Atzinums

Asociācija iebilst pret šī punkta svītrošanu un aicina publicēt zāļu cenu palielināšanas iemeslu, lai valsts iedzīvotāji varētu iepazīties ar zāļu cenu pieauguma iemesliem un informācija būtu maksimāli caurspīdīga un pieejama jebkuram interesentam.

-

Asociācija iebilst pret 19.6.punkta svītrošanu, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā Veselības ministrija var iegūt informāciju par visiem gadījumiem, kad zāļu ražotāji ir nepamatoti palielinājuši zāļu cenu. Asociācija prognozē, ka pirms šo noteikumu spēkā stāšanās tiks masveidā palielinātas Latvijā izplatāmo zāļu cenas, jo noteikumu projekts paredz ierobežot zāļu cenu palielināšanas skaitu 12 mēnešu periodā. Kolektīva zāļu cenu palielināšana varētu tikt uzskatīta par negodīgu komercpraksi un konkurences tiesību pārkāpumu.

-

Ņemot vērā, ka tiesību akta projekt agrozījumi pārsniedz vairāk kā 50% no tiesību akta satura, LNZAA aicina izstrādāt jaunus ministru kabineta noteikumus!

-

LATVIJAS NACIONĀLĀS ZĀĻU APGĀDES ASOCIĀCIJA (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem", un sniedz savus iebildumus un priekšlikumus.
Asociācijas vispārējs viedoklis par tiesību akta projektu:
1. Asociācija no Veselības ministrijas nav saņēmusi atbildi pēc būtības uz lūgumu skaidrot, kā ir aprēķināts plānotais zāļu apgādes uzņēmumu uzcenojums par viena zāļu  iepakojuma izplatīšanu EUR 0,50 apmērā. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija noteikumu anotācijā norāda, ka tās mērķis ir ievērot Pasaules bankas rekomendācijas par 5% uzcenojuma slieksni recepšu zālēm, tad Veselības ministrijai ir jāsniedz skaidri saprotams aprēķins nozares pārstāvjiem, pamatojot un skaidrojot, kā ir veidojusies Veselības ministrijas piedāvātā summa EUR 0,50 apmērā un kāpēc tā ir daudzkārt zemāka kā Lietuvā un Igaunijā, ja primārais Veselības ministrijas mērķis ir izlīdzināt zāļu cenas starp Baltijas valstīm. Tirgus ekonomikā nedarbojas sociālistiskas cenu noteikšanas metodes, tāpēc, ja administratīvā veidā bez jebkādiem ekonomiskiem aprēķiniem tiek noteikts zāļu uzcenojums, kas  nesedz zāļu izplatīšanas pašizmaksu vai rada zaudējumus, tiek radīts ļoti augsts risks piedzīvot fizisku zāļu nepieejamību.
Piemēram, Veselības ministrijas uzcenojumu modelī 100 EUR vērtām zālēm vairumtirdzniecības uzcenojums ir paredzēts 0,5% apmērā, kamēr bankas komisija par karšu maksājumu aptiekā ir robežās no 0,8-1,5% no pirkuma summas (ieskaitot aptiekas uzcenojumu un PVN 12%). Bankas komisija par zāļu iegādi būs ievērojami lielāka nekā uzcenojums, kas paredzēts zāļu apgādes nodrošināšanai.  Salīdzinājumam, bankām nav jāveic zāļu iepirkumi, nav jānodrošina zāļu transportēšana, uzglabāšana, kvalitātes prasību nodrošināšana, verifikācija, nav jānodrošina temperatūras režīms, zāļu krājumu uzturēšana, pasūtījumu apstrāde, nav jānodrošina darbaspēks.  Ja zāles maksā EUR 1000, tad zāļu vairumtirdzniecības uzcenojums jau būs tikai 0,05% no deklarētās zāļu cenas, bet vēl dārgāku zāļu gadījumā tas vēl vairāk samazināsies. Jebkuram loģiski  domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Veselības ministrijas izstrādātais zāļu uzcenojuma modelis nav ilgtspējīgs.    
