Atzinums

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” norāda, ka ZM ziņojums nesniedz priekšstatu par lobija iesaisti iniciatīvas virzībā. Ņemot vērā gan pieredzi Latvijā, gan pieredzi Lietuvā un līdzības starp Latvijas un Lietuvas mazumtirdzniecības tirgiem, ir pamats domāt, ka  tieši mazumtirgotāji būtu galvenie ieguvēji no PVN samazināšanas (uz valsts budžeta rēķina).
Pamatojums:
- 1. lpp. pieminot ManaBalss.lv ievietoto iniciatīvu “Samazinām PVN pārtikas produktiem” , ZM nenorāda, ka šīs iniciatīvas autori un virzītāji ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā “Maxima Latvija”.
- Kā atzīst ZM (5.lpp.), Lietuvas likumdevēji balsoja pret priekšlikumu samazināt PVN pārtikai, jo uzskatīja, ka no no PVN likmes samazinājuma iegūs tikai mazumtirdzniecības ķēdes.
- “Maxima Latvija” ir Lietuvas uzņēmuma “Maxima Grupė UAB” meitaskompānija. Tās meitasuzņēmums Lietuvā “UAB Maxima LT” iepriekš sodīts par negodīgu komercpraksi. (1)
- Tātad būtībā tas pats uzņēmums pie līdzīgas koncentrācijas mazumtirdzniecībā virza priekšlikumu, kuram līdzīgs Lietuvā noraidīts. ZM sīkāk neanalizē, vai un cik lielā mērā arī Latvijā pamats domāt, ka no PVN samazinājuma galvenie ieguvēji būs mazumtirgotāji, nevis pircēji.
- Kā atzīmējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs attiecībā uz PVN samazinājumu augļiem un dārzeņiem: “Kā jau parasti – pirms nodokļu samazinājuma pircējiem tika solīts, ka tirgotāji būs "godīgi" un samazinās cenas pilnā apmērā; pēcāk izrādījās, ka pircējiem jābūt pateicīgiem pat par mazāku cenu samazinājumu.” (2)
- DzB un ZB piekrīt ZM uzskatam (25. lpp.), ka “preču un pakalpojumu cenas nav konstanta vērtība, kas PVN likmju izmaiņu rezultātā saglabājas nemainīgas ievērojamu laiku”. Tas arī nozīmē, ka ir grūtāk novērtēt, cik lielā mērā PVN izmaiņas atspoguļojušās gala cenās. Tas mazina ticamību iespējamām mazumtirgotāju pašiniciatīvām par “godīgu” cenu samazināšanu atbilstoši PVN izmaiņām.

(1) https://kt.gov.lt/en/news/maxima-lt-receives-sanction-for-unfair-commercial-practices-to-suppliers
(2) https://www.delfi.lv/news/versijas/olegs-krasnopjorovs-kam-graudi-kam-pelavas-dazas-pardomas-par-samazinato-pvn-likmi-partikai.d?id=53439315 

-

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” iebilstam, ka saskaņā ar informatīvo ziņojumu vispār nav tikusi vērtēta PVN samazināšanas minētajām produktu grupām ietekme uz veselības aprūpes izmaksām.
Pamatojums:
- ZM (10.lpp.) norāda Veselības ministrijas ieteikumos minēto: “Jāsamazina dzīvnieku izcelsmes tauku lietošana uzturā, tostarp treknas gaļas un sviesta patēriņš.” Taču nav skaidrs, vai un kādā veidā ZM ņem vērā šos ieteikumus PVN samazināšanas priekšlikumu analīzē.
- Piemēram, ar sarkanās gaļas patēriņu saistītās paaugstinātās veselības aprūpes izmaksas kompensētu nodoklis, kas sarkanās gaļas cenu celtu par aptuveni 10%. (1) Citi pētījumi parāda, ka gaļas cena attīstītās valstīs būtu jāpaaugstina par vismaz 20-60%. Katrā ziņā šobrīd gaļas cena neatspoguļo visas ar to saistītās izmaksas. (2)

(1) https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/dzivnieku-un-vides-aizsardzibas-organizacijas-samazinata-pvn-likme-galai-un-pienam-kaites-videi-un-sabiedribas-veselibai
(2) https://www.journals.uchicago.edu/doi/full/10.1086/721078

