Atzinums

Likumprojektā ietvertais termins neatbilst tajā ietvertajam saturam, jo tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, bet arī uz citiem subjektiem.
Terminā izteiktajam jēdzienam ir jāatbilst tā saturam, ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus var izpildīt, arī pie komersanta nodarbinātais. Likumprojektā ietvertā terminoloģija maldina personu, jo neatbilst tā saturam. Lūdzam to precizēt. Vienlaikus ierosinām izvērtēt saglabāt esošo terminoloģiju.
Jauna termina ieviešana rada valsts pārvaldei ļoti lielu birokrātisko slogu- normatīvo aktu plūdus, kas minēti likumprojekta anotācijas 4.2 sadaļā tikai tāpēc, ka nepieciešams precizēt likumos ietvertos jēdzienu amatpersonas.
Turklāt no anotācijas un likumprojekta neizriet, kāds ir mērķis mainīt spēkā esošo terminoloģiju, kas visiem ir saprotama, proti, kādēļ tiek mainīts termins un netiek saglabāts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” līdz šim izmantotais termins „valsts amatpersona”.
Tāpat no minētās terminoloģijas neizriet vai šajā terminā tiek ietverti, piemēram, tiesneši, kas ir valsts amatpersonas un neatkarīgi tiesu varas pārstāvji. Tiesnesis nav valsts ierēdnis un nav pakļauts valsts pārvaldes hierarhijai, kā tas ir ministriju vai iestāžu darbinieku gadījumā. Satversmes 83. pantā noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt Valsts civildienesta likuma 3. pantā noteikts, kas ir ierēdnis. Tiesneši nav minēti civildienesta ierēdņu lokā, un uz viņiem šis likums neattiecas. Tāpat zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, deputāts utt.
Tiesnešu statusu regulē likums „Par tiesu varu”. Likuma „Par tiesu varu” 1. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Līdz ar to tiesnesis nav uzskatāms par valsts pārvaldē nodarbināto, jo viņš īsteno tiesu varu, nevis darbojas valsts pārvaldes sistēmā.
Lūdzam saglabāt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” līdz šim izmantoto terminu „valsts amatpersona”. 

-

Likumprojekta 4. panta pirmajā punktā noteikts, ka šā likuma subjekti ir valsts pārvaldē nodarbinātie šā likuma izpratnē.
Likumprojekta 1. panta 12. punktā noteikts, ka valsts pārvaldē nodarbinātais ir publiskas personas institūcijā nodarbināta fiziska persona vai fiziska persona, kura likumā noteiktajā kārtībā pilda privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.
Savukārt likumprojekta 9. pantā ir minēti speciālie subjekti. Speciālo subjektu sarakstā ir iekļauti tādi subjekti, kas nav valsts pārvaldē nodarbinātie, piemēram, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs.
Likumprojektā ietverti  ir speciālie subjekti, tie nav valsts pārvaldē nodarbinātie.
Līdz ar to secināms, ka likumprojekta 9. pantā iekļauto speciālo subjektu loks pilnībā nesakrīt ar likumprojekta 4. pantā noteikto subjektu loku, jo vairāki speciālie subjekti neatbilst likumprojekta 1. panta 12. punktā noteiktajai valsts pārvaldē nodarbinātā definīcijai.
Lūdzam papildināt, ka likuma subjekti ir ne tikai valsts pārvaldē nodarbinātie, bet arī speciālie subjekti vai arī precizēt terminoloģiju, lai likuma mērķis attiecas tikai uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Likumprojektā ietvertajai terminoloģijai ir jābūt konsekventai un vienveidīgai.
 

-

Likumprojekta 7.panta piektās daļas normā paredzēts, ka valsts pārvaldē nodarbināto sarakstu,  kuriem ir jāsniedz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija, un to grozījumu iesniegšanu nodrošina  publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Bet nav atrunāts, kas sniedz pārvaldē nodarbināto sarakstu un to grozījumus tajos gadījumos, kad publiskas personas institūcija ir deleģējusi funkcijas privātpersonai.
Šobrīd spēkā esošā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 20.panta 5.¹ daļā noteikts, ka par tā personām, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no minētā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām funkcijām, nodrošina tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kura deleģējusi attiecīgās funkcijas, piešķīrusi finanšu līdzekļus, nodevusi mantu vai atbild par deleģēto funkciju izpildi vai finanšu līdzekļu izlietojumu.
 Tādējādi arī likumprojektā jāatrunā, kas funkciju deleģēšanas gadījumā sniegs valsts pārvaldē nodarbināto sarakstu un tā grozījumus.

-

Likumprojekta 9. panta 15. punktā noteikts, ka speciālie subjekti ir publiskas personas institūcijas vadītājs. Savukārt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmās daļas 16. punktā noteikts, ka valsts amatpersonas ir publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks. Ne no likumprojekta, ne no tā anotācijas nav saprotams, kādēļ speciālo subjektu lokā nav iekļauts publiskas personas institūcijas vadītāja vietnieks. Publiskas personas institūcijas vadītāja vietnieks darbojas valsts pārvaldes sistēmā un īsteno pārvaldes funkcijas. Viņš ir tiesīgs pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus, dot saistošus rīkojumus, aizvietot iestādes vadītāju u. tml. Līdz ar to lūdzam speciālo subjektu lokā iekļaut arī publiskas personas institūcijas vadītāja vietnieku, kā tas ir arī spēkā esošajā regulējumā.

-

Speciālo ierobežojumu un aizliegumu speciālajiem subjektiem sarakstā nav iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks. Lūdzam sarakstā iekļaut arī ģenerāldirektora vietnieku, jo publiskas personas institūcijas vietnieks darbojas valsts pārvaldes sistēmā un īsteno pārvaldes funkcijas, viņš ir tiesīgs pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus, dot saistošus rīkojumus, aizvietot iestādes vadītāju u.tml.