2. Veselības ministrija  nav veikusi nekādus pasākumus, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi zālēm līdz kaimiņvalstu līmenim. Tas nozīmē, ka dārgu zāļu gadījumā vislielāko zāļu uzcenojumu arī turpmāk veidos tieši PVN.  Piemēram, EUR 1000 vērtām zālēm PVN likme būs EUR 120, tikmēr Veselības ministrijas paredzētais zāļu apgādes uzcenojums ir EUR 0,50. Farmaceitiskā aprūpe ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, tādēļ būtu sagaidāms, ka zāles tāpat kā veselības aprūpes pakalpojumi netiktu aplikti ar PVN. 
3. Ieviešot Veselības ministrijas iecerēto zāļu apgādes uzņēmumu uzcenojumu modeli, būs jāpārtrauc uzsāktais darbs pie D kategorijas kritiskās infrastruktūras attīstīšanas, jo zāļu krājumu veidošanai finansējums budžetā nav paredzēts. Šā brīža piedāvājums neietver finansējumu, lai varētu tikt uzturēta esošā kritiskā infrastruktūra, nemaz nerunājot par šīs sistēmas pilnveidošanu un attīstīšanu atbilstoši valsts vajadzībām. Līdz jaunā risinājuma ieviešanai komersantiem nav ekonomiska pamatojuma turpināt uzsāktos darbus pie kritiskās infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas, kā arī krājumu veidošanas neparedzētiem gadījumiem. Tas ir ļoti liels drošības risks.
4. Līdz ar finansējuma samazinājumu vairs nebūs iespējams nodrošināt līdzšinējo aptieku un slimnīcu apgādes regularitāti ar piegādēm vairākas reizes dienā. Būs jāparedz izmaiņas esošajā zāļu apgādes modelī, veicot arī attiecīgas izmaiņas  normatīvajos aktos. Visticamāk, samazināsies arī investīcijas kvalitātes sistēmas uzlabošanai, kas var radīt papildus kvalitātes riskus un ietekmēt kvalitāti un zāļu pieejamību. Nacionālais veselības dienests norēķinus ar aptiekām veic atlikto maksājumu veidā un līdz šim zāļu apgādes uzņēmumi lielākoties nodrošināja pēcapmaksas nosacījumus. Ar jauno uzcenojumu modeli šādas iespējas turpmāk būs stipri ierobežotas. Nav arī saprotams, par kādiem jauniem pakalpojumiem Veselības ministrija ir izteikusies noteikumu anotācijā, jo vairumtirdzniecībā izplatāmo preču sortiments ir būtiski ierobežots un jaunu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu ieviešana ir vairāk piemērota aptiekām (dažāda veida konsultācijas, ekspressdiagnostika, utt.).
5. Aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmām zālēm un zālēm ar ļoti augstu ražotāja deklarēto zāļu cenu Veselības ministrijas piedāvātais uzcenojuma modelis ir nepietiekams, lai segtu šo zāļu izplatīšanas izmaksas un pēc būtības rada zaudējumus. Šo zāļu izplatīšana kļūst ekonomiski nepamatota. Veselības ministrija visās iepriekš notikušajās konsultatīvajās sanāksmēs ir uzsvērusi, ka starp Baltijas valstu uzcenojumiem recepšu zālēm nav būtisku atšķirību, bet būtiskākā atšķirība esot tajā, ka dārgajām zālēm neesot noteikti fiksēti cenu griesti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir zāļu uzcenojumu griestu gradācija atkarībā no zāļu cenas, bet Latvijā uzcenojumu gradāciju ir paredzēts saglabāt tikai aptieku līmenī. Nav saprotams, kādēļ zāļu apgādes uzņēmumu līmenī šie cenu griesti ir noteikti daudzkārt zemāki kā Lietuvā un Igaunijā, jo izmaksas Latvijā nav daudzkārt zemākas kā kaimiņvalstīs. 
