Atzinums

Plāna projekta 3.1.pasākums paredz ieviest datos balstītas politikas veidošanu ar darbības rezultātu, ka valsts pārvaldē nodarbinātie spēj veikt datu analīzi un vizualizāciju. Pie rezultatīvā rādītāja norādīts, ka analītiskās prasmes padziļināti apguvuši vismaz 100 nodarbinātie. Ņemot vērā, ka datu analīze jāveic par normatīvo aktu projektiem, vēršam uzmanību, ka apmācības nepieciešams nodrošināt visiem politikas veidotājiem, kas veic normatīvo aktu izstrādi.

-

Attiecībā uz plāna projekta 1.3.pasākumu, kas paredz jauna portāla izveidi valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošanai, lūdzam pārskatīt tā izveides lietderību, jo sagaidāms, ka palielināsies tiešo pienākumu apjoms un administratīvais slogs valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Vienlaikus resursu taupīšanas nolūkos lūdzam nevis veidot jaunu portālu, bet gan atsevišķu sadaļu jau esošajā Tiesību aktu projektu portālā, lai saistītu jaunos izvērtējumus ar pieņemto tiesību aktu lietām.

-

Lai nodrošinātu plāna projekta 1.2.pasākuma “Starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana” efektīvu izpildi, svarīgs priekšnoteikums ir skaidra kompetenču sadales mehānisma izveide, jo aizvien vairāk risināmo jautājumu ir horizontāla rakstura. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt plāna projektu ar pasākumu, kas paredz efektīva kompetenču sadales mehānisma izveidi.

-

Ņemot vērā, ka atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas, piemēram, dzelzceļa nozarē, tiek regulētas ar Eiropas Savienības regulām, visaptveroša valsts pārvaldes centralizācija rada risku iespējamām Eiropas Komisijas ierosinātām pārkāpuma procedūrām. Ņemot vērā minēto, lūdzam plāna projektā paredzēt elastību attiecībā uz tām iestādēm, kuru darbība, tostarp, resursi, tiek tieši regulēti ar Eiropas Savienības regulām.

-

Attiecībā uz plāna projekta 6.pasākumu par inovācijas politikas izveidi, lūdzam papildināt ar skaidrojumu, ka iepirkumu procesi tiks veikti centralizēti. Nav lietderīga jauna funkcija nozares ministrijām veikt inovācijas procesu iepirkumus, jo Satiksmes ministrijai nav administratīvās kapacitātes šādu iepirkumu veikšanai.
 

-

Plāna projekta 2.rīcības virziena “Cilvēkresursu attīstība” viena no minētajām tendencēm, kas raksturo situāciju Latvijas valsts pārvaldē, un kas būtu jāņem vērā, nosakot nepieciešamos pasākumus valsts pārvaldes modernizācijai, ir “nepietiekamas investīcijas cilvēkresursos, to zināšanu un prasmju attīstība. Nepietiekama karjeras pārvaldība valsts pārvaldē veicina darbinieku aizplūšanu uz citiem sektoriem, kā arī nesekmē jaunu darbinieku piesaisti valsts pārvaldei. Tādējādi veidojas zaudējumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes darba kvalitāti, ko var iegūt tikai ar augsti kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem”. Uzstādītie rīcības virziena pasākumi plāna projekta 2.1. un 2.2. pasākumā ir vērsti uz cilvēkresursu vadības lomas stiprināšanu, kā arī uz kompetencēm balstītu mācību un attīstības sistēmu izveidi.
Pamatojoties uz Valsts kontroles 2022.gada 9.februārī publiskoto Revīzijas ziņojuma “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” (ziņojums pieejams https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-parvaldes-reformas-plans-2020-norit-saskana-ar-planoto-un-tiek-panakts-ieceretais-efekts) secinājumiem, tiek norādīts, ka (...) nepietiekami konkurētspējīga darba samaksa valsts pārvaldē nodarbinātajiem (ierēdņiem un darbiniekiem), profesionālu un motivētu augstākā līmeņa vadītāju un ierēdņu trūkums – ir aktuālas jau vismaz 10 gadus un nav pietiekami risinātas arī šajā reformu periodā. Ziņojumā tāpat ir norādīts, ka “konkurētspējīgas darba samaksas trūkums valsts pārvaldē ir sekas krīzes laikā veiktajam mēnešalgu samazinājumam. Izveidojusies situācija rada pamatu augsta līmeņa speciālistu un pieredzējušu vadītāju aiziešanai no valsts pārvaldes,kā arī nespēju piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldē”. Ņemot vērā minēto, kā arī iepazīstoties ar plāna projektā norādīto tendenci saistībā ar kvalificētu un motivētu darbinieku trūkumu valsts pārvaldē, lūdzam papildināt plāna projektu, norādot, ka galvenokārt šādu darbinieku piesaistīšana un noturēšana ir saistāma ar neatbilstošu atalgojuma politiku. Būtiski ir norādīt, ka situācijā, kad nav iespējams piesaistīt un noturēt cilvēkresursus konkurētspējīgas darba samaksas dēļ, investīcijas cilvēkresursos nav lietderīgas, jo nedod vēlamo rezultātu. Līdz ar to, valsts pārvaldē nodarbināto motivācijai ir jāizmanto dažādi motivācijas instrumenti, kuru definēšana būtu svarīgs uzdevums šī plānošanas dokumenta kontekstā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, iekļaujot atbilstošus pētījumus un faktus, kāpēc valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma politika neietekmē modernizāciju valsts pārvaldē, balstoties uz faktu, ka plāna projektā šāda politika nav iekļauta, kā arī kādi instrumenti ir paredzēti valsts pārvaldē strādājošo motivēšanai.

