Atzinums

2. Maksas samazinājumu kurināmajam ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz ienākumus, kas aprēķināti atbilstoši noteikumu ​pielikumā esošajai formulai.

Iebildums.
Noteikumu 5. nodaļa “Atbalsta maksas samazinājumam decentralizētajam kurināmajam mājsaimniecībām sniegšanas nosacījumi, finansēšanas un uzraudzības kārtība” paredz pašvaldību pienākumus atbalsta sniegšanā.
Noteikumos nav noregulēts jautājums par EIKIS lietošanas tiesībām pašvaldībām. Atbalsta sniegšanai pašvaldībām ir jābūt iespējai izmantot EIKIS datus, slēdzot līgumu par EIKIS lietošanas tiesībām (skatīšanās režīmā par mājokļiem (adresēm), kuri atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā). Arī anotācijā nav minēts, kā pašvaldības tiek pie EIKIS datiem.
Aicinām papildināt noteikumus ar attiecīgu regulējumu.



 

-

3. Maksas samazinājumu kurināmajam nevar saņemt mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju.

Iebildums.
Vēršam uzmanību, ka joprojām daudzās mājās esošie dzīvokļi nav sadalīti  atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Šeit varētu būt lielas problēmas, jo vidējie ienākumi tiks rēķināti uz vienu personu no visas mājas iedzīvotājiem.


 

-

9. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto centralizēto siltumenerģiju laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja vismaz piecu statistiski lielāko Latvijas pilsētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.

Iebildums.
Tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgi, kas ir saistīts ar dažādiem faktoriem. Lielajās pilsētās tarifi parasti ir mazāki nekā novados. Ņemot par pamatu piecu skaitliski lielāko Latvijas pilsētu apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu trīs mēnešu periodā, pastāv iespēja, ka šī norma atbalsta mehānisma iedarbināšanai faktiski nevarēs tikt piemērota. Lai nodrošinātu noteikumu mērķa sasniegšanu – sniegt iedzīvotājiem atbalstu energoapgādes izmaksu segšanā, ierosinām noteikt vai nu piecu pašvaldību vidējā tarifa slieksni 111 euro vai citu summu, vai arī monitorēt visu pašvaldību siltumenerģijas ražošanas tarifu un noteikt vidējā tarifa slieksni.


 

-

Iebildums.
Decentralizētais kurināmais ir - koksnes granulas, koksnes briketes, malka, sašķidrinātā naftas gāze un dīzeļdegviela. Ja būtiski pieaug cena marķētajai dīzeļdegvielai vai propāna gāzei, bet kokskaidu granulām biržā nemainīga cena, šis punkts faktiski netiek iedarbināts un iedzīvotāji, kuri apkurei izmanto dīzeli vai propānu, nekādu atbalstu saņemt nevarēs.



 

-

Noteikumu projekta 33.punktā vārdus “apkures sezonā” aizstāt ar vārdiem “norēķinu periodā”.

-

Noteikumu projekta 38.punkts noteic, ka maksas samazinājumu par patērēto siltumenerģiju nepiemēro mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju. Minētā tiesību norma nevar tikt attiecināta uz AS “RĪGAS SILTUMS” lietotājiem (izņemot tiešo norēķinu gadījumos), jo AS “RĪGAS SILTUMS” gadījumā līgums ir noslēgts ar visu mājas (mājas kopības vārdā līgumu slēdz pārvaldnieks) kopību, attiecīgi, AS “RĪGAS SILTUMS” rīcībā nav informācijas par konkrēta lietotāja parādsaistībām pret AS “RĪGAS SILTUMS”. Tikai konkrētais namu apsaimniekotājs var identificēt kuram lietotājam ir parādsaistības. Attiecīgi, nepieciešams precizēt Noteikumu projekta 38.punktu, paredzot kārtību kādā namu apsaimniekotājs veic informācijas sniegšanu par konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieka parādsaistībām par mājai kā kopībai piegādāto siltumenerģiju.