-

Papildu amata savienošanas ierobežojumi speciālajiem subjektiem sarakstā nav iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks. Lūdzam sarakstā iekļaut arī ģenerāldirektora vietnieku, jo publiskas personas institūcijas vietnieks darbojas valsts pārvaldes sistēmā un īsteno pārvaldes funkcijas, viņš ir tiesīgs pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus, dot saistošus rīkojumus, aizvietot iestādes vadītāju u.tml.

 

-

Likumprojekta 15. panta otrā daļa paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija ir jāsniedz arī personai, kura speciālā subjekta amata pienākumus pilda ilgāk par trim mēnešiem.
Vienlaikus likumprojekta 17. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka persona, stājoties amatā, šā likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Tāpat persona, kurai, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 8. punktu, ir noteikts pienākums iesniegt minēto deklarāciju, to iesniedz viena mēneša laikā no publiskas personas institūcijas vadītāja lēmuma saņemšanas dienas.

No minēto normu kopsakarības izriet, ka deklarācijas iesniegšanas termiņš – viens mēnesis no amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas vai attiecīga lēmuma saņemšanas – attiecas arī uz likumprojekta 15. panta otrajā daļā minēto gadījumu. Tomēr šāds regulējums nav savstarpēji saskaņots.
Proti, personai, kura uz laiku pilda speciālā subjekta amata pienākumus, objektīvi var nebūt iespējams paredzēt, vai amata pienākumi tiks pildīti ilgāk par trim mēnešiem, un līdz ar to — vai tai vispār iestāsies pienākums iesniegt deklarāciju. Savukārt, ja persona nogaida līdz brīdim, kad tiek pārsniegts trīs mēnešu termiņš, pastāv risks pārkāpt likumprojekta 17. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto deklarācijas iesniegšanas termiņu.
Tādējādi regulējums rada situāciju, kurā personai objektīvi nav iespējams vienlaikus ievērot abas normas, kas neatbilst tiesiskās noteiktības principam un apgrūtina tiesību normu praktisko piemērošanu.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā nepieciešams precizēt deklarācijas iesniegšanas termiņu attiecībā uz 15. panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Priekšlikums. Lai nodrošinātu normu savstarpēju saskaņotību un skaidru piemērošanu, ieteicams noteikt, ka persona, kura speciālā subjekta amata pienākumus pilda ilgāk par trim mēnešiem, deklarāciju iesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad ir pārsniegts trīs mēnešu termiņš.
Iespējams, normas redakcija varētu būt šāda: Persona, kura speciālā subjekta amata pienākumus pilda uz laiku un kurai pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju rodas saskaņā ar šā likuma 15. panta otro daļu, deklarāciju iesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad amata pienākumu pildīšanas ilgums pārsniedz trīs mēnešus.

-

Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 2.punkta norma paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā tās iesniedzējs norāda savu amatu.
Minētā norma ir jāprecizē, t.i. vārdus "savu amatu" jāaizstāj, piemēram, ar vārdiem -  "valsts pārvaldē nodarbinātā amatu", ir nepārprotams, ka jānorāda tieši valsts pārvaldē nodarbinātā amats, nevis cits amats, jo bieži personas kā pamatamatu ieņem amatu, kas nav valsts pārvaldē nodarbinātā amats un tāpēc deklarācijās norāda nepareizo amatu. Līdz ar to tas ir par iemeslu deklarācijas nepareizai aizpildīšanai  un pēc tam arī deklarācijas precizēšanai.

-

Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 3.punkta norma ir jāprecizē, t.i. vārdi "savam amatam" jāaizstāj, piemēram, ar vārdiem -  "valsts pārvaldē nodarbinātā amatam". Tam pamatojums - lai ir nepārprotams, ka jānorāda tie amati, kas tiek ieņemti papildus valsts pārvaldē nodarbinātā amatam.  Jo ir jāņem vērā, ka bieži personas kā pamatamatu ieņem amatu, kas nav valsts pārvaldē nodarbinātā amats un tāpēc deklarācijās norāda nepareizo amatu, un tas ir par iemeslu deklarācijas nepareizai aizpildīšanai  un pēc tam arī deklarācijas precizēšanai. 

-

Saskaņā ar likumprojekta 15.panta pirmajā un otrajā daļā un 17.panta pirmajā daļā noteikto personai, kurai tiek uzdots pildīt speciālā subjekta amata pienākumus ilgāk par 3 mēnešiem, ir pienākums mēneša laikā iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā. 
Jāņem vērā, ka persona, kuru uz laiku pilda speciālā subjekta pienākumus, var nezināt/nezinās, vai amata pienākumi tiks pildīti ilgāk par 3 mēnešiem vai nē. Turklāt gadījumā, ja persona gaidīs, kad pienāks 3 mēneši, tad tiks pārkāpts likumprojekta 17.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais viena mēneša termiņš deklarācijas iesniegšanai.
Tāpēc, iespējams, likuma 15.panta otrajā daļā minētajai personai (t.i. persona, kurai tiek uzdots pildīt speciālā subjekta amata pienākumus ilgāk par 3 mēnešiem) nosakāms atsevišķs vai citāds termiņš deklarācijas, kuru iesniedz, stājoties amatā  iesniegšanai.
 

-

Likumprojekta 17.panta sestā daļa paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas.

Ņemot vērā, ka deklarācijas, kas tiek iesniegtas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā,  triju mēnešu laikā pēc to publiskošanas faktiski elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek precizētas nevēršoties institūcijā ar rakstveida iesniegumu, tāpēc no likumprojekta 17.panta sestās daļas būtu nepieciešams izslēgt vārdus - "rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus". Vai arī normā jānosaka, ka tas nav attiecināms attiecībā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtajām deklarācijām.

-

Likumprojekta 18. panta trešās daļas 1.punkts paredz, ka publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir valsts pārvaldē nodarbinātā personas kods.
Vēršam uzmanību, ka jebkurš personas kods ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc nepieciešams papildināt  likumprojekta 18.panta trešās daļas 1.punktu, nosakot, ka publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir jebkurš personas kods.

