Atzinums

Lai gan Projekts ir redakcionāli precizēts kopš 2022. gada oktobra, kad tas iepriekšējo reizi tika publiskots viedokļu izteikšanai, Projektā veiktie precizējumi nav būtiski mainījuši plānotā regulējuma saturisko būtību attiecībā uz valsts stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas (VE) projektu (VE projekts). Līdz ar to Vēja enerģijas asociācija (VEA) pilnībā uztur iebildumus, ko tā ir izteikusi iepriekš, sniedzot viedokli par Projekta redakciju uz 06.10.2022. Ņemot vērā minēto, šobrīd nebūtu efektīvi atkārtot mūsu jau iepriekš izteiktos argumentus. Vienlaikus vēlamies īpaši uzsvērt mūsu galveno iepriekš izteikto iebildumu par pamatojuma neesamību valsts kapitālsabiedrības SIA "Latvijas vēja parki"[1] iesaistei VE projekta realizācijā (skat. arī VEA 13.10.2022. viedokļa 1. punkts) ekskluzīvā kārtībā.

Proti, Projekta virzītāji joprojām nav pamatojuši, kāpēc privātajiem tirgus dalībniekiem ar atbilstošu pieredzi un zināšanām ar Projektu paredzēts liegt iespēju iesaistīties VE projekta realizācijā izsoles kārtībā. Saskaņā ar Projektu VE projekta realizācija ekskluzīvi tiek uzticēta  valsts kapitālsabiedrībai (Projekta 5. un 6. punkts par Projekta papildināšanu attiecīgi ar 142.⁴  un 142.⁵ punktu). Atsauce 142.⁴ punktā uz klimatneitralitāti, enerģētisko neatkarību un sabiedrības interesēm nekādi neizskaidro, kāpēc šo mērķu sasniegšanā nevar piedalīties privāto tiesību juridiskas personas.

Kā uzsvērusi Konkurences padome (KP) Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīniju ievaddaļā: “Valstij un pašvaldībām, lemjot par iesaisti komercdarbībā, tās turpināšanu vai paplašināšanu atbilstoši VPIL 88. pantā ietvertajiem nosacījumiem, ir jāizvērtē, vai iesaiste komercdarbībā ir tiesiski pamatota un kāda ir tās paredzamā ietekme uz tirgu, kā arī kapitālsabiedrības paredzamo darbību atbilstība KN [konkurences neitralitātes] principiem un publiskai personai KL noteiktajam aizliegumam kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.“[2] Zvērinātu advokātu biroja COBALT atzinumā, kas pievienots Projekta pavadošo dokumentu pakotnē, tikai daļēji ir apskatīta KN principa ievērošana, t.i., tajā aspektā, kas saistīts ar valsts kapitālsabiedrības paredzamās darbības atbilstības KN principam vērtēšanu. Taču COBALT atzinumā nevērtē, kā arī publiski pieejamā informācijā nav atrodams Projekta virzītāju izvērtējums par to, cik juridiski un ekonomiski pamatoti un attiecīgi kādas sekas tirgū ilgtermiņā atstās valsts kapitālsabiedrības ekskluzīva iesaiste VE projekta realizācijā.

Kā pamatoti uzsvērusi KP vadlīnijās „Pašnovērtējuma rīks publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanai”: “Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Atbilstoši VPIL 88. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.  Publiskas personas vai tai piederošas kapitālsabiedrības nepamatota iesaiste komercdarbībā, kas veikta bez rūpīga juridiskā un ekonomiskā izvērtējuma, var negatīvi ietekmēt konkurenci, tādējādi mazinot privāto komersantu motivāciju un iespējas veikt uzņēmējdarbību un bremzējot valsts ekonomisko attīstību.  Līdz ar to, pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai lēmuma pieņemšanas par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu vai darbības paplašināšanu, ir nepieciešams izvērtēt tās rīcības atbilstību likumam.”[3]

Projekta virzītāji nav veikuši juridisko un ekonomisko izvērtējumu par Projekta ietekmi uz konkurenci iepriekš minētajā ietvarā. Tāpēc ne privātā kapitāla tirgus dalībniekiem, nedz sabiedrībai kopumā nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to, cik lietderīgi tiks tērēti valsts resursi, ja VE projekta realizācija tiks ekskluzīvi nodota valstij piederošai kapitālsabiedrībai. Ja tomēr Projekta virzītāji šādu ietekmes izvērtējumu ir veikuši, tad tiem ir pienākums informēt vismaz VE nozares pārstāvjus par veikto juridisko un ekonomisko analīzi, un tās ietvaros gūtajiem secinājumiem, kas pamato un attaisno valstij piederošas kapitālsabiedrības ekskluzīvu iesaisti VE projekta realizācijā.

Kamēr Projekta virzītāji nav veikuši juridisko un ekonomisko izvērtējumu par Projekta 4. un 5. punkta ietekmi uz konkurenci VPIL un Konkurences likuma 14.¹ panta ietvarā vai iepazīstinājuši VE nozares tirgus dalībniekus ar šādu novērtējumu (ja tas tomēr ir veikts), VEA iebilst pret Projekta tālāku virzību tā pašreizējā redakcijā, un lūdz izslēgt no Projekta 5. un 6. punktus (kas paredz Projekta papildināšanu ar 142.⁴  un 142.⁵ punktu). Vienlaikus VEA lūdz paredzēt kritērijus, kurus izpildot, ikviens tirgus dalībnieks var iesaistīties stratēģiskas nozīmes VE parku izveidē Latvijā. Izsole ir vienīgais mehānisms, kurš nodrošina caurspīdīgu un taisnīgu publiskā resursu sadali.



[1] Kā norādīts Noteikumu anotācijā: “pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 27. jūnija rīkojumu Nr.464 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" iegūt līdzdalību to jaundibināmajā kopuzņēmumā" ir dibināta SIA "Latvijas vēja parki", kuras vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot stratēģiski svarīgu vēja parku projektus Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļauto mērķu sasniegšanai un turpmākai virzībai uz klimatneitralitātes sasniegšanu, veicinot enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu. Līdz ar to plānots, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai, kuras attīstīs arī SIA "Latvijas vēja parki"”.


[2] https://www.kp.gov.lv/lv/media/1066/download

[3] https://www.kp.gov.lv/lv/publisku-personu-raditi-konkurences-kroplojumi/pasnovertejuma-riks-par-lidzdalibu-kapitalsabiedriba.docx
 

-