Atzinums

Lūgums 2.tabulas 3.punktā "Veikti uzlabojumi ārstniecības iestāžu infrastruktūrā" minēto pasākumu īstenošanā paredzēt pasākumus, kas būtu vērsti arī uz uzlabojumiem darba vidē samazinot ergonimiskos riskus, ņemot vērā, ka veselības aprūpes nozarē reģistrēto arodslimnieku skaits uz 100 000 nodarbināto jau kopš 2001.gada bijis augstāks nekā valstī vidēji. Visbiežāk reģistrētās arodslimības ir saistītas ar skeleta, muskuļu un saistaudu traucējumiem. Vienlaikus iesakām vārdus "Darba inspekcija" aizstāt ar "Valsts darba inspekcija". 

-

Pētījumā „Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.-2021.” (https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/Petijums_DARL_Gala_zinojums_2019-2021.pdf )  aktualizēts jautājums par arodveselības un arodslimību ārstu trūkumu nākotnē, uz ko arī vēlamies vērst Veselības ministrijas uzmanību, kā aktuālu un risināmu jautājumu, ko saredzam arī kā aktualizējamu Veselības darbaspēka attīstības stratēģijā līdz 2029.gadam. Pētījumā kā viens no konstatētajiem nākotnes izaicinājumiem ir saistīts ar arodslimību ārstu skaitu. Pietiekams arodslimību ārstu skaits ir būtisks, lai visiem nodarbinātajiem, kam tas nepieciešams, būtu iespējams nodrošināt obligātās veselības pārbaudes, veikt nodarbināto veselības stāvokļa uzraudzību un savlaicīgi diagnosticēt agrīnas arodslimību pazīmes, nodrošināt ātrāku arodslimību diagnostiku un reģistrāciju. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar minēto problemātiku un iespējamiem risinājumiem ilgtermiņā, iekļaujot tos arī 2.pielikumā: "VIRZIENS: IZGLĪTĪBA & NODARBINĀTĪBA." 

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām sadalījumā pa specialitātēm, norādot kā valsts sektorā, tā privātā sektorā nopelnīto atalgojumu, lai saprastu, kāda ir esošā situācija veselības aprūpes speciālistu atalgojuma adekvātumā un zemajā konkurētspējā, kā arī pamatotu apgalvojumus par darba samaksas neatbilstību. Tāpat lūdzam papildināt analīzi ar skaidrojumu, ievērojot analoģiju ar informāciju par problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem vienotā slodžu uzskaitē, vai esošajā situācijā ir iespējams uzskaitīt un nodrošināt caurskatāmību un ticamus/ kvalitatīvus datus par veselības aprūpes speciālistu kopējo atalgojumu visās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietās.

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma projektu, ievērojot sadaļā "Ievads" 25.rindkopā minēto veselības aprūpes sistēmas virsmērķi, ar analīzi un atbilstošiem uzdevumiem III.rīcības virzienā par cieņpilnas attieksmes pret pacientiem un viņu tuviniekiem veidošanu, par atbildību par darba sniegumu un sniegtā pakalpojuma kvalitāti, tā novērtēšanas iespējām (piemēram, Ārstniecības riska fonda darbības rezultātu analīze, pacientu apmierinātības vērtējumi u.tml.). Tā kā starp iztrūkstošām vispārējām tālākizglītības prasmēm (sadaļa "II.rīcības virziens" 3.attēls) ir norādītas "Pacientu tiesības", "Komunikācija ar pacientu", "Pacientu un ārstniecības personu tiesiskā aizsardzība", bet pacienta interešu aspekts faktiski iztrūkst, uzskatām, ka tā iekļaušana ir nozīmīga arī no darbaspēka attīstības stratēģijas viedokļa.

-

Informatīvā ziņojuma projekta sadaļā "Ievads" (5.rindkopa) un II.rīcības virziena aprakstā (31.rindkopā) ir norādīta pacientu aprūpē iesaistīto profesionāļu loka paplašināšanās. Taču nekur tekstā un piedāvātajos uzdevumos netiek izvērstāk analizēts un raksturots skatījums par to, kādā veidā tiek plānota sadarbības organizēšana ar visiem iesaistītajiem speciālistiem, kā to pieejamība ietekmē/ var ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, cik sinerģiskai ir jābūt šo jomu speciālistu personāla piesaistes jautājumu risināšanai kontekstā ar Informatīvā ziņojuma projektā aprakstītajiem risinājumiem un uzdevumiem u.tml. Tāpat piedāvātajos risinājumos neatspoguļojas iesaistīto speciālistu plānošanas aspekts un iespējas to iekļaut piedāvātajos digitālajos rīkos un prognozēšanas modeļos. 