-

Likumprojekta 18.panta ceturtā daļa paredz, ka  ar publiski nepieejamās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas daļas informāciju  likumā noteiktajos gadījumos var iepazīties arī – publiskas personas institūcijas vadītājs vai tā pilnvarota persona, prokurors, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes un Finanšu izlūkošanas dienests.  Bet likumprojektā nav noteikts, kas ir saprotams ar -"likumā noteiktajos gadījumos" vai, kas ir šie gadījumi.

-

Likumprojekta 19. panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt vai mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā norādītas ziņas ir pilnīgas.

Valsts ieņēmumu dienests iebilst pret šādu normatīvo regulējumu un vērš uzmanību, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. pantā ir noteikta Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. Proti, tostarp šī likuma 28. panta 1.² daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju. Minētā likuma normas nenoteic Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu pārbaudīt, vai deklarācijā norādītas ziņas ir pilnīgas. Valsts ieņēmumu dienests deklarācijas pārbauda savā rīcībā esošās informācijas ietvaros.
“Pilnīguma” pārbaude faktiski nav iespējama. Lai deklarāciju atzītu par pilnīgu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būtu jābūt pilnīgi visai jeb 100% informācijai par konkrēto personu, tostarp, arī par īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo mantu, uzkrājumiem, visiem darījumiem, ienākumiem (arī ārvalstīs) utt. Tas nozīmē – jāpastāv pilnīgai informācijai par personas mantisko un interešu stāvokli.

Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka nav paplašināma Valsts ieņēmumu dienesta kompetence un tāpēc arī likumprojektā  Valsts ieņēmumu dienesta kompetence nosakāma atbilstoši šobrīd likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajai kompetencei, t. i., ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.

-

Likumprojekta 21. panta pirmā daļa paredz, ka par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
Savukārt 21. panta otrā daļa paredz, ka par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbinātā mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu pēc tās publiskas personas institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanu, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.

 Administratīvās atbildības likuma 22.pants noteic, ka, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Un, ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu.
Tas nozīmē, ka par pārkāpumiem saistībā ar vienu un to pašu deklarāciju var tikt uzsākti un jāveic divi vai trīs administratīvā pārkāpuma procesi. Piemēram, viens administratīvā pārkāpuma process tiek pēc pirmās daļas - par nepatiesas ziņu sniegšanu par ienākumiem līdz 20 minimālajām mēnešalgām, un otrs - par nepatiesu ziņu sniegšanu par darījumu virs 20 minimālajām mēnešalgām.
Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā tas nav lietderīgi  un nav arī labas pārvaldības princips, bet rada birokrātisku un administratīvo slogu gan pārkāpējam, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpēc viena veida pārkāpumi ir jāapvieno vienā normā, t.i., likumprojekta 21.panta pirmajā dāļā jāparedz administratīvo atbildību par deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā un neiesniegšanu vispār, savukārt otrajā daļā jāparedz atbildību par deklarācijas  iesniegšanas vai aizpildīšanas kārtībās neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu šajā deklarācijā, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neprecizēšanu, ja ir pienākums to precizēt.
 

Piedāvātā redakcija: "(1) Par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā vai neiesniegšanu pēc tās publiskas personas institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā."

Likumprojekta 21. panta pirmā daļa paredz, ka par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
Savukārt 21. panta otrā daļa paredz, ka par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbinātā mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neiesniegšanu pēc tās publiskas personas institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanu, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.

 Administratīvās atbildības likuma 22.pants noteic, ka, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Un, ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu.
Tas nozīmē, ka par pārkāpumiem saistībā ar vienu un to pašu deklarāciju var tikt uzsākti un jāveic divi vai trīs administratīvā pārkāpuma procesi. Piemēram, viens administratīvā pārkāpuma process tiek pēc pirmās daļas - par nepatiesas ziņu sniegšanu par ienākumiem līdz 20 minimālajām mēnešalgām, un otrs - par nepatiesu ziņu sniegšanu par darījumu virs 20 minimālajām mēnešalgām.
Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā tas nav lietderīgi  un nav arī labas pārvaldības princips, bet rada birokrātisku un administratīvo slogu gan pārkāpējam, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpēc viena veida pārkāpumi ir jāapvieno vienā normā, t.i., likumprojekta 21.panta pirmajā dāļā jāparedz administratīvo atbildību par deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā un neiesniegšanu vispār, savukārt otrajā daļā jāparedz atbildību par deklarācijas  iesniegšanas vai aizpildīšanas kārtībās neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu šajā deklarācijā, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neprecizēšanu, ja ir pienākums to precizēt.

Piedāvātā redakcija: "(2) Par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, vai par nepatiesu ziņu norādīšanu šajā deklarācijā, vai par mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas neprecizēšanu, ja ir pienākums to precizēt, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām."

Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā, salīdzinājumā ar šā brīža valsts amatpersonas deklarāciju, ir paredzētas izmaiņas, piemēram, ir paredzēts, ka būs jānorāda informācija par kripto aktīviem,  pie ienākumiem būs jānorāda mazāks informācijas apjoms, kā arī noteikta veida informācija netiks publiskota u.tt. 
Jāņem arī vērā, ka kārtējā gada deklarācijas, arī deklarācijas stājoties amatā un deklarācijas beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus tiek sniegtas par iepriekšējo gadu. Piemēram, ja šis likums stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī, ir jāņem vērā, ka laika periodā no 2028.gada 15.februāra līdz 1.aprīlim būs jāiesniedz deklarācijas par 2027.gadu.
Līdz ar to pārejas noteikumos ir jānosaka, kā šādos gadījumos tas atteiksies uz deklarācijām.
 

