Projekta ID
23-TA-1852Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
07.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz likumprojektā paredzēto pārejas noteikumu 79.punktu, kas noteic, ka - valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas netika samaksāta līdz 2023.gada 31.decembrim, maksājama kā pakalpojuma maksa, ieskaitot drošības rezervju uzkrāšanas fondā šajā likumā noteiktā kārtībā -, atkārtoti norādām, ka valsts nodevas maksājums, kas veikts par to laika periodu, kad spēkā bija valsts nodeva, nevar būt uzskatāms par cita veida maksājumu, šajā gadījumā - par maksas pakalpojumu un ieskaitāms citā budžetā.
Finanšu ministrija nepiekrīt likumprojekta izziņā paustajam viedoklim, ka valstij varētu zust pamats iekasēt aprēķināto valsts nodevu par iepriekšējo periodu. Ja nodevas maksātājam ir bijis pienākums veikt nodevas samaksu par iepriekšējo periodu, tad neatkarīgi no normatīvā regulējuma grozījumiem, kas maina uz nākotni vērstu maksājuma veidu - no valsts nodevas uz maksas pakalpojumu, par iepriekšējo periodu personai saglabājas pienākums maksāt nodevu. Tas, ka aprēķinātās valsts nodevas samaksas termiņš iestājas periodā, kad vairs nav nodevas objekta, nemaina aprēķinātā maksājuma veidu/statusu. Iespēja likuma pārejas noteikumos atrunāt, ka kādu laiku vai uz kādu procesu darbojas normatīvais regulējums, kas bija spēkā pirms šo grozījumu veikšanas, ir ierasta prakse.
Ekonomikas ministrija izziņā norāda uz Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK pārkāpšanu. Kā izriet no Enerģētikas likuma, konkrētā direktīva jau ir pārņemta. Lai gan izziņā ir norādīts, ka ar 2024.gada 1.janvāri nav paredzēta dotācija naftas rezervju iegādei un uzturēšanai, taču to neregulē Enerģētikas likums. No konkrētā likuma vien izriet, ka Būvniecības valsts kontroles birojs atsevišķu šā likuma funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par drošības rezervju uzturēšanu. Turklāt uzsveram, kā izriet no spēkā esošā normatīvā regulējuma, komersanti valsts nodevu maksā reizi mēnesī līdz divdesmit piektajam datumam par iepriekšējo kalendāra mēnesi - tātad diskusijas objekts ir viens veicamais maksājums janvārī par decembri. Līdz ar to konkrētais arguments par direktīvas pārkāpšanu viena maksājuma veikšanai ir kritiski vērtējams.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumiem Nr.453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi" valsts nodevas administrējošai iestādei par visu 2023.gadu (kad bija noteikta šāda valsts nodeva) ir jānodrošina konkrētās valsts nodevas uzskaite. Tās ietvaros ir jāuzskaita gan samaksai aprēķinātās valsts nodevas summas, gan samaksātās valsts nodevas summas. Ministrija vai centrālā valsts iestāde apkopo sniegtos nozares valsts nodevu administrāciju pārskatus un iesniedz nozares valsts nodevu konsolidēto pārskatu Valsts kasē līdz pārskata gadam sekojošā gada 15.martam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atkātoti lūdzam precizēt likumprojektu, svītrojot no pārejas noteikumiem iekļauto normu, ka valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas netika samaksāta līdz 2023.gada 31.decembrim, maksājama kā pakalpojuma maksa, ieskaitot drošības rezervju uzkrāšanas fondā šajā likumā noteiktā kārtībā. Vienlaikus lūdzam iekļaut regulējumu, ka uz laika periodu, kamēr 2024.gadā tiek samaksāta konkrētā valsts nodeva, ir piemērojams tas regulējums/kārtība, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai.
Finanšu ministrija nepiekrīt likumprojekta izziņā paustajam viedoklim, ka valstij varētu zust pamats iekasēt aprēķināto valsts nodevu par iepriekšējo periodu. Ja nodevas maksātājam ir bijis pienākums veikt nodevas samaksu par iepriekšējo periodu, tad neatkarīgi no normatīvā regulējuma grozījumiem, kas maina uz nākotni vērstu maksājuma veidu - no valsts nodevas uz maksas pakalpojumu, par iepriekšējo periodu personai saglabājas pienākums maksāt nodevu. Tas, ka aprēķinātās valsts nodevas samaksas termiņš iestājas periodā, kad vairs nav nodevas objekta, nemaina aprēķinātā maksājuma veidu/statusu. Iespēja likuma pārejas noteikumos atrunāt, ka kādu laiku vai uz kādu procesu darbojas normatīvais regulējums, kas bija spēkā pirms šo grozījumu veikšanas, ir ierasta prakse.
