Atzinums

Lūdzam 1.tabulā (rīcības virzieni), kā arī 17.lpp. pie uzskaitījuma, kurā minētas personu ar invaliditāti vajadzības, pievienot arī prasības,  kas izriet no Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma - prasības tīmekļvietnēm, mobilajās ierīcēs izmantojamiem pakalpojumiem, tai skaitā mobilajām lietotnēm, elektroniskajām biļetēm un elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojumiem, pārvadājumu pakalpojumu informācijai  un interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem.
Lūdzam 1.tabulā atspoguļot, kā dzelzceļa infrastruktūrā tiek plānots uzlabot šos pārvadājumu pakalpojumu elementus, ņemot vērā, ka prasības stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā

-

Lūdzam plāna sadaļā "Tiesību akti, kas piemēroti valsts īstenošanas plāna izstrādē", kuri tiek ņemti vērā pasažieru tiesību īstenošanā, iekļaut arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, ņemot vērā, ka likums attiecas arī uz turpmāk minētajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu elementiem:
a) tīmekļvietnes,
b) mobilajās ierīcēs izmantojami pakalpojumi, tai skaitā mobilās lietotnes,
c) elektroniskās biļetes,
d) pārvadājumu pakalpojumu informācija (tai skaitā reāllaika ceļošanas informācija),
e) interaktīvi pašapkalpošanās termināļi.

-

Lūdzam visā projekta tekstā vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumam (https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454405)  ārējos un iekšējos normatīvajos aktos, kā arī politikas plānošanas dokumentos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu val. “accessibility”). Šāds termins tiek lietots gan pasažieru tiesību regulējošos normatīvajos aktos, gan Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kā arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, apzīmējot piekļūstamības prasības videi, informācijai, precēm  un pakalpojumiem, lai tie būtu ērti lietojami ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem.

Vēršam uzmanību, ka termins "pieejamība" tiek izprasts kā objekta esamība kā tāda, savukārt "piekļūstamība" nozīmē tādu preces vai pakalpojuma funkcionalitāti, lai to var lietot cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumiem. Līdz ar to, tajās projekta daļās, kur pieejamība un piekļūstamība ir lietota šajās divās atšķirīgajās nozīmēs (piemēram, 10.lpp attiecībā uz infrastruktūru - "pieejami, piekļūstami un droši pakalpojumi") ir pamatoti lietot abus terminus.

 

-

Lūdzam projektā korekti atsapoguļot statistikas datus par personām ar invaliditāti (piemēram, 5.lpp. norādītais skaitlis 98,222 tūkstoši nav kopējais personu ar invaliditāti skaits valstī 2023.gadā, bet gan personas ar invaliditāti vecumā virs 64 gadiem). Attiecīgi lūdzam sasaisti ar "Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam" iekļautajiem statistikas datiem norādīt korekti.

-

Ņemot vērā to, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir valsts kapitālsabiedrība, un 100% tās kapitāla daļu pieder valstij, lūdzam projekta 10.lpp., kur norādīts, ka LDz tīmekļvietnē (www.ldz.lv) ir pieejama shematiskā karte, kurā atzīmēta visu staciju un pieturas punktu piekļūstamība, lūdzam plānu informatīvi papildināt, kādi piekļūstamības elementi tīmekļvietnē ir nodrošināti, lai cilvēki ar invaliditāti (t.sk. redzes traucējumiem) var atrast sev nepieciešamo informāciju, atbilstoši VARAM izstrādātajām vadlīnijām (https://www.varam.gov.lv/lv/timeklvietnu-pieklustamibas-vadlinijas).

-

Lūdzam 5.2.nodaļas nosaukumā vārdu "invalīds" aizstāt ar vārdiem "persona ar invaliditāti". 

-