksē jau izmantoto publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu apiešanas argumentu, ka “atkritumu apsaimniekotājs tiek izvēlēts atbilstoši publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, izmantojot tajos noteiktos izņēmumus, kad šādas prasības nav jāpiemēro”. Papildus, šāda prasība ir obligāti nosakāma arī uz esošā brīvā tirgus atkritumu pārstrādes plūsmām, piemēram, polimēru pārstrāde, papīra, stikla, metāla pārstrāde. Pretējā gadījumā esošā regulējuma ietvarā RAAC, argumentējot nepieciešamību pēc pilnīgas atkritumu plūsmas kontroles 10.¹ panta 5.daļas otrā un astotā uzdevuma nodrošināšanai, t.sk., arī atkritumu pārstrādes nodrošināšanai, var rasties nepamatota vēlme nodarboties ar komercdarbību tirgus jomā, kas ir pilnībā piesātināta ar privātajiem komersantiem. Šādi riski ir pilnīgi nepieņemami un konkurenci klaji kropļojoši.
Attiecīgi, nepieciešams papildināt 10.¹ pantu ar 6.daļu:
“(6) Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs pašvaldības deleģēto mērķu sasniegšanas vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu izpildē publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista komersantus, kas saņēmuši attiecīgas atļaujas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai, tiktāl, ciktāl no publisko tiesību normatīvo aktu regulējuma un ievērojot publiskas personas darbības privāto tiesību jomā priekšnosacījumus nav pamatota reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra patstāvīga iesaiste nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra iesaiste tādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanā, kas saistīti ar pārstrādes (izņemot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi), reģenerācijas vai atkritumu atkārtotas izmantošanas nodrošināšanu, ir iespējama gadījumos, kad publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkota procedūra konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai ir noslēgusies bez rezultāta.”

Vienlaikus, lai RAAC neuzliktu par pienākumu obligātā kārībā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem pārstrādes un reģenerācijas darbības veikt RAAC noteiktos galamērķos, tādā veidā pārsniedzot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās pilnvaras, galamērķu izvēles nodrošināšanai nepieciešams papildināt 20.panta 5².daļu sekojošā redakcijā:
“(5²) Atkritumu apsaimniekotāji, kuri, pamatojoties uz šā likuma 18. panta kārtībā noslēgtu līgumu, veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, ir uzskatāmi par savākto atkritumu īpašniekiem un tiem, ievērojot normatīvos aktus par piesārņojumu, ir tiesības patstāvīgi izvēlēties savākto atkritumu galamērķi.”
 

-

[3] Līdz ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu izsludināšanu, sabiedrības līdzdalības procesā VARAM skaidri norādīja, ka neatbalsta paralēlas sistēmas veidošanu Atkritumu apsaimniekošanas likumā tikai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanai, jo uz to jau attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, kā arī Iepakojuma likuma prasības.
Savukārt Iepakojuma likuma 1.panta  4) apakšpunkts nosaka, ka izlietotais iepakojums ir iepakojums vai iepakojuma materiāls (izņemot ražošanas atlikumus), uz kuru attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likumā minētā atkritumu definīcija.
Tāpēc, kā jau Iepakojuma likumā ir minēts, vienīgais izņēmums ir “ražošanas atlikumi” un primārais, sekundārais vai terciārais iepakojums ir iepakojums, uz kuru attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likumā minētā atkritumu definīcija. Tāpēc nav pamatoti izdarīt izņēmumu attiecībā uz terciāro iepakojumu, secīgi izsakām iebildumus par 18.panta divpadsmitās daļas papildināšanu.
 

-

[2]Attiecībā par 2021.gada Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotajām pašvaldībām, konkurences nodrošināšanai, ir nepieciešams papildināt pārejas noteikumus, attiecinot šos pārejas noteikumus uz tām pašvaldībām, kam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona ir mainījusies:

58. Pašvaldība vai reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs, ja pašvaldība šo funkciju ir deleģējusi, izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju zonā, kas neatbilst visai attiecīgās pašvaldības, kas izveidota pēc 2021.gada 1.jūlija teritorijai:
58.1. Pakalpojuma sniegšanu var nodot tam atkritumu apsaimniekotājam, kas sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus citā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā pašvaldībā, ja norādītajā zonā deklarēto iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 iedzīvotāju vai desmit procentus no kopējā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaita;
58.2. Pārējos gadījumos sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā sakotēji tiek veikta atbilstoši šī likuma 18.panta 1.daļā noteiktajai kārtībai.
 

-