Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā, noteikumu projektā nav nepieciešams kā priekšnoteikumu iespējai iesniegt investīciju projektu paredzēt, ka bērnu skaitam rindā uz vietām pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē (PII) jābūt vismaz 100. Pašvaldībai neatkarīgi no konkrētajā brīdī esošā bērnu skaita rindā uz vietu pašvaldības PII jābūt iespējai realizēt investīciju projektu, ja tas nepieciešams, izvērtējot pašvaldībā deklarēto un nākotnē prognozējamo bērnu skaitu vecumā no pusotra gada līdz septiņiem gadiem un esošās PII infrastruktūras iespējas.  Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Noteikumu projekta 3.1.punktu izteikt šādā redakcijā: 
"3.1. pašvaldībā ir rinda uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Informācija par to bērnu skaitu, kuri iekļauti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē, iesniegta šo noteikumu 2.1.apakšpunktā norādītajā atbildīgajā iestādē līdz iepriekšējā gada 1.decembrim, un tā ir publicēta atbildīgās iestādes tīmekļvietnē;"
 

"3.1. pašvaldībā ir rinda uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Informācija par to bērnu skaitu, kuri iekļauti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē, iesniegta šo noteikumu 2.1.apakšpunktā norādītajā atbildīgajā iestādē līdz iepriekšējā gada 1.decembrim, un tā ir publicēta atbildīgās iestādes tīmekļvietnē;"

LPS iebilst pret maksimālā valsts budžeta aizdevuma apmēra noteikšanu vienas jaunas vietas izveidei PII. Pirmkārt, likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36. panta otrās daļas 4.punkts kā papildu ierobežojošu nosacījumu jaunas PII būvniecības vai esošas PII paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, paredz tikai pašvaldības līdzfinansējumu (vismaz 10% no kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā), kas veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu, bet nenosaka maksimālo aizdevuma apmēru vienas vietas izveidei PII. Otrkārt, nosacījums par maksimālo aizdevuma apmēru uz vienu vienību nav paredzēts aizdevumiem izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai un skolu tīkla sakārtošanai, kā arī ceļu būvniecības projektiem. Treškārt, katra pašvaldība pati lemj par jaunas PII būvniecību vai paplašināšanu atbilstoši savām vietējām vajadzībām un budžeta iespējām, līdz ar to nav nepieciešama papildu regulācija "no augšas".
Vienlaikus nosacījums par maksimālo valsts budžeta aizdevuma apmēra noteikšanu vienas jaunas vietas izveidei PII rada birokrātisku slogu VARAM, gan neprognozējamību pašvaldībām (katru gadu maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs vienas jaunas vietas izveidei PII katru gadu var mainīties no pašvaldības neatkarīgu apstākļu dēļ).
LPS lūdz izslēgt Noteikumu projekta 3.2.punktu.
 

-

1) LPS lūdz samazināt minimālo valsts budžeta aizdevuma apmēru pašvaldības PII infrastruktūras attīstīšanai, nosakot, ka valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs vienas izglītības iestādes projektam ir ne mazāks kā 40 000 euro, lai būtu iespēja pirmsskolās īstenot būtiskus investīciju projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pirmsskolu nepārtrauktu darbību un turpmāko attīstību, bet kuri  finansiāli nav tik apjomīgi.
2) LPS lūdz izslēgt maksimālo valsts budžeta aizdevuma apmēru vienas PII projektam. Pirmkārt, likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36. panta otrās daļas 4.punkts kā papildu ierobežojošu nosacījumu PII infrastruktūras investīciju projektiem paredz tikai pašvaldības līdzfinansējumu (vismaz 10% no kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā), kas veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu, bet nenosaka maksimālo aizdevuma apmēru vienam PII infrastruktūras  investīciju projektam. Otrkārt, nosacījums par maksimālo aizdevuma apmēru uz vienu vienību nav paredzēts aizdevumiem izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai un skolu tīkla sakārtošanai, kā arī ceļu būvniecības projektiem. Treškārt, katra pašvaldība pati lemj par PII investīciju projektu atbilstoši savām vietējām vajadzībām un budžeta iespējām, līdz ar to nav nepieciešama papildu regulācija "no augšas".
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Noteikumu projekta 4.2.punktu izteikt šādā redakcijā: "4.2. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs vienas izglītības iestādes projektam ir ne mazāks kā 40 000 euro;