-

Likumprojekta anotācijas  risinājuma aprakstā pie - "5. Likuma 5. pants" norādīts, ka: "Valsts ieņēmumu dienests un Satversmes aizsardzības birojs kontrolē mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības ievērošanu, kā arī tajās norādīto ziņu patiesumu un pilnīgumu."
Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. pantā ir noteikta Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. Proti, šī likuma 28. panta 1.² daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju. Minētā likuma normas nenoteic Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu un pilnīgumu.
Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka nav paplašināma Valsts ieņēmumu dienesta kompetence un tāpēc arī gan likumprojektā, gan arī anotācijā Valsts ieņēmumu dienesta kompetence nosakāma atbilstoši šobrīd likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajai kompetencei, t. i., ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju. 
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests deklarācijas pārbauda savā rīcībā esošās informācijas ietvaros. 
“Pilnīguma un patiesuma” 100% pārbaude faktiski nav iespējama. Lai deklarāciju atzītu par pilnīgu un deklarācijā norādīto informāciju par patiesu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būtu jābūt pilnīgi visai jeb 100% informācijai par konkrēto personu, tostarp, arī par īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo mantu, uzkrājumiem, visiem darījumiem, aizdevumiem, aizņēmumiem, vērtspapīriem, ienākumiem (arī ārvalstīs) utt. Tas nozīmē – jāpastāv pilnīgai informācijai par personas mantisko un interešu stāvokli. Bet Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav un nevar būt pilnīgi visa informācija.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijā norādīto informāciju atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencei, proti, ka: “Valsts ieņēmumu dienests un Satversmes aizsardzības birojs kontrolē mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības ievērošanu, kā arī salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.”.

-

Likumprojekta anotācijas risinājuma aprakstā pie - "7. panta piektā daļa un sestā daļa" norādīts: "Norādāms, ka termiņš "10 darba dienu laikā" paredz pienākumu sastādīt un iesniegt valsts pārvaldē nodarbināto sarakstus 10 darba dienu laikā no dienas, kad valsts pārvaldē nodarbinātais tika iecelts, apstiprināts vai ievēlēts amatā, kurš paredz valsts pārvaldē nodarbināto sarakstu iesniegšanu. Taču gadījumā, ja valsts pārvaldē nodarbinātajam ir jāsniedz minētā deklarācija saskaņā ar institūcijas vadītāja noteikto pienākumu, tad 10 darba dienu laikā no paziņošanas (par pienākumu) brīža."
Var rādīt pārpratumus šī teksta daļa - "tad 10 darba dienu laikā no paziņošanas (par pienākumu) brīža", tāpēc lūdzam to precizēt, lai ir nepārprotams, vai tas attiecināms uz valsts pārvaldē nodarbināto saraksta iesniegšanu vai uz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanu.



 

-

Likumprojekta anotācijas  risinājuma aprakstā pie - "17. Likuma 19. pants", - norādīts, ka: "Valsts ieņēmumu dienests un Satversmes aizsardzības birojs kontrolē mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanu noteiktajā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības ievērošanu, kā arī tajās norādīto ziņu patiesumu un pilnīgumu."
Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka šobrīd likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. pantā ir noteikta Valsts ieņēmumu dienesta kompetence, proti, 28. panta 1.² daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju. Minētā likuma normas nenoteic Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu un pilnīgumu.
Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka nav paplašināma Valsts ieņēmumu dienesta kompetence un tāpēc gan likumprojektā, gan arī anotācijā ir jāprecizē un jānorāda, ka Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.

Turklāt vēršam uzmanību, ka “pilnīguma un patiesuma” 100% pārbaude faktiski nav iespējama. Lai deklarāciju atzītu par pilnīgu un deklarācijā norādīto informāciju par patiesu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būtu jābūt pilnīgi visai jeb 100% informācijai par konkrēto personu, tostarp, arī par īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo mantu, uzkrājumiem, visiem darījumiem, aizdevumiem, aizņēmumiem, vērtspapīriem, ienākumiem (arī ārvalstīs) u.tt. Tas nozīmē – jāpastāv pilnīgai informācijai par personas mantisko un interešu stāvokli. Bet Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav un nevar būt pilnīgi visa informācija.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijā norādīto informāciju atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencei, proti, ka: “Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju”.
 

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc tiek radīts nesamērīgs slogs iestādēm turpmāk lietojot terminu valsts pārvaldē nodarbinātais, kas neatbilst tajā ietvertajam saturam un radot normatīvisma plūdus, kas rada nepieciešamību veikt grozījumus likumos tikai, lai precizētu šo terminu. Nav nekāda pienesuma, bet papildus slogs. Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju skaidrot vai likumprojektā regulēt  kā ierobežojumi jāpilda, jāievēro ģenerāldirektora aizvietotājam – aizvietošanas laikā, visu laiku, vai citādi.

-

Likumprojekta 12. panta 3. daļas 4. punktā ir noteikts, ka  speciālā subjekta amatu, ievērojot šā likuma 6. panta sestajā daļā un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ir atļauts savienot ar saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot tam piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam vai personai, kurai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Manuprāt iebildums attiecībā par saimniecisko darbību nav nepieciešams. Skaidrības nodrošināšanai lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par to, ka valsts pārvaldē nodarbinātajam ir tiesības veikt saimniecisko darbību veicot darbības nekustamo īpašumu neprasot par to atļauju, proti, izīrēt savu dzīvokli nesaņemot par to atļauju. 
 

-

Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums. Ņemot vērā minēto, likumprojekts virzāms izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tikai tad, ja visas iesaistītās institūcijas tajā paredzēto nodrošina piešķirto līdzekļu ietvaros. Attiecīgi lūdzam svītrot anotācijas 3. sadaļas punktā “Cita informācija” sniegto informāciju, tās vietā norādot, ka iesaistītās institūcijas likumprojektā paredzēto nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
 

-

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz valsts amatpersonu deklarācijām un valsts amatpersonu sarakstiem, kas ir saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu tehnisko risinājumu ieviešanu. Minēto risinājumu izstrādei un ieviešanai nepieciešams papildu finansējums.
Valsts ieņēmumu dienesta budžetā finansējums šo izmaiņu ieviešanai nav paredzēts, līdz ar to nepieciešamo finansējumu nodrošina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot finansējuma pārdali Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienests informāciju par nepieciešamā finansējuma apmēru sniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pēc iespējamo izmaksu novērtēšanas.

