Atzinums

LJP iebilst, ka netiek veikts izvertējums par likumprojekta 1. pantā noteiktās vecuma robežas, definējot jaunieti, kas šobrīd ir no 13 - 25 gadiem. Līdz šim vecuma atšķirības pārsvarā tika uzskatītas par dominējošo pieeju jaunatnes definēšanā, taču nevajadzētu aizmirst, ka sava loma var būt arī sociālajam statusam un dzīves situācijām.  Jaunatnes kā sociālās grupas jēdziens prasa viendabīgumu, pamatojoties uz kopīgu sociālo stāvokli, kas atšķiras no citām vecuma grupām. Šajā kontekstā jaunieši jāuztver kā unikāla grupa, kurai nepieciešama uzmanība viņu neaizsargātības un vardarbības pakļautības dēļ vissvarīgākajā dzīves posmā. Atkarībā no jaunatnes politikas konceptualizācijas, sociālajiem modeļiem un ģimenes pārejas uz pilngadību modeļiem Eiropas valstis nosaka nacionālās pieejas un definīcijas personām, kurām ir tiesības uz atbalstu jauniešiem, tiesībām un aizsardzības pasākumiem. Ir daudz dažādu risinājumu, kā valsts iestādes un politikas veidotāji tiek galā ar šo uzdevumu un kādus juridiskos, stratēģiskos vai politikas instrumentus viņi izmanto, taču ir iespējams uztvert dažus modeļus.

 

Aicina IZM veikt izvērtējumu, uz kādiem indikatoriem šobrīd tiek balstīta jaunieša vecuma definīcija. 

Kas notiek tādā gadījumā, ja persona iemaņas jau ir apguvusi ārpus Latvijas?

n/a

LJP iebilst, ka nav ņemt vērā Jaunatnes konsultatīvās padomes 2022. gada apstiprinātais lēmums, kas paredz nostiprināt Latvijas Jaunatnes padomes lomu Jaunatnes likumā, tāpēc rosina jaunu pantu par Latvijas Jaunatnes padomes lomu. 
1) Lūdzam ņemt vērā, ka Jaunatnes konsultatīvās padomes 26.05.2022. sēdes ietvaros tika pieņemts lēmums noteikt LJP lomu un pienākumus jaunatnes jomā, tāpēc aicinām ievērot konsekvenci attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem un no tā izrietošām turpmākām darbībām;
2) Līdzīga prakse ir novērojama attiecībā uz Latvijas Studentu apvienību, nostiprinot tās lomu Augstskolu likumā;
3) Nacionālo padomju nostiprināšana un finansējuma saņemšana no valsts/atbildīgās ministrijas ir izplatīta prakse Eiropas Savienības ietvaros;
4) LJP ir lielākā jaunatnes organizācijas, kas apvieno aptuveni 50 jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem;
5) LJP ir jauniešu interešu aizstāve Latvijas valsts mērogā un LJP aizstāv un pārstāv Latvijas jauniešu intereses arī starptautiskā mērogā, piemēram, darbojoties Eiropas Jaunatnes forumā;
6) LJP statūtos norādītā misija ir radīt tādu vidi Latvijā, kurā jauniešiem ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, lai bērnu un jauniešu organizācijas varētu sasniegt savus mērķus. LJP ir vienīgā jaunatnes organizācija, kas plaši darbojas dažādos konsultatīvos mehānismos valsts mērogā, kā piemēram, Jaunatnes konsultatīvā padomē, Memoranda padomē, UNESCO Latvijas Nacionālā Asamblejā, ES Jaunatnes dialoga nacionālā darba grupā u.c.
7) LJP ir būtisks sadarbības partneris IZM jaunatnes politikas attīstībā. LJP ir padomdevējs IZM un citām institūcijām darba ar jaunatni attīstības jautājumos;
8) LJP kopā ar tās dalīborganizācijām var sniegt savu ekspertīzi jaunatnes politikas, darba ar jaunatni, pilsoniskās un politiskās līdzdalības, brīvprātīgā darba organizēšanas, jaunatnes organizāciju darba organizēšanas un citos jautājumos. LJP pārstāvji regulāri dodas uz NVO, skolām, lai tiktos ar jauniešiem;
9) LJP sadarbībā ar IZM varētu veikt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai celtu jomas prestižu un efektivitāti pēc ATR, kā arī veicinātu jauniešu līdzdalību pēc jaunā Pašvaldību likuma pieņemšanas sadarbībā gan ar jaunatnes organizācijām un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, gan skolēnu pašpārvaldēm un jauniešu domēm. 




