Atzinums

Informatīvā ziņojuma 6.daļu "Turpmākie soļi" nepieciešams precizēt, nosakot, kādā saskaņošanas un lēmumu pieņemšanas procesā tiks precizēts Nacionālais dabas atjaunošanas plāns ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegtos ieteikumus.

-

Plāna 9.2.1.3. punktā  brīvi plūstošu upju labākā aplēse par 2020. gadu norādīts, ka brīvi plūstošu upju (gareniskā un laterālā nepārtrauktība) kopgarums ir 4036 km jeb 16% no Latvijas upēm. No minētā izriet, ka valsts nozīmes ūdensnoteku - regulētie upju posmi nav pieskaitīti brīvi plūstošu upju kopgarumam. Plānā nepieciešams iekļaut atrunu, ka Latvijā nokrišņu daudzums būtiski pārsniedz iztvaikošanu, tādējādi Latvijai ir būtiski saglabāt meliorācijas sistēmu darbību un minētājos posmos nav iespējams atjaunot laterālo nepārtrauktību.

-

Lūdzu, papildināt Informatīvā ziņojuma 3.7. sadaļu "Meža ekosistēmas (Dabas regulas 12.pants)" ar šādu informāciju, kas ietverta Nacionālā dabas atjaunošanas plāna 12.1.1.1.punktā:
"Pasākumi meža ekosistēmu indikatoru vērtību palielināšanai ir noteikti, ņemot vērā to vērtību un tradicionālo mežsaimniecības praksi, kas ietver noteiktu dabas aizsardzības prasību ievērošanu.
Plānā iekļautie pasākumi meža īpašniekiem ir brīvprātīgi. Tie tiks veicināti ar atbalsta pasākumiem. Plāns neparedz, ka pasākumi varētu tikt īstenoti piespiedu kārtā, veicot izmaiņas normatīvajos aktos."
 

-

Lūdzu, precizēt informatīvā ziņojuma 4. sadaļū "Sinerģija ar citām politikas jomām", aizstājot teikumu "Mežsaimniecībā atjaunošanas mērķus atbalsta mirušās koksnes un bioloģiski vērtīgu koku saglabāšana" ar norādi, ka ar normat;ivajiem aktiem noteiktā mežsaimniecības prakse jau šobrīd veicina dabas atjaunošanas mērķu sasniegšanu, jo visiem meža īpašniekiem, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi mežaudzes struktūras elementi, tostarp dobumaini koki, koki ar lielām ligzdām, atmirusī koksne u.c. Tāpat noteikti  ierobežojumi mežsaimnieciskai darbībai dzīvnieku vairošanās sezonā.
 

-

Lūdzu, precizēt informatīvā ziņojuma 3.4. sadaļu Brīvi plūstošas upes un saistītās palienes (Dabas regulas 9.pants), kurā norādīts, ka brīvi plūstošu upju (gareniskā un laterālā nepārtrauktība) kopgarums ir 4036 km jeb 16% no Latvijas upēm.
No minētā izriet, ka valsts nozīmes ūdensnoteku - regulētie upju posmi nav pieskaitīti brīvi plūstošu upju kopgarumam. Ne plānā, ne informatīvajā ziņojumā nav minēts, ka Latvijā nokrišņu daudzums būtiski pārsniedz iztvaikošanu. Latvijai ir, un saistībā ar klimata pārmaiņu prognozēm, arī turpmāk būs nepieciešams nodrošināt meliorācijas sistēmu darbību, lai no plūdiem pasargātu apdzīvotas vietas un saglabāt zemju auglību. Tādējādi regulētajos upju posmos nebūs iespējams atjaunot laterālo nepārtrauktību.