-

Informatīvā ziņojuma "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadam" (turpmāk - Stratēģija) projektā norādīts, ka Stratēģijā ietvertie rīcības virzieni izriet un ir cieši saistīti ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) Eiropas veselības cilvēkresursu rīcības ietvarā definētajām 10 prioritārajām rīcībām, no kurām 2.uzskaitītā prioritāte ir: 2. rīcība. Nostipriniet nepārtrauktu profesionālo attīstību.[16]
Vienlaikus arī Stratēģijas 2.pielikumā ir norādīts, ka, lai sasniegtu mērķi, ir paredzēts attīstīt jaunas zināšanas un prasmes veselības aprūpes sistēmas strādājošajiem. Taču 2.pielikumā iekļautie uzdevumi neatspoguļo PVO Eiropas veselības cilvēkresursu 2.rīcības īstenošanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt un sniegt skaidrojumu par Stratēģijas 2.pielikuma sasaisti ar pasākumiem, kas jau nostiprināti citos politikas plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbinieku profesionālo attīstību:
1.            Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027.gadam 1.1.rīcības virziena 6.uzdevums: “Darbā ar bērniem un jauniešiem iesaistīto speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana jautājumos par bērnu un jauniešu attīstības vajadzībām”;
2.            Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027.gadam 1.3.rīcības virziena 4.uzdevums: “Nodrošināt atkarību izplatības mazināšanas un profilakses jomā strādājošo speciālistu (piemēram, sabiedrības veselības speciālistu, u.c.). izglītošanu vai apmācību par atkarību izraisošo vielu lietošanas un atkarību izraisošo procesu praktizēšanas profilaksi”.
 

-

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana” ietvaros veikts pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.-2021.”, kur atsevišķā tematiskājā pielikumā veikta arī veselības un sociālās aprūpes jomas darba devēju un nodarbināto aptauja par darba vides riskiem un darba apstākļiem, nelaimes gadījumu un arodslimību analīze ( https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/18_Veseliibas_un_sociaalaa_apruupe.pdf ). Uzskatām, ka minētā analīze palīdz izprast nozares aktuālo situāciju, kā arī dod ieskatu turpmāko uzlabojumu plānošanā, lai motivētu nozares cilvēkus turpināt strādāt nozarē sabiedrības labā.
Ņemot vērā minēto situācijas analīzi kā arī to, ka informatīvais ziņojums ir vērsts uz veselības aprūpes jomas darbinieku veselības aizsardzību, veselības veicināšanu un labbūtību, lūgums pārskatīt ziņojumu un atbilstoši to precizēt, iekļaujot pasākumus ne tikai psihoemocionālās veselības un drošības aizsardzībai, bet arī muskuļu un skeleta sistēmas slimību profilaksei, aizsardzībai pret ķīmiskām vielām, bīstamām zālēm. 

-

Attiecībā uz 2.tabulas 30.punktu vēršam uzmanību, ka atbilstoši Darba likuma 96.panta pirmajai daļai darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Vienlaikus darba devējam ir uzlikts pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Turklāt saskaņā ar Darba likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, ja viņš, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā. Savukārt attiecībā uz ceļa izdevumu segšanu būtu piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Līdz ar to var secināt, ka jau šobrīd ir izveidots nepieciešamais tiesiskais ietvars, kas darba devējam ir jāievēro, un nevar uzskatīt, ka tā būtu kāda jaunu motivācijas elementu attīstība.

Vienlaikus lūdzam aizstāt “elastīgi nepilnas slodzes darba laiki” ar “elastīga nepilna darba laika organizēšana”, jo Darba likumā netiek izmantots jēdziens “slodze”. Lūdzam šo termina precizējumu veikt visā tekstā.

-

Labklājības ministrijas ieskatā 2.tabulas 2.4.uzdevums ir svītrojams, jo jau šobrīd ir normatīvais regulējums, kas paredz darba devēja pienākumus gadījumā, kad darbinieks, pārtraucot darbu, ir nosūtīts uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Ja Veselības ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atšķirīgi regulēt šos jautājumus attiecībā uz ārstniecības personām (ietverot to ārstniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos), tad atbildīgā par šī uzdevuma izpildi ir nosakāma Veselības ministrija.
 

-

Attiecībā uz 2.tabulas 1.7.uzdevumu vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka jau šobrīd Darba likums noteic maksimālās darba un atpūtas laika proporcijas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem prasības. Tādēļ šis uzdevums būtu svītrojams. Savukārt, ja Veselības ministrijas ieskatā ir nepieciešams noteikt īpašus, salīdzinot ar Darba likuma regulējumu stingrākus, noteikumus par darba un atpūtas laika organizēšanu, tad tas būtu jāietver ārstniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos. Turklāt šādā gadījumā par atbildīgo ir jānosaka Veselības ministrija.
 