 "4.2. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs vienas izglītības iestādes projektam ir ne mazāks kā 40 000 euro;"

LPS lūdz izteikt Noteikumu projekta 4.3.punktu šādā redakcijā: "4.3. pašvaldība iesniedz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei prognozi, kas apliecina, ka plānotais pirmsskolas vecuma bērnu skaits pašvaldības novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (piemēram, apkaimju, mikrorajonu) griezumā turpmākajos piecos gados būs stabils vai palielināsies;"

"4.3. pašvaldība iesniedz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei prognozi, kas apliecina, ka plānotais pirmsskolas vecuma bērnu skaits pašvaldības novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (piemēram, apkaimju, mikrorajonu) griezumā turpmākajos piecos gados būs stabils vai palielināsies;"

Ievērojot 09.11.2023. Ministru prezidenta rīkojuma Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju” 3.1. apakšpunktā minēto, proti, ka nozares ministrijas sagatavoto priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, attiecīgi šo principu ievērošanai, ierosinām Noteikumu projekta ietvaros svītrot 4.4. apakšpunktu, lai būtiski samazinātu birokrātisko un administratīvo slogu pašvaldībām (t.sk. būvvaldēm) dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanai būvvaldēm, lai saņemtu apliecinājumu, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību nav nepieciešama.
LPS lūdz svītrot Noteikumu projekta 4.4. apakšpunktu.

-

LPS aicina pārstrādāt Noteikumu projekta 5.punktu tādējādi, lai tajā izteiktās prasības minimālajam izglītojamo skaitam klašu grupās būtu atbilstošas spēkā esošajiem normatīviem aktiem. Šobrīd nevienā normatīvajā aktā nav ietvertas normas, kas noteiktu minimālo izglītojamo skaitu 1.-6.klašu grupā vai 1.-9.klašu grupā. 
Noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, kas tika atbalstīts Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē, taču reformu ieviešanai nepieciešamie normatīvie akti vēl nav pieņemti. Diskusijas turpinās. Uzskatām, ka konkrētas prasības minimālajam izglītojamo skaitam klašu grupās attiecībā uz pašvaldību iespējām saņemt valsts budžeta aizdevumu izglītības investīciju projektiem iestrādājamas tikai pēc to apstiprināšanas normatīvajos aktos, proti, tad, kad diskusijas ir beigušās un rasts kompromiss par minimālo izglītojamo skaitu klašu grupās, ja tāds tiek noteikts.
Ļoti ceram, ka attiecībā uz Noteikumu projekta sadaļu par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem vispārējās izglītības iestādes (kas nav pirmsskolas izglītības iestāde) infrastruktūras attīstīšanai būs iespējams rast kompromisu, un tas neaizkavēs Noteikumu projekta izskatīšanu valdības sēdē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Noteikumu projekta 5.punktu izteikt šādā redakcijā:
"5. Pašvaldība var iesniegt šo noteikumu 2.2.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei investīciju projekta pieteikumu pašvaldības dibinātas vispārējās izglītības iestādes (kas nav pirmsskolas izglītības iestāde) infrastruktūras attīstīšanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
5.1. investīciju projekta īstenošanai sākumskolā un pamatskolā, ja izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.2. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta vidusskolā, tad minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits 10. – 12. klašu grupā ir atbilstošs Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” noteiktajām prasībām un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.3. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta valsts ģimnāzijā, tad minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits 10. - 12. klašu grupā ir atbilstošs Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” noteiktajām prasībām un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.4. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta speciālās izglītības iestādē, tās dibinātājas – pašvaldības – administratīvajā teritorijā darbojas ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde (izņemot Rīgas valstspilsētu);
5.5. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta vispārējās izglītības iestādē, kas kā speciālās izglītības iestāde reorganizēta, mainot izglītības iestādes tipu, pēc 2020. gada 1. janvāra;
5.6. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs investīciju projektam ir ne mazāks kā 50 000 euro."