-

Lūdzam papildināt 5.sadaļu "Finansējums" ar:
1. esošo finansējuma izlietojumu vidēji gadā (piemēram, 2024. un 2025.gadā) sadalījumā pa galvenajām plānā paredzētajām finanšu pozīcijām, norādot arī finansējuma  avotus, tostarp līdz šim vidēji gadā  izmaksāto finansējumu kompensācijām zemes īpašniekiem par ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai un par nemedījamo/migrējošo sugu nodarītajiem postījumiem;
2. informāciju par 2024.- 2032.gadu periodā kompensācijām zemes īpašniekiem paredzēto finansējumu vidēji gadā kā tas norādīts NDAP (4.3.1.2. sadaļa), papildus skaidrojot kādi kritēriji ņemti vērā, nosakot attiecīgo finanšu apjomu;
3. skaidrojumu kāpēc NDAP (4.3.1.2. sadaļa) tikai pēc 2032.gada plānots iespējams finansējuma pieaugums aplēstajā finansiālajā atbalstā ieinteresētajām personām, kuras ietekmē atjaunošanas pasākumi;
4.risku izvērtējumu nepietiekama finansējuma gadījumā, jo īpaši attiecībā uz ieinteresētajām personām, kuras ietekmē atjaunošanas pasākumi.
Tāpat aicinām skaidri noteikt, ka NDAP pasākumi tiks ieviesti tikai tad, ja būs pieejams finansējums kompensācijām ieinteresētajām personām, kuras skar plānotie pasākumi. Attiecīgi, ja nepieciešams,  lūdzam papildināt arī NDAP.

-

NDAP 4.1.3. sadaļā norādīts, ka "sociāliekonomiskais novērtējums veikts arī pasākumiem jūras vides stāvokļa uzlabošanai". Tomēr plānā  "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.-2027.gadam" (turpmāk - Pasākumu programma), uz kuru ir pievienota atsauce, norādīts, ka daļa pasākumu varētu radīt netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās) un šādas izmaksas ir norādītas aprakstošā veidā, jo tās nav iespējams novērtēt kvantitatīvi, jo nav zināmi konkrēti pasākumi. Turklāt Pasākumu programmā aprakstītā ietekme uz nozarēm dažkārt ir ļoti vispārīga. Aicinām NDAP 4.1.3. sadaļu papildināt ar informāciju par pasākumu sociāliekonomisko ietekmi uz nozarēm.

-

Aicinām svītrot NDAP 4.3.2.1. sadaļā informāciju par akcīzes nodokļa atbrīvojumiem (NDAP minēta aviācija, zvejniecība, lauksaimniecība), jo tie neietekmē NDAP īstenošanu. Turklāt tekstā jau ir norādīts, ka nav pierādījumu NDAP saistībai ar akcīzes nodokļa piemērošanu. 

-

- 1.5. NAP kopsavilkums – iebildums, nepieciešams precizēt redakciju par sliktā biotopu stāvokļa iemeslu pamatojumu. Minētie biotopu sliktā stāvokļa iemesli balstīti uz pieņēmumiem, jābūt konkrētiem, zinātniski pamatotiem, balstītiem pētījumu rezultātos.

- 2.2.1.punkts – nav papildināts pēc būtības, iebildums tiek uzturēts:
Regulas (ES) 2024/1991(14. panta 16. punkta c) apakšpunkts un 15. panta 6. punkts) nosaka nepieciešamību ņemt vērā dažādu reģionu stāvokļa atšķirības, kas saistītas ar sociālajām, ekonomiskajām un kulturālajām prasībām un reģionālām un vietējām īpatnībām, un iedzīvotāju blīvumu. Attiecīgi, būtu jāņem vērā specifiskās Latvijas reģionu atšķirības, kā arī bagātīgā biodaudzveidība un izmaksas, kas saistītas ar to ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu (teritoriju izveides un uzturēšanas izmaksas, kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem (atrauto peļņu)). Nacionālajā dabas atjaunošanas plānā jāiekļauj pārskats par apsvērumiem, kas saistīti ar dažādu reģionu sociāli ekonomiskā stāvokļa atšķirībām, darba vietu nodrošinājumu un nozīmi Latvijas ekonomikā, kā arī NDAP iespējamo ietekmi uz reģionu ekonomisko un sociālo ilgtspēju (ietekmi uz ekonomisko izaugsmi).