 

Izteikt 6.1 panta otro daļu šādā redakcijā:“Latvijas Jaunatnes padome nodrošina Jaunatnes likuma un Jaunatnes politikas plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Latvijas Jaunatnes padomes pienākumos ietilpst:(1) īstenot jaunatnes organizāciju, organizāciju, kuras strādā ar jauniešiem, un jauniešu interešu pārstāvību visu līmeņu politiskajos procesos, tostarp sniedzot atzinumus par jaunatnes organizāciju un jauniešu intereses skarošiem normatīvo aktu projektiem;(2) sniegt metodisko atbalstu jaunatnes organizācijām un juridiskām personām, kuras veic darbu ar jaunatni;(3) veikt aktivitātes, kas ceļ jaunatnes politikas prestižu un veicina esošo līdzdalības mehānismu pieejamību;(4) veicināt jaunatnes likumā un jaunatnes politikas plānošanas dokumentos norādīto pušu sadarbību.”izteikt Likumprojekta 6.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:“(3) Latvijas Jaunatnes padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām savu likumā noteikto funkciju veikšanai.”

Atrunāt jaunatnes politikas pētniecības lomu 

n/a

Vai būtu nepieciešams papildināt Jaunatnes likumu, atrunājot darba ar jaunatni veidus, kā piemēram, mobilais darbs ar jaunatni, digitālais darba ar jaunatni, ielu darbs ar jaunatni utt. 

n/a

Papildināt ar " vai institūciju" 

mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips – nodrošināt jauniešiem iespēju būt mobiliem, attīstīt kompetences (tai skaitā zināšanas, prasmes un attieksmes) ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu valstu vai institūciju ieteikumu, kā arī labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.”

 

Pievienot sadarbībā ar Jaunatnes konsultatīvo padomi

Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, kurā sadarbībā ar Jaunatnes konsultatīvo padomi noteiktas ikgadējās jaunatnes politikas prioritātes atbilstoši jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem un pasākumi prioritāšu īstenošanai, tajā skaitā neformālo izglītības programmu darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču pilnveidošanai apgūšana ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.”

 

Papildinājums piedāvātājā redakcijā 

nodrošina metodisku un administratīvu atbalstu izglītības iestāžu pašpārvalžu, jauniešu domju un jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem attīstībai jauniešu pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.”

Papildinā ar datos balstītu

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk – aģentūra) īsteno datos balstītu jaunatnes politiku

aicinājums precizēt piedāvāto redakciju 

“(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību,  organizāciju, kas strādā ar jauniešiem un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem deleģētie pārstāvji veido vismaz vienu trešdaļu no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva.”

Precizēt un papildināt redakciju 

“(1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, plāno un veic darbu ar jaunatni, aptverot dažādas jauniešu mērķa grupas un ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, ar mērķi nodrošināt darba ar jaunatni pieejamību visā tās teritorijā. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus un veic darbu ar jaunatni saskaņā ar tiem. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju pašvaldībā un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.”
izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

Aicinājums papildināt piedāvāto redakciju 

4) izveidot jauniešu domi un atbalstīt tās darbību, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni;
5) izveidot jauniešu centru vai citu līdzvērtīgu institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt darba ar jaunatni veikšanu atbilstoši šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem, veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē (turpmāk – jauniešu centrs);

 

Aicinājums papildināt piedāvāto redakciju 

iespēju jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpas šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteikto pamatuzdevumu veikšanai;”