Piemēram, Lietuvā nekompensējamām zālēm sākot ar pārdošanas cenu EUR 263,30 tiek piemērots fiksēts uzcenojums EUR 14,48, bet kompensējamo zāļu gadījumā EUR 5,79, savukārt Veselības ministrija Latvijā ir iecerējusi noteikt daudzkārt zemāku uzcenojumu, proti - EUR 0,50 visām recepšu zālēm. Šādas uzcenojumu atšķirības norāda uz būtiskām nepilnībām Veselības ministrijas aprēķinos. Ir saprotama vēlme ieviest uzcenojumu griestus dārgām zālēm, tomēr šiem cenu griestiem ir jābūt saprātīgiem, ekonomiski pamatotiem un tiem ir jāsedz ar zāļu izplatīšanu saistītie izdevumi. Reto slimību gadījumā zāles ir ļoti dārgas, tiek piegādātas nelielā skaitā un paredzētas  individuāliem pacientiem. Šādā gadījumā komisijas maksa par bankas pārskaitījumu vairākus tūkstošu vērtu zāļu iegādei būs daudzkārt lielāka par Veselības ministrijas noteikto uzcenojumu. Bez visa iepriekš minētā jāņem vērā arī apdrošināšanas izmaksas, transportēšanas izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, temperatūras režīma nodrošināšanas izmaksas, kā arī darba spēka atalgojums un daudzas citas izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar zāļu piegādi pacientam.     
6. Izstrādājot fiksētu zāļu uzcenojumu modeli, ir jāņem vērā inflācija un komersantu ikgadējais saimnieciskās darbības izdevumu pieaugums. Tas nozīmē, ka uzcenojumu modelim ir jāparedz indeksācijas koeficients, proporcionāli izmaksu pieaugumam. Kopš 2019. gada inflācija pārsniedz 40%, kas nozīmē, ka saimnieciskās darbības pašizmaksa  nemitīgi pieaug.  Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras publicēto informāciju par 2024. gada 1. ceturksni, zāļu ražotāji ir paaugstinājuši cenu jau 297 zālēm. 2023. gadā zāļu cenu paaugstināšana deklarēta 1009 zālēm un Veselības ministrija nav veikusi nekādus pasākumus, lai apturētu ražotāja noteikto zāļu cenu pieaugumu. Inflācija skar pilnīgi visas nozares, arī zāļu izplatīšanu, tādēļ ir jābūt mehānismam, kas nodrošina uzcenojumu indeksāciju. 
7. Neprofesionāla ierēdņu rīcība joprojām dod iespēju ražotājiem neierobežoti paaugstināt zāļu  cenu.  Tā kā Veselības ministrija ir iecerējusi zāļu cenu paaugstināšanu paredzēt vienu reizi 12 mēnešos, tad iespējams prognozēt, ka līdz Veselības ministrijas iecerēto izmaiņu spēkā stāšanās termiņam tiks piedzīvots vēl nebijis zāļu deklarēto cenu pieaugums. Tas gan nenozīmē, ka arī turpmāk zāļu cenas netiks pārskatītas un paaugstinātas. Rezultātā zāļu cenas ilgtermiņā tikai pieaugs, bet zāļu fiziskā pieejamība pasliktināsies, jo zāļu apgādes uzņēmumu iespēja nodrošināt zāļu krājumus un operatīvas piegādes būs būtiski ierobežotas.
8. Nobeigumā jāuzsver, ka Latvijā ir vismazākais kompensējamo zāļu grozs no visām Baltijas valstīm, bet Veselības ministrijas iecere paredz, ka Latvijā nekompensējamām recepšu zālēm būs jānodrošina tāda pati cena kā Lietuvā un Igaunijā kompensējamo zāļu sarakstā iekļautām zālēm.  Visefektīvākais  mehānisms zāļu cenu samazināšanai ir zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, bet Latvijā  šim mērķim nav paredzēts pietiekams finansējums, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Nav arī saprotams, kāda būs Veselības ministrijas  rīcība, ja ražotāji izlems aiziet no Latvijas tirgus, kur tiek prasīts nodrošināt tādas pašas cenas kā kaimiņvalstīs, kurās šo zāļu iegāde tiek apmaksāta no valsts budžeta, bet Latvijā pacientu iespējas iegādāties zāles būs būtiski ierobežotas, jo nav valsts atbalsta. 
 

