Atzinums

LPS atbalsta noteikumu projekta mērķi — nodrošināt racionālāku un efektīvāku piekrastes zvejas rīku izmantošanu, tostarp radot mehānismu zvejas rīku pārdalei starp zvejniekiem un pašvaldībām. Vienlaikus uzskatām, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri un viennozīmīgi definēti zvejas “efektivitātes izvērtējuma” kritēriji. Lūdzu skaidrot, pēc kādiem kritērijiem un kā pašvaldības varēs šo efektivitāti noteikt.

-

LPSkopumā atbalsta selektīvo zvejas rīku ieviešanu, kas atbilst ES politikai un BIOR zinātniskajiem secinājumiem, taču uzskatām, ka noteikumu projektā noteiktais absolūtais aizliegums atgriezties no selektīvā zvejas rīka uz iepriekšējo rīku (5.1.1 2.) var radīt būtiskus riskus zvejniekiem un mazināt selektīvo rīku ieviešanas motivāciju.

 

-

Šī norma praksē nozīmē, ka zvejnieks riskē ar neatgriezenisku tiesību maiņu, nezinot, vai jaunais selektīvais rīks būs ekonomiski dzīvotspējīgs un pielāgots konkrētās vietas zvejas apstākļiem.
Ierosinām noteikt terminētu selektīvā rīka izmantošanas periodu — 5 gadus.
Pēc šī perioda pašvaldība kopā ar zvejnieku izvērtētu rīka efektivitāti un lietderību konkrētajā zvejas rajonā.
Ja izvērtējums liecina, ka selektīvais zvejas rīks nav ekonomiski vai ekoloģiski piemērots konkrētajai vietai, zvejniekam būtu jāatļauj atgriezties pie iepriekšējā zvejas rīka limita. Šāds risinājums nodrošinātu motivāciju zvejniekiem ieviest selektīvos rīkus, mazāku ekonomisko risku uzņēmējdarbībai, datu ieguvi par selektīvo rīku efektivitāti reālajos apstākļos, vienlaikus saglabājot ES politikas mērķus par piezveju samazināšanu.
 

Pēc selektīvā zvejas rīka limita piešķiršanas tiek noteikts 5 gadu izmēģinājuma periods. Perioda laikā pašvaldība sadarbībā ar zvejnieku veic rīka efektivitātes izvērtējumu. Ja izvērtējumā konstatēts, ka selektīvais zvejas rīks nav piemērots attiecīgajam zvejas rajonam ekonomisko vai bioloģisko parametru dēļ, zvejniekam ir tiesības atgriezties pie iepriekšējā zvejas rīka limita.
 

LPS atbalsta datu ievadi informācijas sistēmā, tomēr norādām, ka, ieviešot terminētu izmēģinājuma periodu, informācijas sistēmai jāparedz iespēja:
1. atzīmēt selektīvā zvejas rīka piešķiršanu,
2. reģistrēt izvērtējuma rezultātus,
3. nepieciešamības gadījumā atjaunot iepriekšējo zvejas rīku limitu.
Ierosinām termiņu noteikt uz 5 gadiem, pēc kura, izvērtējot rezultātus, piešķīruma saņēmējam ir iespēja mainīt vai saglabāt tiesības atkarībā no darbības efektivitātes un noteikumu izpildes. Šis termiņš dod pietiekamu laiku darbības uzsākšanai, nodrošina kontroles mehānismu un veicina atbildīgu rīcību.

-

 Pamatojoties uz paredzētām izmaiņām zvejas rīku limitos 2026. gadam, Dienvidkurzemes novada pašvaldība lūdz papildus iedalīt zivju tīklus apaļo jūras grunduļu zvejai, to skaitu pielīdzinot zivju tīklu skaitam visā administratīvajā teritorijā, kā arī paredzēt papildu piešķīrumu Medzes pagastam.

-

LPS saskata risku, ka gadījumā, ja šādi  grozījumi stāsies spēkā jau pēc mēneša, pašvaldības ierobežotu resursu apstākļos var pilnībā nenodrošināt jauno prasību pilnīgu izpildi. Lai pašvaldības pilnvērtīgi un vispusīgi iepazītos ar plānotajām izmaiņām un pilnvērtīgi pielāgotos jaunajām prasībām (zvejas rīku izmantošanas efektivitātes izvērtējums, zvejas rīku limitu pārdale u.c. prasības), noteikt, ka Noteikumi stājas spēkā no 2027.gada 1.janvāra (nosakot viena gada pārejas periodu.

-