-

Anotācijas 4.1.3. apakšpunktā norādīta atsauce uz likumu “Par valsts ieņēmumu dienestu”, kas zaudēja spēku 2026. gada 1. janvārī un tā vietā stājās Valsts ieņēmumu dienesta likums. Lūdzam precizēt anotāciju norādot atsauci uz spēkā esošo Valsts ieņēmumu dienesta likumu.
 

-

Atbalstām likumprojekta pamatideju noteikt lielāku iestāžu vadītāja atbildību attiecībā uz interešu konflikta pārbaudi un KNAB darbības fokusēt uz augstākā riska grupu: speciālajiem likuma subjektiem.
Lai nodrošinātu publisko iestāžu vadītāju iespēju uzraudzīt interešu konflikta situācijas un tās iespēju robežās preventīvi novērst, nepieciešams nodrošināt visiem iestāžu vadītājiem piekļuvi datiem, kas vajadzīgi šādas funkcijas efektīvai veikšanai. Šobrīd likumprojekts neparedz tehnoloģisko risinājumu izmantošanu korupcijas un interešu konflikta novēršanai. Līdz ar to ierosinām papildināt likumprojektu ar tiesībām iestāžu vadītājiem izmantot valsts datu bāzes interešu konflikta kontrolei un, ja iespējams, integrēt automātiskās kontroles. 
Papildus vēršam uzmanību, ka atbalstām šobrīd likumprojektā paredzēto iespēju gadījumos, kad institūcijas vadītājs nav reaģējis uz nodarbinātā pārkāpumu un nav piemērojis disciplinārsodu, tad šim valsts pārvaldē nodarbinātajam KNAB var piemērot administratīvo atbildību saskaņā ar likuma 21. panta trešo daļu. Mūsuprāt, šis ir būtisks aspekts efektīvai iekšējās kontroles sistēmas (IKS) uzraudzībai. Piemēram, gadījumos, kad ārējā audita/ pārbaudes rezultātā tiek konstatēts iespējams interešu konflikta pārkāpums - šādas situācijas būtu ziņojamas KNAB atbildības piemērošanai gan personai, kas atradusies interešu konflikta situācijā, gan izvērtēšanai vai attiecīgās institūcijas vadītājam ir piemērojama atbildība par neefektīvu IKS.
 

-

Likumprojekta 1.panta 1.punkts paredz, ka amats šā likuma izpratnē nav valsts pārvaldē nodarbinātā darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība.
Nepieciešams izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt normu, nosakot, vai norma attiecināma arī uz tās institūcijās, kas izveidojusi attiecīgo  komisiju, konsultatīvo padomi un darba grupu, strādājošajiem, kas tajās darbojās. Jo, ja persona ir no citas institūcijas - tad nav amats, bet ja ir no tās institūcijas, kas izveidoja attiecīgo komisiju, - ir amats. Lai gan tai pat laikā tiek ieņemts amats ar vienādu nosaukumu un veiktas tādas pašas funkcijas.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju un izvērtēt likumprojekta 1. panta 3. punktā ietvertā jēdziena "darījumu partneris" redakciju.
Nav skaidrs, kādēļ par darījumu partneri tiek atzīta persona, ar kuru valsts pārvaldē nodarbinātais ir veicis darījumu, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī nav viennozīmīgi nosakāms, kādā laika periodā minētā summa ir vērtējama. No normas redakcijas nav iespējams nepārprotami secināt, vai kritērijs attiecas uz viena darījuma summu, vairāku darījumu kopsummu noteiktā laikposmā vai visu sadarbības periodu.
Vienlaikus anotācijā nav sniegts pamatojums tam, kādēļ darījumu partnera statusa noteikšanai izvēlēts tieši darījuma summas kritērijs, nevis citi interešu konflikta riska novērtēšanai būtiski apstākļi, piemēram, darījumu regularitāte, ilgstoša sadarbība, ekonomiskā atkarība vai darījumu ekonomiskā būtība.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši piedāvātajam regulējumam vienreizējs darījums, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (piemēram, transportlīdzekļa iegāde), rada darījumu partnera statusu, savukārt ilgstošas un regulāras darījumu attiecības ar vienu un to pašu personu vai komersantu, kuru ietvaros tiek veikti periodiski maksājumi mazākā apmērā, šādu statusu var neradīt. Līdz ar to anotācijā nav skaidrots, kādēļ par interešu konflikta riska ziņā nozīmīgāku ir uzskatīts vienreizējs liela apmēra darījums, nevis ilgstošas un ekonomiski ciešas attiecības, kuras pēc būtības var radīt lielāku ieinteresētību un ietekmes risku.
Ņemot vērā, ka darījumu partnera statuss likumprojektā ir tieši saistīts ar interešu konflikta novēršanas pienākumu, ierobežojumu un aizliegumu piemērošanu, lūdzam anotācijā sniegt izvēlētā risinājuma pamatojumu un izvērtēt normas precizēšanas nepieciešamību.
 

-

Likumprojekta 1.panta 3.punkts paredz darījuma partnera definīciju, kur noteikts, ka darījumu partneri ir fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, ar kuru valsts pārvaldē nodarbinātais ir veicis darījumu, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Aicinām precizēt tiesību normas formulējumu, jo pašreizējā redakcija neļauj viennozīmīgi secināt, vai tiek vērtēts viena darījuma apmērs vai vairāku darījumu kopsumma. Ja paredzēts vērtēt darījumu kopsummu, nepieciešams noteikt arī laikposmu, kurā darījumi tiek summēti, lai nodrošinātu normas skaidru piemērošanu praksē.