-

Zāļu ražotājam ir jāsniedz pilna informācija par zāļu cenām, ieskaitot Lietuvā un Igaunijā uz laiku pazeminātu kompensācijas bāzes cenu, lai zāļu cenas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā būtu maksimāli caurspīdīgas un tās būtu  iespējams objektīvi salīdzināt. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka Lietuvā un Igaunijā ražotāji mākslīgi palielinās zāļu cenas un piemēros cenas samazinājumu uz laiku, lai Latvija nevarētu Lietuvu un Igauniju izmantot kā references valstis.

4. Zāļu reģistrācijas apliecības turētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis (turpmāk - zāļu ražotājs), uzsākot zāļu izplatīšanu Latvijas teritorijā, rakstveidā sniedz Zāļu valsts aģentūrai informāciju par zāļu ražotāja attiecīgo zāļu realizācijas cenu Latvijā (katrai zāļu formai atkarībā no aktīvo vielu daudzuma zāļu vienībā un zāļu vienību skaita iepakojumā) bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - ražotāja cena). Ja tādas pašas recepšu zāles tiek izplatītas Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā, tad ražotāja cena nedrīkst pārsniegt šādu recepšu zāļu zemāko cenu minētajās valstīs (ieskaitot uz laiku samazinātu cenu). Zāļu ražotājs katru gadu līdz 1. februārim elektroniski iesniedz Zāļu valsts aģentūrā informāciju par aktuālajām recepšu zāļu cenām (euro), sniedzot arī informāciju par cenu atbilstību ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku. Ja zāles ir izslēgtas no Latvijas zāļu reģistra, atlikušo krājumu iztirgošanai piemēro vai nu pēdējo paziņoto ražotāja cenu vai arī pārdevēja piedāvāto cenu - atkarībā no tā, kura no tām ir zemākā.

Lai harmonizētu zāļu cenas kompensācijas kārtības ietvaros un ārpus kompensācijas sistēmas izplatāmajām recepšu zālēm, būtu jāparedz, ka kompensācijas sistēmas ietvaros izplatāmajām zālēm ar uz laiku samazinātu kompensācijas bāzes cenu, cenas samazinājuma atcelšanu varētu veikt ne biežāk kā vienu reizi 12 mēnešos. Uz laiku samazinātajai cenai ir jābūt atklātai, cena ir norādāma Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē kā visām recepšu zālēm, lai nodrošinātu zāļu cenu caurspīdīgumu. Publicēta aptiekas maksimālā zāļu pārdošanas cena ļaus aptiekām izvairīties no nejaušiem zāļu cenu pārsniegumiem, ja aptiekas laicīgi nesaņems informāciju par slepeniem cenu zamazinājumiem uz laiku.

Atkāpjoties no šo noteikumu 4.punkta, zāļu ražotājs var iesniegt iesniegumu Zāļu valsts aģentūrai par ražotāja cenas samazināšanu uz laiku, iesniegumā norādot zāļu nosaukumu, reģistrācijas numuru, zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu stiprumu, zāļu formu, iepakojuma lielumu, ražotāja cenu un uz laiku samazināto ražotāja cenu. Samazināto ražotāja cenu atceļ, pamatojoties uz Zāļu ražotāja iesniegumu par samazinātās ražotāja cenas atcelšanu. Uz laiku samazinātā ražotāja cena tiek norādīta Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē.