-

Nosakot šādu slieksni, norma visticamāk nevarēs tikt piemērota. Anotācijā ir minēts pat 480 EUR/t slieksnis. Šī brīža tirgus cena ir ~ 220-250 EUR/t. Iepriekšējā atbalsta periodā slieksnis bija 300 EUR/t un cena tirgū svārstījās no 300 līdz 350 EUR/t. Līdz ar to atbalsta maksājumi pret iztērēto naudu bija nesamērīgi mazi - no 1 euro līdz 20-30 euro.
Aicinām pārskatīt noteiktā sliekšņa summu.
 

-

Iepriekš bija noteikti 40 euro par berkubu. Cilvēki, atnākot ar malkas čekiem, izvēlējās iesniegt iesniegumu 60 euro atbalsta malkai bez čeka saņemšanai, jo tas bija ievērojami izdevīgāk. Rēķinot atbalsta summu pēc iesniegtajiem malkas iegādes čekiem, atbalsta summas bija ļoti niecīgas. Šobrīd 41. punktā noteikto slieksni visticamāk nevarēs sasniegt un atbalsts netiks sniegts. Aicinām pārskatīt un samazināt šo slieksni.

41. punkta tekstā aiz skaitļa “10” dublējas vārds “punktā”.

-

Noteikumu projekta 54. un 55.punkts noteic kārtību, kādā veicama korekcija vai nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksa, tomēr minētās tiesību normas neparedz kas veic minētās darbības un kādā kārtībā. Attiecīgi, nepieciešams precizēt Noteikumu 54. un 55.punktu, paredzot kārtību un personu loku, kas veiks korekciju vai nepamatoti izmaksātas kompensācijas atmaksu.

-

Noteikumu projekta 60.punktā noteikto regulējumu nav iespējams piemērot lietotājiem, jo, piemēram,  AS “RĪGAS SILTUMS” gadījumā līgums ir noslēgts ar visu mājas (mājas kopības vārdā līgumu slēdz pārvaldnieks) kopību. Tāpat, nepieciešams Noteikumu projektā noteikt, ka korekcija tiek veikta ņemot vērā attiecīgajā periodā, par kuru tiek veikta korekcija, spēkā esošo siltumapgādes pakalpojumu tarifu.  Attiecīgi, nepieciešams precizēt Noteikumu projekta 60.punktu. 

-

Nepieciešams definēt, kas ir mājoklis un kas mājsaimniecība šo noteikumu izpratnē.
Nav saprotams, kādēļ personai jāiesniedz pašapliecinājums par malkas iegādi, ja noteikumu 64.3.apakšpunkts paredz maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegšanu.
Aicinām precizēt normu vārdus “šā panta trešajā daļā” ar vārdiem “noteikumu 64.3. apakšpunktā”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no lietojumprogrammas SOPA datiem vien nevar iegūt informāciju par īpašuma tiesībām, tādēļ pašvaldības darbiniekiem, kuri apstrādā šos iesniegumus un pieņem lēmumu ir jāatļauj plašākas datu apstrādes iespējas - izmantot arī citas informācijas sistēmas, kurās var precīzi un pilnvērtīgi redzēt īpašumus un to piederību.
 

-

Pašvaldībai ir jāvērtē vidējie ienākumi, taču nav pateikts, kur un kā saņem info (Sk. komentāru pie 2. punkta).
71.1. apakšpunktā aiz skaitļa “3” dublējas vārds “punktā”.
 

-

Noteikumu projekta 96.punkts paredz, kārtību kādā tiek nodoti rādījumi un sagatavoti rēķini. Minētie termiņi neatbilst Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” noteiktajai kārtībai un termiņiem. Minēto noteikumu 8.punkta nosacījumi paredz, ka  norēķinus starp piegādātāju un lietotāju par piegādāto siltumenerģiju veic, pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem. Siltuma maksas sadalītājs neuzskaita fizikālās mērvienības - piegādātās siltumenerģijas daudzumu (KWh, MWh), bet tikai nosaka, kādu daļu no ēkas patērētā siltuma saņēma konkrēta  telpa (radiators). Līdz ar to no Noteikumu projekta 96.1.punktā nepieciešams svītrot  vārdus “…vai siltuma maksas sadalītājs …”.

