Atzinums

Likumprojekts nosaka, ka saistībā ar transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai valstspilsētas pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā izveidotu zemo emisiju zonu un/vai maksas iebraukšanas zonu. Plānots, ka pašvaldība saistošajos noteikumos noteiks kārtību, kādā zemo emisiju un maksas iebraukšanas zonā tiks piemērota iebraukšanas maksa.
Saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās struktūrvienības veiktās darbības izmaksu segšanu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.pantā ir noteikti pašvaldību nodevu objekti. Jau šobrīd kā pašvaldības nodevas objekts ir noteikts - par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās (12.panta pirmās daļas 6.punkts). Kā izriet no Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 11.punkta, nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzla­bošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodro­šināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūr­vēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, paš­valdība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transport­līdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā. Piemēram, šādu pašvaldības nodevu savā administratīvajā teritorijā ir noteikusi Jūrmala. Proti, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā" mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. 
Vēršam uzmanību, ka nevar vienlaikus tikt noteikti dažāda veida maksājumi par vienāda/līdzīga pakalpojuma/nodrošinājuma saņemšanu, nosakot vienādu vai ļoti līdzīgu sasniedzamo mērķi. Lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 18.pantu, nepieciešamības gadījumā vienlaikus izvērtējot, vai ir nepieciešams precizēt šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto konkrēto pašvaldības nodevas objektu.

 

-

Likumprojektā noteikts, ka zemo emisiju un maksas iebraukšanas zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus arī no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.

Ņemot vērā, ka nedz likumprojektā, nedz tā anotācijā nav norādīts, kāda informācija pašvaldības vajadzībām tiks pieprasīta no Valsts ieņēmumu dienesta un kādā veidā, lūdzam precizēt likumprojektu un tā anotāciju, uzskaitot, konkrēti kādi dati un kādā kārtībā tiks pieprasīti no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām. Vēršam uzmanību, ka informācija par nodokļu maksātāju ir konfidenciāla, kā to paredz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants.
 

-

Tiek uzturēti 10.01.2022. un 27.05.2022. izteiktie iebildumi attiecībā par to, ka VID tiek deleģēti nodokļu un muitas jomai neraksturīgi uzdevumi vides aizsardzības pasākumu īstenošanā, kā arī nav noteikta komersantu, kuri piegādā flotes degvielu uzskaites kārtība.
Papildus norādām, ka saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"  1.pantu  Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. VARAM izziņā norāda, ka flotes degvielas tirgus uzraudzība ir nesaraujami saistīta ar VID kompetencē esošo akcīzes nodokļa administrēšanu. Paskaidrojam, ka akcīzes nodokļu administrēšana nav saistīta ar degvielas kvalitāti un gaisa aizsardzību, kā arī ārējās tirdzniecības jomā flotes degviela nav akcīzes nodokļa objekts. Kā jau tika norādīts iepriekš, degvielas kvalitātes kontrole neatbilst VID noteiktiem pamatuzdevumiem. Ar vides aizsardzību saistītiem jautājumiem jānodarbojas iestādei, kurai ir speciālisti šajā jomā un ir atbilstošas padziļinātas zināšanas šajā jautājumā un attiecīgs pilnvarojums. Tādējādi arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto funkciju izvērtēšanu un deleģēšanas iespējas jāveic kompetentajai iestādei, proti, VARAM vai tai pakļautajām iestādēm.


 

-

Likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktā ir noteikts, ka Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem” būs spēkā ne ilgāk ka līdz 2025.gada 31.maijam. Flotes degvielas piegādātāju reģistra izveide nav paredzēta nevienā citā normatīvajā aktā un tā izveidei nav normatīvā regulējuma. Joprojām nav ieviesti kritēriji - pamatojums uzņēmumu reģistrēšanai šādā reģistrā, tādējādi likuma norma bez attiecīga pilnvarojuma šim regulējumam nebūs izpildāma. Vienlaikus likumā nav noteiktas prasības, kādai informācija ir iekļaujama šajā reģistrā, jo MK noteikumi Nr.801 zaudēs spēku ar 01.01.2025.

-

Šobrīd anotācijas 3.sadaļā sniegtā informācija liecina, ka joprojām likumprojekta normu ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums, sākot ar 2024.gadu, bet nav norādīts, kā jautājumu par nepieciešamo finansējumu plānots risināt. Atkārtoti norādām, ka iesniegšanai Ministru kabinetā nav atbalstāmi tādi likumprojekti, kuriem nav atrisināts jautājums par finansiālo segumu tā izpildei. Vēršam uzmanību, ka VARAM likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”  sagatavošanas procesā ir iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu Nr.21_09_P “Gaisa piesārņojošo vielu emisijas mērījumu kontroles programmas izpilde”, tomēr tajā norādītais finansējums 2025. gadam un turpmākajiem gadiem atšķirtas no anotācijas 3.sadaļā norādītās ietekmes uz budžeta izdevumiem. Papildus norādām, ja jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu plānots izskatīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā, tad likumprojekta tālāka virzība ir iespējama tikai tad, ja papildu nepieciešamais finansējums valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā tiek atbalstīts, vai arī tad, ja VARAM anotācijas 3.sadaļā piedāvā risinājumu likumprojekta normu īstenošanai VARAM esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam veikt attiecīgos precizējumus anotācijas 3.sadaļā, un likumprojekta tālāku virzību paredzēt tikai gadījumā, ja ir rasts risinājums par finansējuma nodrošināšanu tā izpildei.
 

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 3.sadaļas par likumprojekta tālāko virzību, lūdzam pārskatīt un precizēt protokollēmuma projekta 3.punktā paredzēto.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. punktā norādīto likumprojekta stāšanās termiņu, ievērojot likumprojektā paredzēto.

-

Aicinām aizpildīt anotācijas 3.sadaļas 5.1. apakšpunktu.

-