-

Aicinām skaidrības labad papildināt anotāciju ar piemēriem, kuros atspoguļotas situācijas, kas uzskatāmas par šķietamu interešu konfliktu. Tāpat lūdzam izvērtēt un novērst iespējamās situācijas, kad iestādes vai amatpersonas var atšķirīgi interpretēt, vai konkrētā situācija kvalificējama kā šķietams interešu konflikts.
Vienlaikus, vienotas izpratnes nodrošināšanai, aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt definīcijas skaidrojumu, nosakot, ka minētās situācijas pēc savas būtības nav uzskatāmas par  interešu konflikta situācijām, tomēr tās publiskajā telpā vai pašas iestādes ietvaros var radīt vai varētu radīt pamatotas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus.

11) šķietams interešu konflikts – situācija, kurā rodas pamatotas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus, lai gan pēc savas būtības attiecīgā situācija nav uzskatāma par faktisku interešu konfliktu, tomēr var radīt vai rada  šaubas publiskajā telpā vai pašā iestādē.

Aicinām izvērtēt, vai 6. panta trešajā daļā ietvertais regulējums nepārsniedz saprātīgi nepieciešamos pamattiesību ierobežojumus, kas vajadzīgi, lai novērstu valsts pārvaldē nodarbināto nonākšanu interešu konflikta situācijā, ņemot vērā, ka 6. panta otrajā daļā jau ir iekļauts aizliegums pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts pārvaldē nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tiesību normas redakcija šobrīd nosaka valsts pārvaldē nodarbinātā pienākumu sniegt personisku informāciju gan par sevi, gan saviem radiniekiem. Turklāt minētā informācija ir sniedzama rakstveidā, nenosakot, cik detalizētā pakāpē tā ir sniedzama, un vai personiskai ieinteresētībai ir jābūt teorētiskai vai faktiski konstatējamai. Līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt (izvērtējumu norādot anotācijā), vai šis normas tvērums nav pārāk plašs un nevajadzīgi neierobežo valsts pārvaldē nodarbināto Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. 

-

Ierosinām noteikt , ka ne retāk kā reizi trijos gados  un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stāšanās amatā nodarbināto apmācību un zināšanu pārbaudi par institūcijas uzvedības (ētikas) principiem, godprātības, korupcijas un interešu konflikta riskiem un nodarbināto pienākumiem šo risku mazināšanā;

-

Lai novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības attiecībā uz ziņošanas formu un ziņotāja aizsardzību, aicinām izvērtēt šī panta trešās daļas 3. punkta un likumprojekta 6.panta piektās daļas savstarpējo saskaņotību. Vēršam uzmanību, ka no regulējuma kopumā nav viennozīmīgi saprotams, vai ziņošana par iespējamiem pārkāpumiem ir veicama tikai publiski vai arī ir pieļaujama anonīma ziņošana, ņemot vērā, ka šī panta trešās daļas 3. punkts paredz ziņotāja anonimitātes nodrošināšanu.

-

Likumprojekta 7.panta ceturtā daļa paredz, ka publiskas personas institūcijas var ieviest "interešu deklarācijas". Tas ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.
Kā arī likumprojekts paredz, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem ir jāiesniedz “mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija”.

Ņemot vērā, ka abas minētās ir nosauktas kā "interešu deklarācijas", tas radīs pārpratumus un neskaidrības ar to iesniegšu, tāpēc ir nepieciešams mainīt "interešu deklarācijas" nosaukumu uz, piemēram, - "interešu paziņojums", kas atbilst tās būtībai, vai arī uz citu nosaukumu.

-

7.panta piektās daļas norma paredz, ka valsts pārvaldē nodarbināto saraksti, kuriem ir jāsniedz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija, un šo sarakstu grozījumi iesniedzami 10 darba dienu laikā. Savukārt šobrīd spēkā esošā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 20.panta piektajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi ir iesniedzami 15 dienu laikā.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās tehniskais risinājums ir izstrādāts algoritmam, kas paredz 15 dienu  termiņu, bet nomaiņa uz jaunu/citu termiņu saistīta ar tehnisko risinājumu izstrādi un  izmaksām, iespējams, atstājams līdzšinējais 15 dienu termiņš.

-

Ņemot vērā, ka turpmāk mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas sniegs tikai noteikts personu loks, ierosinām izvērtēt iespēju noteikt publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai pienākumu vienlaikus ar attiecīgā valsts pārvaldē nodarbināto saraksta iesniegšanu informēt  arī konkrēto personu par iekļaušanu piektajā daļā minētajā sarakstā vai paredzēt citu personas informēšanas pasākumu par pienākumu sniegt attiecīgu deklarāciju.

-

13.05.2026. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (1166/Lp14) 3. lasījuma ir atbalstīta un 04.06.2026. 3. lasījumā Saeimā tiks pieņemta redakcija, ka “valsts amatpersonai .. ir pienākums ievērot citos likumos saistībā ar šo daļu noteiktos komercdarbības un nodarbinātības aizliegumus”. Ņemot vērā minēto, Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likumu ir nepieciešams papildināt ar tiesību normu šādā redakcijā:
“Publiskas personas institūcijas vadītajam ir tiesības noteikt, kā arī valsts pārvaldē nodarbinātajiem un speciālajiem subjektam ir pienākums ievērot nozares likumos noteiktos komercdarbības, privātu finanšu ieguldījumu darījumu veikšanas un nodarbinātības aizliegumus.”
Tas nepieciešams, lai precizētu likuma normas (09.06.2026. stājās spēkā grozījumi Latvijas Bankas likuma 19.¹ pantā), kas saistītas ar atdzišanas perioda aizliegumu kontroli un personu saukšanu pie atbildības par minēto aizliegumu pārkāpumiem, piemērošanu. Proti, Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likumā ir jāparedz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodrošina atbilstošu kontroli un sodīšanu par atdzišanas perioda aizliegumiem arī gadījumos, kad citi speciālie likumi nosaka īpašus komercdarbības un nodarbinātības aizliegumus.
Lūdzam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izvērtēt piemērotāko normas atrašanās vietu likumā.
 