- 4.1.3. punkts – iebildums tiek uzturēts, jo nav veikta sociāli ekonomiskās ietekmes un aplēsto ieguvumu analīze pēc būtības atbilstoši Regulas (ES) 2024/1991 15.panta 3.punkta S apakšpunktā  noteiktajām saturam par paredzamo sociālekonomisko ietekmi un aplēstajiem ieguvumiem no 4. līdz 12. pantā minēto atjaunošanas pasākumu īstenošanai:

Sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu atjaunošana
Jūras ekosistēmu atjaunošana
Enerģija no atjaunīgiem energoresursiem
Valsts aizsardzība
Urbāno ekosistēmu atjaunošana
Upju dabiskās savienotības un saistīto palieņu dabisko funkciju atjaunošana
Apputeksnētāju populāciju atjaunošana
Lauksaimniecisko ekosistēmu atjaunošana
Meža ekosistēmu atjaunošana

Iebilstam VARAM piedāvātās redakcijas atsaucei uz citiem politikas plānošanas dokumentiem, jo šie dokumenti plānā nav uzskaitīti, kā arī nav norādīta konkrētā plānoto pasākumu sociāli ekonomiskā ietekme), Nepiekrītam, ka Biotopu atjaunošanas sociālekonomiskais novērtējums Natura 2000 teritorijās 2014.-2020.gadam ir izmantojams sociāli ekonomiskās ietekmes raksturošanai, jo kopš 2020.gada, kad ES izsludināts Zaļais kurss, normatīvo aktu bāze piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kas jāņem vērā NDAP gatavošanas procesā, izvērtējot plānā iekļauto pasākumu ietekmi.

Lai gan aprakstā norādīta ES nozīmes biotopu kopējā tautsaimnieciskā vērtība Latvijā, kas dažādos scenārijos indikatīvi novērtēta 9,2–12,3 miljardu euro apmērā, tomēr nav ņemta vērā apgādes pakalpojumu vērtība (kokmateriāli, nekoksnes resursi, derīgie izrakteņi), kultūras un rekreācijas pakalpojumu vērtība, kuru pieejamība, ņemot vērā normatīvo aktu ierobežojumus, būtiski samazināsies. Sociāli ekonomiskās ietekmes vērtēšanā nepieciešams iekļaut visus ieguvumus un visas izmaksas, tajā skaitā nepieciešamās kompensācijas.

- 4.3.1.4.punkts – rosinām papildināt redakciju, formulējot nepieciešamību izstrādāt sistēmu un iezīmēt finansējuma aplēses Likumā “Par ietekmes uz vidi  novērtējumu” (14.10.1998) minēto  fizisko un juridisko personu paredzēto darbību negatīvās ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novēršanai vai kompensēšanai.

Līdz šim bieži negatīvo ietekmju novēršana vai kompensācija tiek īstenota uz valsts resursu un sabiedrības rēķina, jo tās finansēšanai nav  noteikta kārtība, kas būtu tiesiski regulēta un neradītu būtiskus korupcijas riskus. 

 

143.rindā aicinām papildināt kolonnā "Pasākumu veids" ar informāciju par nepieciešamību veikt roņu populācijas monitoringu ar mērķi nodrošināt to līdzsvarotu lomu bioloģiskajā daudzveidībā un saimnieciskajā darbībā.

-

Lūdzam informāciju, kas attiecas uz vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju, pārcelt no 11.2.1.1. a) apakšpunkta uz e) un f) apakšpunktiem, jo vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija ir viens no atjaunošanas pasākumiem, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (turpmāk – Dabas regula) 11. panta 4. punkta mērķus. Savukārt 11.2.1.1. a) apakšpunkts attiecas uz Dabas regulas 11. panta 1. -3. punktu.
 

Labākā aplēse km2
a) kopējā platība, uz ko attiecas 11. panta 1.–3. punkts, bez pārklāšanās

Tiks noteikta 2028. gadā, atbilstoši Daudzgadu plānošanas perioda 2028. – 2032. ietvaram.
Šobrīd, KLP SP ietvaros līdz 2027. gadam ir nosakāma šāda indikatīvā platība: 14 984 km² jeb 1 498 401 ha.

b) platība, uz ko attiecas 11. panta 1. punkts (fakultatīvi)
c) platība, uz ko attiecas 11. panta 2. punkts (fakultatīvi)
d) platība, uz ko attiecas 11. panta 3. punkts (fakultatīvi)
e) platība, uz ko attiecas lauksaimnieciski izmantotu organisko augšņu atjaunošana saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu

Šajā periodā ieguldījumus vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai paredzēts īstenot, balstoties uz Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020. – 2030. gadam[1] un pieejamo informāciju par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Plānojot investīcijas ES fondu 2028. – 2034. gada plānošanas periodā, finansējums tiks paredzēts, balstoties uz identificētajām platībām, kurās nepieciešami atjaunošanas pasākumi, kā arī sasniedzamajiem mērķiem un plānā noteiktajām prioritātēm. Platība, kur līdz 2030.gadam plānota vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošana ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu ir 6791 ha.


f) platība, uz ko attiecas hidroloģiskā režīma atjaunošana saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu

Šajā periodā ieguldījumus vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai paredzēts īstenot, balstoties uz Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020. – 2030. gadam[1] un pieejamo informāciju par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Plānojot investīcijas ES fondu 2028. – 2034. gada plānošanas periodā, finansējums tiks paredzēts, balstoties uz identificētajām platībām, kurās nepieciešami atjaunošanas pasākumi, kā arī sasniedzamajiem mērķiem un plānā noteiktajām prioritātēm. Platība, kur līdz 2030.gadam plānota vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošana ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu ir 6791 ha.

g) attiecīgā gadījumā – to organisko augšņu platība, kas ir nosusināti kūdrāji un kas atvēlētas citiem zemes izmantojumiem, nevis lauksaimnieciskai izmantošanai un kūdras ieguvei, un kurās tiks atjaunots hidroloģiskais režīms, tādējādi palīdzot sasniegt 11. panta
punkta a) apakšpunktā noteiktos mērķrādītājus


[1] https://likumi.lv/ta/id/319013-par-kudras-ilgtspejigas-izmantosanas-pamatnostadnem-20202030-gadam
 

Lūdzam informāciju, kas attiecas uz kūdrāju atjaunošanu, pārcelt no 11.2.2.1. a) apakšpunkta uz e) un f) apakšpunktiem, jo kūdrāju atjaunošana ir viens no pasākumiem, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (turpmāk – Dabas regula) 11. panta 4. punkta mērķus. Savukārt 11.2.1.1. a) apakšpunkts attiecas uz Dabas regulas 11. panta 1. -3. punktu.

Labākā aplēse vai diapazons km2
a) kopējā platība, uz ko attiecas 11. panta 1.–3. punkts, bez pārklāšanās

Indikatīvā platība uz 2040. gadu patlaban nav nosakāma. 

b) platība, uz ko attiecas 11. panta 1. punkts (fakultatīvi)
c) platība, uz ko attiecas 11. panta 2. punkts (fakultatīvi)
d) platība, uz ko attiecas 11. panta 3. punkts (fakultatīvi)

e) platība, uz ko attiecas lauksaimnieciski izmantotu organisko augšņu atjaunošana saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu

Indikatīvā platība uz 2040. gadu patlaban nav nosakāma. Ieguldījumi kūdrāju atjaunošanas pasākumos pēc 2030. gada veicami, apvienojot gan dabas aizsardzības, klimata un lauksaimniecības, gan valsts aizsardzības un militārās gatavības mērķus.

f) platība, uz ko attiecas hidroloģiskā režīma atjaunošana saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu

Indikatīvā platība uz 2040. gadu patlaban nav nosakāma. Ieguldījumi kūdrāju atjaunošanas pasākumos pēc 2030. gada veicami, apvienojot gan dabas aizsardzības, klimata un lauksaimniecības, gan valsts aizsardzības un militārās gatavības mērķus.

g) attiecīgā gadījumā – to organisko augšņu platība, kas ir nosusināti kūdrāji un kas atvēlētas citiem zemes izmantojumiem, nevis lauksaimnieciskai izmantošanai un kūdras ieguvei, un kurās tiks atjaunots hidroloģiskais režīms, tādējādi palīdzot sasniegt 11. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktos mērķrādītājus
 

Lūdzam 2.2.1. sadaļā aiz vārdiem "lauksaimniecībai, mežsaimniecībai" pievienot vārdu "zivsaimniecībai".

-