-

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” iebilstam pret 45. lpp. minēto secinājumu, ka visvairāk pozitīvi ietekmēti tiktu tieši maznodrošinātie iedzīvotāji. Citāts: “PVN likmes samazinājums svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām ir viens no atbalsta instrumentiem, kas ļautu daļēji kompensēt iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, visvairāk pozitīvi ietekmējot tieši maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru patēriņa grozā izdevumu īpatsvars par pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.”
Pamatojums:
- Kā jau 02.06.2022. ZM iesniegtajā atzinumā Nr. 2-10/37 norādījusi Latvijas Darba Devēju Konfederācija (LDDK), absolūtā izteiksmē PVN in progresīvs raksturs. Absolūtā izteiksmē maznodrošinātie iedzīvotāji iegūtu mazāk, jo lielākie ieguvēji no PVN likmes samazinājuma būs tieši turīgākie iedzīvotāji, kas uzturā visvairāk patērē dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. (1)
- Pieņemot, ka PVN samazinājums novestu pie cenu samazinājuma, tam būtu regresīvāka ietekme gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, salīdzinot ar mērķētiem pabalstiem iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

(1) https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/990410a3-09cb-4847-b6f0-8a633705ea42

-

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” iebilstam, ka saskaņā ar informatīvo ziņojumu vispār nav tikusi vērtēta PVN samazināšanas minētajām produktu grupām ietekme uz klimatu.   
Pamatojums:
- Tieši dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem ir vienas no lielākajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, to apliecina neskaitāmi pētījumi (Quack et al. 2017; Verfuerth et al. 2019; Schanes et al. 2016; Touchette und Nepomuceno 2020; Sandberg 2021; Wynes und Nicholas 2017; Lettenmeier et al. 2019). 
- Lai sasniegtu valdības un ES nospraustos klimatneitralitātes mērķus 2050. gadā mums ir būtiski jāsamazina dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu patēriņš līdz ilgtspējīgam līmenim.

-

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” iebilstam pret 42.lpp. ietverto formulējumu: “Savukārt samazinātās PVN likmes ieviešana pārtikas produktiem pozitīvi ietekmēs visus, jo pārtikas produktus pērk visi iedzīvotāji.”
Pamatojums:
- Neatkarīgi no plašāka konteksta: daudzi iedzīvotāji, piemēram, mazi bērni patstāvīgi produktus nepērk. Atbilstoši būtu teikt, piemēram, ka pārtikas produktus patērē visi iedzīvotāji.
- Ņemot vērā kontekstu, apgalvojums attiecas uz PVN dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tā kā ne visi iedzīvotāji patērē dzīvnieku izcelsmes produktus, tad ir maldinoši apgalvot, ka “samazinātās PVN likmes ieviešana pārtikas produktiem pozitīvi ietekmēs visus”.
- Faktiski PVN samazinājums tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu diskriminējošs pret iedzīvotājiem, kas dzīvnieku izcelsmes produktus pārtikā nelieto vai lieto mazāk nekā vidēji.
- Zaļā brīvība Horizon 2020 projekta ietvaros ir analizējusi Latvijas iedzīvotāju klimata izvēlēs un secinam, ka cilvēki Latvijā nav gatavi kļūt par veģetāriešiem, taču ir ļoti atvērti samazināt gaļas patēriņu ikdienā. PVN samazināšana dzīvnieku izcelsmes produktiem šo gatavību būtiski mazinās.

-

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” un “Zaļā brīvība” iebilstam pret 10.lpp. ietverto apgalvojumu “Svaiga gaļa, svaigas zivis, olas un piena pamatprodukti ir tie pārtikas produkti, kas nepieciešami ikvienam iedzīvotājam pilnvērtīga uztura nodrošināšanai”.
Pamatojums:
- Gaļa un zivis nav nepieciešami (ir aizstājami ar citiem produktiem) uzturā saskaņā ar Veselības ministrijas norādēm. (1)
- Faktiski arī piens un olas uzturā nav nepieciešami. To pierāda gan zinātniski pētījumi (2), gan miljoniem cilvēku pieredze visā pasaulē.(3) Ir cilvēki, kuri šos produktus nedrīkst lietot veselības apsvērumu dēļ. Piemēram, izplatīta ir laktozes nepanesamība.(4)
- Tātad minētais ZM apgalvojums neatbilst patiesībai.

(1) https://www.vm.gov.lv/lv/media/3727/download?attachment
(2) https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19562864/
(3) https://ourworldindata.org/vegetarian-vegan
(4) https://arsts.lv/jaunumi/govs-piens-vienam-draugs-citam-ienaidnieks

-