Ekonomikas ministrija izziņā norāda uz Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK pārkāpšanu. Kā izriet no Enerģētikas likuma, konkrētā direktīva jau ir pārņemta. Lai gan izziņā ir norādīts, ka ar 2024.gada 1.janvāri nav paredzēta dotācija naftas rezervju iegādei un uzturēšanai, taču to neregulē Enerģētikas likums. No konkrētā likuma vien izriet, ka Būvniecības valsts kontroles birojs atsevišķu šā likuma funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par drošības rezervju uzturēšanu. Turklāt uzsveram, kā izriet no spēkā esošā normatīvā regulējuma, komersanti valsts nodevu maksā reizi mēnesī līdz divdesmit piektajam datumam par iepriekšējo kalendāra mēnesi - tātad diskusijas objekts ir viens veicamais maksājums janvārī par decembri. Līdz ar to konkrētais arguments par direktīvas pārkāpšanu viena maksājuma veikšanai ir kritiski vērtējams.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumiem Nr.453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi" valsts nodevas administrējošai iestādei par visu 2023.gadu (kad bija noteikta šāda valsts nodeva) ir jānodrošina konkrētās valsts nodevas uzskaite. Tās ietvaros ir jāuzskaita gan samaksai aprēķinātās valsts nodevas summas, gan samaksātās valsts nodevas summas. Ministrija vai centrālā valsts iestāde apkopo sniegtos nozares valsts nodevu administrāciju pārskatus un iesniedz nozares valsts nodevu konsolidēto pārskatu Valsts kasē līdz pārskata gadam sekojošā gada 15.martam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atkātoti lūdzam precizēt likumprojektu, svītrojot no pārejas noteikumiem iekļauto normu, ka valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas netika samaksāta līdz 2023.gada 31.decembrim, maksājama kā pakalpojuma maksa, ieskaitot drošības rezervju uzkrāšanas fondā šajā likumā noteiktā kārtībā. Vienlaikus lūdzam iekļaut regulējumu, ka uz laika periodu, kamēr 2024.gadā tiek samaksāta konkrētā valsts nodeva, ir piemērojams tas regulējums/kārtība, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā atspoguļoto ietekmi uz budžetu, 2. un 2.1.punktā norādot likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” paredzēto finansējumu naftas produktu rezervju uzturēšanai, ka arī samazinājumu attiecīgajos gados, vienlaikus svītrojot šobrīd atspoguļoto finansiālo ietekmi 3., 3.1. un 5.punktā. Turklāt lūdzam aizpildīt 8.aili, norādot finansējuma samazinājumu, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Lūdzam precizēt un papildināt anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” sniegto informāciju, ņemot vērā piedāvātos precizējumus MK sēdes protokollēmuma projektā, kā arī informācijā par valsts pamatbudžeta prognozējamo ieņēmumu valsts budžetā samazināšanu no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu atsevišķi izdalīt prognozējamo samazināto ieņēmumu daļu, ko veido pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums 2024., 2025. un 2026. gadā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Iebildums
Atbilstoši anotācijas 4.1.1.apakšpunktā norādītajam viens no ar likumprojektu saistītajiem tiesību aktu projektiem ir grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums), projekta ID numurs TAP portālā 23-TA-1959 (turpmāk - projekts 23-TA-1959).
Lūdzam vērtēt, vai ir nepieciešams veikt grozījumus Atsavināšanas likumā, proti, vai valsts īpašumā iegādāto naftas drošības rezervju rotāciju nevar veikt Atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta un 39.panta normu ietvarā (lūdzam skatīt kopsakarā ar attiecīgo Finanšu ministrijas iebildumu pie projekta 23-TA-1959).
Nepieciešamības gadījumā lūdzam svītrot anotācijas 4.1.1.apakšpunktā norādīto par Atsavināšanas likuma grozījumu izstrādi.
Lūdzam vērtēt, vai ir nepieciešams veikt grozījumus Atsavināšanas likumā, proti, vai valsts īpašumā iegādāto naftas drošības rezervju rotāciju nevar veikt Atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta un 39.panta normu ietvarā (lūdzam skatīt kopsakarā ar attiecīgo Finanšu ministrijas iebildumu pie projekta 23-TA-1959).
Nepieciešamības gadījumā lūdzam svītrot anotācijas 4.1.1.apakšpunktā norādīto par Atsavināšanas likuma grozījumu izstrādi.
Piedāvātā redakcija
-
5.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā anotācijas 3.sadaļā, kā arī izziņas 18.punktā sniegto informāciju, ka likumprojekts tiek virzīts 2024. gada budžeta likumprojektu paketē, attiecīgi lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
x. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
6.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lai likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā varētu samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu, kā arī no pievienotās vērtības nodokļa un attiecīgi izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 "Naftas produktu rezervju uzturēšana" 2024., 2025. un 2026.gadam, lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
x. Finanšu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā samazināt valsts pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu 2024. gadā xx euro, 2025.gadā xx euro, 2026.gadā xx euro apmērā un no pievienotās vērtības nodokļa 2024. gadā xx euro, 2025.gadā xx euro, 2026.gadā xx euro apmērā, attiecīgi samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 "Naftas produktu rezervju uzturēšana" 2024. gadā xx euro, 2025.gadā xx euro, 2026.gadā xx euro apmērā naftas produktu rezervju uzturēšanai.
7.
Anotācija (ex-ante)
1.6. Cita informācija
Priekšlikums
Lūdzam anotācijas šīs sadaļas 1.6 apakšpunktā "Cita informācija" noradīt, kādas izmaiņas būtu jāveic Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju", saistībā ar valsts nodevas likvidēšanu.
Piedāvātā redakcija
-