(6) Publiskas personas institūcijas vadītajam ir tiesības noteikt, kā arī valsts pārvaldē nodarbinātajiem un speciālajiem subjektam ir pienākums ievērot nozares likumos noteiktos komercdarbības, privātu finanšu ieguldījumu darījumu veikšanas un nodarbinātības aizliegumus.

 

Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 1.punkta norma paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā jānorāda informācija par deklarācijas iesniedzēja dzīvesvietu.
Normā jānosaka, kas tā ir par dzīvesvietu - deklarētā vai faktiskā.

-

No likumprojekta 16. panta pirmās daļas 4.punkta izslēgt normas daļu, kas noteic par pienākumu norādīt lietošanā esošos nekustamos īpašumus, kuros tas faktiski dzīvo un kurus tas īrē, nomā vai patapina no citām personām. Tas mazinātu administratīvo slogu, aizpildot valsts amatpersonas deklarācijas, un atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu.
Šāds risinājums tika atbalstīts starpinstitūciju sanāksmēs, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tiesībsarga biroja pārstāvji.
 

-

Priekšlikums no likumprojekta 16. panta pirmās daļas 7.punkta izslēgt normas daļu, kas noteic par pienākumu norādīt lietošanā esošos transportlīdzekļus. Šāds risinājums tika atbalstīts starpinstitūciju sanāksmēs, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tiesībsarga biroja pārstāvji.
 

-

 Valsts ieņēmumu dienests ik gadu (jo īpaši kārtējā gada deklarācijas iesniegšanas periodā) saņem valsts amatpersonu priekšlikumus un sūdzības par deklarācijās norādāmo informāciju un tās publiskošanu, tostarp saistībā ar skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem.
Valsts amatpersonas nereti norāda, ka deklarācijās ietverto informāciju par naudas uzkrājumiem izmanto savtīgos nolūkos valsts amatpersonu radinieki, kolēģi, paziņas vai citas personas, tostarp izdara psiholoģisku spiedienu, mudina aizdot līdzekļus vai cenšas citādi ietekmēt valsts amatpersonas rīcību. Vienlaikus, valsts amatpersonu ieskatā, deklarācijās norādīto naudas uzkrājumu apmēra publiskošana, jo īpaši attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumiem, rada paaugstinātus riskus pašas valsts amatpersonas un tās ģimenes locekļu drošībai, jo šāda informācija var tikt izmantota noziedzīgos nolūkos, tostarp zādzību vai laupīšanu izdarīšanai nekustamajos īpašumos.
Valsts amatpersonu skatījumā nebūtu pieļaujams, ka deklarācijās norādītās informācijas publiskošana rada tiešu vai netiešu apdraudējumu valsts amatpersonai vai tās ģimenes locekļiem un, ka sabiedrības tiesības uz informāciju tiek vērtētas augstāk par personu dzīvības, veselības un drošības aizsardzību. Tādējādi valsts amatpersonu priekšlikums ir, ka informācija par skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem būtu norādāma tikai deklarācijas publiski nepieejamajā daļā. Tas neierobežotu un nemazinātu kontrolējošo institūciju iespējas pārbaudīt deklarācijas.

 

-

Ņemot vērā saasinājušos ģeopolitisko un hibrīdapdraudējumu situāciju un, lai nodrošinātu drošību valsts amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus uz Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, normatīvajā regulējumā būtu jāpaplašina to subjektu loks, kuru deklarācijās norādītā informācija tiek publiskota ierobežotā apjomā.
Šāda normatīvā regulējuma mērķis ir novērst riskus, kas saistīti ar šo valsts amatpersonu un viņu ģimenes locekļu iespējamu identificēšanu un ietekmēšanu un kas varētu apdraudēt gan valsts amatpersonas, gan valsts drošību kopumā.
Priekšlikums -  normatīvajā regulējumā paredzēt, ka netiek publiskota par radiniekiem sniegtā informācija, kas ietverta to muitas valsts amatpersonu deklarācijās, kuras pilda dienestu uz Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
 

-

Aicinām likumprojekta anotāciju papildināt ar pamatojumu noteiktā likuma spēkā stāšanās datumam (2028. gada 1. janvāris),  skaidrojot sagatavošanās pasākumus, kas pamato šāda termiņa nepieciešamību.

-

Lūdzam pārskatīt Pārejas noteikumu 2.punktā sniegto atsauču atbilstību norādītajiem likumprojekta pantiem un to daļām (piemēram, likumprojekta 7.pantā nav devītās daļas).

-

Papildināt anotācijas sadaļu par likumprojekta 6. panta otro daļu, sniedzot detalizētāku pamatojumu izņēmumam, saskaņā ar kuru aizliegums pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt darījuma partneru intereses, neattiecas uz kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
No anotācijas nav saprotams, kādi apsvērumi ir pamatā šāda izņēmuma noteikšanai, kādus interešu konflikta riskus likumprojekta izstrādātāji ir izvērtējuši un kādēļ izņēmums paredzēts tieši kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, bet nav attiecināts uz citiem regulēto pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, elektroenerģijas, elektronisko sakaru vai citu sabiedrībai plaši pieejamu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem valsts pārvaldē nodarbinātajiem var pastāvēt līdzīgas darījumu attiecības.
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par izņēmuma mērķi, nepieciešamību un samērīgumu, kā arī sniegt izvēlētā risinājuma pamatojumu un skaidrot apsvērumus, kuru dēļ izņēmums attiecināts tieši uz finanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem.