Līdz ar to būtu svītrojams arī Noteikumu projekta 4.pielikums.

"5. Pašvaldība var iesniegt šo noteikumu 2.2.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei investīciju projekta pieteikumu pašvaldības dibinātas vispārējās izglītības iestādes (kas nav pirmsskolas izglītības iestāde) infrastruktūras attīstīšanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
5.1. investīciju projekta īstenošanai sākumskolā un pamatskolā, ja izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.2. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta vidusskolā, tad minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits 10. – 12. klašu grupā ir atbilstošs Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” noteiktajām prasībām un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.3. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta valsts ģimnāzijā, tad minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits 10. - 12. klašu grupā ir atbilstošs Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” noteiktajām prasībām un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka turpmākajos trijos mācību gados attiecīgajā izglītības iestādē izglītojamo skaits būs stabils vai palielināsies;
5.4. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta speciālās izglītības iestādē, tās dibinātājas – pašvaldības – administratīvajā teritorijā darbojas ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde (izņemot Rīgas valstspilsētu);
5.5. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta vispārējās izglītības iestādē, kas kā speciālās izglītības iestāde reorganizēta, mainot izglītības iestādes tipu, pēc 2020. gada 1. janvāra;
5.6. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs investīciju projektam ir ne mazāks kā 50 000 euro."

Ņemot vērā LPS priekšlikumu par Noteikumu projekta 5.punktu, un pašvaldību priekšlikumus par nepieciešamo atbalstu investīciju projektam, ja izglītības iestāde ir izvietota ēkā, kuras kapacitāte ir ierobežota, lūdzam Noteikumu projekta 6.punktu izteikt šādā redakcijā:
"6. Pašvaldības investīciju projekts ir atbilstošs šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ja:
6.1. izglītojamo skaita prognoze 5.1. apakšpunktā minētajā iestādē liecina par stabilu vai pieaugošu izglītojamo skaits turpmākajos trijos mācību gados;
6.2. izglītojamo skaits 5.2. apakšpunktā minētajā iestādē atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz aktuālā mācību gada 1.septembri ir vienāds vai lielāks par norādīto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”;
6.3. izglītojamo skaits 5.3. apakšpunktā minētajā iestādē atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz aktuālā mācību gada 1.septembri ir vienāds vai lielāks par norādīto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss";
6.4. pēdējo trīs kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu) ir pieņemts lēmums par attiecīgās pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju, vai ir iesniegts pašvaldības domes lēmums, kas apliecina, ka līdz attiecīgā kalendārā gada noslēgumam šāds lēmums tiks pieņemts. Vidusskolas vai  valsts ģimnāzijas gadījumā pašvaldība nodrošina, ka ar investīciju projektu modernizējamās izglītības iestādes minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nākamo trīs kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu) atbilst normatīvajiem aktiem;
6.5. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir sasniegta attiecīgās izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte.”
 