-

Noteikumu projekta 96.1.1.punkts paredz, ka “siltumenerģijas komersants līdz mēneša trešajam datumam  nodot informāciju objekta pārvaldniekam par objekta kopējo piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās un informāciju par adresēm, kam piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.9.apakšpunktā minētajai informācijai;”.
Ņemot vērā, ka vairumā objektos, t.sk. daudzīvokļu dzīvojamās mājās, ir gan mājsaimniecības, gan nedzīvojamais fonds un siltumapgādes komersantam ir jāizraksta rēķini ar dažādām PVN likmēm, lietotājs (īpašnieku pilnvarotā persona vai pārvaldnieks)  līdz katra mēneša 3.datumam iesniedz komersantam procentuālo sadalījumu starp mājsaimniecībām un nedzīvojamo fondu. Šo sadalījumu korektai aprēķināšanai pārvaldnieki izmanto lietotāju – dzīvokļu īpašnieku iesniegtos datus - gan karstā ūdens patēriņa datus, gan individuālus skaitītājus vai maksas sadalītājus, kas nolasīti uz norēķina perioda beigām. Komersants, saņemot šo informāciju no pārvaldnieka, var sagatavot datus par ēkā patērēto siltumenerģijas daudzumu mājsaimniecībām un nedzīvojamam fondam ne ātrāk kā līdz norēķina periodam sekojoša mēneša 5.datumam. Informāciju par patērēto siltumenerģijas daudzumu ēkā, pamatojoties uz SSK datiem vai aprēķinu, ja SSK bija bojāts vai nedarbojās citu iemeslu dēl, lietotājam (tā pilnvarotai personai vai pārvaldniekam), sagatavo siltumapgādes komersants neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas skaitītāju dati tiek nolasīti automātiski vai manuāli, un tālāka darbība ir atbilstoši 96.1.punktā noteiktai, līdz ar to piedāvājam svītrot 96.2.punktu.

-

Ņemot vērā iepriekš izziņā minēto, nepieciešams precizēt Noteikumu projekta 96.1.punktu un noteikt šādus termiņus datu iesniegšanai:
96.1.1. – siltumapgādes komersants līdz norēķina periodam sekojošā mēneša 5.datumam…;
96.1.2. – objekta pārvaldnieks trīs darba dienu laikā no 96.1.1.punktā minētās informācijas saņemšanas …;
96.1.3. – siltumapgādes komersants divu darba dienu laikā no 96.1.2.punktā minētās informācijas saņemšanas…
96.1.4. – objekta pārvaldnieks 5.darba dienu laikā ….