 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta terminoloģijas pilnveidošanas iespējas attiecībā uz interešu konflikta un šķietama interešu konflikta jēdzieniem, kā arī attiecīgi papildināt anotāciju.
No likumprojekta un anotācijas nav pilnībā skaidra interešu konflikta un šķietama interešu konflikta savstarpējā attiecība. Vienlaikus anotācijā, atsaucoties uz OECD pieeju, tiek minēti faktiskie, potenciālie un šķietamie interešu konflikti, savukārt likumprojektā definēti tikai interešu konflikta un šķietama interešu konflikta jēdzieni.
Vēršam uzmanību, ka interešu konflikta definīcija jau aptver situācijas, kas ietekmē vai var ietekmēt personas intereses, tādējādi šķietami ietverot gan faktiskus, gan potenciālus interešu konfliktus. Turklāt likumprojekta turpmākajās normās šķietamais interešu konflikts vairākās vietās tiek minēts kā interešu konflikta situācijas paveids ("tostarp šķietamais interešu konflikts"), kas rada šaubas par nepieciešamību to definēt kā atsevišķu jēdzienu.
Lūdzam anotācijā skaidrot abu jēdzienu savstarpējo nošķīrumu un izvērtēt, vai normatīvā regulējuma vienkāršošanas nolūkā nebūtu pietiekami interešu konflikta jēdziena skaidrojumā ietvert norādi uz faktiskām, potenciālām un šķietamām interešu konflikta izpausmēm, tādējādi izvairoties no nepieciešamības likumprojektā atkārtoti lietot formulējumu "tostarp šķietamais interešu konflikts".
 

-

Likumprojekta anotācijas  risinājuma aprakstā pie - "12. Likuma 14. pants" tostarp uzskaitīti amati un kritēriji, kas pakļauti augstam korupcijas riskam. Kā arī ir skaidrots, ka par augstam korupcijas riskam pakļautiem uzskatāmi tie amati vai amata grupas, kuru pienākumu izpilde ietver vismaz vienu no minētajām pazīmēm un rada būtisku iespēju ietekmēt publisko resursu izlietojumu, lēmumu pieņemšanu vai privātpersonu tiesības un pienākumus

Likumprojekta 14.panta (Mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas subjekti) 8.punkts paredz, ka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas tostarp iesniedz arī: "cita valsts pārvaldē nodarbināta persona, kurai publiskas personas institūcijas vadītājs vai koleģiāla institūcija ir noteikusi pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, ja amats ir pakļauts augstam korupcijas vai interešu konflikta riskam."

Ņemot vēra, ka anotācijas aprakstā pie - "12. Likuma 14. pants"  veikto uzskaitījumu ar amatiem un kritērijiem, kas pakļauti augstam korupcijas riskam, institūcijas uzskatīs par obligātiem nosacījumiem, būtu nepieciešams skaidrot, ka institūcijai  ir jāvērtē šie kritēriji u.tt.


 

-

Anotācijas 1.3. sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” pie risinājuma apraksta 7. punkta “Likuma 7. pants” ir norādīts: “Papildus norādāms, ka iekšējos normatīvos aktos nosaka:
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
- kārtību, kādā institūcijas valsts amatpersonas paziņo par savu atrašanos interešu konflikta situācijā, kā arī kārtību, kādā interešu konflikta situācijā esošās valsts amatpersonas funkcijas nodod izpildei citai valsts amatpersonai;
- amatu savienošanas atļauju izsniegšanas kārtību, tai skaitā nosakot šo atļauju pārskatīšanas kārtību, izvērtējot, vai nav mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri pastāvēja atļaujas izsniegšanas brīdī, un vai valsts amatpersonas konkrētā amatu savienošana joprojām nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.”
Ņemot vērā, ka tiesību akta projektā vairs netiek izmantots jēdziens “valsts amatpersona”, tā vietā piemērojot plašāku un funkcionāli pamatotāku pieeju, attiecinot regulējumu uz visām valsts pārvaldē nodarbinātajām personām, rosinām arī anotācijā izmantot vienotu terminu “valsts pārvaldē nodarbinātais” atbilstoši tiesību akta projekta 1. panta 12. punktā noteiktajam, tostarp atbilstoši 7. panta trešās daļas 1., 2., 3., 5. punktā izmantotajam terminam “valsts pārvaldē nodarbinātais” vai “institūcijā nodarbinātais”.

-

Tiesību akta projekta 7. panta trešās daļas 5. punkts noteic pienākumu publiskas personas institūcijas vadītājam noteikt amatu savienošanas ar citu amatu, saimniecisko darbību vai pilnvarojuma izpildi un atļauju izsniegšanas kārtību [..]. Savukārt 7. panta trešās daļas 6. punkts nosaka pienākumu publiskas personas institūcijas vadītājam noteikt kārtību, kādā tiek pārskatīts šā likuma 10. panta piektajā daļā paredzētais divu gadu periods līdz vienam gadam, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus.
Anotācijas 1.3. sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” pie risinājuma apraksta 7.punkta “Likuma 7. pants” 2. apakšpunktā “Par “atdzišanas periodu”” pirmajā un sestajā atkāpē ir acīmredzama pārrakstīšanās kļūda, atsaucoties uz tiesību akta projekta 7. panta trešās daļas 5. punktu, kuru rosinām labot atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajām attiecīgajām tiesību normām.

-

Anotācijas risinājuma aprakstā skaidrots likuma 1. panta 10. punkts, kas nosaka, ka radošais darbs ir publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru.
Senāta Administratīvo lietu departaments 2020.gada 20.oktobra spriedumā lietā Nr.SKA-920/2019 ir norādījis: “Arī savienojot valsts amatpersonas amatu ar radošo darbu, valsts amatpersonai ir jāievēro likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, piemēram, reklamēšanas ierobežojumi (17.pants), ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu (18.pants), informācijas izmantošanas aizliegums (19.pants), uzvedības (ētikas) noteikumi (22.pants), kā arī nav pieļaujama interešu konflikta situācija un kaitējums valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Minēto aizliegumu pārkāpums var būt pamats saukt amatpersonu pie tiesību normās paredzētās atbildības, piemēram, disciplināratbildības.” (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 20.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-920/2019 10.punktu).
Kaut gan katrs gadījums ir vērtējams individuāli, lai novērstu interpretācijas atšķirības, priekšlikums anotāciju papildināt ar skaidrojumu saistībā ar minēto Senāta nolēmumu.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu ar informāciju, kādā apmērā likumprojektā paredzētais regulējums ir attiecināms arī uz kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.

-