"6. Pašvaldības investīciju projekts ir atbilstošs šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ja:
6.1. izglītojamo skaita prognoze 5.1. apakšpunktā minētajā iestādē liecina par stabilu vai pieaugošu izglītojamo skaits turpmākajos trijos mācību gados;
6.2. izglītojamo skaits 5.2. apakšpunktā minētajā iestādē atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz aktuālā mācību gada 1.septembri ir vienāds vai lielāks par norādīto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”;
6.3. izglītojamo skaits 5.3. apakšpunktā minētajā iestādē atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz aktuālā mācību gada 1.septembri ir vienāds vai lielāks par norādīto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss";
6.4. pēdējo trīs kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu) ir pieņemts lēmums par attiecīgās pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju, vai ir iesniegts pašvaldības domes lēmums, kas apliecina, ka līdz attiecīgā kalendārā gada noslēgumam šāds lēmums tiks pieņemts. Vidusskolas vai  valsts ģimnāzijas gadījumā pašvaldība nodrošina, ka ar investīciju projektu modernizējamās izglītības iestādes minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nākamo trīs kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu) atbilst normatīvajiem aktiem;
6.5. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir sasniegta attiecīgās izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte.”

Ņemot vērā Noteikumu projekta 5.punkta ievaddaļā LPS minēto, lūdzam Noteikumu projekta 7.punktu izteikt šādā redakcijā:
"7. Izpildot šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto prasību, izglītojamo skaits vidusskolā vai valsts ģimnāzijā var būt mazāks:
7.1. nepārsniedzot 10 procentus, ja attiecīgā vispārējās izglītības iestāde katrā akreditācijas kritērijā novērtēta ar kvalitātes vērtējuma līmeni "labi" vai augstāku. Ja nepieciešams, var tikt veikta attiecīgās vispārējās izglītības iestādes ārkārtas akreditācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību;
7.2. nepārsniedzot 25 procentus, ja saskaņā ar saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir sasniegta attiecīgās vispārējās izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte."

"7. Izpildot šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto prasību, izglītojamo skaits vidusskolā vai valsts ģimnāzijā var būt mazāks:
7.1. nepārsniedzot 10 procentus, ja attiecīgā vispārējās izglītības iestāde katrā akreditācijas kritērijā novērtēta ar kvalitātes vērtējuma līmeni "labi" vai augstāku. Ja nepieciešams, var tikt veikta attiecīgās vispārējās izglītības iestādes ārkārtas akreditācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību;
7.2. nepārsniedzot 25 procentus, ja saskaņā ar saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir sasniegta attiecīgās vispārējās izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte."

Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36. panta 7. apakšpunkts paredz iespēju pašvaldībām aizņemties ceļu būvniecības projektiem, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai. Lai nerastos pārpratumi, lūdzam Noteikumu projekta 8.punkta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
"8. Pašvaldība var iesniegt šo noteikumu 2.3.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei investīciju projekta pieteikumu ceļu būvniecībai, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai (turpmāk - ceļu būvniecības projekts), ievērojot šādus vispārējus nosacījumus:"

 

"8. Pašvaldība var iesniegt šo noteikumu 2.3.apakšpunktā norādītajai atbildīgajai iestādei investīciju projekta pieteikumu ceļu būvniecībai, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai (turpmāk - ceļu būvniecības projekts), ievērojot šādus vispārējus nosacījumus:"

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 8.1.punktu: aiz vārdiem "un viaduktam," papildināt ar vārdiem "vai ceļš (vai ceļa posms),". Tas nepieciešams, lai šis punkts būtu identiskā redakcijā ar 8.2.punkta sākuma redakciju, proti, 8.1.punkts attiektos arī uz ceļu vai tā posmu, nevis tikai tiltu, ceļa pārvadu un viaduktu.
 

"8.1. esošam tiltam, t.sk. ceļa pārvadam un viaduktam vai ceļam (vai ceļa posmam), vispārējā vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami tā būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir “ļoti slikts” vai “slikts”, vai ir sniegts analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību);"

Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības priekšlikumam: veicināt iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, lūdzam papildināt Noteikumu projekta 8.2. apakšpunktu, paredzot valsts budžeta aizdevuma saņemšanas iespējas arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma mobilitātes punktu izbūvei.