Tā kā konsolidētājā noteikumu projekta versijā ir liegta iespēja izteikt iebildumus par 11.punkta svītrošanu, Asociācija  informē, ka nepiekrīt 11.punkta svītrošanai, pamatojoties uz tiem pašiem iebildumiem, kas norādīti 10.1. punkta.

-

Asociācijas ieskatā šāds uzcenojums nav pietiekams, lai segtu zāļu izplatīšanas pašizmaksu un Veselības ministrija nav Anotācijā sniegusi informāciju par datos balstītiem tarifu aprēķiniem. Veselības ministrija uz vairākkārtējiem Asociācijas lūgumiem nav sniegusi atbildi pēc būtības, kā ir ticis aprēķināts uzcenojums 0,50 euro apmērā, un kāpēc netiek piemērota uzcenojumu gradācija pēc zāļu cenas. Atšķirībā no procentos izteikta uzcenojuma, fiksētas cenas uzcenojums ir pakļauts inflācijas ietekmei, tādēļ tās mazināšanai ir nepieciešams nodrošināt regulāru fiksētā uzcenojuma indeksāciju, piesaistot to patēriņa cenu indeksam vai citam indeksācijas mehānismam. Ir saprotama Veselības ministrijas vēlme samazināt zāļu cenas, tomēr dārgu zāļu gadījumā piedāvātais uzcenojuma apjoms nesedz zāļu apgādes pašizmaksu un ir zemāks par bankas komisiju apmēru maksājuma karšu norēķinu apkalpošanai, vai valstij piederošā pasta pakalpojumu sniedzēja tarifiem vislētākajiem pasta sūtījumiem. Piemēram, ja pacients aptiekā iegādāsies zāles EUR 100 apmērā, tad bankas komisija (vidēji valstī 0,8% apmērā) būs ievērojami lielāka par zāļu apgādes uzņēmuma uzcenojumu. Pat valstij piederošā pasta pakalpojuma sniedzēja tarifs par vienkārša sūtījuma nogādāšanu Latvijas teritorijā ir noteikts 1,65 euro apmērā. Šādai pasta piegādei nav jānodrošina labas izplatīšanas prakses prasības un nekādi zaudējuma riski, ja sūtījums transportēšanas laikā tiek bojāts. Ja tiktu nosūtīts apdrošināts pasta sūtījums 100 euro vērtībā, tad šāda sūtījuma izmaksas būtu vismaz 6,14 euro apmērā. Kā jau norādīts iepriekš nereģistrētu zāļu izplatīšanas izmaksās ir jāiekļauj Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu zāļu izplatīšanai. Paralēli importētu zāļu gadījumā ir jāņem vērā Zāļu valsts aģentūras maksa par zāļu reģistra uzturēšanu, kā arī maksājumi Latvijas zāļu verifikācijas organizācijai par verifikācija ssistēmas uzturēšanau un tās visas ir papildus izmaksas. 

-

Asociācija nepiekrīt 12.punkta redakcijai, jo Latvijā reģistrētās zāļu ražotāju lieltirgotavas nenodrošina zāļu piegādes aptiekām un parasti izmanto citi zāļu lieltirgotavu pakalpojumus zāļu piegādēm. Ja tiks piemērots nesamērīgi mazs uzcenojums 0,50 euro apmērā, citām lieltirgotavām, kas nodrošina piegādes aptiekām, atsevišķos gadījumos var zust ekonomiskais pamatojums izplatīt šīs zāles aptiekām.    

-

Asociācija lūdz precizēt, kāds uzcenojums ir paredzēts tajos gadījumos, kad aptieka iepērk zāles no citas aptiekas, tajā skaitā no aptiekas ārpus Latvijas teritorijas. Šāda iespēja tiek paredzēta Farmācijas likuma grozījumu projektā. Asociācija vērš uzmanību, ka nereģistrētu zāļu gadījumā zāles nav pieejamas tik vienkārši kā reģistrētu zāļu gadījumā, un to iegāde aptiekai ir saistīta ar papildus izdevumiem, kurus ir nepieciešams iekļaut zāļu pašizmaksā. Piedāvātā redakcija var radīt fizisku zāļu nepieejamību.

