Atzinums

Lūdzam anotācijā ietvert plašāku skaidrojumu likuma 44.panta ceturtās daļas normas papildināšanai, lai viestu skaidrību attiecībā uz normas piemērošanu:
"Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā ir uzskaitīts tas personu loks, kas var ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, paredzot šādas tiesības arī zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam. Savukārt Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Līdz ar to Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā vispārīgi ir minēts patstāvīgu būvju īpašnieks, nenošķirot piespiedu un brīvprātīgā īpašuma gadījumus. 
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam  ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.
Attiecībā uz dalīto īpašumu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam. Tāpat arī tā paredz šo tiesību esamību gan piespiedu dalītā īpašuma (Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkts), gan brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumos (14. panta pirmās daļas 5. punkts). Tātad dalītā īpašuma gadījumā abām tajā iesaistītajām pusēm ir pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts kāds no dalītā īpašumā esošiem objektiem. 
Lai novērstu dažādu interpretāciju, piemērojot tiesību normas, paredzēts veikt precizējumu Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā, to papildinot ar jaunu teikumu, ka nosacījums publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām) neattiecas uz tādiem zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekiem, kuriem paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus."
 

-