Lūgums papildināt Noteikumu projekta 8.2.punktu ar jaunu apakšpunktu: “8.2.8. ceļu būvniecības projekts nodrošinās vides un gaisa kvalitātes uzlabošanu pašvaldībā”.
Liepājas valstspilsētā pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra monitoringa datiem ik gadu tiek novēroti cieto daļiņu PM10 augšējā diennakts piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēku veselības aizsardzībai koncentrāciju pārsniegumi, piemēram, 2021.gadā 43 reizes (pieļaujams 35 reizes viena gada laikā). Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020. -2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 16. aprīļa rīkojumu Nr.197) norādīts, ka Liepājas pilsētai nepieciešams izstrādāt pasākumus, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos, 2030.gadā sasniedzot progresa rādītāju “netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai”.
Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021.-2025.gadam (apstiprināta ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2021.gada 16.decembra lēmumu Nr.459/16) kā viens no pasākumiem, kas uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā, ir norādīta grants ielu seguma pakāpeniska nomaiņa ar asfaltbetona segumu. Savukārt, Liepājas valstspilsētas grants ielu pārbūves programma 2022.–2027. gadam (apstiprināta ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2021.gada 16.decembra lēmumu Nr.460/16) paredz konkrētu plānu grants seguma ielu pārbūvei ar cieto segumu (asfaltu). No 2022. līdz 2027. gadam plānots pārbūvēt 11,08 km ielu no kopējiem C uzturēšanas klases grants ielu posmiem 29,83 km garumā, kā rezultātā tiks sakārtota vide un dzīves kvalitāte, novērsta ielu putēšana sausajos periodos un  uzlabota gaisa kvalitāte valstspilsētā.
Programmas sekmīgai īstenošanai Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ir svarīgi piesaistīt visus iespējamos finanšu avotus. Neveicot pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai valstspilsētā, pastāv iespējamība, ka var tikt piemērotas Eiropas Savienības sankcijas.
Papildus tam jāņem vērā klimatiskās pārmaiņas un to radītā ietekme, kā rezultātā notiek, piemēram, teritoriju applūšana, līdz ar to ir būtiski īstenot arī tādus ceļu būvniecības projektus, kas mazina un ierobežo plūdu (un ne tikai) risku pašvaldībās.
 

 

Noteikumu projekta 8.2.1. paredz, ka pašvaldības var iesniegt investīciju projekta pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ja ceļu būvniecības projekts ir divējādas lietojamības infrastruktūras risinājums, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu (atbilst Ministru kabineta apstiprinātajam transporta infrastruktūras posmu sarakstam vai Aizsardzības ministrijas sniegtajam atzinumam). Lūgums Noteikumu projekta anotācijā norādīt precīzu informāciju par Ministru kabineta apstiprināto transporta infrastruktūras posmu sarakstu (kad apstiprināts, kur atrodams/publicēts u.tml.).
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar norādi uz normatīvo aktu (normatīvajiem aktiem), kuros noteikta pašvaldību ceļu atbilstība militārajam un civilajam pielietojumam.  

-

Noteikumu projekta 10.7.punkts nosaka, ka valsts budžeta aizdevums var tikt izmantots arī būvprojekta izstrādei, savukārt 10.9. punktā minēts, ka plānotajiem būvdarbiem izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Lūgums precizēt, vai  noteikumu projekta izpratnē investīciju projekta pieteikumā var iekļaut izdevumus par būvprojekta sagatavošanu, kura izpilde uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas dienu ir noslēgusies.
 