-

Satiksmes ministrija atbalsta, ka jāpārskata cilvēkresursu stratēģiskā pārvaldība un jāizstrādā normatīvais ietvars, kas stiprinātu cilvēkresursu stratēģiskās vadības lomu valsts pārvaldē, modernizētu un efektivizētu, standartizētu vadības procesus. Atbalstāms plāna projektā ietvertais, ka nodarbinātais ir kā vērtība, viņa labbūtība un attīstība izvirzāma kā prioritāte, kas savukārt sekmē valsts pārvaldes tapšanu par pievilcīgu darba devēju.
Plāna projektā pie sasniedzamajiem rezultātiem norādīts, ka Vienotā pakalpojumu centra (turpmāk – VPC) izveides rezultātā tiks nodrošināta administratīvo izmaksu samazināšanās, ātrāka lēmumu pieņemšana un cilvēkresursu samazināšanās. Iepazīstoties ar plāna projektā minēto, Satiksmes ministrija norāda, ka:
1) plāna projekta 6.4. sadaļā “Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija” norādīts, ka VPC izveide ļaus valsts pārvaldes iestādēm fokusēties uz normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi un savas nozares attīstību, kā arī būs iespējama augsti kvalificētu nodarbināto atbilstoša izmantošana saturisko funkciju nodrošināšanai. Līdz ar to secināms, ka nodarbinātie, kuri līdz VPC izveidei nodrošināja, piemēram personāla lietvedības funkciju, pēc VPC izveides varēs nodrošināt citas personāla vadības funkcijas, uzmanību vairāk pievēršot gan personāla attīstības, gan mācību, gan novērtēšanas, gan citiem būtiskiem cilvēkresursu vadības procesiem. Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, uz kādu cilvēkresursu samazināšanas rēķina tiks samazinātas administratīvās izmaksas. Bez tam jāņem vērā, ka VPC darbībai būs nepieciešami cilvēkresursi, kas turpmāk nodrošinās, piemēram, personāla lietvedības funkciju. Gan sistēmu izveidei un uzturēšanai, gan darbinieku algošanai būs nepieciešami papildu finanšu resursi.
2) plāna projekta 6.4.sadaļā norādīts, ka, lai sasniegtu izvirzīto mērķi nepieciešams izstrādāt un apstiprināt VPC stratēģisko plānu un tajā iekļaujamās atbalsta funkcijas, finansējuma modeli un biznesa plānu. Ņemot vērā, ka minētie dokumenti nav vēl izstrādāti, apgalvojums par administratīvo izmaksu ietaupījumu nav pamatots. Precīzi definējot centralizācijas tvērumu, procesus, nepieciešamo cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus VPC darbībai un attiecīgi veicot finanšu aprēķinus, ir iespējams noteikt VPC izveides izmaksas un iespējamu ietaupījumu.
3) līdz šim katra iestāde dokumentu aprites procesus (piemēram, personāla lietvedība) nodrošināja atbilstoši katras vajadzībām un tehniskajām iespējām. Procesu ilgums ir atkarīgs no iestādes lieluma, saskaņotāju daudzuma, tehniskām iespējām, iestāžu specifiskām funkcijām un citiem apstākļiem. Papildus norādām, ka visās darbā grupās par modernizācijas plāna izstrādi tika sniegta informācija, ka VPC nodrošinās tikai dokumentu izstrādi, lēmumu pieņemšanu atstājot iestāžu kompetencē. Lai apgalvotu, ka VPC izveide nodrošinās efektīvāku un ātrāku lēmuma pieņemšanu, būtu jāveic datu (piemēram, dokumentu aprites procesu ilgums) monitorings un salīdzināšana. Ņemot vērā, ka plāna projektā šādi dati nav analizēti, apgalvojumam, ka lēmumi tiks pieņemti ātrāk un efektīvāk, nav pamatojuma. Līdz ar to, lūdzam attiecīgi precizēt plāna projektu.

-

Plāna projektā norādīts, ka kvalitāte un efektivitāte valsts pārvaldē tiek novērtēta, vairojot motivāciju strādāt, lai sasniegtu izcilu rezultātu. Ņemot vērā minēto, lūdzam rīcības virzienu papildināt ar pasākumiem, kas vērsti tieši uz darbinieku motivēšanu un komandas saliedēšanu.

-

Cilvēkresursu stratēģiskās vadības normatīvā rāmja izstrādes ietvaros, lūdzam papildināt plāna projektā pasākumu, kas paredz Valsts kancelejai izstrādāt vadlīnijas par normatīvo aktu piemērošanu un tiesību normu tulkojumu personāla vadības procesos valsts pārvaldes iestādēm. Katra iestāde nereti savos personāla vadības procesos saskaras ar neskaidrībām, kā piemērojama konkrētā likuma vai Ministru kabineta noteikumu norma, tas veicina atšķirīgas prakses īstenošanu dažādās iestādēs. Lai nodrošinātu vienādu izpratni par dažādu personāla vadības procesu nodrošināšanu visās valsts pārvaldes iestādēs, veicot procesu standartizāciju, būt nepieciešama arī rokasgrāmatas izstrāde noteiktu normu civildienesta un darba tiesiskajās attiecībās piemērošanā standarta personāla procesu norisē. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt plāna projekta 6.4. sadaļu ar attiecīgo pasākumu.

-