-

Papildus sniedzam informāciju par konstatēto problemātiku, īstenojot Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likumā pašvaldībai noteiktos pienākumus atbalsta sniegšanā, un kuri noteikumu projektā netiek risināti:
-        Iesniegumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā visu nepieciešamo informāciju un datus nevarēja iegūt tikai no SOPAs kā to sākotnēji bija paredzējušas Labklājības un Ekonomikas ministrijas, tādēļ normatīvajos aktos būtu bijis nepieciešams norādīt uz procesā iesaistīto darbinieku tiesībām plašākai datu apstrādei. Atbalsta piešķiršanas izvērtēšanas procesā pašvaldība izmantoja gan arī citas IS, gan piesaistīja papildu speciālistus no Būvvaldes, Nekustamo īpašumu pārvaldes un namu apsaimniekotājiem. Liepājas pašvaldības gadījumā veiksmīgs bija risinājums, ka iesniegumu izvērtēšanas darba grupā bija iesaistīti nekustamā īpašuma nodokļa speciālisti, sniedzot būtisku atbalstu ar savu pieredzi un zināšanām.
-        Valsts uzturētajās datu bāzēs informācija par īpašumiem, to sastāvu, lietošanas mērķiem u.c. būtiskām niansēm ir novecojusi, neprecīza, nav izmantojama lēmumu pieņemšanai. Piemēram, ir īpašumi, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Adrešu reģistrā esošie dati par īpašuma sastāvu un adresēm neatbilst reālajai šodienas situācijai. Ēkās ir veiktas pārbūves, telpu grupu apvienošanas un, nereti ēka no vairāku dzīvokļu dzīvojamas mājas ir kļuvusi par vienas ģimenes māju, bet atbalstu 60 EUR apmērā bija iespēja saņemt par katru dzīvokli, izmantojot neaktualizētus ēku inventarizācijas datus. Lēmumi tika pieņemti saskaņā ar saņemtajiem iesniegumiem un atbilstoši Likuma nosacījumiem par katru mājokli (dzīvokli) atsevišķi.
-        Lai izvairītos no Likumā lietoto jēdzienu “mājoklis” un “mājsaimniecība” dažādām un  paplašinātām interpretācijām, bija nepieciešams noteikt šo jēdzienu lietošanu Likuma izpratnē. Atsauce tikai uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietotajiem terminiem radīja situācijas, ka iesnieguma iesniedzējs par “mājokli” uzskatīja visas vienā dzīvojamajā ēkā esošās telpu grupas vai dzīvokļa īpašumus, kuriem bija piešķirta adrese, un izmantoja iespēju saņemt 60 EUR atbalstu par katru adresi. Likumā netika paredzēta nekādu papildu dokumentu iesniegšana vai pārbaudes iespēja, lai pārliecinātos, vai katrā mājoklī ar adresi dzīvo viena mājsaimniecība. (Tieslietu ministrija 2020.gadā definēja jēdzienu “primārais mājoklis”, kas bija saistīts ar deklarēto dzīvesvietu, bet Likuma izstrādātāji nebija gatavi nosaukt datumu, no kura īpašniekam (iesniedzējam) jābūt deklarētam mājoklī, par kuru pieprasa 60 EUR.).
-        Atbalsta veids par it kā iegādāto malku bez maksājuma apliecinoša dokumenta radīja iespēju pieteikties 60,00 EUR atbalstam arī īpašniekiem, kuru īpašumā ir vairāki dzīvokļi (mājokļi) neatkarīgi no tā, vai tur kāds dzīvo vai nē. Redzot šī atbalsta veida ievērojamo iesniegumu skaitu un izlietoto līdzekļu apjomu, jāsecina, ka šis atbalsta veids nav sasniedzis plānoto mērķi. Iedzīvotāji to uztvēra kā iespēju saņemt dāvanu. Šādam atbalsta veidam bija jānosaka papildu vērtēšanas kritēriji, piemēram, ja vairāki īpašumi, tad tikai deklarētajā adresē, pierādījums par ekspluatācijā esošu malkas apkures iekārtu utml.
-        Iespējams, ka noteiktais cenas slieksnis par vienu vienību granulu, brikešu un malkas iegādei virs kura tika sniegts atbalsts, bija pārāk augsts, jo nereti iesniedzēji par kurināmā iegādi bija izlietojuši vairākus simtus vai ap tūkstoti euro, taču piešķirtais atbalsts bija līdz 20,00 EUR, dažkārt pat mazāks par 1,00 EUR. Tas nozīmē, ka šajos gadījumos iesnieguma apstrādes administratīvās izmaksas bija daudz augstākas nekā iedzīvotājam sniegtais atbalsts, kā arī iedzīvotājos bieži radīja vilšanos par valsts sniegtā atbalsta apmēru.
 

-

Dzēst tekstu “, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā”, kas palikusi no Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma redakcijas.
 

-

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi piemērojot Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma normas, iesniegumi par atbalstu mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina izmantojot elektroenerģiju, sašķidrināto naftas gāzi vai dīzeļdegvielu, būtu iesniedzami no 1.oktobra līdz 31.maijam, jo rēķini par patērēto energoresursu tiek izrakstīti nākamā mēneša sākumā.
Līdz ar to iesniegumu iesniegšanas termiņi un 65.punkts ir sadalāms atbilstoši energoapgādes veidiem.
 

-

Aizstāt tekstu “šā panta trešajā daļā” ar tekstu “šo noteikumu 64. punktā”.

-