-

Atbilstoši Noteikumu projekta 10.8. apakšpunktam, pašvaldība var veikt apvienoto būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas iepirkumu, savukārt Noteikumu projekta 10.7. apakšpunkts paredz, ka valsts budžeta aizdevumu drīkst izmantot būvprojekta izstrādes izmaksu segšanai. Attiecībā uz finansiāli ietilpīgiem investīciju projektiem, ievērojot izstrādātos projektu īstenošanas laika grafikus, ja 2024. gadā plānots saņemt rezultātus apvienotajā būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas iepirkumā, pēc kā nekavējoties plānots iesniegt projekta pieteikumu valsts budžeta aizdevuma saņemšanai, nav iespējams izpildīt Noteikumu projekta 10.10. apakšpunktā ietverto nosacījumu, proti, līdz pirmā kalendārā gada beigām segt ne mazāk kā 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām. Minētā nosacījuma izpilde nav iespējama, jo pirmā kalendārā gada ietvaros plānots veikt izmaksas par būvprojekta izstrādi, kas nesasniegs 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām. Ņemot vērā minēto, atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības priekšlikumam lūdzam Noteikumu projekta 10.10. apakšpunktā ietvert izņēmumu, ka, ja projekts atbilst informatīvajā ziņojumā “Par Rīgas valstspilsētas stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu un pārbūvi” (pieņemts zināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.32, 41.§) 1.punktu) minētajam, nav piemērojams nosacījums, ka līdz pirmā kalendārā gada beigām nepieciešams segt ne mazāk kā 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām.

-

LPS lūdz Noteikumu projekta anotāciju papildināt,

1) skaidrojot Noteikumu projekta 4.1. un 10.10. apakšpunktā ietverto prasību par projekta īstenošanu divu vai trīs gadu laikā, proti, kurš datums tiks uzskatīts par projekta sākuma datumu, lai korekti noteiktu divu kalendāro gadu periodu vai trīs kalendāro gadu periodu (piemēram, vai tas būtu projekta pieteikumā norādītais sākuma datums vai valsts aizdevuma piešķīruma datums);
2) skaidrojot, vai pašvaldība varēs saņemt aizdevumu izglītības iestādei, kura skolu tīkla sakārtošanas ietvaros pievienota citai  izglītības iestādei (piemēram, iestādes pakāpeniska pakāpes un pēc tam tipa maiņa, piemēram, no “vidusskola” uz “pamatskola”, kas tiek īstenota trīs gadu laikā), kā arī tad, ja izglītības iestāde darbojas vairākās ēkās un attiecīgajā ēkā izglītojamo skaits vidusskolas vai valsts ģimnāzijas gadījumā ir atbilstošs normatīvajiem aktiem;
3) ietverot plašāku skaidrojumu par ceļu būvniecības projektiem (Risinājuma apraksta 3.punkts).
Lūdzam papildināt, ka Noteikumu projekts paredz valsts budžeta aizņēmumu saņemšanu pašvaldībām ceļu būvniecībai, tajā skaitā ceļu pārbūvei un atjaunošanai. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.pantu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);
4) sniedzot plašāku skaidrojumu par Noteikumu projekta 8.2.1.punktu un 9.punktu. Noteikumu projekta 8.2.1.punkts paredz, ka pašvaldības var iesniegt investīciju projekta pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ja ceļu būvniecības projekts ir divējādas lietojamības infrastruktūras risinājums, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu (atbilst Ministru kabineta apstiprinātajam transporta infrastruktūras posmu sarakstam vai Aizsardzības ministrijas sniegtajam atzinumam). Lūgums Noteikumu projekta anotācijā norādīt precīzu informāciju par Ministru kabineta apstiprināto transporta infrastruktūras posmu sarakstu (kad saraksts apstiprināts, kur atrodams/publicēts u.tml.). Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar norādi uz normatīvo aktu (normatīvajiem aktiem), kuros noteikta pašvaldību ceļu atbilstība militārajam un civilajam pielietojumam;
5) skaidrojot Noteikumu projekta 9.punktu - vai no šī punkta izriet, ka pašvaldībai obligāti ir jāiesniedz arī kāds investīciju projekts, kas atbilst 8.2.1. un 8.2.2. apakšpunktu kritērijiem, ja tā iesniedz vairākus investīciju projektus, kas atbilst 8.2.3. – 8.2.7. apakšpunktu kritērijiem;
6) skaidrojot par projekta pieteikumu skaitu, kādu pašvaldība var iesniegt un vai viena projekta pieteikumā var iekļaut vienu vai vairākus objektus.
 

-