-

Asociācija vērš uzmanību, ka 13.punktā minētās nereģistrētās zāles arī ir recepšu zāles, tādēļ uz tām ir attiecināmas 13.1 punkta prasības par uzcenojumu recepšu zālēm.

-

Asociācija vērš uzmanību, ka grozījumi Farmācijas likumā paredz iespēju aptiekām piegādāt zāles citām aptiekām, bet noteikumu 14.punkts izslēdz ekonomisko pamatojumu šādai zāļu tirdzniecībai aptieku starpā un pacienti nevarēs saņemt zāles, pat ja tās ir pieejamas citā aptiekā un var tikt piegādātas pēc pasūtījuma.

-

Asociācija lūdz precizēt, vai šis nosacījums attiecas arī uz paralēlā importa kārtībā izplatāmām zālēm? Tāpat jāvieš skaidrība, vai šis nosacījums attiecināms arī uz visām nākamajām lētākajām zālēm kompensējamo zāļu sarakstā. Kāda būs aptiekas pārdošanas cena, ja zāles tiks svītrotas no kompensējamo zāļu saraksta. Kas notiks ar esošajiem zāļu krājumiem, ja ražotājs samazinās kompensējamo zāļu cenu (arī uz laiku). Ja aptieka būs iepirkusi zāles pirms cenas samazinājuma, kas aptiekai kompensēs zaudējumus no cenu starpības?

-

Asociācija iebilst pret 19.6.punkta svītrošanu, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā Veselības ministrija var iegūt informāciju par visiem gadījumiem, kad zāļu ražotāji ir nepamatoti palielinājuši zāļu cenu. Asociācija prognozē, ka pirms šo noteikumu spēkā stāšanās tiks masveidā palielinātas Latvijā izplatāmo zāļu cenas, jo noteikumu projekts paredz ierobežot zāļu cenu palielināšanas skaitu 12 mēnešu periodā. Kolektīva zāļu cenu palielināšana varētu tikt uzskatīta par negodīgu komercpraksi un konkurences tiesību pārkāpumu.

-

Asociācija lūdz precizēt noteikumu punktu un noteikt, ka datubāze ir publiski pieejama, ieskaitot uz laiku samazinātās kompensācijas bāzes cenas.

-

Tā kā konsolidētajā versijā ir liegta iespēja pievienot iebildumus par svītroto 19.5.punktu, Asociācija iebilst pret 19.5. punkta svītrošanu un aicina publicēt zāļu cenu palielināšanas iemeslu, lai valsts iedzīvotāji varētu iepazīties ar zāļu cenu pieauguma iemesliem un informācija būtu maksimāli caurspīdīga un pieejama jebkuram interesentam.

-

Ņemot vērā noteikumu projekta 10. prim punktu, kas nosaka nepamatoti zemus zāļu vairumtirdzniecības uzcenojumus, zāļu apgādes uzņēmumiem var rasties sarežģījumi ar pēcapmaksas nodrošināšanu aptiekām, jo daudzi piegādātāji pieprasa priekšapmaksu par zāļu piegādi. Tādēļ Asociācija aicina izvērtēt iespēju aptiekām nodrošināt avansa maksājumus visos tajos gadījumos, kad piegādātājs piemēro priekšapmaksas nosacījumus.

Nacionālais veselības dienests reizi mēnesī avansa veidā norēķinās ar aptiekām par sniegtajiem farmaceita pakalpojumiem, ņemot vērā iepriekšējā menesī vidēji sniegto pakalpojumu apjomu..
 

Lūdzam precizēt, vai šī kārtība attiecināma uz visām zālēm, jeb tikai uz kompensācijas kārtības ietvaros izplatāmajām zālēm.
 

-