-

Darba likums jau šobrīd dod darba devējam visnotaļ plašas iespējas organizēt darba laiku uzņēmumā atbilstoši nepieciešamībai. Likums paredz gan normālo darba laiku, kuru t.sk. var organizēt arī summētā veidā, gan nepilno darba laiku. Vienlaikus likums neliedz elastīgi organizēt darba laiku, nodrošinot kopējo nolīgto darba laiku.
Līdz ar to, ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, Labklājības ministrijas ieskatā tikai pats darba devējs, analizējot savu darbinieku vajadzības, var efektīvāk plānot darbu veikšanu un atbilstoša darba laika noteikšanu. Tādēļ, ja arī 2.tabulā 1.6.uzdevumu ir vēlme saglabāt, tad atbildīgajām par tā ieviešanu būtu jābūt ārstniecības iestādēm nevis Labklājības ministrijai, kuras kompetencē neietilpst attiecīgo ārstniecības iestāžu darba laika plānošanas jautājumi. Vienlaikus dažāda veida izglītojošie un informatīvie materiāli par darba vidi jau ir pieejami publiskos resursos, piemēram, www.stradavesels.lv. Turklāt šie ir ar ārstniecības jomas darba organizēšanu saistīti jautājumi, tādēļ, ja tiek gatavoti kādi tikai šai nozarei saistoši priekšraksti, kā atbildīgajai ir jābūt Veselības ministrijai.
 

-

Tabulā Nr.2 attiecībā uz 1.3.uzdevumu nekur nav izskaidrots, ko nozīmē “mazināt virsstundu darba pievilcību”. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši gan Latvijai saistošajam starptautiskajam regulējumam, gan arī Darba likumam virsstundas ir kompensējamas ar augstāku likmi vai arī darba devējam ir jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta. Līdz ar to lūdzam precizēt pielikumu, norādot to, kā tiek plānots šo uzdevumu izpildīt.
 

-

Tabulā Nr.2. attiecībā uz 1.2.1.uzdevumu norādām, ka jau šobrīd Darba likuma 139.pants noteic maiņu darba laika regulējumu. Līdz ar to jautājums par maiņu darba laika ieviešanu katrā konkrētajā iestādē ir risināms ar uzņēmuma iekšējo normatīvo aktu. Nepieciešamības gadījumā var būt īpaša diskusija par nepieciešamību specifiskus ar ārstniecības personu maiņu darba saistītos jautājumus ietvert ārstniecības jomu normatīvajos aktos.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ārsti strādā arī citās, ar veselibas aprūpi tieši nesaistītās nozarēs, pielietojot ārsta profesionālās zināšanas. Piemēram, sociālajā apdrošināšanas nozarē, iekšlietu sektorā (piem., Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (CMEK) ārsti) un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAVK) ārsti, kas arī tieši nenodarbojas ar ārstniecību, bet pielieto ārsta profesionālās zināšanas. Līdz ar to Stratēģijā, iespējams, būtu jāpaplašina skatījums uz darbaspēku (ārstu) trūkumu un pasākumiem tā novēršanai (ieskaitot aprēķina pielietošanu – sk.1.pielikumu - pašreizējā redakcijā aprēķins attiecināms tikai uz ārstiem, kas strādā veselības aprūpes nozarē) ietverot (līdz ar to ari atbilstīgi aprakstot) ārsta profesijas pārstāvju trūkumu ne tikai kā veselības aprūpes nozares speciālistus, bet kopumā – kā ārstus, kas strādā dažādās nozarēs tieši pielietojot profesionālās zināšanas un prasmes.
Tas pats attiecināms arī uz terminu – ārstniecības personas. Izprotot šo terminu, Stratēģijā, lai nodrošinātu arī VDEĀVK mērķu un uzdevumu sasniegšanu, iespējams būtu jāpaplašina šis termins arī uz ārstiem, kas strādā kā ārsti, tomēr tieši ar ārstniecību nenodarbojas.
Ja skatās pētījumu (1.pielikums) uz kuru ir bāzēti secinājumi – tur arī ir ietverts eksperta slodžu aprēķins (pat līdz 2038.gadam).
 

-

Lūgums 13.punktā precizēt, kas ir domāts ar vārdiem: "veicināt no dūmiem brīvu darba vidi", kas pašlaik var radīt pārpratumus pareizā teksta izpratnē. 

 

-

Lūdzam papildināt sadaļas "I.rīcības virziens"  26.rindkopu ar detalizētāku informāciju, kādu profesiju ārstniecības personas galvenokārt neturpina darbu savā specialitātē. Tas precīzāk raksturotu, kādās tieši profesijās ir neizmantotais ārstniecības personu potenciāls, kā arī ļautu piedāvāt daudz mērķētākus risinājumus šo profesiju pārstāvju noturēšanai vai atgriešanai darbam nozarē.

-

Iesakām 31.punktu izteikt šādā redakcijā: "Veicināt personāla labbūtību atbalstošas vides un preventīvās kultūras veidošanu darba vietās;"

-

Pie 16.punkta vēršam uzmanību uz to, ka jau šobrīd Darba likuma 139.pants noteic, ka maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku (proti, 8 vai atsevišķos gadījumos 7 stundas dienā). Ja darbiniekam ir noteikts ilgāks darba laiks (12 vai 24 stundas), tad tas ir summētais darba laiks. Līdz ar to lūdzam aprakstu precizēt, iespējams, aizstājot šo terminu ar vārdiem “darba laika ilgums”, tādējādi nenonākot pretrunā ar normatīvajos aktos nostiprināto terminoloģiju.
Līdzīgs precizējums arī jāizdara 26. , 27. , 28. un 29.punktā.
 

-